Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_22-seq14> ?p ?o. }

• 1994_09_22-seq14 type Speech.
• 1994_09_22-seq14 number "14".
• 1994_09_22-seq14 date "1994-09-22".
• 1994_09_22-seq14 isPartOf 1994_09_22.
• 1994_09_22-seq14 spokenAs 90.
• 1994_09_22-seq14 spokenText "Labrīt, godātais Prezidij, priekšsēdētāj un cienījamie kolēģi! Es runāšu gan kā Kristīgo demokrātu frakcijas pārstāve, gan arī kā Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja. Es runāšu par priekšlikumu nenodot Ministru kabineta noteikumus komisijām un mēģināšu pamatot - kādēļ. Mēs mēneša laikā esam centušies saprast, ko mēs iegūsim, jo tā tika izvirzīts šis jautājums, ja tiks pieņemti šie noteikumi. Es gribētu jūs nedaudz orientēt uz citu pozīciju - uz to, ko mēs zaudēsim, ja pieņemsim šos noteikumus. Un tūliņ pat arī gribu piemetināt, ka diemžēl noteikumi jau darbojas un ka šis zaudējumu konts ir jau atvērts kopš 30. augusta, kad - atļaušos tomēr atgādināt demisionējušajai valdībai divas dienas pirms Saeimas rudens sesijas sākuma bija pieņemams īpašo uzdevumu ministra Inkēna kunga īpašā steigā un, grēks gan būtu teikt - sagatavotais, bet drīzāk - piemērotākais, sasteigtais un izgrūstais noteikumu variants par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem. Es, būdama māmiņa, atļaušos varbūt to nedaudz salīdzināt ar tīri praktisku dzīves situāciju. Es to varu atļauties tikai tāpēc vien, ka patiešām zinu to no prakses, ka ir ļoti vēlams, lai dzemdības kā process notiktu laikā, jo tad tas noteikti ir tā bērna labā, kurš dzimst. Un, ja ir negatavs bērns (šis medicīnas termins ir ļoti piemērots šai situācijai attiecībā uz noteikumiem), tad ir pārāk lielas problēmas un ļoti maz cerību, ka šis bērns patiešām būs vesels un ka viss būs kārtībā. Pie reizes es arī negribētu piespiedu kārtā kļūt par māmiņu bērnam, kurš ir vardarbīgi piedzemdināts pirms laika. Sabiedrība, kas pagaidām objektīvu iemeslu dēļ nevar būt pietiekami informēta profesionālā līmenī tik sarežģītā nozarē, kādi ir elektroniskie masu informācijas līdzekļi, nedrīkst tikt izmantota īpašām politizētām manipulācijām demokrātisku deklarāciju aizsegā. Es šeit neanalizēšu šo procesu, kas ilga pusotru mēnesi. Tas ir arī mūsu morāles jautājums. Un tas lai nu paliek mūsu katra personīgajā kontā, ieskaitot arī bijušo īpašo uzdevumu ministru. Taču šī tīšprātīgā maldināšana mums nav nekas jauns. Pie tās mēs esam pieraduši, mums tautā gadu desmitiem ir izstrādājušies arī savi pretestības paņēmieni. Es domāju kaut vai šo vienkāršo līdzību par to, ka katram mums ir sava patiesība un ka mums katram ir tiesības to aizstāvēt. Tā tomēr līdzsvarojas ar to patiesību, kura ir pēc būtības. Sakarā ar elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem es atļaušos atgādināt šā mēneša realitāti, kāda tā mums bija, to, ka Vides un sabiedrisko lietu komisijas darba grupā sagatavotais likumprojekts par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem pēdējā melnraksta variantā ir datēts ar 14. jūliju un ka melnraksts vēl bez juridiskā slīpējuma, taču jau ar noteiktu nozares profesionālo koncepcijas sakārtotību tika sākts izplatīt, lai ar to iepazītos un lai tas līdz rudens sesijas sākumam tiktu sagatavots iesniegšanai Saeimas Prezidijā. Un tā tas arī būtu noticis. Projekta sagatavošanā par pamatu tika ņemti 1993. gada rudens sesijas frakciju lēmumi. Pirmkārt, jau par neatkarīgu Nacionālo radio un televīzijas padomi, par neatkarīgu nacionālo radio un televīziju un no valsts budžeta piešķiramo līdzekļu pamatotu izlietojumu nacionālā pasūtījuma izpildei radio un televīzijā, kā arī par radio un televīzijas centru. Arī par finansējuma pārredzamību un par privāto raidstaciju un valsts raidstaciju interešu sakārtotību pēc Eiropas modeļa, nodrošinot sabiedrības interesēs demokrātiju, radio un televīzijas depolitizāciju, nacionālo identitāti, nepieļaujot nekāda veida - ne valsts, ne privāto - monopolu. Es lūdzu, kolēģi, atcerēsimies, ko mēs lēmām pirms gada! Noteikumu autori, varētu teikt tā, paņēma šo komisijā brīvi pieejamo likumprojektu un karstās vasaras nogalē to diezgan aši pēc sava prāta "pārcepa". Te būtu vietā piebilst, ka noteikumos paredzētās ievirzes jau komisijas darba grupā neguva atbalstu, jo pauda izteikti politizētu kontroli pār sabiedrisko radio un televīziju, vienlaicīgi dodot pilnīgu brīvību, patiesībā - patvaļu, privātajiem raidītājiem. Kompromisi darba grupā bija maz iespējami, jo noteikumu autoriem allaž palika rezervē īpašs paņēmiens, ko viņi arī realizēja 30. augustā, pat neinformējot par saviem nodomiem komisiju. Turklāt man jāatgādina jums, kolēģi, ka komisijas sastāvs ir neviendabīgs un arī komisijas viedoklis ir neviendabīgs kaut vai tāpēc vien, ka divi šo noteikumu autori ir komisijas locekļi - tas ir Inkēna kungs un Kamaldiņa kungs. Tāpēc komisijas darba grupā šo divu kolēģu aktivitāte patiešām bija objektīvi neliela, taču tas tā bija pēc viņu subjektīvajiem ieskatiem. Tāds ir mans, komisijas priekšsēdētājas, atzinums par aizvadīto darba gadu. Ļoti dīvaini ir tas, ka vairāku stundu garajā diskusijā gada sākumā pie Levita kunga par pamatprincipiem šajā likumprojektā un par pamatnostādnēm, kuras es jums pieminēju, atsaucoties uz 1993. gada frakciju lēmumu, piedalījās gan darba grupas pārstāvji, gan Privāto masu mediju asociācijas vadītāji Kļockina kunga un Medņa kunga personās. Diemžēl šis mirklis ir aizmirsts un aizlaists nebūtībā kā nebijis. Taču tā bija ļoti nopietna diskusija, ar kuras gaitu jūs varat iepazīties komisijas darba grupas protokolā. Šajā maldu karuselī uz karstām pēdām tika iejaukta, turklāt ļoti voluntārā kārtā iejaukta, arī kāda starptautiska organizācija - EBU, Eiropas raidorganizācijas savienības, Juridiskā daļa un aizmuguriski tās vadītājs Rumforsta kungs, jo komisijas 14. jūlija likumprojektu, šo darba variantu mēs pārtulkojām angļu valodā un nosūtījām neatkarīgai juridiskai ekspertīzei, ar kuru jūs varat iepazīties šodienas darba kārtības dokumentā nr. 863. Kad 16. augustā parādījās šie noteikumi kā precedents, mēs ar komisijas lēmumu, par ko sprieda visa komisija, atzinām, ka ir nepieciešamas konsultācijas ar frakcijām par šā jautājuma tālāko virzību. Mēs devāmies pie frakcijām, lai varētu iepazīties ar frakciju viedokļiem, un tad arī izskanēja ne viens vien aicinājums - tulkot arī noteikumus. Bija lūgums Inkēna kungam kā īpašo uzdevumu ministram tos tulkot par ministrijas līdzekļiem, jo tas ir diezgan dārgi, un aizsūtīt šos noteikumus ekspertīzei uz EBU. Līdz šim brīdim mēs šo tulkojumu neesam sagaidījuši. Par komisijas atlikušajiem līdzekļiem mēs atradām par iespējamu to izdarīt un aizsūtījām ekspertīzei, tāpēc arī esam saņēmuši atbildi no Eiropas raidorganizāciju savienības. Ar šo atzinumu jūs varat iepazīties. Es no šīs atziņas gribētu jums tomēr citēt pamatojumu, kādēļ es iebilstu pret šo noteikumu nodošanu komisijai, proti, šis ir dokuments nr. 905, kas arī jums ir šodienas darba kārtībā. Tajā ir teikts: "Noteikumos nav nekādas citas perspektīvas, sistemātiskas pieejas vai filozofijas, kā vien pilnīga atteikšanās no komerciālās raiddarbības regulēšanas. " Šāds totāls komerciālās raidīšanas regulācijas trūkums ir pretrunā ar tām nostādnēm, kādas ir visās Eiropas padomes dalībvalstīs. Ļaujiet man atgādināt tikai Vācijas detalizētos likumus, kas nosaka komerciālo raiddarbību, un Apvienotās Karalistes likumu par neatkarīgajām raidorganizācijām. Gan sabiedrības rīcībā esošās, gan komerciālās raidstacijas cīnās par vienu un to pašu auditoriju. Un ir pilnīgi nepieņemami stingri ierobežot vienu sektoru, kad otrs paliek pilnīgi brīvs. Ja likumā šo domāto noteikumu nebūtu vispār, tad būtu daudz labāk attiecībā uz šo likumu, kuru pašlaik tiek piedāvāts pieņemt. Ļoti līdzīgu viedokli mēs esam saņēmuši arī no citas neatkarīgas ekspertīzes. Šī ir ekspertīze no "Baltic Media", kas darbojas Zviedrijā un kur strādā arī Latvijas pārstāve - Sandra Veinbergas kundze. Par šiem noteikumiem te ir varbūt nedaudz emocionāla atziņa, taču tajā ir arī būtība. Tādēļ citēšu ļoti īsu fragmentu: "Reizēm šķiet, ka tagad Latvijā sāk valdīt visnopirkšanas mānija. Man pat liekas, ka, ja dažiem Latvijas raidstaciju vadītājiem kāds piedāvātu par labu naudu izgatavot apmēram pusotru miljonu zārku, tad viņi to noteikti arī izdarītu. Sakrautu tos Latvijā kaudzē un gatavībā, nemaz neiedomājoties, ka viens no tiem ir paredzēts kādam no viņiem pašiem. " Es gribu atgriezties pie tās jautājuma nostādnes, ar kuru es sāku šodien ar jums šo diskusiju: ko mēs zaudēsim, ja tiks pieņemti noteikumi par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem? Pirmkārt, Latvijā nebūs neatkarīgas Nacionālās radio un televīzijas padomes, bet būs civilierēdņu padome tikai pār valsts vai sabiedrisko radio un televīziju. Tā būs atkarīga no valdības interesēm, nevis no sabiedrības interesēm. Un tā ir totalitārisma iezīme. Ja tiks pieņemti Ministru kabineta noteikumi par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem, tad Latvijā nebūs neatkarīga sabiedriskā radio un televīzijas, kas darbosies sabiedrības interesēs, bet tas gan darbosies valsts interesēs. Bet šoreiz vietā būtu lietot vienlīdzības zīmi - tas ir valdības radio un televīzija, jo nauda, līdzekļi, budžets, ko piešķir valdība... tātad to, ko raidīt, patiesībā arī pasūta valdība, un valdībai ir jāatbild par to, vai tas, ko raida, ir pieņemams, ir patīkams vai arī kā citādi. Tātad nevis sabiedrība ir tā, kas nodrošina savas intereses, bet sabiedriskais radio un televīzija ir tie, kas kalpo sabiedrības interesēm. Neliela novirze par budžeta līdzekļiem, kas varētu jūs interesēt šīs problemātikas sakarā. Kā jūs zināt, apmēram pusotra miljona līdzekļu gadā tiek piešķirts Valsts radio, bet nedaudz pāri diviem miljoniem - Valsts televīzijai. Tas ir šāgada budžets. Un es vados tikai pēc šiem skaitļiem. Procentuāli no valsts budžeta izdevumu daļa radio atbilstoši ir 0,26%, televīzijai - 0,37%. Šajos procentos un šajās reālajās latu summās ietilpst arī tie izdevumi, kas ir paredzēti, lai raidītu sagatavotos raidījumus televīzijā un radio caur Radio un televīzijas centru, samaksājot šos raidīšanas izdevumus. Pēc informācijas, kas ir manā rīcībā un kas iegūta, telefoniski aptaujājot Finansu ministrijas ierēdņus par to, kādi būs principi tuvāko divu, triju gadu laikā paredzamajam budžeta finansējuma sadales mehānismam, es neieguvu atbildi par to, kā šis procentu noteikšanas princips attiecībā uz visām nozarēm valstī tiks lietots jau šogad vai arī tuvākajā laikā. Tātad reāli šie 0,26% pārvēršas par 1,5 miljoniem latu, kas nemainās arī tad, ja palielinās budžeta ienākumi, ja atbilstoši palielinātos arī budžeta izdevumu daļa, taču sakarā ar to, ka aprēķins tēriņam budžetā paliek pēc faktiskā latu skaita, nevis pēc procentiem, uzlabojums vai kāds cita veida finansiāls ieguvums Valsts radio un Valsts televīzijai no valdības puses netiek piedāvāts. Noteikumos parādījās šī abonentu maksa kā viens no nacionālā pasūtījuma finansējuma avotiem un finansējuma veidiem, taču neparādījās šis mehānisms, jo tas tika izņemts no mūsu likumprojekta pamata ārā, kā to varētu izdarīt, un arī pārejas periods, kurā būtu redzama gan valdības attieksme caur valsts budžetu noteiktas summas piešķīrumu, gan caur abonentu maksas ieviešanas mehānismu, gan ar pārējiem maksājumiem, attiecībā uz kuriem šobrīd ir daudz neskaidrību. Un šeit es šobrīd nebūt neaizstāvu valsts radio un televīzijas uzņēmumus... Es kā komisijas priekšsēdētāja lūdzu pagarinājumu, ja ir iespējams...".
• 1994_09_22-seq14 language "lv".
• 1994_09_22-seq14 speaker Anta_Rugate-1949.
• 1994_09_22-seq14 mentions Q822919.
• 1994_09_22-seq14 mentions Q211.
• 1994_09_22-seq14 mentions Q193089.
• 1994_09_22-seq14 mentions Q872.
• 1994_09_22-seq14 mentions Q183.
• 1994_09_22-seq14 mentions Q49110.
• 1994_09_22-seq14 mentions Q34.
• 1994_09_22-seq14 mentions Q166400.