Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_22-seq49> ?p ?o. }

• 1994_09_22-seq49 type Speech.
• 1994_09_22-seq49 number "49".
• 1994_09_22-seq49 date "1994-09-22".
• 1994_09_22-seq49 isPartOf 1994_09_22.
• 1994_09_22-seq49 spokenAs 46.
• 1994_09_22-seq49 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamā Saeima un arī radioklausītāji! Pirmais, par ko es gribētu runāt, ir šī tēze, kas izskanēja no Ministru kabineta pārstāvja, - vai mēs esam "pieaugusi" valsts? Es gribētu teikt, vai mēs esam tiesiska valsts. Man te arī, protams, ir jautājums, kādu Ministru kabinetu pārstāv, - vai tas ir Birkava kunga kabinets, ko pārstāv, vai tas ir Gaiļa kunga jaunais Kabinets, jo vecā Kabineta pilnvaras ir beigušās. Cik es zinu, Gaiļa kungs nebija tas, kas šo projektu atbalstīja. Man šobrīd nav skaidrs, ko pārstāvēja šis Ministru kabineta pārstāvis - demisionējušo un neesošo Kabinetu vai to, kas saņēma Saeimas uzticību. Tātad es gribu nolasīt tikai vienu rindiņu no Satversmes. Likumdošana. 64. pants: "Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros. " Un Satversmes 81. pants šādu iespēju nodarboties ar likumdošanu, ja neatliekama vajadzība to prasa, dod arī Kabinetam izņēmuma gadījumā un izņēmuma kārtā. Un tāpēc es varbūt mazāk runāšu par emocijām, runāšu tieši par šo argumentāciju, ko es jau prasīju arī par citiem Kabineta noteikumiem. Piemēram, vienus noteikumus mēs pieņēmām, un Kabinets neuzskatīja par vajadzīgu mūs informēt ne rakstiski, ne mutiski, lai pamatotu šo nepieciešamību un steidzamību. Šinī anotācijā šī nepieciešamība un steidzamība ir pamatota. Un tātad 1. punkts šajā nepieciešamībā. Budžeta līdzekļu ekonomija un budžeta apstiprināšana likumdošanas ceļā. Tātad šī ir it kā tā nepieciešamība, kas Kabinetam liek pieņemt šo likumu, bet Inkēna kungs jau skaidri un gaiši pateica, ka naudas daudzums atkarīgs no valsts iespējām, naudas daudzums nemainīsies. Līdz ar to, manuprāt, šim argumentam nav nopietna svara. Vēl kas. Saeima lieliski zina, ka šobrīd mums ir iesniegta jaunā likumu pakete, kas ir iesniegta ar nokavēšanos, un praktiski runāt par nopietnu budžeta veidošanu, kad nav zināmi visi nodokļi, uz kā bāzes veidosies ieņēmumu daļa... Tad jau Kabinetam jāpieņem arī visa šo nodokļu likumdošana. Manuprāt, budžeta veidošana ir ļoti apgrūtināta šo daudzo trūkumu dēļ un šis likums nebija tas, ka bija nepieciešams, lai visu šo veidotu. Pastāvošā likumdošana jau vairākus gadus neatbilst reālajam stāvoklim. Protams, es piekrītu, ka likumdošana nav pietiekami sakārtota. Bet es jau nolasīju Satversmi: ir Saeima, kas nodarbojas ar likumdošanu, bet likumdošanas iniciatīva ir Ministru kabinetam - un tā tālāk. Tad ir jautājums - kāpēc šis likums, kurš sagatavots tik "zaļš", vēl netika pirms iesniegšanas Saeimā... Ja tas būtu iesniegts Saeimā un Saeima būtu divus gadus to turējusi un nebūtu spējusi... būtu par vāju, lai pieņemtu šos lēmumus, likumus... Bet likumdošanas iniciatīvas kārtībā šie likumprojekti netika iesniegti, un uzreiz tiek pieņemts likums. Tiek pārkāptas autortiesības. Es domāju, ka šie noteikumi (kā te jau izteicās gan par tabakas, gan par citu reklāmu, kas turpinās) neatrisina šo jautājumu, un, manuprāt, tas nav saistīts ar šo steidzamību. Vēl - par tiesiski attīstītu valsti. Ministru kabineta pārstāvis ļoti skaidri un gaiši pateica - jā, šī abonentu maksa ir nodoklis. Tādēļ es tomēr lūdzu Kabineta juristus vai citus juristus palasīt Satversmes 81. pantu, kur ir pateikts, ka nodokļus Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie noteikumi nedrīkst skart. Un, ja Ministru kabineta oficiālais pārstāvis saka, ka tas ir nodoklis, tad man rodas šaubas, vai šī Saeimas un Satversmes ignorēšana nav veikta apzināti. Jo, ja Kabineta loceklis apzinās, ka tas ir nodoklis, un ja Satversmē ir skaidri ierakstīts, ka to nedrīkst pieņemt Satversmes 81. panta kārtībā, tad, es uzskatu, tā jau ir lielā mērā apzināta Satversmes un Saeimas ignorēšana. Otrs, kas, protams, arī šinī likumā ir, - tas ir tas paradoksālais šajā procedūrā, ka Ministru kabineta noteikumi daudz ko uzdod darīt Saeimai. Un šeit no runātājiem es sapratu to, ka, viņuprāt, Saeimai būs lielas problēmas atrast šo padomi 5 cilvēku sastāvā. Bet es arī sapratu to, ka līdz ar to, ka būs šī padome, Saeimai jau nu nav nekādas iespējas pieņemt saprātīgu likumu, un tāpēc mēs, tas ir, Ministru kabinets, esam bijuši tie, kas pieņem šo likumprojektu. Vēl par dažām likumā skartajām detaļām. Tātad - par 11. pantu, kur bija runa par šo valsts īpašumā esošo raidītāju vai tīklu izmantošanu. Šeit ir noteikts, ka licencēšanas kārtībai nav noteikti kritēriji, procedūra. Manuprāt, ir jābūt arī atbildīgai padomei vai orgānam, ko Saeima izveidos un kas izvērtēs, cik ilgā laikā ko ir tiesības prasīt un kādi ir šie kritēriji. Manuprāt, šī nenoteiktība jau tieši ir saistīta ar patvaļu. Ir jābūt noteiktai argumentācijai, motivācijai, kāda var būt par pamatu noraidījumam. Vai arī, ja, kā izteicās šeit pārstāvji, nemaz nav tik daudz to uzņēmēju, kas gribētu ieguldīt naudu šinī biznesā, tad tai procedūrai, manuprāt, ir jābūt daudz stingrāk reglamentētai un šī patvaļa ir vairāk jāierobežo, lai būtu aizstāvēts šis uzņēmējs, kas vēlas saņemt šo licenci. 33. pants. Es runāju arī par privātajiem raidītājiem. Šie ieraksti ir jāglabā 6 mēnešus. Ja, kā te teica, šis likums ir ļoti demokrātisks un pretimnākošs, vai kāds ir parēķinājis, cik kopumā tas maksās gan valstij, gan uzņēmējiem - 6 mēnešus glabāt visas šīs kopijas? Tas šodien nenotiek, un principā, manuprāt, tas ir nereāli. Šeit varētu būt kaut kāda savādāka pieeja. Bet 6 mēnešus ilga visu ierakstu glabāšana - tas maksā ļoti apaļas summas. Un, manuprāt, tas ir arī diskriminējošs faktors. Tātad vēl šeit, protams, ir runa par šo padomi, par tās veidošanas principiem. Šeit parādās arī valsts pasūtījuma politika. Sabalansēt programmu politiku ar iespējām. Vēl ir runa par to, ka vajag iegūt nepieciešamo sabiedrisko informāciju. Protams, ir nepieciešams daudz informācijas, bet tas arī ir vēl jautājums, kāda informācija valstij ir jānodrošina - par visām tēmām, kas interesē sabiedrību vai sabiedrības daļu un tās indivīdus? Protams, šis jautājums par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem ir risināms pietiekami strauji. Manuprāt, tā būs arī lielā mērā pārbaude Saeimai, vai tā pietiekami nopietni spēs izskatīt šos likumprojektus un, tos izvērtējusi, izveidot likumprojektu, kas būs optimāls un ievēros visu ieinteresēto personu, pirmām kārtām skatītāju un radioklausītāju, intereses. Attiecībā uz balsojumu par to, vai šo likumprojektu nodot komisijai, Grīnblata kungs ļoti precīzi pateica - jaunā procedūra, kas ir ietverta Kārtības rullī, paredz, ka, nododot likumprojektu komisijai, šie noteikumi turpina būt spēkā. Un tāpēc, manuprāt, šis balsojums būs pārbaudījums. Pirmām kārtām, šeit mēģina runu novirzīt uz kaut kādu strīdu starp valsts un privāto televīziju, diskrimināciju it kā privātās uzņēmējdarbības veicināšanai. Manuprāt, šī būs pirmā pārbaude Saeimai - pārbaude, vai šī valsts ir tiesiska, vai mēs ejam uz tiesisku valsti, vai arī turpinām patvaļu, kā te teica, raksturojot padomes darbību, kas it kā esot patvaļa CK garā. Ja tiks nobalsots par šiem noteikumiem, tad, manuprāt, tiks nobalsots par to, ka valdībai būs atvērtas rokas veikt šo darbību patvaļīgi, neievērojot Satversmi un likumdošanu, kas, manuprāt, tomēr ir augstākās lietas valstī. Gribu vērsties arī pie visiem tiem, kas ir ieinteresēti šinī likumā - pirmām kārtām pie klausītājiem un skatītājiem, valsts televīzijas un radio darbiniekiem, privāto kanālu īpašniekiem, finansētājiem un darbiniekiem, - un teikt, ka Saeima nevērsīsies ne pret vienu no šīm grupām un ka šā likuma noraidīšana nav vērsta uz kādas šo nosaukto cilvēku grupas diskrimināciju. Šis jautājums ir augstāks - vai prioritāte ir Satversmei, likumdošanai tiesiskā valstī vai patvaļai, kas turpinās no iepriekšējiem - sociālisma laikmetiem valstī. Paldies par uzmanību.".
• 1994_09_22-seq49 language "lv".
• 1994_09_22-seq49 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1994_09_22-seq49 mentions Q822919.