Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_29-seq18> ?p ?o. }

• 1994_09_29-seq18 type Speech.
• 1994_09_29-seq18 number "18".
• 1994_09_29-seq18 date "1994-09-29".
• 1994_09_29-seq18 isPartOf 1994_09_29.
• 1994_09_29-seq18 spokenAs 64.
• 1994_09_29-seq18 spokenText "Šis pieprasījums principā, kā es saprotu, ir tapis septembrī, un tas ir adresēts it kā iepriekšējās valdības pārstāvjiem. Jums ir iesniegta arī rakstiska atbilde, un es ceru, ka jūs, kas to pieprasījāt esat to saņēmuši. To ir parakstījis valsts ministrs Krēsliņš. Taču es tomēr pacentīšos izskaidrot to stāvokli, kas varbūt ir mainījies, jo, runājot par apkures sezonu, stāvoklis ir ļoti dinamisks, un pieprasījums bija mazliet plašāks - ne tikai par apkures sezonu. Vismaz es tā redzu pēc pieprasījuma. Te ir redzams, ka Pašvaldību savienības konference ir izvirzījusi šos jautājumus par sarunām ar valdību un par situāciju valsts enerģētikā. Tā ir izteikusi pamatotas bažas par likumdošanas normu un aktu sakārtotību un arī par to, ka patērētāju maksātspēja nav sabalansēta ar izmaksām un pieprasījumu. Man tiešām jāsecina, ka likumdošanas komplekss vai normas tik tiešām nav tādas, kādām tām vajadzētu būt modernā enerģētiskajā sistēmā jeb modernā enerģētiskajā saimniecībā. Protams, problēma ir ļoti vienkārša, mēs, pēc centralizētas plānošanas raugoties, šodien esam daudz citādākā situācijā, tāpēc ļoti daudzas likumdošanas normas un arī likumdošanas akti ir jāpārstrādā. Un, protams, pats galvenais (no tā izriet arī visi šie tālākie jautājumi) ir jautājums par to, vai mums eksistē ekonomiskās regulēšanas sistēma situācijā, kur darbojas dabīgie monopoli. Man jāsaka, ka tā ir ne pārāk laba, tāpēc tas prasa pavisam citādu pieeju, un, spriežot pēc jautājumiem, tā arī neatliekama. Tālāk. Tika izteikts pieņēmums, ka arī ražotāju saimnieciskajā darbībā ir bijuši trūkumi, par ko interesējās Valsts kontrole. Man jāsaka, ka tiešām Valsts kontrole var interesēties par visu, par ko tā vēlas. Un tai tas ir arī jādara, jo tas varbūt palīdzēs noskaidrot neskaidros jautājumus, kur tādi ir. Un tad seko konkrēti jautājumi par to, kas ir paveikts, lai sakārtotu likumdošanu. Darbs, protams, nav galīgi pamests novārtā - ir sagatavots likumprojekts par ekonomisko aktivitāšu regulēšanu enerģētikā vai arī viena no versijām, kas saucas "Uzņēmējdarbības regulēšana enerģētikā". Šīs divas versijas principā ir tādā gatavības stadijā, ka tuvākajā laikā tās sāks izskatīt, varēs sākt izskatīt komisijās un virzīt uz Kabinetu likumdošanas iniciatīvas kārtībā. Un ir arī sagatavots uzmetums likumam, kas noteiks institucionālo atbildību enerģētikā, tajā skaitā, institūcijas, ministrijas, aģentūras un pašu enerģijas ražotāju atbildību. Protams, šādi likumdošanas trūkumi rada pamatotas bažas, jo, siltuma ražotājiem, tā kā mēs runājam galvenokārt par siltuma ražotājiem, ir iespējama patvaļa attiecībā uz cenu un tarifu noteikšanu, resursu izlietošanu. Bez tam pastāv neuzticība starp patērētāju un piegādātāju jautājumā par to, vai šīs cenas un tarifi ir pareizi. Tas attiecas, bez šaubām, uz visiem siltumenerģijas ražotājiem, kuri piedalās centralizētajā siltuma apgādē Latvijas rajonos un ciemos, arī uz lielāko siltuma ražotāju Rīgā - Latvenergo. Protams, bez šādiem normatīvajiem aktiem ir ļoti grūti iedarboties uz visiem šiem ražotājiem, jo, kā jūs zināt, pašvaldībām faktiski pieder visas siltumapgādes sistēmas, kas ir kontaktā ar iedzīvotāju. Tām ir šādas tiesības saskaņā ar likumu, un, vērtējot pēc tiem rezultātiem, kādi ir sasniegti pašlaik sarunās starp valdības institūcijām un siltuma ražotājām - pašvaldībām, es tomēr vērtēju, ka situācija normalizējas. Tas šodien jau vairāk ir dialogs par ekonomiskiem un finansiāliem jautājumiem, nevis vērsts uz politiskiem strīdiem. Es pašlaik nāku tieši no Rīgas Domes, kur runāju ar to komisiju pārstāvjiem, kas nodarbosies ar tarifu noteikšanu Rīgas pilsētā, un man liekas, ka pieeja ir konstruktīva. Var teikt tā, ka mēs vienojāmies, ka tarifus Rīgas pilsētā mēģinās noteikt maksimāli pareizus, atbilstošus reālajām izmaksām. Otra pozīcija - šis tarifs ir tikai prognoze visai apkures sezonai, jo ārkārtīgi daudzi faktori te ir mainīgi - mums nav zināmi laika apstākļi un kurināmā cenas, par kurām man būs jāatbild mazliet vēlāk. Taču mēs vienojāmies, ka principā šis tarifs nebūs sastindzis lielums, bet ar to varēs iesākt. Tā būs informācija apkures sezonas sākumā, bet korekcijas notiks apkures sezonas laikā. Starp citu, šādā veidā, nav nekādu šaubu, rīkojas it visas pašvaldības ārpus Rīgas pilsētas, jo tur tām nemaz nav citu variantu, lai ar kādu strīdētos, -tās pašas nosaka situāciju, apstākļus un arī pašas atbild par tarifu. Protams, šeit uzreiz radīsies jautājums: vai mums ir pietiekami daudz resursu un vai mums ir pietiekamas finanses, lai apkures sezona valstī vispār noritētu normāli? Tad jāsaka tā, ka mums tādi ir, to mēs varam konstatēt pēc statistikas, kas, jāsaka, ir tikai mazliet novērtēta, jo diemžēl šis decentralizācijas process atkal ir ar zināmiem trūkumiem, - neviens vairs sevišķi negrib dalīties ar informāciju un uzskata to par iejaukšanos viņa normālajā saimnieciskajā darbībā. Bet tomēr novērtējums ir tāds, ka fiziskie resursi, lai nodrošinātu apkures sezonu, tas ir, energoresursi, ir pieejami un tie ir nopērkami, nav arī pagaidām saskatāmas tādas milzīgas problēmas vai šķēršļi, kas varētu kaut ko traucēt šajā sistēmā. Bet, protams, uzreiz rodas nākamais jautājums: vai mēs spējam to apmaksāt? Un šajā ziņā parādās ievērojama problēma un disproporcija, jo, ja kāds maksā tik, cik viņš maksā, tad, bez šaubām, arī jābūt spējai maksāt par to. Un te ir arī jautājums par sabalansētību. Tas izskanēja arī sarunās ar pašvaldībām, bet it sevišķi runājot par Rīgu, ka mēs saprotam pavisam vienkārši - ir jāmaksā maksimāli, tik, cik var samaksāt, bet pārējiem, kuri nav spējīgi, ir patiešām jāsaņem pabalsti. Mūsu sarunās, kuras notika pagājušajā nedēļā starp Labklājības ministriju, Finansu ministriju un pašvaldībām, mēs vienojāmies, ka pabalstus (papildu pabalstus) saņems visi Latvijas iedzīvotāji apkures sezonas laikā neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas - Rīgas pilsētā vai jebkurā, arī visattālākajā Latvijas novadā, un šeit nav nekādu privilēģiju un nekādas diskriminācijas attiecībā uz iedzīvotājiem. Bet, protams...".
• 1994_09_29-seq18 language "lv".
• 1994_09_29-seq18 speaker Juris_Ozolins.
• 1994_09_29-seq18 mentions Q211.
• 1994_09_29-seq18 mentions Q79820.
• 1994_09_29-seq18 mentions Q2660080.
• 1994_09_29-seq18 mentions Q3736450.
• 1994_09_29-seq18 mentions Q4459436.