Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_22-seq37> ?p ?o. }

• 1994_09_22-seq37 type Speech.
• 1994_09_22-seq37 number "37".
• 1994_09_22-seq37 date "1994-09-22".
• 1994_09_22-seq37 isPartOf 1994_09_22.
• 1994_09_22-seq37 spokenAs 26.
• 1994_09_22-seq37 spokenText "Tātad kontrole pār ēteru. Protams, ka valstij ir jāveido zināma stratēģija attiecībā uz ēteru. Par to nav nekādu šaubu. Bet šo stratēģiju var veidot ar vairākiem paņēmieniem. Un pirmais - labākais - paņēmiens ir veidot to ar likumu. Jo likums ir tas jumts, kas ierobežo vienu vai otru darbību. Pēc tam katram, kas gribēs raidīt Latvijas teritorijā, būs jāizņem vēl divās vietās atļaujas. Viņam ir jāsaņem frekvences Satiksmes ministrijā, kur ir īpaša licencēšanas komisija, kur ir izstrādāts mehānisms, un tas ir arī likumā, gan ne šajā. Otrkārt, viņam būs jāsaņem Tieslietu ministrijā atļauja. Tur viņam ir jānorāda savas darbības virziens, programma un tamlīdzīgas lietas. Kāpēc vēl ir vajadzīga trešā vieta, kur to darīs? Tajā pašā laikā, arī šajā manā nolikumā, ir vēl arī turpmākās kontroles iespējas. Jo šajā valstī valsts ar saviem raidītājiem, ar saviem nesējiem kontrolē piecas televīzijas programmas, piecus televīzijas kanālus un astoņus radio kanālus. Tie ir pilnībā valsts kontrolē. Un padome, izsniedzot licenci, ar licences noteikumiem būtībā var ietekmēt, ko tur raidīs. Tā ka pilnīgas brīvības nav arī mūsu variantā. Ja ar pieciem televīzijas kanāliem un ar astoņiem radio kanāliem nevar kontrolēt un izveidot stratēģiju, tad es nevaru saprast, ar cik var? Jo, vai jūs zināt, cik ir palikuši pāri? Mēs runājam tā, it kā būtu miljoniem kanālu. Taču būtībā pašreizējā brīdī Latvijā bez šiem pieciem, kurus kontrolē valsts un kur trīs ir lielie, bet divi - lokālie, ir vēl iespēja potenciāli izveidot divus Latvijas televīzijas kanālus, un tas tad arī ir viss tas tirgus, par kuru var cīnīties pašreiz. Sešos lokālajos tīklos, kas ir gandrīz katrā vietā, sešās privātajās vai valsts stacijās var raidīt. Trīs - Vislatvijas radio. Ar zināmu naudu, ko diezin vai privātie var pašreiz "pacelt", vēl divos. Un ar lielāku naudu - vēl trīs vai četros. Pašreizējā brīdī šis ēters ir salīdzinoši ierobežots. Tā ka cīņa ir par nelielu daudzumu. Bet būtībā tehniski pēc tās reformas, ko izdara pašreiz Gūtmaņa kungs, pēc pāris gadiem, protams, šīs problēmas būs atrisinātas un ētera trūkums nepastāvēs. Pastāv cits trūkums. Pastāv tādu cilvēku trūkums, kuriem ir nauda un kuri grib to ieguldīt radio vai televīzijā. Tāpēc papildu kontrole pār viņiem nozīmē tikai to, ka mēs sašaurinām savu skatītaju tiesības kaut ko redzēt. Pie tam mūsu nostāja ir tāda kā strausam, kurš iebāzis galvu smiltīs. Pār Latvijas teritoriju raida satelīti. Mēs nevaram tiem norādīt nekādus likumus, tie nepārtraukti raida, un to daudzums palielinās. Un, ja mēs, pieņemsim, gribētu politisku iemeslu dēļ aizslēgt krievu valodā raidošos raidītājus, tad arī tie drīz nāks pa satelītu. Tas ir tas, ko mēs nevarēsim noregulēt. Jo citādi mums būs jāuzvedas tāpat, kā savā laikā darīja Padomju Savienība, mēģinot uzlikt traucējumus vienai vai otrai raidstacijai. Mums galarezultātā ir pašiem priekš sevis jāizlemj, vai mēs esam pieaugusi valsts vai ne un vai mūsu valsts pilsoņiem ir tiesības zināt visu informāciju un būt tik pieaugušiem, lai mēs viņus neuzskatītu par muļķiem, ka tikai tāpēc, ka kāds kaut ko saka, ka tikai tāpēc valstī notiek nemieri vai tamlīdzīgas lietas. Man bija diskusija ar Pēteri Tabūna kungu. Mēs ar viņu esam veci radiokolēģi. Un viņš uzskata, ka tikai tāpēc, ka daži masu informācijas līdzekļi, pieņemsim, "SM Segodņa", ir negatīvi noskaņoti pret Latvijas valsti, lai gan tas ir pats par sevi strīdīgs jautājums, ka tikai tāpēc valstī var būt problēmas. Tā nav taisnība. Tas atgādina tieši to pašu, kas bija 1987. gadā, kad kompartijas centrālā komiteja teica, ka "pieminekļa notikumi" ir tikai tāpēc, ka "Amerikas balss" tos kurina. Reālā dzīve izraisa vienu vai otru notikumu. Masu informācijas līdzekļi tos var tikai pastiprināt vai vājināt. Mums ir jānovērtē beidzot sava tauta kā pieaugusi tauta, nevis tāda, kuru mēs regulēsim, ko viņa drīkst redzēt un ko viņa nedrīkst redzēt. Protams, pastāv arī tiesiskais aspekts. Rugātes kundzes projektā ir padome, kas izdod licenci. Viņa var to arī atņemt, kad viņai gribas. Un pat nav paredzētas iespējas kaut kādā veidā to apšaubīt. Nav pat paredzētas iespējas pārsūdzēt tiesā. Protams, to neviens nevar atņemt. Tomēr pareizā kārtība ir otrāda. Ja padome uzskata, ka kāds pārkāpj likumu, un ne tikai padome, bet jebkurš pilsonis tā var uzskatīt, tad viņš iesūdz tiesā un tiesa anulē licenci. Mēģināsim veidot pareizo tiesisko kārtību šajā valstī, nepārkāpsim to tikai tāpēc, ka mums vienā vai otrā brīdī tas liekas politiski izdevīgi. Vienīgais, ko mēs pašreiz gribētu, protams, ir tas, lai šie noteikumi aizietu uz komisijām, lai abi likumi tur satiekas. Mums ir pietiekami liela kompromisa zona šajā it kā vissāpīgākajā jautājumā par padomes veidošanu. Mēs esam gatavi pilnībā pakļauties jebkuram kompromisam, ja vien tas nodrošina šīs padomes neatkarību. Tā mums pilnīgi nemaz nav problēma. Tas, ka pašreiz šis nolikums darbojas, ka šie noteikumi darbojas, tie, kā es jums jau teicu, nav reāli izraisījuši nekādas sekas. Tas ir pat ļoti slikti, jo es tiešām domāju, ka Valsts radio un televīzijā bija iespēja alkohola un tabakas reklāmu pārlikt uz bērniem neredzamo laiku. Un tomēr. Ja mēs tagad abus likumprojektus ielaidīsim komisijā, tad ir cerība, ka divos, trijos mēnešos mēs varētu šo likumprojektu izveidot līdz galam. Kompromisa soli nāksies spert gan vienai, gan otrai pusei. To, ko mēs nespējām izdarīt mūsu komisijā, jo otrs likumprojekts parādījās tikai tāpēc, ka tur vienkārši neņēma mūsu domas pilnībā vērā, tagad visās komisijās kopsummā ir iespēja šos kompromisus panākt. Mums nevajag neko lauzt. Tagad abi ir vienkārši jānodod komisijām, lai tie virzās uz priekšu. Jo šīs lietas politizācija ir novedusi līdz absurdiem. Mītiņš Doma laukumā lielā mērā bija šā absurda paraugs. Es piezvanīju Pāvula kungam pēc tā mītiņa, jo viņš man ir viena no augstākajām morālajām autoritātēm Latvijā, un prasīju, kāpēc viņš tur gāja. Viņš teica: "Man piezvanīja un pateica, ka radio taisa ciet. " Neviens no likumprojektiem - ne mans, ne Rugātes - neparedz nekādas represijas pret Valsts radio un Valsts televīziju. Tieši otrādi - paredz tiem brīvāku attīstību. Abi likumprojekti. Viennozīmīgi. Bet kādam ļoti gribas politizēt šo jautājumu. Vai tad valstī tiešām vēl ir par maz politisko jautājumu? Jūsu izšķiršanai es piedāvāju tikai vienu būtisku jautājumu: vai jūs pieļaujat, ka jūsu valsts pilsoņi drīkst brīvi skatīties un klausīties to, ko viņi grib, vai arī jūs uzskatāt, ka var pastāvēt centrālajai komitejai līdzīgs orgāns, kurš izšķirs, kas cilvēkiem ir labs un kas - slikts. Es, protams, saprotu arī argumentus. Vienmēr jau ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Labais nodoms - tie būs mūsu cilvēki, kas pateiks, kas ir labs un kas - slikts. Bet tomēr tas ir demokrātijas pārkāpums. Mēs nevaram izdarīt tā, ka nezin kāpēc prese ir brīva, bet elektroniskie masu informācijas līdzekļi nav brīvi. Tam nav ne tehniskā, ne morālā pamatojuma. Mums nav pašreiz uz to ierobežojumu, jo ierobežojums ir tikai valsts mazums, nevis frekvence vai kādas tehniskas iespējas. Es jūs aicinātu nobalsot par to, lai arī šie noteikumi ietu uz komisijām, lai tie tur satiekas ar Rugātes kundzes likumu. Un lai šī smagā došana, šie ļoti smagie kompromisi... lai pēc pāris mēnešiem mēs varam šo jauno sistēmu iedarbināt. Jo valstij tā ir vajadzīga. Pašreizējā sistēma kavē valsts masu informācijas līdzekļu attīstību. Paldies.".
• 1994_09_22-seq37 language "lv".
• 1994_09_22-seq37 speaker Edvins_Inkens-1958.
• 1994_09_22-seq37 mentions Q211.
• 1994_09_22-seq37 mentions Q1771611.
• 1994_09_22-seq37 mentions Q15180.