Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_22-seq66> ?p ?o. }

• 1994_09_22-seq66 type Speech.
• 1994_09_22-seq66 number "66".
• 1994_09_22-seq66 date "1994-09-22".
• 1994_09_22-seq66 isPartOf 1994_09_22.
• 1994_09_22-seq66 spokenAs 78.
• 1994_09_22-seq66 spokenText "Cienītais Prezidij! Kolēģi un viesi! Es nevarēju Inkēna kunga teikto pieņemt tad, kad pirmo reizi to dzirdēju, un nevaru pieņemt arī vēl tagad. Toreiz Inkēna kungs mums teica, ka tie Ministru kabineta pieņemtie noteikumi ir vajadzīgi budžeta dēļ. Pirmoreiz es to dzirdēju labu laiku atpakaļ, apmēram pirms mēneša, ja ne vēl vairāk. Starplaikā jau droši vien to budžetu varēja izstrādāt, ja tas būtu budžeta dēļ vajadzīgs. Man liekas, ka varbūt vajadzētu aicināt Aleksandru atpakaļ, lai viņš atkal nodzied to dziesmiņu par to, ka šie vārdi tev nenāk no sirds - un tā tālāk. Es tiešām gribu lūgt kolēģus padomāt, vai šī nav tāda "pīlīte" attiecībā uz to budžetu. Un vēl viena lieta, par kuru es gribu jums pastāstīt un attiecībā uz kuru jūs varbūt neesat tā iedziļinājušies. Es ierados 1991. gadā un biju pārsteigts par latviskajiem raidījumiem -, it sevišķi par to, ka televīzijā uzstājās tādi mazāki ansambļi, un programmas bija ļoti interesantas, un es pat izteicu domu, ka es tūlīt steigā nopirkšu magnētiskās lentas aparātu un atstāšu saviem draugiem, lai viņi varētu pārņemt televīzijas raidījumus un pēc tam ar kādu divu nedēļu nokavēšanos atsūtīt man uz Savienotajām Valstīm, kur tad es tos varētu diezgan brīvi pārkopēt un pārsūtīt visu saviem draugiem vai nu par zināmu samaksu, vai arī bez tās. Lielākoties es biju domājis par tāda kā patriotiska materiāla izplatīšanu bez kaut kādas peļņas. (Starpsauciens no zāles: "Autortiesības!") Diemžēl izrādījās, ka to tā nevar izdarīt, jo raidīšanas elektroniskais formāts šeit nav tas pats un ka būtībā visa tā programma, ja to grib pārraidīt, ir jāpārskaņo ciparu veidā. Tātad ar skaitļošanas mašīnu jeb kompjūteru tā ir jāpārstrādā ciparu veidā, un tad, atkal to pārvēršot analoģiskā signālā, var dabūt to formātu, kas ir vajadzīgs, lai varētu lietot tās magnētisko ierakstu mašīnas, kādas pie mums Amerikā ir pazīstamas un kādas mēs tur lietojam. Kāpēc tas bija svarīgi? Svarīgi tas bija, lūk, kāpēc. Ja tas būtu izdevies toreiz, 1991. gadā, kad vēl gāja vaļā atmoda un daudzas programmas, vai nu tās bija briesmīgi labas vai ne, tomēr mums bija ļoti interesantas, mēs, es domāju, būtu ļoti daudz iespaidojuši, sevišķi to paaudzi, kuri Latviju atceras mazāk. Tie, kas ir ārzemēs, - tie, es domāju, Latviju atceras mazāk. Un, kad sāka reģistrēties 5. Saeimas vēlēšanām, mūsu, Amerikas latviešu, avīzē "Laiks" parādījās ziņa, ka varētu būt apmēram 120 000 cilvēku kā iespējamie reģistranti. Reģistrējās būtībā tikai kādi 10 000. Tagad iedomājaties - ja būtu 120 000 mūsējo reģistrējušies, kā tas būtu iespaidojis tās vēlēšanas! Un arī nākotnē to varētu ieviest. Tā ka elektroniskie masu informācijas līdzekļi ir ļoti svarīgi gan šeit, Latvijā, gan arī ārzemēs, un par to vajadzētu nopietni padomāt. Un šāda steidzīga iznākušo noteikumu stāšanās spēkā, kā tas ir noticis, tik tiešām ir briesmīga lieta; tas bija neapdomāti, un es uzskatu, ka tas mums noteikti nebija vajadzīgs, sevišķi Satversmes 81. panta kārtībā. Likums, pie kura mēs komisijā strādājam vairāk nekā gadu, tik tiešām tas laikam bija vajadzīgs. Es no sākuma biju attiecībā uz to lietu skeptisks, bet tagad es saprotu, ka šādu likumu izstrādāt tik ļoti lielā steigā tik tiešām nebija vajadzīgs. Es gribu minēt vēl vienu lietu, kas varbūt nav zināma tiem, kas nav bijuši ilgāku laiku Amerikā. Es 1949. gadā ierados Amerikā un ilgāku laiku necietu, nevarēju paciest radioprogrammas, kaut gan nodarbojos ar radio labošanu, tā ka man bija jāklausās šīs programmas. Nevarēju tās paciest, jo visu radio un vēlāk arī televīziju pārsātināja ar komerciālām ziņām un viss bija izkaisīts pa visāda veida populārām pārraidēm, kas saistījās lielākoties ar cilvēkiem, kuri varētu pirkt kaut kādus populārus līdzekļus, un tādēļ tā komerciālā struktūra acīmredzot viņus atbalstīja un visa tā pārraide bija tikai ar komerciālu nozīmi. Tikai vēlāk un ar lielām grūtībām attīstījās tā saucamā publiskā televīzija un publiskais radio, un tas tagad ir izveidojies Amerikā. Ne tik vien pārraides, ko var dabūt par zināmā mērā brīvprātīgu abonentu maksu, bet arī netiešā veidā. Ir izveidojusies tā saucamā kabeļu sistēma, kur ir jāmaksā, un tas bija nepieciešams vienai lielai daļai tautas, jo tās komerciālās ziņas... Komerciālie raidījumi ir tik spēcīgi iespaidojami. Un it sevišķi uzkrītoši un nepatīkami tas bija tiem, kas nāca no Eiropas un kas nevarēja iejusties no sākuma populārajā mūzikā. Protams citiem, varbūt tiem, kas tur dzima un pieauga, tas nebija tik svarīgi, bet tomēr mums daudziem tas bija svarīgi. Un es biju priecīgs, ka šeit, kā likās 1991. gadā, tādu programmu tik daudz nav. Un es cerēju, ka būs atpakaļ tā vecā labā Ulmaņa laika radio programma un rezultātā arī analoģiska televīzijas programma. Tas nenotika. Un 1993. gadā, kad es atgriezos, es biju ārkārtīgi pārsteigts, ka šeit var dzirdēt vairāk amerikāņu populāro mūziku, kā to var tagad dzirdēt un redzēt televīzijā Savienotajās Valstīs. Tāpēc es lūdzu padomāt par to lietu, vai tik tiešām arī mums tie Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie noteikumi nesagādās kaut kādu taisnu ceļu uz pilnīgu komerciālisma ieviešanu Latvijas televīzijā un nekādas citas espējas nebūs vairs. Paldies par uzmanību.".
• 1994_09_22-seq66 language "lv".
• 1994_09_22-seq66 speaker Ilmars_Dalins-1927.
• 1994_09_22-seq66 mentions Q822919.
• 1994_09_22-seq66 mentions Q211.
• 1994_09_22-seq66 mentions Q193089.