Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_15-seq92> ?p ?o. }

• 1994_09_15-seq92 type Speech.
• 1994_09_15-seq92 number "92".
• 1994_09_15-seq92 date "1994-09-15".
• 1994_09_15-seq92 isPartOf 1994_09_15.
• 1994_09_15-seq92 spokenAs 126.
• 1994_09_15-seq92 spokenText "Godātie deputāti! Man, protams, būs grūti runāt pēc tik daudzām žilbinošām runām, kādas ir izskanējušas no šīs tribīnes. Man gribētos tikai iesākot savu uzrunu, izdarīt nelielas atsauces uz iepriekšējiem runātājiem. Mūs te Budovska kungs pārsteidza ar labām anekdotēm, taču man gribētos Budovska kungam atgādināt vienu tādu labu teicienu, ka Kains esot nositis Ābelu tāpēc, ka viņš stāstījis zināmas anekdotes. Man ļoti gribējās izteikt atzinību Kiršteina kungam, kurš gan šeit nepiedalās, par brīnišķīgo lauksaimniecības politikas analīzi no arhitektūras likumu viedokļa. Es domāju, ka ne mazāk amizanta varētu izklausīties šīs politikas analīze, piemēram, no latviešu valodas gramatikas viedokļa vai, teiksim, no angļu valodas gramatikas viedokļa. Un es visdziļāko cieņu gribu izteikt Sinkas kungam par viņa uzdrīkstēšanos. Ja es būtu 50 gadus, teiksim, nodzīvojis drošā vietā un apgādātībā, es baidos, vai es varētu šeit kāpt tribīnē, lai iznīcinātu visu un visus, kuri tajā laikā dzīvoja šeit un varbūt daudzos gadījumos ar daudz ko riskēja, dzīvodami šeit. Un tomēr, pārejot pie sarunas konkrēti par lietu, man pirms tam gribas pateikt vēl dažas tēzes, no kurām es nekādi nevaru atteikties. Protams, savāda ir šī savienība, kas pašreiz izveidojusies starp "Latvijas ceļu" un Tautsaimnieku politisko apvienību, jo ļoti atšķirīgs ir tas uzskats, kā katrs no mums skatās uz tautsaimniecības problēmu risināšanu. Un tomēr, lai attaisnotu savu pozīciju, man gribas pateikt to, ka šajā brīdī vienkārši mūsu frakcijai ir radusies iespēja mēģināt paust skaļāk savu pārliecību, nekā tas ir bijis līdz šim. Un mēs esam pārliecināti, ka mūsu pārliecībai ir reāls dzīves pamats. Neskatoties uz šo risku - tomēr palikt nesadzirdētiem -, mēs esam nolēmuši mēģināt šo pārliecību paust un mēģināt to realizēt dzīvē. Dzīve rādīs, vai tas mums izdosies. No savas puses es varu pateikt tikai vienu, ka tajā pašā brīdī, kad es sapratīšu, ka šīs sarunas, kas ir bijušas pirms šā liktenīgā balsojuma, ir bijušas tikai politiska tukšvārdība, es tajā pašā brīdī, protams, no šīs savienības aiziešu. To es saku, lai būtu skaidrība tiem, kuri varbūt ar neizpratni skatās uz pašreiz notiekošajiem procesiem. Es domāju, ka mums nemaz nav tik liela izvēle, lai mēs šajā brīdī varētu daudz ko izdarīt citādāk, tāpēc gribot negribot mums ir jāmēģina iet pa šo ceļu. Kas tad tās ir par briesmām, par kurām mēs te jau šur un tur esam dzirdējuši vienā otrā uzrunā un kuras Tautsaimnieku politiskā apvienība taisās ieviest Latvijas tautsaimniecībā? Ja vajadzētu pateikt vienkāršiem vārdiem, tad to varētu noraksturot apmēram šādā veidā: mēs vienkārši gribam mēģināt panākt to, lai Latvijā pa zemi nemētātos tā nauda, kas šobrīd vieglprātīgas vai nepārdomātas, vai nekompetentas rīcības dēļ tiek izmētāta. Vēl precīzāk runājot, pašreiz tautsaimniecībā ir iestājies tāds stāvoklis, ka katrs ražošanas uzņēmums jau apmēram ir sajutis, ko tas var un ko spēj. Tas zina savu tirgu, zina savu vietu šajā pasaules telpā, un ir vajadzīgs neliels valsts ekonomiskās politikas atbalsts, lai varētu sākties kaut kāda augšupeja. Ja kāds no jums, šeit zālē sēdošajiem, ieklausīsies tajos priekšlikumos, par kuriem es runāju, tad jūs konstatēsit, ka tie nebūt neprasa tik daudz naudas, par ko te visu laiku gaužas, nebūt tik daudz piepūles, nebūt tik daudz upuru, bet gan vairāk saprātu, uzdrīkstēšanos un virzīšanos uz priekšu. Šeit Breša kungs runās par lauksaimniecību, tāpēc es par lauksaimniecību nerunāšu nemaz, bet runāšu mazliet par rūpniecību. Un šajā sakarā es vairāk runāšu par rūpniecības valsts sektoru. Ar ko pašreiz sirgst rūpniecības valsts sektors un kas ir tie apstākļi, kuri nosaka stagnāciju rūpniecības valsts sektorā? Tā ir valsts politikas nenoteiktība attiecībā uz šā sektora apsaimniekošanu, tas ir milzīgais apgrozības līdzekļu trūkums pēc daudzajām ekonomiskajām pārmaiņām, kādas ir notikušas pēc tirgus sairšanas un arī sakarā ar kļūdām ekonomiskās politikas realizācijā. Tā ir arī ekonomiskās un finansu politikas nerēķināšanās ar ražotāju interesēm un visbeidzot nesenā pagātnē izdarīto ekonomisko kļūdu konsekventa nekompensēšana. Lūk, tie būtu šādi vispārināti cēloņi, kuru dēļ šobrīd ir tāds stāvoklis, kāds tas ir. Ko tad ierosina Tautsaimnieku politiskā apvienība? Un atkal es vēršos pie tiem, kuri šobrīd varbūt nopietni klausās to, ko es saku. Pirmais darbs, kas būtu jāizdara, - ir jāievieš skaidrība valsts īpašuma apsaimniekošanā. Šobrīd situāciju varētu raksturot šādi, ka uzņēmumus varētu sadalīt trīs kategorijās. Pirmā uzņēmumu kategorija ir tie, kuri ir pakļauti kaut kādām ministrijām un atrodas, teiksim, Satiksmes ministrijas valdījumā, Zemkopības ministrijas valdījumā ir daži uzņēmumi, attiecībā uz kuriem varētu uzskatīt, ka tie no saimniekošanas viedokļa ir it kā kaut kādā noteiktā attiecību sistēmā. Tālāk ir vesela virkne uzņēmumu, kuri, Godmaņa valdībai aizejot un Rūpniecības ministriju likvidējot, palika puspakārtā stāvoklī valsts īpašuma ministra pārziņā, kurš, kā zināms, savas funkcijas nepildīja. Tātad tur ietilpst ļoti liela kategorija uzņēmumu, ar kuriem it kā saimnieko Valsts īpašuma fonds. Un visbeidzot ir trešā kategorija. Tie ir bijušie PSRS pakļautības uzņēmumi, par kuriem radies iespaids, ka par tiem vispār neviens četru gadu laikā nav interesējies. Lūk, šāda ir situācija valsts īpašuma pārvaldīšanā valstī. Tātad pirmais jautājums, kas jānokārto, ir tāds, ka būtu jāsakārto šīs attiecības. Nākamais. Pēc nopietnas ekonomiskās analīzes, es vēlreiz uzsveru šo vārdu - pēc "nopietnas" ekonomiskās analīzes, runājot par nodokļu parādiem, kas radušies kļūdainas ekonomiskās politikas rezultātā, nevis visiem pa labi un pa kreisi, bet kādai daļai uzņēmumu vajadzētu iesaldēt uz noteiktu laiku šos nodokļu parādus, lai dotu iespēju iziet no ekonomiskās stagnācijas, kas rodas tāpēc, ka bezierunu kārtībā tiek iekasēti visi kontā ienākošie līdzekļi šo parādu un parādu procentu nomaksāšanai, tādējādi rodas liels apgrozījuma līdzekļu deficīts. Un nepārtraukti šis apgrozības līdzekļu deficīts ir tas, kas uzņēmumam traucē uzsākt aktīvāku ražošanu. Šis pasākums neprasa nekādus īpašus upurus, tas prasa nopietnu ekonomisko analīzi un rīcību no valdības puses, lai atraisītu rokas daudziem šobrīd jau ražotspējīgiem uzņēmumiem. Nākamais. Valsts rūpniecības uzņēmumi daudzos gadījumos saņem savai ražošanai komplektējošos izstrādājumus no ārvalstīm, par ko ir jāmaksā apgrozījuma nodoklis jau uz robežas. Taču daudzos gadījumos šis sadārdzinātais izstrādājums atrodas ražošanas apritē līdz galaproduktam vairākus mēnešus un tādējādi atkal ir iesaldēti ievērojami apgrozījuma līdzekļi. Es vēlreiz uzsveru šos vārdus "ierobežotā kārtībā", jo daudzi mēdz pārprast šīs lietas un uzstājas, teiksim, atkal ar jauniem politiskiem uzbrukumiem, atbrīvojot no šā apgrozījuma nodokļa uzņēmumus, kam šīs komplektācijas ir visai plašas. Tad atkal atbrīvotos ievērojami apgrozības līdzekļi. Taču valsts summāri, atkal uzsveru vārdu "summāri", budžetā neko nezaudētu, jo apgrozījuma nodokli uzņēmums samaksātu pilnā apmērā pēc ražošanas cikla pabeigšanas, bet uzņēmumam atkal rastos iespēja aktivizēt ražošanu. Nākamais. Ir nepieciešams veikt iekšējā tirgus kompleksu aizsardzību, lai neļautu nevienlīdzīgai konkurencei sagraut Latvijas ražotāju. Latvijas iekšējam tirgum kaut kādā mērā jākļūst par pirmo konkurences arēnu vispirms Latvijas ražotājam, kur Latvijas ražotājs var uzkrāt spēku iziešanai pasaules tirgū, lai konkurētu, teiksim, ar lielajām ekonomiski attīstītajām valstīm. Būtu nepieciešams ar izvedmuitas tarifiem ierobežot pirmās kategorijas izejvielu izvešanu no Latvijas, jo tas nostāda Latvijas pārstrādes uzņēmumus sliktākos konkurences apstākļos, izejot ārējā tirgū ar gataviem izstrādājumiem. Šeit pirmām kārtām es domāju kokapstrādes rūpniecību, kura pašreiz lielā mērā cieš no tā, bet kuras svars eksportā ir ļoti liels. Būtu nepieciešams pārskatīt mērķkredītu politiku ārvalstu kredītu resursu izvietojumā attiecībā uz ražotspējīgiem un konkurētspējīgiem valsts uzņēmumiem - atkal uzsveru vārdus "uz ražotspējīgiem un konkurētspējīgiem valsts uzņēmumiem" - lai attīstītu ražošanu arī tajos un ieviestu beigu beigās stingru kontroli pār kredītu izlietojumu tikai paredzētajiem mērķiem. Šeit es varētu nodoties analīzei, kā tas ir bijis daudzos gadījumos varbūt pagātnē, bet laika trūkuma dēļ to nedarīšu. Tie ir pasākumi, kuri būtu veicami pavisam drīz un kuri, kā jūs redzat, ja kāds klausījās, neprasa kādus īpašus upurus, bet tikai vēlēšanos darīt, ja atzīst to par pareizu un mērķtiecīgu. Protams, ir vēl virkne pasākumu, par kuriem jārunā un kurus vajadzētu veikt tuvākajā laikā, bet tomēr tie vairs nav paši pirmie pasākumi, tas ir, vajadzētu noteikt rūpniecības attīstības prioritāros virzienus. Beidzot noteikt šos prioritāros virzienus un šos prioritāros virzienus pamatot arī ar ekonomiskām sakarībām, kādas iedarbosies uz tiem, kuri izvērsīs savu ražošanu tieši šajos prioritārajos virzienos, jo nav nozīmes tikai pateikt, sak, tu draugs, esi labs, bet es tev tikai nekā nedošu. No tā prioritāte nerodas, prioritāte rodas tad, ja ir kaut kas reāls. Es saprotu, ka daudzējādi tas, ko es pašreiz runāju, nesaskan ar liberālās politikas ievirzēm, bet mēs, Tautsaimnieku politiskā apvienība, šajos savos izvirzītajos principos neesam nodomājuši atkāpties, jo mēs neredzam citu iespēju, kā šajā situācijā Latvijai varētu izkļūt no krīzes. Paldies.".
• 1994_09_15-seq92 language "lv".
• 1994_09_15-seq92 speaker Janis_Lucans-1937.
• 1994_09_15-seq92 mentions Q211.
• 1994_09_15-seq92 mentions Q15180.
• 1994_09_15-seq92 mentions Q6221.
• 1994_09_15-seq92 mentions Q7210239.