Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_22-seq39> ?p ?o. }

• 1994_09_22-seq39 type Speech.
• 1994_09_22-seq39 number "39".
• 1994_09_22-seq39 date "1994-09-22".
• 1994_09_22-seq39 isPartOf 1994_09_22.
• 1994_09_22-seq39 spokenAs 78.
• 1994_09_22-seq39 spokenText "Godātie Saeimas deputāti! Iepriekšējais runātājs, kas pārstāvēja valdību, nobeidza ļoti labi, - ka viņu vienīgā vēlēšanās ir tāda, lai šie abi dokumenti aizietu uz komisijām un lai tur divi likumi satiktos. Tas tika pieminēts kā Rugātes kundzes likums. Es gribētu norādīt uz šo mazo misēkli. Tas nav likums, bet tas ir likumprojekts, turpretī Ministru kabineta pieņemtie noteikumi, ja tos nodod komisijām un nenoraida, ir likums. Te ir šī būtiskā atšķirība, tā ka šeit katrā ziņā nav runa par divu līdzvērtīgu dokumentu spēkošanos, jo to statuss ir pavisam cits. Katrā ziņā es negribētu pievienoties visiem tiem cilvēkiem, kuri ar pārmērīgām aizdomām skatās uz jebkuras privātās iniciatīvas pusi un katrā ziņā domā, ka privātās iniciatīvas cilvēks jebkurā gadījumā būs negodīgāks par valsts iniciatīvas cilvēku vai par valsts ierēdni. Es domāju, ka tas ir pavisam cits jautājums. Šeit ļoti daudzi zālē sēdošie tā vai citādi ir ar televīziju saistīti cilvēki. Viņi pietiekami labi arī zina, kāda ir šī reālā situācija valsts un privātajā televīzijā, kas ir vairāk vai mazāk vainīgs, kurš strādā rentablāk un kurš mazāk rentabli. Par to es negribu runāt, bet vienīgi par darba stilu, kādā veidā šie noteikumi ir pieņemti. Tas ir tas būtiskākais. Tātad Vides un sabiedrisko lietu komisijā bija darba grupa. Mūsu frakcijā ieradās vairāki Ministru kabineta pārstāvji un teica, ka šī darba grupa faktiski ir strādājusi nepilnā sastāvā un šo likumprojektu ir sagatavojuši daži cilvēki. No tā es varēju secināt tikai vienu, to, ka Ministru kabineta pārstāvji varbūt nepiekrita šīs darba grupas konceptuālajai ievirzei. To arī varētu pilnīgi pieļaut, ka šāda situācija varēja veidoties, ka reāli nepiekrita. Tātad Ministru kabinets varēja veidot savu darba grupu un tā rezultātā iesniegt Saeimā savu likumprojektu. Un tādā gadījumā arī notiktu tas, ko Inkēna kungs teica, - valdības likumprojekts un Vides un sabiedrisko lietu komisijas likumprojekts tiktu vienlaicīgi nodots komisijām, šie projekti tiktu salīdzināti, un Saeima varētu spriest par to, kurš ir labāks. Vai visticamāk, kā tas droši vien arī būtu, starp abiem projektiem ir veidojams kāds kompromisa variants. Šajā gadījumā tādas situācijas nav. Ministru kabinets ir pieņēmis nevis jau likumprojektu, bet iesniedzis šeit noteikumus, kurus nenoraidot, tie stājas spēkā kā likums. Protams, arī Rugātes kundzes likums jeb, pareizāk sakot, Vides un sabiedrisko lietu komisijas likumprojekts ir jau nodots komisijām. Tātad arī tas tiek izskatīts. Taču reāli paies šie divi vai trīs mēneši, kā prognozēja Inkēna kungs. Tiešām tie paies, un par ko tad būs jālemj? Jālemj būs par ļoti vienkāršu lietu, par to, vai stāsies spēkā projekts, kurš divus vai trīs mēnešus ir gaidījis, vai joprojām paliks spēkā likums, kurš jau divus vai trīs mēnešus būs darbojies, un jebkurā gadījumā darbosies pavisam cits arguments. Atbilstoši šim likumam kaut kādas strukturālas vai finansiālas pārgrozības ir jau sākušās, tāpēc tajā brīdī pieņemt citu likumu būs ārkārtīgi neizdevīgi gan no politiskā, gan no ekonomiskā, gan no organizatoriskā viedokļa. Tā ka tā tomēr no valdības puses ir spēle uz diviem vārtiem, kuros sit bumbu iekšā viena un tā pati komanda. Abos gadījumos valdība paliek uzvarētāja. Un nevis tādēļ, ka, teiksim, valsts vai privāto raidītāju attiecībās būtu jāieņem kaut kāda pilnīgi dzelžaina dogmatiska nostāja. Šeit varētu gari runāt par atšķirībām starp televīzijas un avīžu ietekmi uz cilvēka apziņu un par to, kam ir lielāka ietekme - valdošajām partijām vai televīzijai. Taču ne par to es gribu runāt, bet gan par kaut ko citu. Par to, ka ir vajadzīga zināma kārtība, un, ja ir sacensība, tad tā ir līdzvērtīga sacensība starp projektiem. Turpretim, ja pieņems, ka vajag nodod šos valdības sastādītos noteikumus komisijām, tad tie skaitās jau automātiski likuma statusā, un nekāda līdzvērtīga sacensība komisijās starp šiem projektiem vairs nevar būt, ja darbojas šis arguments. Likums ir pieņemts. Atbilstoši likumam ir sākušās kaut kādas pārgrozības, un grozīt likumu jau pēc tam vienmēr ir ļoti ļoti neizdevīgi. No visādiem aspektiem raugoties. Es domāju, ka deputāti to pietiekami labi saprot, tā ka šis balsojums nebūt nav par vēl viena projekta nodošanu komisijām, bet tas ir balsojums par to, ka šis likums sāk darboties. Par to ir runa. Paldies par uzmanību!".
• 1994_09_22-seq39 language "lv".
• 1994_09_22-seq39 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1994_09_22-seq39 mentions Q822919.