Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_22-seq20> ?p ?o. }

• 1994_09_22-seq20 type Speech.
• 1994_09_22-seq20 number "20".
• 1994_09_22-seq20 date "1994-09-22".
• 1994_09_22-seq20 isPartOf 1994_09_22.
• 1994_09_22-seq20 spokenAs 90.
• 1994_09_22-seq20 spokenText "Paldies. Tātad, atgriežoties pie līdzekļiem, ar kādiem šobrīd strādā Valsts radio un Valsts televīzija kā uzņēmumi, kuriem ir iespējama saimnieciskā darbība. Vēlreiz atkārtoju - es šeit neaizstāvu viņu finansu procedūras, to, kas notiek iekšēji. Tas ir cits jautājums un būtu citā reizē diskutējams. Es iestājos par to, ka, ja reiz mēs valstī deklarējam šo sabiedriskās televīzijas principu, tad mums ir jāparāda mehānisms, kādā veidā, cik ilgā laikā un ar kādiem iespējamajiem rezultātiem šis process var kļūt realitāte. Noteikumos tas diemžēl netiek paredzēts. Ja ir runa par reklāmas izmantošanu attiecībā uz Valsts radio un uz Valsts televīziju un ka precedents tam ir privāto raidstaciju iebildums, ka viņām tas ir vienīgais ienākumu avots un ka citu ienākuma avotu šajā nozarē viņām nav, tad arī tas ir procedūras jautājums, kādā veidā vairāku gadu laikā varētu atrisināt šo jautājumu, lai tas atļāvums, ko šobrīd paredz likums "Par radio un televīziju" un kas valsts uzņēmumiem dod iespēju izmantot reklāmu un šādā veidā papildināt savus līdzekļus, tiktu pārskatīts un samazināts līdz minimumam. Varbūt ar laiku tas vispār būtu izbeidzams, kā tas ir Eiropas praksē. Taču tas ir procesa jautājums un nav atrisināms vienā dienā. Vēl es gribētu piebilst, ka šī valsts budžeta dotācija, kura arī turpmāk pienāktos Valsts radio, Valsts televīzijai un Radio un televīzijas centram kā nacionālā pasūtījuma izpildes finansiālais nodrošinājums, manā sapratnē, tā ir arī valsts politiskās kultūras līmeņa apliecinājums. Kad valdība, kuras pārziņā patiešām ir budžeta līdzekļi, kad Kabinets spriež par šo līdzekļu piešķiršanu ar noteiktu pamatojumu šādai vajadzībai, tad taču neuztiepj un neuzstāj par šo saistību visīsākajā saitē - ja reiz mēs maksājam, tad mēs arī pasūtām. Taču šī ir toleranta attieksme pret sabiedrības vajadzībām, un valdība valstī, pēc mana prāta, morāli ir aicināta atbalstīt un stimulēt sabiedrības intereses. Un, ja šajā pārejas periodā mums nav cita mehānisma, kā nodrošināt sabiedrisko raidīšanas staciju finansiālo nodrošinājumu, tad valdības attieksme pret sabiedrības vajadzībām ir īsti tolerantas kultūras attieksme pret sabiedrību. Trešais, ko mēs zaudēsim, ja pieņemsim noteikumus "Par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem", - Latvijā nebūs tā Eiropas standartiem atbilstošā sabiedrisko un privāto raidītāju sakārtotības un līdzsvarotības sistēma, kas nodrošinātu sabiedrības interešu aizsardzību, valsts demokrātiju, depolitizāciju masu informācijas jomā un nacionālo identitāti. Noteikumos padomei tādas funkcijas nav paredzētas. Līdz ar to tas nevar notikt. Toties būs totāla pārraudzība saskaņā ar noteikumos piedāvāto padomes funkciju apjomu attiecībā uz sabiedrisko raidītāju daļu - valdības interesēs, bet privāto raidītāju daļā tas būs preces interesēs, un tā būs totāli brīva. Tādā gadījumā, ja pieņemam šos noteikumus, mēs faktiski pieņemam arī pozīciju, ka, ejot no viena monopola, glābjoties no valsts monopola, patiesībā mēs dodamies otra monopola rokās, tas ir, privātā monopola rokās - no viena grāvja otrā. Kā tas var notikt? Ja man atļauts, es nedaudz mēģināšu ieskicēt kā tas var notikt un kā tas jau tagad notiek vairāku gadu garumā - kopš tā laika, kad vēl pat nebija radies likums par radio un televīziju. Taču radās interese ne tikai valsts, bet arī nevalstiskām raidorganizācijām darboties šajā nozarē. 1991. gads. Darbojas Rīgas neatkarīgais raidītājs "Rīga-2A". Patiešām darbojas. 1992. gadā pieņem likumu par padomi, padomes izveidošanas mehānisms diemžēl nav pati pilnība. Tad notiek pārskats, un padome pēc kopīgas vienošanās pieņem lēmumu par šīs raidorganizācijas pārreģistrēšanos. Taču tad, kad šī procedūra bija reāli jāizpilda un bija jāsamaksā valsts nodeva par raidīšanas atļauju, ko izsniedz padome, tas nenotika - pat tad, kad diskusiju rezultātā šī summa šim raidītājam tika izņēmuma kārtā samazināta par 20 procentiem. Līdz pat šim brīdim tas nav noticis. Raidītājs turpina būt nereģistrēts. Attiecībā uz NTV-5 ir gluži līdzīga situācija. Arī šī raidorganizācija atsakās reģistrēties. Tam ir savas likumsakarības. Ja jūs sekosiet manis teiktajam, jūs tās samanīsiet. "Radio-2". Padome jau darbojas, taču arī šī raidorganizācija nepakļaujas padomes prasībām, tulkojot padomes prasības pa savam. Tā nodibinās, reģistrējas Uzņēmumu reģistrā un atrunājas ar to, ka gaida likumu par telekomunikācijām. Šis likums tiek pieņemts 1993. gada maijā. Šis likums neparedz šo saskaņotību, un atkal sākas nākamā dilemma, jo pēc tam patiesībā ar atsauci uz šo licenci par frekvenci notiek visa darbība - bez jebkādas saskaņošanas ar padomi. Kādēļ es minēju šos trīs raidītājus? Tādēļ, ka elektrosakaru inspekcija, kurā saņem šo tehnisko licenci, nevar atbildēt padomes vietā vai kā cita vietā par konceptuālo raidīšanas atļauju, kuru diemžēl nepiešķir šī tehniskā licence. Un Jēkabsona kungs, kurš ir Radio un televīzijas centra direktors un kuram patiesībā vajadzētu iestāties pret šādu nelikumību, jo viņš ir padomes sastāvā, neiestājas pret to. Jautājums - kādēļ? Viņš neaptur šo nelikumību tādēļ, ka viņa paša darbībā ir bijusi atļauta iespēja iesaistīties NTV-5 kā līdzdibinātājam. Līdz ar to es varu secināt, ka neviens no šiem trim raidītājiem nav ievērojis likumu par radio un televīziju, ir to tulkojuši pa savam. Tas paredzēja, ka padomē saņemtais akcepts raidīt dod tiesības saņemt frekvenci un pēc tam padomē saņemt raidīšanas atļauju ar attiecīgu līgumu noslēgšanu un valsts nodevas samaksu. Neviens no šiem trim uzņēmumiem to nav izdarījis šo gadu laikā, traktējot likumu pa savam. Visos trijos ir arī viena persona, kura ir visos trijos kā dibinātājs vai kā līdzdalībnieks; to arī ir grūti izdibināt, jo, kā jūs zināt, pilnībā iegūt informāciju par to, kas ir uzņēmuma dibinātāji un kādi ir finansēšanas avoti, nevar. Uzņēmējdarbības likums un Uzņēmumu reģistra likums to neparedz tādā apjomā, kādā tas varētu mūs šobrīd konkrēti interesēt. Taču ir zināms, ka konkrēta persona, Jānis Leja, ir visu šo triju raiduzņēmumu dibinātājs. Kā "viens no". Līdz ar to mēs no viena monopola grāvja nonākam otrā. Nepārprotami. Un tas ir tāpēc, ka noteikumi ierobežo padomes funkcijas tiktāl, ka tā kļūst nelietderīga arī šajos noteikumos. Tas, es uzskatu, patiesībā ir viens no šo noteikumu caurspīdīgajiem mērķiem. Bet Eiropas padomes dalībvalstu likumdošanā elektroniskie masu informācijas līdzekļi tiek atvēlēti tai pārraudzībai, kas prasībās ir vienlīdz saistoša kā sabiedriskajām, tā privātajām raidstacijām. Noteikumi, kas esot uzlabots, vienkāršots un īsināts komisijas likumprojekta variants, pēc autora izteikuma, esot saskaņā ar citiem likumiem, arī ar Valodu likumu. Tādēļ atļaujiet, lūdzu, man minēt jums kādu piemēru no šo noteikumu 62. panta. Proti, padomes funkcijas. Teikts, ka tā seko, lai Latvijā reģistrēto elektronisko masu informācijas līdzekļu programmu raidlaika apjoms... (zvans).".
• 1994_09_22-seq20 language "lv".
• 1994_09_22-seq20 speaker Anta_Rugate-1949.
• 1994_09_22-seq20 mentions Q211.
• 1994_09_22-seq20 mentions Q2660080.
• 1994_09_22-seq20 mentions Q193089.
• 1994_09_22-seq20 mentions Q872.
• 1994_09_22-seq20 mentions Q19326799.