Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_15-seq76> ?p ?o. }
Showing items 1 to 19 of
19
with 100 items per page.
- 1994_09_15-seq76 type Speech.
- 1994_09_15-seq76 number "76".
- 1994_09_15-seq76 date "1994-09-15".
- 1994_09_15-seq76 isPartOf 1994_09_15.
- 1994_09_15-seq76 spokenAs 126.
- 1994_09_15-seq76 spokenText "Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti, dāmas un kungi! Šodien nebūtu liela jēga runāt un aicināt balsot par vai pret "Latvijas ceļa" sastādīto valdību, jo tas viss jau faktiski ir izrunāts un izspriests frakcijās, partiju sēdēs un arī vispusīgi izanalizēts presē. Katrai frakcijai kopumā un katram deputātam atsevišķi ir šāds spriedums. Un katram ir savs lēmums, sava izšķiršanās, sava atbildība par balsojumu. Faktiski izšķiršanās jau ir ieilgusi, un tautai zūd pacietība. Tā sāk pat šaubīties, vai mūsu politiski sadrumstalotais parlaments vispār ir spējīgs vairāk vai mazāk vienprātīgi izlemt tautai svarīgus jautājumus. Noskatoties uz visu šo sagatavošanās procesu, tautā var rasties domas, ka mums atvēlētajā laikā mēs nemaz negatavojamies vienoties par tām problēmām, kuras prasa neatliekamu risinājumu, bet esam gatavi zemajā startā cīnīties viens pret otru un pārvērst Saeimu par priekšvēlēšanu mītiņu vietu. Un tai šīs domas ir zināmā mērā pamatotas. Un tomēr tādēļ, ka gan Andreja Krastiņa valdības neapstiprināšanā mūsu frakcijai bija zināma loma, gan arī šoreiz, kad pēc ilgas politisko spēku spriešanas lielākā daļa no viņiem nostājās opozīcijā, mūsu frakcija pirmā izšķīrās līdz galam ar saviem mazajiem frakcijas spēkiem uzdrošināties ieiet "Latvijas ceļa" valdībā un solīt uzticības balsojumu, man tomēr ir jārunā un jāpaskaidro šīs mūsu dažas konsekvences. Savā uzrunā es nepieskaršos tām ekonomiskajām prasībām, kuras ietvertas mūsu kopīgajā līgumā ar "Latvijas ceļu", jo par tām runās mūsu frakcijas kolēģi. Es tikai sniegšu īsu šo konsekvenču pamatojumu no frakcijas puses. Un proti, mūsu frakcijas galvenie politiskie mērķi ir iekšējā un ārējā stabilitāte valstī, tuvināšanās Eiropas ekonomiskajām un politiskajām drošības institūcijām, tautsaimniecības attīstība, kas būtu balstīta uz tirgus ekonomikas principiem. Mēs uzskatām, ka šie resursi, ko dod tautsaimniecība, ir avots visas tautas sociālo un kultūras vajadzību risināšanai. Un mūsu politiskais kredo jeb formula tādā vienkāršotā skatījumā faktiski ir valsts iekšējā un ārējā stabilitāte un uz tās bāzes darbs un labklājība. Šos politiskos un ekonomiskos principus esam centušies īstenot ikdienas likumdošanas darbā. Un visiem ir zināma mūsu atklātā un konsekventā nostāja pilsonības jautājumā un attieksmē pret līgumiem ar Krieviju. Daļa no tautsaimniecības attīstības principiem, it īpaši lauksaimniecības un rūpniecības jomā, par kuriem esam iestājušies ik dienas, tagad ir ietverti topošās valdības deklarācijā un mūsu savstarpējo saistību rakstā ar "Latvijas ceļu", taču par tiem tiks runāts, kā jau teicu, no mūsu kolēģu puses. Lūk, izejot no šiem principiem, mēs esam veidojuši un veidojam savu politisko rīcību un aktivitātes parlamentā. It īpaši tas notiek valstij nozīmīgos un izšķirošos momentos. Tā mūsu frakcijas balsis bija izšķīrējas uzticības balsojumā valdībai, kad mūsu Valsts prezidentam un premjeram priekšā bija brauciens uz Maskavu, lai parakstītu līgumus ar Krieviju, kas nodrošinātu vislielāko labvēlības statusu tirdzniecībā un līdz ar to zināmu ekonomikas atvieglojumu. Faktiski tajā laikā "Latvijas ceļa" tautsaimnieciskā politika, protams, mums nebija pieņemama, un tomēr gan šo līgumu parakstīšana, gan tai sekojoša tuvināšanās Eiropas drošības un ekonomiskās sadarbības institūcijām jau bija attaisnojums toreizējam uzticības balsojumam, jo kopumā tas veicināja gan iekšējo, gan ārējo stabilitāti valstī un arī deva iespējas ekonomiskajai attīstībai. Šo pašu mērķu dēļ mūsu Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija izšķīrās par balsojumu LNNK valdības noraidīšanai, tomēr viscaur atzīstot tās lielo lomu "Latvijas ceļa" valdības un it īpaši partijas politiskā monopola zināmā laušanā. Šo mūsu konsekvenču dēļ, kā arī lai realizētu savus ekonomiskos un politiskos mērķus, mēs, Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija, noslēdzām vienošanos ar "Latvijas ceļu" par sadarbošanos tā sastādītajā valdībā un aicinājām uz šādu sadarbību arī citas frakcijas, vienlaikus uzņemoties arī politisko atbildību. Mēs panācām piekrišanu no "Latvijas ceļa" partijas un frakcijas puses pildīt mūsu prasības lauksaimniecības atbalstam, par kurām ilgstoši bez panākumiem bijām cīnījušies gan mēs, gan Zemnieku savienības partija kopā ar mums. Mēs neatlaidīgi aicinājām piedalīties valdībā arī Latvijas Zemnieku savienību, lai atlikušā gada laikā kopējiem spēkiem spētu realizēt kaut daļu no šīm prasībām. Šie mūsu aicinājumi diemžēl nevainagojās ar panākumiem. Šāda vairāku frakciju sadarbības, veidojot valdību, ideja arī diemžēl nav realizējusies. Mēs pirmie par tādu iestājāmies un mēs pēdējie pie tās arī paliekam. Ar ko tad mēs varam izskaidrot šādu mūsu rīcību? Mēs, protams, cerējām uz centrisko partiju pausto gatavību balstīt šādas sadarbības valdības ideju, ja gadījumā Andreja Krastiņa valdība netiktu apstiprināta. Tagad šāds atbalsts ir tikai daļējs. Šādas mūsu aktivitātes pamatā nebija mīlestība pret "Latvijas ceļu", kurš nekad līdz šim ar mums nav īpaši rēķinājies. Varbūt mēs to darījām politiska naivuma vai lētticības dēļ? Varbūt tā bija raušanās pēc ministru krēsliem? Nē, ne viena, ne otra iemesla dēļ. Mums nav un nevar būt ilūziju arī par pēkšņi radušos labvēlību no "Latvijas ceļa" puses pret Tautsaimnieku politisko apvienību. Par to liecināja arī lielās grūtības, slēdzot līgumu starp mūsu frakcijām. Par to liecināja arī grūtības, apstiprinot mūsu piedāvātās personālijas ministru amatiem, kad ne viena vien mūsu piedāvātā augsti profesionālā un politiski atbildīgā personālija no mūsu partijas biedru vidus tika noraidīta bez dziļākas motivācijas un argumentācijas. Mūsu ilūzijas izgaisināja arī atbildīgu "Latvijas ceļa" politiķu izteikumi par mūsu partiju un mūsu ministru kandidātiem "Latvijas ceļa" partijas sapulcē. Par to pašu liecina šo politiķu ne visai objektīvie un ne visai korektie raksti presē par to, ka it kā mazais cinītis - Tautsaimnieku politiskā apvienība - draudot strauji un neatvairāmi pagriezt "Latvijas ceļa" politiskā kuģa kursu pa kreisi, vai varbūt vispār bremzēt šā kuģa kustību. Mēs tam nekādi nevaram piekrist. Mēs saprotam, ka "Latvijas ceļa" lielākā daļa tā nedomā, tas mūs drošina un uz to mēs ceram. Tomēr, kā jau teicu, ilūziju mums nav. Un mēs apzināmies savu neiedomājami lielo politisko risku, domājot par partijas nākotni, ja iesaistāmies šajā valdībā, it kā mēģinot attaisnot tautas uzticību, ko zināmā mērā zaudējis "Latvijas ceļš". Pamatojums mūsu rīcībai tomēr ir mūsu konsekvences. Un tās ir - virzība uz darbību, nevis uz bezdarbību. Mēs pamatojam to ar mūsu centieniem virzīties no nepārtrauktiem strīdiem un savstarpējas kritizēšanas uz konstruktīvu sadarbību šajā nopietnajā Latvijai kritiskajā situācijā. Mēs uzskatām, ka, neskatoties uz savu vislielāko politisko risku, mēs nedrīkstam noiet malā un bezdarbībā priecāties, kā lielākā politiskā konkurenta kuģis varbūt sāk grimt. Pabraucot pa laukiem, paskatoties uz lauku cilvēku problēmām, uz radušos neticību un bezcerību viņu skatījumā uz nākotni, mēs nedrīkstam politisko ambīciju dēļ stāvēt malā bezdarbībā un skaitīt punktus nākamās Saeimas vēlēšanu reitingā. Šīs bezdarbības un tukšo politisko strīdu dēļ tauta mūsu reitingos var ielikt nulli. Un par savu bezdarbību mēs to arī būtu pelnījuši. Izskan kritika par valdības deklarāciju. Jā, ko gan lai saka. Faktiski jau deklarācija ir tikai labo nodomu protokols. It īpaši tad, ja aiz šīs deklarācijas ir tukša valsts kase, ir grandiozi iekšējie un ārējie parādi, ir apklusušās rūpnīcas. Bez kredītiem un produkcijas noieta bezcerībā pierimst arī mūsu lauksaimniecība, kas līdz šim deva ļoti ievērojamu nacionālā kopprodukta daļu. Ar ko tad, sakiet, var izpildīt pat vislabākās deklarācijas, Kiršteina kungs, vienalga, vai tās būtu uzrakstījuši jūs vai "Tēvzemei un brīvībai", vai "Līdztiesība"? Mēs uzskatām, ka bez darba, bez ražošanas jebkuras partijas uzrakstītā deklarācija paliks tikai nodomu protokols. Tādēļ rezultātus, mūsuprāt, šajā kritiskajā situācijā var dot tikai rīcība, saimniekošana un darbs. Pie tam pastāvot iespējami lielākai vienprātībai gan valdībā, gan parlamentā. Kopumā un konkrēti runājot par deklarāciju, jāsaka, ka tajā paustie nodomi un virzība, kā arī tendences faktiski atbilst tirgus ekonomikas prasībām, tās ir permanentas, un nenoliedzami jāatzīst, ka tajā ir likti jauni akcenti arī no "Latvijas ceļa" un no mūsu puses. Bez resursiem grūti realizējama, bet, mūsuprāt, tīri pieņemama ir tā lauku attīstības programmas sastāvdaļa, kurā ietvertas gan mūsu, Tautsaimnieku politiskās apvienības, gan Latvijas Zemnieku savienības prasības, gan arī jaunie "Latvijas ceļa" akcenti lauksaimniecības politikā. Un tas mūs apmierina. Tāpēc mēs šo deklarāciju parakstījām, esam gatavi to realizēt un līdzi nest arī konsensusa politisko atbildību. Nelielas pārdomas par valdības tapšanas procesu vispār. Mūsuprāt, Andreja Krastiņa valdības tapšanas process deva pozitīvu lādiņu parlamenta darbā. Kā jau es teicu, tas lauza lielā mērā politisko monopolu. "Latvijas ceļa" valdības tapšanas process, manuprāt, radīja zināmas negatīvas tendences parlamenta politisko spēku sašķelšanā un vienprātības samazināšanā. Tas jūtams šodien no runātājiem Nacionālā bloka noskaņā. Tas ir ļoti slikti, ka politiskā virsotne parlamentā, kas pārstāv laukus, tas ir, mēs - Tautsaimnieku politiskā apvienība - un Latvijas Zemnieku savienība esam nostājušies it kā pretējās barjeras pusēs. Vieni - valdībā, otri - opozīcijā. Pie kam, tas ir noticis laikā, kad kopējiem spēkiem no "Latvijas ceļa" ar grūtībām ir panākta gan mūsu, TPA, gan Zemnieku savienības lauku politikas principu atzīšana. Un tos vajadzēja realizēt. Tas ir noticis tad, kad lauku cilvēki vairs nedalās, bet gaida, lai "augšā" risinātu viņu kopējās problēmas. Arī citās frakcijās nav jūtama īpaša vienotība un centieni krīzes situācijā virzīties uz sadarbību. Pa šo laiku aiz parlamenta sienām ne bez pamata pulcējas aktīva mazturīgo partija, kurai mēs nepiegriežam šodien vērību un kura ne bez pamata pretendē uz četru piektdaļu Latvijas iedzīvotāju pārstāvību. Vēl trūkst tikai prasības pēc stingras rokas un intereses par banāniem. Jājautā - vai politiskā sašķeltība un konfrontācija pašlaik ir īstais ceļš? Tāpēc ir prieks dzirdēt Odiseja Kostandas teikto, ka arī viņš to atzīst un pievienojas šai domai. Vai pārlieku agri parlamentā netaisāmies uzsākt pirmsvēlēšanu kampaņu un turpmāko cīņu par krēsliem? Vai pirmsvēlēšanām esam sagatavoti, vai ir izprasti politiskie spēki apakšā un vai mēs paši sevi esam izpratuši augšā? Vai tas, šī nestabilitāte, ja neapstiprinās šo valdību, mūs tuvinās Eiropas integrācijai? Par to liecina arī saņemtais memorands, kas it kā atliek jautājumu par mūsu, Latvijas, iekļaušanu Eiropas padomē. Un tas liek mums padomāt. Šoreiz es nobeidzu. Un atkal mēs izejam no mūsu partijas konsekvences - stabilitāte un darbs. Un mēs, mūsu frakcija, lūk, šīs konsekvences vārdā arī balsos par "Latvijas ceļa" sastādīto valdību, paši iesaistīdamies tajā. Mēs ceram, ka "Latvijas ceļš" savus solījumus pildīs, un mēs aicinām arī citus nākt un darboties šajā Latvijai diezgan kritiskajā situācijā. Paldies.".
- 1994_09_15-seq76 language "lv".
- 1994_09_15-seq76 speaker Edvins_Kide-1934.
- 1994_09_15-seq76 mentions Q822919.
- 1994_09_15-seq76 mentions Q211.
- 1994_09_15-seq76 mentions Q649.
- 1994_09_15-seq76 mentions Q193089.
- 1994_09_15-seq76 mentions Q159.
- 1994_09_15-seq76 mentions Q1807079.
- 1994_09_15-seq76 mentions Q1474484.
- 1994_09_15-seq76 mentions Q16351278.
- 1994_09_15-seq76 mentions Q182488.
- 1994_09_15-seq76 mentions Q7210239.
- 1994_09_15-seq76 mentions Q16348230.