Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_22-seq53> ?p ?o. }

• 1994_09_22-seq53 type Speech.
• 1994_09_22-seq53 number "53".
• 1994_09_22-seq53 date "1994-09-22".
• 1994_09_22-seq53 isPartOf 1994_09_22.
• 1994_09_22-seq53 spokenAs 77.
• 1994_09_22-seq53 spokenText "Godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Protams, šī diskusija gan sabiedrībā, gan masu informācijas līdzekļos par to, kurš projekts ir labāks, turpinās jau ilgāku laiku, taču savu uzstāšanos es gribu sākt ar atstāstījumu par to, kāda bija aptuveni mana saruna ar vienu no opozīcijas pārstāvjiem, kurš darbojas Vides un sabiedrisko lietu komisijā un kurš arī nobalsoja par šo Rugātes kundzes virzīto likumprojektu. Kad es viņam pajautāju, kāpēc viņš balsoja par šo likumu un kas ir slikts valdības projektā, viņš teica tā: "Nu zini, ja jāsaka godīgi, es neesmu lasījis ne vienu, ne otru. Bet, ja to ir izstrādājis "Latvijas ceļš", tad ir diezgan droši, ka aiz jums ir kāds lobijs. " Runājot par lobijiem, es drīzāk gribētu teikt, ka lobijs ir aiz šā Rugātes kundzes projekta, jo darba grupa, kura te tiek pieminēta, faktiski tika izveidota tādā sastāvā, ka tajā ietilpa Rugāte un es. Taču es šajā darba grupā nekādu iznākumu reāli ietekmēt nevarēju. Es netiku aicināts. Un tur strādāja tieši šīs Radio un televīzijas padomes cilvēki, "Latvijas Radio" cilvēki un "Latvijas Televīzijas" cilvēki. Netika pieaicināts absolūti neviens pārstāvis no šeit nievātā komerciālā radio un komerciālās televīzijas. Tagad, turpinot šo pašu tēmu par lobijiem, acīmredzot būtu lietderīgi runāt arī par šo Eiropas raidorganizāciju apvienības atzinumu. Starp citu, arī šajā apvienībā neietilpst neviens komerciālais raidītājs. Tā ir tādu pašu sabiedrisku jeb valstisku uzņēmumu kā "Latvijas Radio" apvienība. Un dabiski, ka viņi aizstāvēs savējos šeit. Bez tam šis Rugātes kundzes pieminētais apvienības atzinums par valdības iesniegto projektu, ko citēja Tabūna kungs, starp citu, nemaz netika citēts pilnībā, jo šīs apvienības Juridiskā departamenta direktors Rumphorsts tieši tā tika rakstījis, ka viņš tikai garāmejot un pavirši ir ieskatījies šajā projektā. Un saistībā ar šo starptautisko ekspertēšanu es gribu pieminēt, ka Birkava kungs ir vienojies ar Eiropas padomi, ka uz Eiropas padomi tiek sūtīti abi šie projekti. Un to tiešām varētu atzīt par autorizētu ekspertīzi, nevis atsaukties uz šo asociāciju. Protams, man izbrīnu zināmā mērā izraisa tāda juridiska nekonsekvence un apzināta dezinformēšana. Piemēram, Skujiņa kungs pavērsa visu šo atļauju saņemšanu tīri tehniskā virzienā, pasakot, ka, lai raidītu, ir nepieciešama tikai Satiksmes ministrijas izdota raidīšanas frekvence vai raidīšanas atļauja. Taču tā diemžēl ir neprecizitāte, jo likumā ir pieprasīts arī tas, ka šai privātajai radio vai televīzijas kompānijai ir nepieciešama arī Tieslietu ministrijas licence. Šis raidītājs reģistrējas kā masu informācijas līdzeklis. Un tiem, kuri ne pārāk orientējas likumos, es varu pateikt priekšā: ja vienā likumā ir ierakstīts, ka šī reģistrēšanās notiek atbilstoši cita likuma prasībām, tad ir vēlams ielūkoties arī tajā otrajā likumā. Un tajā otrajā likumā - tas ir likums par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem - tiek prasīti gan dibinātāju dati, gan dati par potenciālo auditoriju, gan raidīšanas koncepcija jeb darbības koncepcija. Protams, dezinformēšana zināmā mērā notiek arī ar valsts radio palīdzību. Piemēram, valsts radio uzsver, ka viņu eksistencei briesmas rada tas, ka valdības izstrādātajā projektā ir ierakstīts, ka attiecībā uz nacionālo pasūtījumu var izsludināt konkursu un ka uz to var pretendēt visi elektroniskie masu informācijas līdzekļi, to skaitā arī komerciālie. Taču, runājot par šo problēmu, būtu lietderīgi izlasīt arī otru projektu. Un otrā projektā ir ierakstīts, ka nevis var izsludināt, bet izsludina. Tā ir obligātā norma. Līdz ar to, ja šis radio saskata briesmas savai eksistencei, tad tās ir lielākas otrajā projektā. Gribu runāt arī par abonentu maksām. Te tiek pieminēts, ka abonentu maksas nodrošina tiešām reālu sabiedrības ietekmi pār to, ko viņi redz publiskajā televīzijā un dzird publiskajā radio. Taču abonentu maksas tiek apskatītas tikai no viena aspekta. Šeit tiek pasniegts tikai tas, ka patērētājiem, tātad mūsu iedzīvotājiem, ir pienākums maksāt. Tajā pašā laikā viņiem nav paredzētas absolūti nekādas tiesības ietekmēt to raidījumu saturu, kurus viņi redz vai dzird. Edvīns Inkēns jau minēja, ka šie maksājumi būs jāmaksā visiem. Kaut gan, protams, varētu jau modelēt, ka mums tiks izstrādāts abonentu maksas iekasēšanas mehānisms, un, piemēram, Skandināvijas valstīs arī uz to iet. Bet tādā gadījumā jāmaksā ir tikai tiem, kam ir radio jeb televīzijas aparāts, un nav pilnīgi skaidrs, pēc kādiem principiem tiek iekasēts, jo Rugātes kundze saka tā: "Mūsu projektā ir izstrādāta šī abonentu maksas iekasēšanas kārtība. " Nav iestrādāta! Tur ir tikai pateikts, kas nosaka un kā nosaka šo abonentu maksas lielumu. Taču nav pateikts, kādā veidā tā tiks iekasēta. Šajā ziņā valdības projektā ir krietni saprātīgāka norma, ka ir uzticēts Finansu ministrijai kopā ar jauno padomi izstrādāt koncepciju, kā tiks iekasētas abonentu maksas. Arī Gundars Bērziņš nebija precīzs, runājot par nodokli, kas ir pieņemts Satversmes 81. panta kārtībā un ko it kā nedrīkstētu pieņemt. Šajā gadījumā runa ir par to, ka paredzētā padome varēs pati noteikt obligāto maksājumu. Tas nav nodoklis, jo nodokļus nosaka Saeima, nevis padome. Šajā gadījumā tiek paredzētas plašas iespējas padomei pašai iekasēt sev naudu. Protams, ir vēl rezerves variants, kā padome varētu palielināt savā pārziņā esošā fonda lielumu. Tas, ka viņi varētu noteikt arī šos maksājumus no privātajiem. Taču diemžēl no privātajiem šie maksājumi acīmredzot samazināsies, jo, ja likums tiks pieņemts tādā variantā, kādu piedāvā Rugātes kundze, privāto skaits, es esmu pārliecināts, samazināsies. Un es domāju, ka mums tomēr vajadzētu rūpēties par demokrātijas normām, par iespēju cilvēkiem pašiem noteikt, ko viņi klausīsies. Un tieši cilvēku izvēle būs tā, kas noteiks, vai pastāvēs šie privātie vai nepastāvēs, vai viņiem būs auditorija vai nebūs. Un, protams, šajā sakarā runājot par demokrātijas izpratni, varētu pieminēt, ka interesanta tā liekas arī Nacionālo spēku apvienības pārstāvētajā Rīgas domē. Arī tur demokrātija tiek tulkota tā: "Mēs izdomājām, ka tāds un tāds laikraksts nav Latvijai derīgs, tas ir kaitīgs Rīgas iedzīvotājiem, tātad tas ir aizliedzams. " Un velti Rugātes kundze un Tabūna kungs abi cenšas izvairīties no atziņas, ka viņu aizstāvētajā variantā ir cenzūra. Jā, tiešām tur ir cenzūra - ar visiem tiem noteikumiem un ar padomei paredzētajām iespējām šos noteikumus pastiprināt. Es arī piedalījos sarunā, kas bija Inkēna kungam ar Tabūna kungu, un Inkēna kungs teica: "Nu, bet paklausies, jūsu variantā tiešām šī cenzūra ir. " Un Tabūna kungs tad teica tā: "Nu jā, bet kā tad mēs varēsim aizliegt tādus kā "KS Video"?" Tabūna kungs, to novērtēs klausītājs! Klausītājs novērtēs, vai viņam patīk vai nepatīk, vai viņš klausīsies vai ne. Un ļaujiet cilvēkiem būt pašiem pietiekami gudriem un pašiem tikt skaidrībā par to, kas ir nepieciešams un kas nav nepieciešams! Tāpēc es aicinu atbalstīt Satversmes 81. panta kārtībā valdības pieņemto noteikumu nodošanu komisijā. Es, protams, piekrītu, ka tur varētu būt uzlabojumi, un es redzu, ka daudzos punktos tie ir iespējami, un es esmu pārliecināts, ka, kopīgi strādājot, šis projekts kļūs labāks. Bet par pamatu es aicinu ņemt tomēr valdības izstrādāto projektu.".
• 1994_09_22-seq53 language "lv".
• 1994_09_22-seq53 speaker Lainis_Kamaldins-1967.
• 1994_09_22-seq53 mentions Q822919.
• 1994_09_22-seq53 mentions Q211.
• 1994_09_22-seq53 mentions Q2660080.
• 1994_09_22-seq53 mentions Q193089.
• 1994_09_22-seq53 mentions Q1771611.
• 1994_09_22-seq53 mentions Q2089528.
• 1994_09_22-seq53 mentions Q872.
• 1994_09_22-seq53 mentions Q5618600.
• 1994_09_22-seq53 mentions Q16355712.