Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_29-seq20> ?p ?o. }

• 1994_09_29-seq20 type Speech.
• 1994_09_29-seq20 number "20".
• 1994_09_29-seq20 date "1994-09-29".
• 1994_09_29-seq20 isPartOf 1994_09_29.
• 1994_09_29-seq20 spokenAs 64.
• 1994_09_29-seq20 spokenText "Paldies arī deputātiem. Protams, šeit būs jākoordinē visa šī lietišķā darbība un arī vēlēšanās atrisināt problēmu. Situācija ir tāda, ka nevar mēģināt novelt atbildību tikai centrālajam budžetam vai tikai pašvaldību budžetam, vai tikai iedzīvotājiem - tiem, kas nespēj norēķināties par siltumu. Tikai koordinējot un ar labu politisko gribu un arī ar labu situācijas sapratni ir iespējams nodrošināt apkures sezonu. Cienījamie deputāti, gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka diemžēl ir arī dažas mācības, ko mēs guvām pagājušajā gadā. Kā jau es teicu, sistēma attīstās, notiek varas, tā teikt, pārbalansēšanās jeb akcentu maiņa, un vislielākā mācība mums visiem ir tas, kas notika Rīgas pilsētā pagājušajā sezonā attiecībā uz apkures tarifiem. Politiķiem likās, ka ir ļoti labi noteikt zemus apkures tarifus, jo tad, protams, maksātspēja būs sabalansēta ar izmaksām. Un rezultātā tā "ķēdīte", protams, gāja tālāk, tas acīmredzot nebija pareizs balanss. Šis tarifs, kas bija noteikts par apkuri Rīgas pilsētā (daudzi no jums to atceras - tas bija 20 santīmi par kvadrātmetru, to maksāja iedzīvotāji; tā kā nav nokārtota šī mērīšanas sistēma, mēs lietojam tādu mazliet arhaisku, bet tomēr pieņemamu metodi), noveda pie tā, ka "Latvenergo" nenorēķinājās par dabas gāzi ar "Latvijas gāzi", kas arī ir monopoluzņēmums, un rezultāts bija tāds, ka arī "Latvijas gāze" nespēja veikt savus norēķinus ar Krieviju, piegādes momentā apstājās. Vai arī apstājās pēc dažām dienām vai mēneša, ja nomaksa netika veikta. Un valdībai nekas cits neatlika, kā iejaukties šajā procesā un ar ārvalstu palīdzību, ārvalstu kredīta palīdzību, stabilizēt situāciju, kurā mēs faktiski šodien esam. Bet rezultāts ir tāds, ka, ja mēs runājam par kurināmā resursiem, kādi ir vajadzīgi, lai apkures sezona noritētu normāli, mums ir jākonstatē par dabas gāzi - kura sastāda bilancē diezgan lielu daļu un kuru lieto gan monopoluzņēmumi, gan pašvaldības, gan arī paši iedzīvotāji -, ka mums rezervē nav neviena kubikmetra gāzes - pēc tādas sapratnes, ka mēs varētu to lietot un teikt, ka tas ir mūsu. Latvijas teritorijā ir dabas gāze, kuras ir pietiekami vismaz pusotram gadam, bet mums tūlīt par to ir jāsāk maksāt, tādēļ visās šajās sarunās, kas ir notikušas starp pašvaldībām un ražotājiem, galvenais akcents ir tas, ka ir jāiedarbina naudas aprites mehānisms, jo pretējā gadījumā tas var būt liktenīgi Latvijas enerģētikai un arī Latvijas tautsaimniecībai un Latvijas iedzīvotājiem. Ir jāsāk maksāt pēc iespējas ātrāk, nestrīdoties šobrīd par konkrētā tarifa sastāvdaļām. Vismaz daļai Rīgas domnieku pieeja - es domāju, ka tā visu laiku rīkojas arī visas pašvaldības ārpus Rīgas - ir tāda, ka šajā brīdī nav nozīmes strīdēties par vienu, par diviem vai par trim santīmiem, ir jāvienojas par to, kāds būs šis tarifs, kas tiks paziņots iedzīvotājiem. Apkure ir jāuzsāk tad, kad tas būs nepieciešams. To neviens nevar ietekmēt ar politiskiem lēmumiem, to noteiks laika apstākļi. Neatkarīgi no tā, par ko strīdēsies un kā spriedīs, būs jāuzsāk šī apkure. Korekcijas un informācijas ievākšana ir jāveic un pārbaudes sistēma ir jāizveido diemžēl darba gaitā. Galu galā tie, kas sniedz informāciju par to, cik tas maksā, atbild par to morāli un, protams, arī ekonomiski, un, iespējams, arī vēl kādā citā veidā, ja tā ir krāpšana, bet mums pirmajā brīdī ir jāpieņem, ka mēs visi gribam izdarīt to labāko un ka nevienam nav vēlēšanās padarīt situāciju valstī katastrofālu. Tā faktiski ir mana atbilde uz jautājumu numur divi vai arī mēģinājums atbildēt uz jautājumu numur divi - uz jautājumu par to, kādi tarifi tika noteikti. Un, konkrēti, kā es saprotu, jūs interesē, kā tas notiks Rīgā, jo arī jūs, lielākā daļa, dzīvojat Rīgā. Notiks tā: "Latvenergo" ir iesniedzis savu izmaksu piedāvājumu Rīgas pilsētai, un Rīgas pilsēta tad savus izdevumus, kas ir pašvaldības siltumsistēmās, pievienos šiem izdevumiem, kas tiks sadalīti tālāk "pa galviņām"; tiks noteikts, cik katrs maksās, un tas tad arī būs, tā teikt, siltuma tarifs. Es negribētu šodien neko prognozēt. Katrā ziņā šis tarifs būs stipri augstāks, nekā tas bija pagājušajā gadā, un šīs iemaksas ir, tā teikt, jāiedarbina tālāk; šis maksas ievākšanas mehānisms ir jāpadara maksimāli nežēlīgs; ar visiem spēkiem ir jāpanāk, lai samaksātu tie, kas spēj maksāt. Lai nepazustu tā nauda, kas ir maksātspējīgu cilvēku kabatās. Un ir jāsāk darboties tam palīdzības mehānismam, un jāsaka, ka šajā ziņā Labklājības ministrija un Finansu ministrija, un pašvaldības visā visumā ir jau guvušas kādu pieredzi un šie aprēķini ir veikti, no valsts budžeta ir paredzēts... Vai varu lūgt vēl nedaudz laika?".
• 1994_09_29-seq20 language "lv".
• 1994_09_29-seq20 speaker Juris_Ozolins.
• 1994_09_29-seq20 mentions Q211.
• 1994_09_29-seq20 mentions Q2660080.
• 1994_09_29-seq20 mentions Q3736450.
• 1994_09_29-seq20 mentions Q159.