Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_15-seq87> ?p ?o. }

• 1994_09_15-seq87 type Speech.
• 1994_09_15-seq87 number "87".
• 1994_09_15-seq87 date "1994-09-15".
• 1994_09_15-seq87 isPartOf 1994_09_15.
• 1994_09_15-seq87 spokenAs 71.
• 1994_09_15-seq87 spokenText "Godātais Prezident, cienījamie kolēģi! Mūsu frakcijai ir daudz vieglāk nekā visiem citiem, lai raksturotu, kas ir valdības deklarācija, jo mēs sanācām centrisko spēku forumā, un tur runu teica Kides kungs, kurš sacīja, ka valdības deklarācija ir beletristika ar nekur nederīgiem pielikumiem. Mēs izstudējām, apskatījām un nonācām pie secinājuma, Kides kungs, ka jums ir taisnība. Tā ir beletristika, tikai žēl, ka arī jūs esat šīs beletristikas autors. Mēs tikai nevarējām īsti noteikt žanru, kas tas ir, - romāns, eseja vai garais stāsts. Tagad par Demokrātisko partiju, jo mēs visvairāk tikām pieminēti kā iespējamie koalīcijas partneri. Jā, mēs tādi gribējām būt. Taču nevis tāpēc, lai dabūtu posteni. Mums postenis nav vajadzīgs. Mēs nācām ar savu noteiktu programmu, ar savu noteiktu darbību. Un mēs atšķirībā no citiem, kas mēģināja piedāvāt sevi valdībā, šo konkrēto 26. augustā uzrakstīto darbības deklarāciju, kas sastāvēja no četrpadsmit punktiem, iesniedzām Gaiļa kungam. Un pats savādākais ir tas, ka līdz pagājušajai piektdienai neviens - ne no bijušās, ne no topošās valdības - neteica, ka tā programma neder. Mums bija vienalga, kā saucas šis ministrs - rūpniecības un enerģētikas vai ekonomikas un rūpniecības, vai industriālais, un vai tas viss tiktu atdots Valsts īpašuma fondam. Mums bija vienalga, kāds ir nosaukums. Mums bija vajadzīgs mehānisms, kā realizēt mūsu programmu. Taču šo mehānismu mēs nevarējām ieraudzīt, jo izrādījās, ka divi partneri negrib redzēt pie galda trešo. Un centrisko spēku forumā noskaidrojās, ka Tautsaimnieki ir gatavi ar "Ceļu" runāt tikai divatā un ka mēs tur, pie galda, esam lieki. Un mēs tur drīkstēsim ienākt tikai tad, ja mēs parakstīsim koalīcijas līgumu. Taču man liekas, ka lielākā kļūda bija tā, ka pie šā galda nesēdēja vienlaicīgi visi, kas bija gatavi darboties valdībā. Un tad mēs atrastu kopsaucēju. Šoreiz tas ir pagājis garām. Kā tad ir ar to mehānismu? Kā realizēt to, kas ierakstīts beletristikā? Valdības deklarācijas 3. lappusē lasām: "Ministru kabinets atzīst par nepieciešamu izveidot jaunu, efektīvāku ekonomiskās politikas īstenošanas mehānismu, kas balstās uz pasaules praksē plaši lietojamiem programmvadības un projektu vadības principiem. " Lieliski! Neviena programma, neviens vadības princips, neviens projekts deklarācijā nav nosaukts. Un kāda tad ir reālā situācija, ja mēs paskatāmies, kas šodien notiek pilsētās? Vai var turpināties tāds stāvoklis, kāds ir uzņēmumos un rūpniecībā? Mēs sakām, ka tie neko nedod, bet faktiski 1993. gadā peļņu no visiem nodokļu maksājumiem, kas ienāca valsts un pašvaldību budžetā, 76 procentus deva valsts uzņēmumi. Šī summa bija 87,6 miljoni latu jeb 17 procenti no visiem valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem. Tātad kas ir pareizāk - vai nodrošināt šā īpašuma pareizu apsaimniekošanu un iezīmēt stabilus ienākumus budžetā vai pamest to pašplūsmai, lai tur notiek kas notikdams, vai arī uztaisīt sarakstu par tiem, kurus mēs neprivatizēsim. Gan viena, gan otra metode šinī gadījumā diez vai ir attaisnojama. Un mums bija ļoti patīkami dzirdēt Kehra kunga teikto. Visa cieņa viņam pienākas par to, ko viņš pateica "Latvijas ceļa" pilnsapulcē, jo viņš godīgi atzina, ka Valsts īpašuma fonds neko šajā jomā īsti nav darījis. Viņš gan teica, ka darījis ir pārāk maz. Gada laikā nav veikta pat precīza valsts īpašuma apzināšana. Ko tālāk? Tātad, maskējoties ar brīvā tirgus lozungiem, nav nodrošināta ne tik vien uzņēmuma efektīva darbība, bet nav arī radīti apstākļi, kas novērstu īpašuma izsaimniekošanu līdz tā privatizācijai. Un šeit es gribu uzsvērt, ka DP frakcija iestājās par ātru un atklātu, bet organizētu, nevis haotisku uzņēmumu privatizāciju. Ātra un sabiedrībai atklāta privatizācija bija viens no galvenajiem priekšlikumiem, ko mēs ierosinājām iekļaut valdības deklarācijā. Diemžēl mēs to tur neieraudzījām. Kas tad pildīs to budžetu? Kas tad dos naudu tām prioritātēm, kas tur ir minētas, ja mēs netiksim galā ar pilsētas saimniecību. Šodien Oša kungs mums deva labu pamācību - neprasiet naudu, jo budžetā ir mīnus 30 miljoni. Tad uz ko mēs ceram šeit? Uz kādām gaisa pilīm? Vienīgi uz to nenoskaidrotās ticības katedrāli ceļa galā. Taču lūgsnas diez vai šoreiz palīdzēs. Cik ātra tad ir bijusi privatizācija? Es to nedzirdēju šodien. Tad, kad mēs runājām par naudas izdalīšanu piensaimniecībai, pareizāk sakot, privatizētajām akciju sabiedrībām, es uzdevu jautājumu: "Cik naudas ir Privatizācijas fondā?" Ja man kāds būtu iznācis priekšā un pateicis: "2 miljoni!", es būtu nobalsojusi par to labojumu. Bet mēs vēl šobrīd nezinām, cik naudas ir Privatizācijas fondā. Kā mēs varam cerēt, ka tas kaut ko dos budžetam? Tālāk. Mums ir vēl viena neskaidrība. Mēs ļoti augstu vērtējam Oša kunga garīgo potenciālu, lai gan ne vienmēr esam pieņēmuši to, ko viņš ir teicis un runājis, bet tas ir cits jautājums, taču mēs tikpat augstu vērtējam arī Piebalga kungu. Mums šobrīd nav skaidrs, kāpēc Uldis Osis raksta darbības programmu Piebalgam? Es domāju, ka jūs esat līdzvērtīgi partneri. Tas ir ļoti nesaprotami, ka aizejošais uzraksta to, kas ir jādara atnākošajam. Tad kāpēc šie cilvēki ir jāmaina? Lai katrs sēž savā vietā un lai Osis pilda to, ko viņš ir uzrakstījis! Un tad mēs vērtēsim - labi vai slikti. Strīdēsimies, bet varbūt arī vienosimies. Kāpēc viņi ir jāapmaina vietām? Piebalga kungs, es, piemēram, uzskatu, ka tā ir jūsu garīgo spēju pazemošana. Viņi nav miliču padome. (No zāles deputāts A. Kiršteins: "Vienam vieglāk rakstīt, otram vieglāk lasīt!") Otra lieta, kas tika ignorēta no mūsu, Demokrātiskās partijas, iesniegumiem šajā deklarācijā. Tās ir divas lietas, kas skar valsts budžeta cilvēkus un sociāli apgādājamos cilvēkus. Pirmā - tā ir elektrība. Un, paldies Dievam, ka mums ir gudrs un kompetents konsultants, kurš noskaidroja, ko nozīmē šķērssubsīdija. Tas nozīmē, ka vienkāršie - privātie elektrības lietotāji turpmāk maksāsim tikpat, cik ražotāji, jo no mums to naudu var izspiest, bet no bankrotējuša ražotāja nevar izspiest. Tas nozīmē, ka vienkāršais cilvēks samaksās "Latvenergo" valsts uzņēmumam tur radušos parādus. Par ko mums tāds sods? Nākamais moments. Ja degvīnam un tabakai uzliek akcīzes nodokli - visu cieņu, es to atbalstu, bet ja degvielu noliek blakus tabakai un šņabim, tad ko mēs domājam? Vai mēs patiešām domājam, ka benzīns ir vajadzīgs tikai privātajiem mašīnu lietotājiem? Te pirmām kārtām būs braukšanas talons sabiedriskajā transportā, tā būs pārtikas cena zemniekam, kuram būs jāatved maize no laukiem. Kā tad mēs te runāsim par dzīves līmeņa uzlabošanos? Un no kādiem budžeta deficītiem mēs segsim šo starpību, kas radīsies paceļot benzīna cenu? Skaista ir izglītības prioritāte. Es kā izglītības darbiniece noliecu galvu šīs tēzes priekšā. Bet, mīļie cilvēki, jūs varat dot kādu prioritāti gribat, taču vispirms iedodiet skolotājiem algu un pēc tam dodiet izglītībai prioritāti. Kā jūs varat runāt, ka izglītībai jābūt cilvēciskai un tautiskai? Es saprotu, kāpēc jābūt cilvēciskai. Tāpēc, ka tad, ja skolotājs saņems zemāku algu, nekā viņam būs jāmaksā par apkuri, diez vai viņš jutīsies kā cilvēks un diez vai viņš varēs bez norādījuma no valdības puses cilvēciski strādāt. Tikai tā es saprotu šo norādījumu. Taču, ja tautsaimniecībā netiek izdarītas nekādas izmaiņas, tad skolotājam nekāda alga "nespīd". Un tas ir vēl traģiskāk pensionāriem un invalīdiem. Ziema tuvojas. Elektrības cena kāps, degvielas cena kāps ar visām sekām, un apkures cena būs "smaga", bet pielikums no budžeta nav gaidāms nekāds, jo šobrīd kase ir tukša. To ir atzinuši paši tie, kuri ir saimniekojuši. Un mēs neredzam mehānismu, kā to piepildīt, jo diemžēl traģiska situācija ir arī tā, ka zemnieki arī ir tikai prasītāji, taču viņi ir pamatoti prasītāji. Tad kas mums visiem to dos? Mēs te runājam par valsts sistēmas struktūras nepārkārtošanu, jo esot apstiprināts Ministru kabineta statuss. Jā, bet tad, kad vajadzēja izveidot Kultūras ministriju, tad mums nebija ne Ministru kabineta apstiprināta statusa, nekā, tad mēs nobalsojām un izveidojām Kultūras ministriju. Tagad, ja kādai ministrijai vajag kaut vai nosaukumu pārmainīt, tad pēkšņi ir birokrātiskais aparāts, taču, ja vajag izveidot veselu rindu valsts ministru pat bez nosaukuma... Es ļoti cienu Oļģertu Pavlovski, viņš ļoti labi veic savu darbu, bet es nevaru saprast... man liekas, ka viņam "piektais ritenis" nav vajadzīgs. Un tur, šajā ministrijā, viss ir kārtībā. Tāpat šoreiz ir arī ar arhīviem iznācis. Es atkal skaršu šo sāpīgo tēmu. Ir arhīvu sistēma un ir ģenerāldirekcija, kas pakļaujas Tieslietu ministrijai. Bet ir jau tāds projekts, ka vienu daļiņu kino no turienes mēs izņemsim ārā un nodosim Kultūras ministrijai. Un izrādās, ka tas nav nekāds struktūras sajaukums. Šodien izņemsim ārā kino un atdosim kādam citam. Rīt izņemsim ārā foto un atdosim kādam citam. Parīt no arhīva izņemsim pašvaldības un atdosim kādam citam. Un tad tas arhīvs beigs darboties un līdz ar to arī vēsture beigsies. Un iestāsies miers. Bet vai tā ir principu ievērošana, par kuriem toreiz nobalsoja, kad veidoja valsts aparātu? Tāpēc aizbildināšanās ar birokrātisko aparātu, jo katram valsts ministram ir sekretāre, palīgs, konsultants, kabinets, mēbeles, puķes un viss pārējais, ir vienkārši nekorekta ar to, ka mums ir svēts 1925. gada atjaunotais Ministru kabineta iekārtas likums, šī aizbildināšanās ir nekorekta, jo ir izveidota Kultūras ministrija. Un pēdējais. Man ir ļoti žēl, ka šodien jau pirms apstiprināšanas Tautsaimnieki saņem norādījumus - jums nāksies piekāpties, jums nāksies samierināties, jums būs jādara tas, jums būs jādara šitais! Tad interesanti, kāda būs nākamā sēde, kad atnāks un pateiks - bet viņi, tādi un tādi, nedarīja to, ko mēs teicām! Šodien vismaz tā izklausās. Piedodiet, bet tā jūs, koalīcijas biedri, šobrīd runājat viens ar otru. Un es gribu teikt vēl vienu lietu. Lai Latvija būtu patiesi brīva un neatkarīga, ir divi faktori, kuriem nav ne pirmais un ne otrais, bet kuri stāv blakus. Tas ir miers un stabilitāte valstī, normāli dzīvojoša tauta un ieiešana pasaulē. Ja mums tie ir vajadzīgi tikai tādēļ, lai ieietu pasaulē... taču, ja šeit, Latvijas teritorijā, ziemā sāktos sociālais karš, tad mūs no tās Eiropas padomes izmetīs ārā tikpat ātri, kā pieņēma. Ja nav šo divu faktoru savienojuma, tad nav nekāda attaisnojuma aizbildinājumam ar to, ka mūsu nestabilā demisionējusī valdība un citas neļauj ieiet Eiropā. Eiropai pirmām kārtām ir vajadzīga iekšēji stabila valsts. Tad kāpēc tās prasības, ko jūs, Jurkāna kungs, izvirzījāt par pilsonību, par naturalizāciju un visu citu, Gaiļa kungam neparakstīt? Tās pat Krastiņa kungs būtu parakstījis, jo likums "Par pilsonību" ir un tas darbojas. Un kāpēc lai neparakstītu tā iedarbināšanas mehānismu? Tad jau jābūt pašnāvniekam un jāstājas no Saeimas ārā. Pašās beigās es gribu teikt vienu: ja Saeimā nav cilvēka, kas ir mācījies no šīm divām neveiksmīgajām deklarācijām, ja Saeimā nav tāda, kas ir sapratis visas tās kļūdas, kādas šobrīd ir kļuvušas par realitāti, tad vai mums ir jēga šeit sēdēt? Jo izveidot valdību tāpēc vien, lai būtu valdība, bet kura turpinātu darīt tikai nepareizi, nav jēgas. Taču es ticu, ka Saeimā ir cilvēks, kas to var izdarīt, un ka Prezidenta kungs tādu ieraudzīs neatkarīgi no tā, kurā politiskajā spēkā viņš būs. Tā kā šodien visi min literatūru, visi runā dzejā vai atgādina par mākslu, tad es sekošu šīm labākajām tradīcijām: pirms nelabais ieiet ellē, arī gailis dzied trīs reizes.".
• 1994_09_15-seq87 language "lv".
• 1994_09_15-seq87 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1994_09_15-seq87 mentions Q822919.
• 1994_09_15-seq87 mentions Q16350881.
• 1994_09_15-seq87 mentions Q211.
• 1994_09_15-seq87 mentions Q193089.
• 1994_09_15-seq87 mentions Q3736450.
• 1994_09_15-seq87 mentions Q1771611.
• 1994_09_15-seq87 mentions Q1419663.
• 1994_09_15-seq87 mentions Q16352434.
• 1994_09_15-seq87 mentions Q16348626.
• 1994_09_15-seq87 mentions Q4337942.
• 1994_09_15-seq87 mentions Q47282.
• 1994_09_15-seq87 mentions Q2232297.
• 1994_09_15-seq87 mentions Q29552.