Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_29-seq24> ?p ?o. }

• 1994_09_29-seq24 type Speech.
• 1994_09_29-seq24 number "24".
• 1994_09_29-seq24 date "1994-09-29".
• 1994_09_29-seq24 isPartOf 1994_09_29.
• 1994_09_29-seq24 spokenAs 64.
• 1994_09_29-seq24 spokenText "Es ceru, ka jūs sapratāt, ko es domāju. Tāda varētu būt atbilde uz jautājumu, kad šis mehānisms... kad būs skaidrs šis tarifs Rīgas pilsētā. Rīgas dome to varētu nosaukt pēc divām nedēļām, bet es esmu pārliecināts, ka tas nekādā veidā neietekmēs apkures sezonas sākumu, vismaz Rīgas pilsētā ne. Man ir grūti pateikt, kādus lēmumus pieņems katra konkrētā pašvaldība provincē, bet jāsaka, ka tās ir pavisam citas emocijas. Runāju ar cilvēkiem, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem provincē un Rīgas pilsētā. Tur ir izdarīts ļoti daudz - ļoti daudz ir izdarīts ekonomijas jautājumos un arī vietējā kurināmā izmantošanas jautājumos, un es neesmu dzirdējis šausmīgi pesimistiskas runas, kā tas varētu beigties. Trešais jautājums bija par secinājumiem attiecībā uz kļūdām pagājušajā apkures sezonā. Es jums mēģināju to izklāstīt, un tas, protams, prasītu daudz vairāk laika un varbūt arī vizuālu informāciju. Es pāriešu pie ceturtā punkta. Jautājums bija par to, kāpēc Ekonomikas ministrija pieļāva, ka valstij piederošs uzņēmums "Latvenergo" neveic pietiekamus pasākumus pašizmaksas izmantošanai. Un tur acīmredzot slēpās tāds mazlietiņ vienkāršāks jautājums - kāpēc enerģijas ražošanai izmanto dabas gāzi, nevis lēto mazutu? Tas ir pietiekami komplicēts jautājums, uz ko es varētu atbildēt, ka tam par iemeslu var būt vairāki apstākļi. Varbūt tas apstāklis, ka mazuts nav pieejams pietiekamā daudzumā tādēļ, ka nav naudas, lai to iepirktu, jo attiecībā uz "Latvenergo" parādās viena īpatnēja problēma - tas diemžēl ir parādā "Latvijas gāzei" par gāzi, respektīvi, "Latvijas gāze" to kreditē. Būtībā ārvalstu kreditors kreditē "Latvijas gāzi" un caur to arī "Latvenergo", bet tam ir jāsaņem nākamie līdzekļi arī no šīs pašas aprites, lai iepirktu mazutu, un, ja šis maksāšanas mehānisms nav pietiekami efektīvs un ātrs, apgrozības līdzekļu nav un parādās ierobežojumi, kas kavē nopirkt šo lēto kurināmo. Es gribu pateikt arī otru apstākli. Tas nemaz nav korekti - salīdzināt cenas uz robežas gāzei un mazutam. Izmaksas ir atšķirīgas, jo mazuts tiek glabāts, par to maksā, mazuta maksa pieaug. Līdz ar to tiek kreditēts piegādātājs, jo lietošanas laiks un iepirkšanas laiks ir ļoti atšķirīgi un naudas izteiksmē šis mazuts nemaz nav tik lēts un tik labs. Pasliktinās vide, un - pats galvenais - "Latvijas gāzes" ekonomika pasliktinās un tās patēriņš samazinās, tas neizbēgami izraisa gāzes tarifu paaugstināšanos. Un tas neizbēgami izraisa siltumenerģijas cenu paugstināšanos tur, kur apkurē lieto tikai gāzi. Tā ka šie uzņēmumi, šīs enerģijas plūsmas un naudas plūsmas ir cieši saistītas, un runāt par vienkāršotu salīdzināšanu, tikai cenās uz robežas vai cenās krātuvē, ne vienmēr ir absolūti pareizi. Bet jautājums ir vietā, un gribu teikt tā: tik tiešām tad ir jāuzliek uz galda aprēķini, un tas laikam ir jāizdara ražotājam. "Latvenergo" ir jādemonstrē savi aprēķini, un tā būs laba griba, un ir jāpārliecina arī deputāts, kas šo jautājumu uzdeva. Arī acīmredzot Ekonomikas ministrija. Kaut gan mēs vairs neesam nekādās īpašumattiecībās ar "Latvenergo", "Latvenergo" ir valsts akciju sabiedrība ar attiecīgu uzbūvi un procedūru. Mēģināsim šo jautājumu izgaismot gan jums, gan presei. Piektais jautājums bija - kādēļ nav atrisināts jautājums par ekonomiski pamatotu kurināmā izmaksu sadalīšanu pēc elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas? Es pieļauju, ka šeit ir runa par iekārtām, kur notiek kombinēta jeb kopēja siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana, laikam ir runa par TEC. Es zinu, ka šī diskusija ir bijusi presē un ir bijuši arī aprēķini: eksperti saka, ka Rīgas iedzīvotājiem siltums faktiski varētu būt gandrīz vai par velti, jo viss tas kurināmais, kas tiek izmantots elektrības ražošanai, ir tikai pārpalikums. Man jāsaka tā - protams, ka tā varētu būt, bet tā nav, jo metodoloģija, kas šodien tiek pielietota, ir tāda, ka siltuma izmaksas ir līdzīgas šajās kombinētajās iekārtās, kādas ir katlumājas, un viss pārējais ir elektrības izmaksas. Mēs, protams, varētu pieņemt, ka elektrība ir ļoti dārga un siltums maksā nulli, un tad, protams, siltuma patērētāji būtu ļoti apmierināti, bet tas, protams, noved pie elektrības tarifu paaugstināšanās. Par elektrību maksā visi Latvijas iedzīvotāji, un pašlaik man nav pietiekamu pierādījumu, lai pamatotu apsvērumu, kādēļ pārējiem Latvijas iedzīvotājiem būtu jāsubsidē kādi 400 000 iedzīvotāji Rīgā, nevis konkrētajiem iedzīvotājiem jāmaksā par to pašiem. Šī subsidēšana ar pazeminātiem tarifiem jau ir notikusi pagājušajā gadā, un tas nav sociālā ziņā taisnīgi un arī no ekonomiskā viedokļa nav pareizi. Jāsaka, ka tas tiešām ir risināms jautājums, un pie pirmās iespējas mēs, protams, mēģināsim situāciju mainīt. Bet tas, kā jau es teicu, ir komplekss jautājums - par elektrības tarifu un par to, kuram ir jāmaksā, - vai par to ir jāmaksā visiem lauku iedzīvotājiem vai kā citādi... Vēl ļoti plašs ir jautājums, kādēļ valstī nav realizēta politika, kas stimulētu enerģijas racionālu izmantošanu, un kādēļ nav stimulētas investīcijas. Jautājums numur viens - kā var stimulēt racionālu izmantošanu? Politika, bez šaubām, ir tāda, ka jūs pasakāt, cik kas maksā. To vislabāk jums pateiks lauksaimnieki, atceroties vēsturi - atceroties, kāda bija situācija, kad maize nemaksāja neko, kad tās izmaksa tika subsidēta vai kādā citā veidā pazemināta, un kas tad tika ar to darīts, un redzam, kāds ir stāvoklis šodien: es domāju, ka jūs visi teiksiet, ka situācija ir pozitīva, ir mainījusies uz labo pusi. Līdzīga situācija ir attiecībā uz enerģiju. Mēs, protams, maksājam par daudz atbilstoši mūsu maksātspējai, bet vienīgais un visefektīvākais veids, kā to var politiski ietekmēt, ir tas, ka visi zina, cik tas maksā, viņi saņem rēķinus par to, apskatās, pārliecinās, kaut arī viņiem daļu pēc tam kompensē pabalstos. Tā ka tas ir pats spēcīgākais ierocis - protams, neaizmirstot iedzīvotāju maksātspēju un izdzīvošanas spējas. Tātad, no otras puses, nevar momentā paaugstināt šos tarifus tā, lai tas būtu vislabākais signāls efektīvai enerģijas izmantošanai. Bet tas tomēr paliek galvenais. Un, ja jautājums ir par to, ka varētu atrast kredītus vai kādu citu naudu, lai uzlabotu enerģētikas sistēmu un arī iekārtu efektivitāti un racionālāku lietošanu, tad, protams, šī nauda ir jāatrod, un to mēs varam atrast vai nu tajā pašā tarifā, vai arī kredītos, ko kāds aizņemas, un tad diemžēl atkal turpat atgriezīsies... Vai arī valstij ir jāvēršas pie ārvalstu parādiem, un šajā ziņā ir, manuprāt, daži labi kredīti, un viens no tiem Eiropas Rekonstrukcijas bankas kredīts, kas nekam citam netiek izmantots, kā vien lai paaugstinātu efektivitāti. Un ir kredīta piedāvājums arī no Pasaules bankas, un arī tas ir domāts tikai tam un nekam citam. Šis otrs manis nosauktais projekts ir it sevišķi vērsts uz lauku apvidiem un ciematiem, vietējo kurināmo, mazām katlumājām. Un, lai šo kredītu iegūtu, mums diemžēl ir jādemonstrē sava labā griba, ka mēs ikviens gribam enerģiju izmantot pareizi, ekonomiski. Tas veicinātu tautsaimniecības atveseļošanos. Un, kas attiecas uz investīciju piesaistīšanu, tas ir ļoti plašs jautājums, un es jums varētu diezgan labi nodemonstrēt, kas tā ir par problēmu, un, protams, tad man atkal ir jāatgriežas pie tā, ko teicu savas runas sākumā, - ka mums enerģētikā neeksistē efektīva ekonomiskās regulēšanas sistēma un ka izeja ir manis iepriekš minēto aktu padarīšana par likumīgu aktu, kas iedrošinās investoru. Viņš nav šeit iemānāms, viņš nevar no savas naudas šķirties bez pārliecības, ka tā atgriezīsies pie viņa atpakaļ. Ar to es gribētu beigt. Paldies par uzmanību.".
• 1994_09_29-seq24 language "lv".
• 1994_09_29-seq24 speaker Juris_Ozolins.
• 1994_09_29-seq24 mentions Q211.
• 1994_09_29-seq24 mentions Q2660080.
• 1994_09_29-seq24 mentions Q193089.
• 1994_09_29-seq24 mentions Q21625222.
• 1994_09_29-seq24 mentions Q3736450.