Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_22-seq26> ?p ?o. }

• 1994_09_22-seq26 type Speech.
• 1994_09_22-seq26 number "26".
• 1994_09_22-seq26 date "1994-09-22".
• 1994_09_22-seq26 isPartOf 1994_09_22.
• 1994_09_22-seq26 spokenAs 90.
• 1994_09_22-seq26 spokenText "Paldies. Es ļoti lūdzu pievērst uzmanību šīm divām redakcijām, kas varbūt pirmajā acumirklī liekas ļoti tuvas. Tātad - padomes funkcijas. Tā seko, lai Latvijā reģistrēto elektronisko masu informācijas līdzekļu programmu raidlaika apjoms svešvalodās nepārsniegtu 30 procentus (lūdzu, esiet uzmanīgi!) no kopējā raidlaika apjoma valsts teritorijā. No komisijas likumprojekta, izmantojot to par pamatu (kā atsaucas noteikumu autori), ir izmesta ārā ļoti neliela šā panta daļa. Es uzsvēršu to panta daļu, kuru izmetot mainās visa nostādne. Tātad: padome "seko, lai Latvijā raidīto un droši uztveramo programmu raidlaika apjoms svešvalodās nepārsniegtu 30 procentus no kopējā raidlaika apjoma jebkurā valsts teritorijas vietā un elektronisko masu informācijas līdzekļu veidā". Šī pēdējā daļa ir tā, kurai būtu jāpievērš uzmanība, jo, ja tas notiek saskaņā ar piedāvātajiem noteikumiem, tad ir ļoti vienkārši: tā, piemēram, Latgalē varētu raidīt tikai krieviski, Kurzemē - tikai latviski, un ar procentuālo vidējo raidlaika ilgumu viss būtu kārtībā. Nākamais jautājums ir par to, kādu informāciju mēs varam iegūt par privāto raidītāju, kurš nodibināts saskaņā ar piedāvātajiem noteikumiem. Noteikumi paredz, ka tikai Sakaru ministrija izsniedz raidīšanas licenci un ka tikai tāda ir atbildība privātajam raiduzņēmējam, lai viņš varētu brīvi darboties. Šeit ir diezgan sarežģīta peripetija, lai varētu ieraudzīt skaidri un nepārprotami, kā šis monopols šobrīd izplešas. Man diemžēl jums ir jāsaka, ka Rīgā šobrīd ir viena brīva frekvence. Kas to iegūs? Kam to dos? Kas būs tas kritērijs - kuram piešķirt, kuram ne? Un papildus man vēl ir jautājums kontekstā. Var būt, ka kādam gribētos raidīt Viļakā, Viesītē, Dagdā vai kādās citās "bedrēs" (kā mēs sakām, liekot šo vārdu pēdiņās), kur valsts raidītāji pagaidām neaizsniedzas. Tās ir vecas sistēmas, tās nav pilnīgas, to mēs zinām. Bet arī privātie raidītāji negrasās šīs "bedres" aizpildīt ar savu informāciju, piesakoties uzstādīt raidītāju vai izmantot reklāmas tirgus teritoriju Viļakā, Dagdā un Viesītē, nevis Rīgā. Ļoti vienkārši - tādēļ, ka tur šis reklāmas tirgus nebūs kā tāds. Tur pat par izdevīgumu nav runa. Bet Rīgā toties vienlaicīgi veidojas desmitkārtīga "torte", un kādam ir jāpārzina šīs "tortes" slāņi, lai būtu skaidrība, kas mums šeit notiek. Nav runa par iebildēm. Iebildes rodas pēc tam. Vispirms ir jābūt skaidrībai - kas notiek. Un kas tad notiek? Viens piemērs par to, kā bija pirms dažiem gadiem, kad es vēl strādāju Valsts televīzijā. Minēšu šo piemēru emocionālas atslodzes labad. Kad dažkārt es ar savu varbūt ne sevišķi mierīgo raksturu pārlieku uztraucos par to, kas notiek ēterā, tā kā ēters bija mans vistiešākais darbalauks. Mani bieži mierināja ar, jāsaka, ļoti pavulgāru frāzi: "Ko tu uztraucies? Jo sliktāk - jo labāk. " Es nezinu, vai manis tālāk teiktais būs saistībā ar šo : "Jo sliktāk - jo labāk", taču manas emocijas šajā brīdī nebūt nav mazākas. Taču tām ir ļoti dokumentāls pamats. Ir valsts uzņēmums "Latvijas Televīzija", kuram ir komercnodaļa, kurai ir līgums un saistības ar reklāmas apvienību "Doktors Laube & Co". Savukārt ir "Panorāma", kura izmanto šīs reklāmas aģentūras pakalpojumus. Turpat līdzās ir NTV-5, kurš šobrīd ir bankrotā un kurš šobrīd ir nopērkams. Turpat līdzās ir "Picca-TV", kas šobrīd pretendē uz NTV-5 tādēļ, ka ir iespēja iegūt tādu raidīšanas laiku, kas ir alternatīvs valsts televīzijas informatīvajam izlaidumam, šādā veidā faktiski izslēdzot alternatīvas informācijas raidīšanas iespēju NTV-5. Nerunāsim par kvalitāti - tas ir cits jautājums un pamats citai sarunai. Atstājot Latvijas televīzijas informatīvo raidījumu redakciju, "Panorāmu", kā vienīgo alternatīvo variantu, tas nekādā gadījumā nav par labu šā procesa sakārtojumam iekšēji pašā televīzijā, jo tā konkurence, kāda nu viņa mums šobrīd ir, tā tik un tā jau ir padarījusi savu par labu lietai, par labu kvalitātei. Varbūt nepietiekami - jā. Attiecībā uz manis pieminētajām NTV-5 un "Picca-TV". SIA "Picca-TV" dod mums informāciju ļoti nepietiekami, jo uz pilnīgāku nav tiesību. Radio un televīzijas padomē šādu informāciju es esmu ieguvusi no tiem dokumentiem, kuru "Picca-TV" ir devusi iepazīties padomei, ka 49% no šīs raidorganizācijas akcijām ir Latvijas-Vācijas bankai. Direktora vietnieks šajā "Piccā-TV" ir Dans Bērtuļa kungs. SIA "Doktors Laube & Co" direktors ir Dans Bērtuļa kungs. Vēl pavisam nesen Dans Bērtuļa kungs bija televīzijas "Panorāmas" darbinieks. Un šī kopsakarība, kura ir ar šiem līdzdibinātājiem, kuriem nav saskatāms sākotnējais savienošanās iemesls, likumība un finansējuma avoti, tas nav atšķetināms kamols, iekams Uzņēmumu reģistrā neparādās dati, kuri ir paredzēti komisijas likumprojektā par dibinātāju, par viņa finansiālajiem ieguldījumiem, par viņa vārdu, par viņa uzvārdu, par viņa saistībām. Un tas savukārt pilnīgi neparādās noteikumos. Es varbūt daudz ko nezinu, kā notiek šī sadarbība ar reklāmas aģentūru "Doktors Laube & Co", taču Saeimā mums ir kolēģe Velta Puriņa, kas varētu šo jautājumu mums apskaidrot, jo viņa darbojas "Panorāmā", un šis jautājums viņai ir skaidrāks no iekšpuses, kā tas notiek. Tādēļ varbūt mēs dzirdēsim viņas komentāru šajā sakarā. Kolēģi, lūk, šādas tiesības, par kurām es tikko minēju, ir piešķiramas tikai neatkarīgai institūcijai, kas pārzina sabiedrības intereses, tās nodrošina un tās aizstāv. Tā ir neatņemama padomes funkcija demokrātiskā valstī. Man tiešām atkal varētu pietrūkt laika, lai es minētu kādu piemēru noteikumu sakarā, kuros patiesībā ir spēle, kas top klaji negodīgi, un tie ir noteikumi, kuri sevi apliecina kā ļoti bīstami noteikumi. Es patiešām tos uzskatītu pat par bezatbildīgiem turpmākajā šīs nozares politiskajā un profesionālajā sakārtotībā, šajā politizētajā kamolā, kurā šis atgadījums ar noteikumu pieņemšanu ir ierāvis visu Latvijas sabiedrību - gan to, kura ir informēta, kura ir lasījusi šo likumprojektu un šos noteikumus, gan arī to, kura to nav darījusi. Es gribu vēlreiz atgādināt jums EBU eksperta atzinumu par šiem noteikumiem - ja šā likuma, šo noteikumu nebūtu vispār, tad tas būtu daudz labāk, nekā ir tad, ja tie tiek piedāvāti tādi, kādi tie tiek piedāvāti. Kolēģi, man ir priekšlikums šajā sakarā - pieņemt Saeimā politisku lēmumu un politiski balsot par vienu no konceptiem, kurš varētu kļūt par pamatu. Un pamatojums tam būtu Saeimas deputātu balsojums par vienu no konceptiem, kurš kļūs par pamatu turpmākajai elektronisko masu informācijas līdzekļu sakārtotībai valstī. Šie divi konceptuālie projekti tikai komisijas teritorijā nav savienojami vienā, tas ir "difūzs šķīdums", kas nevar savienoties, tāpēc vienam variantam ir jākļūst par pamatu, bet otra pozīcijas iespēju robežās var iestrādāt pamatkonceptā un tādā veidā arī samierināties ar šībrīža situāciju. Situācija ir kardināli atšķirīga. Un, lai tas varētu notikt, es lūdzu deputātus izteikties un balsot pret noteikumu nosūtīšanu komisijai, jo līdz ar to noteikumi sāk darboties un līdz ar to nelīdzvērtība juridiskā statusa ziņā starp komisijas likumprojektu un noteikumiem ir acīm redzama. Šī juridiskā nelīdzvērtība rada arī praktiskas sekas, par kurām es jau jums minēju. Lai mums šī saruna varbūt nebūtu tik ļoti nopietna, man jums gribētos pateikt vienu ļoti labu atziņu, kas attiecas uz mums visiem. Ļoti labi - tie ir tikai divi teikumi. Tas ir latvisko atziņu krājuma citāts. Kolēģi, pasmaidīsim par sevi un domāsim, ko mēs šodien darīsim: "Mēs nemeklējam atziņas, mēs balsojam. Kāds nelga, kāds frāžu vīrs, kas sazvejo balsis, top mums par vadoni, un sarežģītas problēmas izšķir komisijas; komisijas, nevis atziņas. " Tie ir Roberta Krodera vārdi no latvisko atziņu krājuma "Svētavoti". Paldies, ka uzklausījāt!".
• 1994_09_22-seq26 language "lv".
• 1994_09_22-seq26 speaker Anta_Rugate-1949.
• 1994_09_22-seq26 mentions Q822919.
• 1994_09_22-seq26 mentions Q211.
• 1994_09_22-seq26 mentions Q2660080.
• 1994_09_22-seq26 mentions Q872.
• 1994_09_22-seq26 mentions Q183.
• 1994_09_22-seq26 mentions Q49110.
• 1994_09_22-seq26 mentions Q7344798.
• 1994_09_22-seq26 mentions Q12677158.
• 1994_09_22-seq26 mentions Q166400.
• 1994_09_22-seq26 mentions Q18244393.