Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_22-seq30> ?p ?o. }

• 1994_09_22-seq30 type Speech.
• 1994_09_22-seq30 number "30".
• 1994_09_22-seq30 date "1994-09-22".
• 1994_09_22-seq30 isPartOf 1994_09_22.
• 1994_09_22-seq30 spokenAs 142.
• 1994_09_22-seq30 spokenText "Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Paldies par iespēju šeit izteikt savas domas, jo tas nemaz nav tik vienkārši. Mūsu brīvā prese, laikraksts "Diena" un laikraksts "Labrīt" man tādu iespēju, piemēram, nedeva. Dažubrīd liekas, ka jampadracis ap radio un televīzijas likumu ir tīša provokācija, lai pārbaudītu, cik tālu var sniegties Saeimas tiesību uzurpēšana un demokrātisko principu nīdēšana. Par ko gan mēs debatējam? Vai par to, ka likumdošana ir Saeimas, tikai un vienīgi Saeimas kompetencē? Vai šeit ir kāds, kas nesaprot, ka 81. panta izmantošana šajā gadījumā ir klajš, savtīgs manevrs no spēka pozīcijām? Kamēr mēs te runājam, 81. panta kārtībā pieņemtais likumprojekts darbojas jau trešo nedēļu. Man stāstīja, ka jau ir izveidojusies rinda pēc frekvencēm, kas tagad vienkārši tiek dalītas visiem, kas to vēlas. Kādas šai darbībai būs sekas - to mēs vēl tikai redzēsim. Tad veltīsim nelielu uzmanību šim likumprojektam, kas izjauca Latvijas ētera saimniecību kā vienotu un pārlūkojamu veselumu un kas privātraidītājiem dod ārkārtīgi plašas tiesības, neprasot gandrīz nekādus pienākumus, jo frekvenču piešķiršana pilnā mērā ir nodota Satiksmes ministrijai un pārvērsta par tehnisku procesu. Otrais. Privātie raidītāji, kas raida ar savām raidīšanas ierīcēm, tiek atbrīvoti no jebkādām saistībām sabiedrības priekšā. Trešais. Tiek paredzēta iespēja bez jebkādas saskaņošanas retranslēt Latvijā jebkuru ārzemju programmu, ja tā tiek iekļauta citu programmu sastāvā, tas ir, ja pirms šīs retranslācijas ar vienu teikumu pasaka, ka tagad jūs klausīsities to un to, un beigās pasaka, ka jūs klausījāties to un to. Uzņēmējsabiedrībām, kas veic tikai retranslāciju, kā masu informācijas līdzekļiem nav jāreģistrējas vispār. Un tā tālāk un tā joprojām. Jā, attiecībā uz raidītgribētājiem, kuri vēlas izmantot valsts īpašumā esošos raidītājus un raidtīklus, Inkēna kunga likumprojekts nosaka, ka ir jāsaņem licence no Nacionālās radio un televīzijas padomes. Nav tikai pateikts tāds "sīkums" - licence uz ko? Iznāk tā, ka ierodas vienalga kas, vienalga no kurienes, pilsonis vai nepilsonis, iespējams, pat recidīvists un mutiski paziņo savu vēlmi saņemt licenci. Un pēc Ministru kabineta noteikumiem, kas pašlaik darbojas, padomes pienākums ir licenci izsniegt. Vai tiešām Latvijas valstī nevienam nav jāzina, kādu programmu pieprasītājs raidīs? Nav jāzina, kāds materiāls ir raidītgribētāju rīcībā? Vai viss ir bez konkursa, bez priekšrocībām sabiedrībai nozīmīgu programmu raidītājiem? Bez līdzsvarotas komerciālo vēlmju saskaņošanas ar TV un radio kultūras veicināšanas misiju? Atļaujiet apgalvot ar pilnu atbildību, ka tādi brīnumi nekur pasaulē nenotiek. Ja ar Latvijas zemi rīkotos tikpat brīvi, kā Inkēna kungs paredz rīkoties ar Latvijas ēteru, tad Vērmanes parks drīz būtu piebūvēts ar vasarnīcām un Esplanāde pārvērsta par tirgus laukumu. Brīva zeme ir, mēs ieguldām savus līdzekļus. Nekādus ierobežojumus privātai darbībai un tās attīstībai! Ētera telpa ir sarežģīta, mainīga sistēma. Kas un kādā veidā Inkēna kunga likumu īstenos? Likumprojektā par to nav ne vārda. Tā saucamajiem neatkarīgajiem raidītājiem dokumentētas saistības ar padomi projekts neparedz. Vai, piemēram, pārraudzību pār TV ekrānos rādāmo filmu tulkošanu vai netulkošanu valsts valodā turpmāk veiks Tieslietu ministrija un Prokuratūra? Vai valodu programmās turpmāk attiecīgi vērtēs Satiksmes ministrija un pašvaldības? Nē. Šā likumprojekta autoriem piedēvēt naivumu nav pamata. Šāds vispārējs, frāžains, neprecīzs dokuments ļautu saņemt iespējamo un neiespējamo, taisīt naudu bez ierobežojumiem un drīzā laikā izputināt pašreizējos radio un TV valsts uzņēmumus. Žurnālisti, kas padomi salīdzina ar jauno centrālkomiteju un uzstājas kā radio un TV žurnālistu brīvības aizstāvji, iespējams, nemaz nezina, ka žurnālistu atbildība vispār atrodas ārpus padomes kompetences. Cita lieta - raidītāju sabiedrības atbildība. Arī atsevišķās mazās privātsabiedrības, iestādamās par Inkēna likumprojektu, neaptver perspektīvu, ko galējā "brīvība" sola tām pašām. Par to, ka Inkēna kungs stāvokli izprot, nav jāšaubās. No vienas puses, viņš padomi publiski noliek zemāk par zemi. Taču saprot arī to, ka līdzīgas padomes darbojas visās demokrātiskajās valstīs, tāpēc Inkēna kunga projektā padome ir. Tikai - kāda? Saeimas likumprojektā padome definēta kā Saeimai un Ministru kabinetam nepakļauta, neatkarīga valsts institūcija. Inkēna kunga projektā no padomes neatkarības nav vairs ne vēsts. Citēju: "Nacionālā radio un televīzijas padome ir valsts institūcija". Nezinātājiem atļaušos atgādināt, ka pašreizējo padomi veido 22 sabiedrības izraudzīti pārstāvji - Saeimas deputāti, reliģisko organizāciju pārstāvji, literāti, komponisti, aktrise, kino pārstāvis, sociologs, Satiksmes ministrijas pārstāvis, privāto raidītāju pārstāvji un tā tālāk. Izņemot padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku, neviens no padomes locekļiem mēnešalgu nesaņem. Šai padomei var pārmest daudz ko, arī to, ka tā sēž uz veciem, savā laikā no Valsts radio iznabagotiem krēsliem, ka tā nav sarīkojusi nevienu banketu, nav iegādājusies nevienu Volvo, ka tā nav rīkojusies pēc principa - roka mazgā roku... un tā tālāk. Tikai vienu tai nevar pārmest - demokrātiska gara trūkumu, kalpošanu kādas atsevišķas grupas interesēm. Jaunais Saeimas izstrādātais likumprojekts paredz deviņus algotus padomes locekļus. No vienas puses, deviņi it kā būtu daudz, bet, no otras puses, tā tomēr ir padome, nevis bridža kompānija. Es domāju, ka deviņi ir labs skaitlis, bet tikai ar nosacījumu, ka darbs padomē nav pamatprofesija. Tie būtu, teiksim, Valsts prezidenta izraudzīti sabiedrībā pazīstami ārpus politikas stāvoši cilvēki, kas daļu sava laika, es saku - daļu sava laika - atvēl šim uzdevumam. Padomes locekļus apstiprinātu Saeima ar kvalificētu vairākumu. Maiņai vajadzētu notikt rotācijas kārtībā. Bet ko paredz Inkēna variants? Saeima uz 6 gadiem ieceļ padomi 5 cilvēku sastāvā. Bez kvalificēta balsu vairākuma. Tas nozīmē, ka arī 6. Saeimas laikā noteikšanu pār radio un televīziju saglabātu šā likuma inspirētāji. Padome būtu tiesīga pieņemt lēmumus ar trim balsīm, iespējams, pat divām. Bīstama intimitāte! Vājinot padomes funkcijas raidstaciju izkārtošanā, Inkēna variants tai paredz lielu noteikšanu budžeta līdzekļu sadalīšanā. Trīs cilvēki būs tiesīgi regulēt "skābekli" gan TV, gan Radio valsts uzņēmumam. Gribēs - dos tiem naudu, negribēs - dos naudu privātajiem. Inkēna likumprojekta 76. pants par valsts pasūtījumu ir tik miglains, ka valsts uzņēmumi var tūlīt pat atrasties pie "tukšas siles". Tad nu par bankrotējušajiem nabadziņiem nāksies "apžēloties", un visu vai, teiksim, arī pusi ieinteresētie lēti privatizēs. Es lūgtu ikvienu apdomāt šīsdienas balsojuma lielo nozīmi. Spēle ar radio un televīzijas likumu atklāj "vēja" virzienu. Arī Latvijas dzīves tendences visnotaļ. Ar savu balsojumu jūs lielā mērā izšķirsiet ne tikai Latvijas valsts gara dzīves un kultūras nākotni. Vēsture neskaitāmas reizes ir pierādījusi, ka tie, kuri šādi vai tādi iedur lāpstu, rakdami demokrātijas principiem kapu, galu galā paši iekrīt. Es vēlreiz lūdzu: padomājiet, ka, radot šauras grupas noteikšanu pār ēteru, tas ir bīstami visiem, arī jums ikvienam. Šodien ir tikai viena iespēja - saglabāt to, kas glābjams, proti, 81. panta kārtībā pieņemtie noteikumi ir jānoraida, lai tiktu pārtraukts 30. augustā pieņemto noteikumu spēks. Ja Inkēna kunga noteikumi paliek spēkā, tālāko atbildību par Latvijas ēteru es kā padomes priekšsēdētājs uzņemties nevaru. Saeimas komisijai ir jāturpina darbs ar radio un televīzijas likumprojektu, sadarbojoties ar EBU Juridisko daļu un visām ieinteresētajām pusēm. Citi varianti būs sevis apmānīšana un līdzdalība spēlē, kas Latvijas iedzīvotāju vairākumam blakus ekonomiskajam postam nesīs arī nelabojamus morālus un tikumiskus nodarījumus. Paldies par uzmanību!".
• 1994_09_22-seq30 language "lv".
• 1994_09_22-seq30 speaker Zigmunds_Skujins.
• 1994_09_22-seq30 mentions Q822919.
• 1994_09_22-seq30 mentions Q211.
• 1994_09_22-seq30 mentions Q1771611.
• 1994_09_22-seq30 mentions Q872.
• 1994_09_22-seq30 mentions Q49110.
• 1994_09_22-seq30 mentions Q163810.
• 1994_09_22-seq30 mentions Q166400.