Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_15-seq65> ?p ?o. }

• 1994_09_15-seq65 type Speech.
• 1994_09_15-seq65 number "65".
• 1994_09_15-seq65 date "1994-09-15".
• 1994_09_15-seq65 isPartOf 1994_09_15.
• 1994_09_15-seq65 spokenAs 129.
• 1994_09_15-seq65 spokenText "Prezidenta kungs, Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es neesmu tik kritisks kā iepriekšējais runātājs. Man deklarācijā patika daudzas vietas, un jāsaka, ka man šoreiz patika viss. Un es gandrīz esmu noskaņojies pievienoties Kostandas kungam, ka deklarācija ir ļoti interesanta, tā ir ļoti laba; "Latvijas ceļa" programma arī ir labi uzrakstīta, Tautsaimnieku politiskās apvienības programma arī ir ļoti labi uzrakstīta. Un vēl labāks dokuments ir tas, kas saucas - "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības Saeimas frakciju līgums par sadarbības valdības izveidošanu. Trūkst tikai viena veikla redaktora, kas varētu šos četrus dokumentus daudzmaz pieņemamā veidā sakompilēt kaut kādā atsevišķā lasāmā vai runājamā gabalā. Es šonedēļ ilgi mēģināju noskaidrot dažādos autorus pilnīgi, diametrāli pretējām un atšķirīgajām deklarācijas daļām, un man tas sākumā neizdevās, jo mani sūtīja no viena pie otra. Beigās man ar lielām mokām, pateicoties arī Latvijas televīzijai, izdevās atklāt vismaz piecus autorus. Bet es domāju, ka Gaiļa kungs savā galavārdā atklās šo noslēpumu, jo tur laikam ir vismaz bijuši 10 vai 15 cilvēki, kas ir piestrādājuši. Bet tie pieci cilvēki, kurus man ar lielām mokām nācās dedukcijas ceļā noskaidrot, acīmredzot ir šie: pirmais ir Kārlis Markss, otrais ir Vladimirs Uļjanovs Ļeņins, trešais ir... ja ņem vērā tās sentimentālās stīgas, kas šeit parādās, man radās asociācijas ar Kārļa Skalbes "Kaķīša dzirnaviņām". Un ir, ziniet, ļoti populāra pasaka "Pēc līdakas pavēles", ko visi no bērnības atceras. Un piektais autors, kas pats godīgi atzinās vakar televīzijā, bija Oša kungs, kas acīmredzot dažas sadaļas jau ir rakstījis, kuras ļoti lēca ārā no visas šīs pārējās marksistiski ļeņiniskās, es pat neteiktu - sociāldemokrātiskās, bet tīri sociālistiskās pļāpāšanas. Ja jums būs dažas minūtes laika, es varbūt atļaušos pakavēt jūsu uzmanību ar tiešiem piemēriem no šīs deklarācijas. Varbūt sāksim! Deklarācijas 2. lapaspusē ir visumā pieņemama - un arī LNNK to labprāt atbalsta, un tāpēc es teicu, ka arī mēs to atbalstīsim, - tēze, ka "tālākā ekonomisko reformu norise saistāma galvenokārt ar dziļiem strukturāliem pārkārtojumiem tautsaimniecībā - valsts īpašumā, ieskaitot lielo valsts uzņēmumu un banku paātrinātu privatizāciju". Jūs saprotiet, - nevis tā, kā bija līdz šim, tā diezgan lēni un palēnināti, bet ļoti paātrināti privatizācija turpmāk notiks, un es jau nopriecājos un pat apraudājos, ka diez vai tad mēs tiksim vaļā no nerentabliem uzņēmumiem, jo tad es paņēmu šo līguma dokumentu un 2. 6. punktā izlasīju kaut ko diametrāli pretēju: paredzēts nodrošināt privatizācijai nepakļauto un vēl neprivatizēto valsts uzņēmumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi. Tātad parādās privatizācijai nepakļautie uzņēmumi un tiek veidota atsevišķa sistēma. Bet katra sistēma, kā jūs zināt, pēc dzelžainiem dabas attīstības likumiem vai nu sašaurinās, vai paplašinās. Tā nevar stāvēt uz vietas. Ja sistēma attīstās, tai ir jāpaplašinās; ja tā stāv uz vietas vai sastingst, tā iet bojā. Tāpēc es domāju, ka šī nav pašnāvnieciska sistēma. Šī sistēma gribēs augt, un vajadzēs cilvēkiem algas, jo šī sistēma nav izveidota, cik es saprotu. Tātad šī ir pirmā pretruna, un man īsti nav skaidrs, kā tas tiks atrisināts starp "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības pretrunīgajiem uzskatiem. Arī tāds punkts man ļoti patīk. Beidzot ir sagaidīts tas, ko "Latvijas ceļš" solīja visu šo gadu: "Nav pieļaujama situācija, kurā atsevišķu iedzīvotāju grupu vai saimniekošanas jomu ekonomiskās vai sociālās intereses tiktu stādītas augstāk par pārējām Latvijas tautsaimniecības vai iedzīvotāju interesēm. " To es esmu klausījies jau veselu gadu, bet diemžēl neizdevās šā gada laikā vienkāršot to pašu nodokli, teiksim, peļņas nodokli, lai tieši pati šī liberālā ekonomika parādītu, kuras nozares spēj dzīvot un kuras nespēj izdzīvot. Bet diemžēl atkal es noticēju un ļoti nopriecājos. Bet es atradu, ka 11. lappusē, kur ir runa par lauku attīstību, jau ir teikts, ka lauku attīstība būs prioritāra. Es sākumā domāju... Es arī tam faktiski piekrītu - bet citu iemeslu dēļ. Es domāju, ka es atradīšu kārtīgu pamatojumu, kāpēc mums tieši lauksaimniecība būs prioritāra. Un tad es atradu: "Lauki ir mūsu tautas mentalitātes, kultūras un spēka avots. " Es faktiski tam visam piekrītu. Es domāju, ka tā arī ir taisnība, jo skatoties, cik veikli var sakompilēt divas pilnīgi pretējas lietas, es domāju, ka daļai "Latvijas ceļa" cilvēku mentalitātes avots tomēr nav lauki, bet Rumbulas tirgus. Ņemsim tagad enerģētiku, kura mani tiešām ļoti interesē! Es zinu šo situāciju ar apkures tarifiem un ar visu pārējo. Es gribēju redzēt kaut kādus sausus skaitļus. Es saprotu, ka, teiksim, kilovati, megavati, dažādas tehniskās iekārtas, līgumi - tas viss ir ļoti garlaicīgi. Un, lai paskaidrotu, kāpēc es atsaucos uz Kārļa Skalbes "Kaķīša dzirnavām", es nolasīšu tikai vienu teikumu, kurā ir izdarīti secinājumi par Latvijas enerģētiku: "Bēdīgākais ir tas, ka pat valsts ārējā parāda pieaugums nolūkā apmaksāt resursu piegādi no Krievijas nespēja novērst daudzu lauku apvidu iedzīvotāju ciešanas, kas kontrastēja ar samērā komfortablo stāvokli siltuma apgādē Rīgā, kurš piedevām vēl netika pilnībā apmaksāts. " Tātad- bēdas un ciešanas. Tikai nav teikts, kas pie tā ir bijis vainīgs šogad. Acīmredzot kaut kāda cita, mums nezināma valdība. Tālāk mēs lasām diezgan interesantu tēzi: "Nedrīkst pārāk ilgi ļaunprātīgi izmantot šķērssubsīdijas starp rūpniecību un iedzīvotājiem. " Es mēģināju pie tautsaimniekiem konsultēties, bet diemžēl Tautsaimnieku politiskā apvienība man nevarēja paskaidrot, ko nozīmē "šķērssubsīdijas". Šādas stila pērles ir no vienas vietas, katrā lapaspusē. Es negribu ilgāk aizkavēt ar šiem citātiem jūsu uzmanību. Lasot par sociālo politiku (tā daļa ir normāli uzrakstīta), redzam, ka pie mums acīmredzot būs jāpalielina vecums pensijas sasniegšanai. Tas ir nosaukts par "pensijas vecuma optimizēšanu". Vēl pie sociālās politikas ir minēta brīva darbaspēka pārvietošanās, kas it kā ir ļoti nepieciešama un, cik es saprotu, šajā situācijā diezgan prioritāra, bet nav norādīts, no kurienes šis darbaspēks pārvietosies - vai no Latvijas uz ārpusi vai no ārpuses uz iekšpusi? Kas attiecas uz šiem dažādajiem sociālajiem fondiem, apdrošināšanas sistēmu, protams, ka mēs tam varētu piekrist. Bet valdībai tomēr vajadzētu drusku sīkāk pastāstīt, kā tas ir gadījies, ka visi apdrošināšanas sabiedrību fondi... es izlaboju, atvainojos... gandrīz visu apdrošināšanas sabiedrību fondi vienkārši ir nozagti un pazuduši. Vai šāds pats liktenis nesagaidīs arī nākamos fondus, kuri tiks veidoti, teiksim, ar uzkrājumiem un iemaksājot tajos šo pensionāru līdzekļus? Nu, bet tas varbūt būtu jāskata attiecībā uz kārtības sargāšanas struktūru. Nākamais. Protams, nekāda tautsaimniecības vai zinātnes attīstība nav iespējama bez izglītības zemākā posma jeb tautskolu politikas atrisināšanas. Tautskolu politika Latvijā ir visbēdīgākajā stāvoklī, un tieši iepriekšējā valdība, kuru diemžēl šeit neapstiprināja, LNNK valdība, ļoti lielu uzmanību pievērsa tieši tautskolām, tātad mazajām skolām - deviņu klašu izglītībai laukos, sevišķi Latgales apgabalos, sevišķi pierobežas apgabalos ar Krieviju, kur ir izveidojies katastrofāls stāvoklis, jo 20-30 kilometru attālumā latviešiem nav nevienas skolas, kur viņiem būtu iespēja sūtīt šos bērnus. Ir pat kurioza situācija. Ir pamatskolas, kurās 90 procenti bērnu ir baltkrievi, arī pasniedzēji ir baltkrievi, taču neviens nezina šo baltkrievu valodu. Visi runā krieviski. Es atradu pie izglītības tikai vienu teikumu, ka ir jāveido vienota mūža izglītības sistēma, bet nav neviena vārda par to, ka vispār ir jābūt vienotai valsts izglītības sistēmai un ka nevar būt divas atšķirīgas krievu un latviešu izglītības sistēmas, kā ir vēl joprojām. Es gribēju dzirdēt - un šeit varbūt paskaidros godātais izglītības ministrs -, vai beidzot būs šī vienotā skolu sistēma vai nebūs. Un vai pēc 9. klases skolēni, kuri neprot valsts valodu, joprojām ies vidusskolā vai neies? Vai būs kaut kāda atestācijas sistēma? Mēs zinām, ka, piemēram, Minsteres ģimnāzijā eksāmeni tika pieņemti vācu valodā, jo šī skola bija integrēta arī Vācijas izglītības sistēmā. Kā tas ir iespējams, ka četru gadu laikā Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas skolēni, beidzot 9. klasi, nespēj parunāt valsts valodā, taču taisās iet vidusskolā? Tātad ir jābūt kaut kādai atestācijas vai sertifikācijas sistēmai. Šīs skolas ir jāsadala divās daļās. Vienā, kur dod dokumentu, kas ļauj cilvēkam iet valsts izglītības vidējās sistēmas skolās, un otrā, kur dod dokumentu, kas viņiem neļauj tālāk iet. Es saprotu tā šo lietu. Līdz ar to izpaliktu vajadzība pēc skolotāju streikiem. Es domāju, ka skolotājiem algas varētu tūlīt divreiz paaugstināt, bet tikai tiem skolotājiem, kuri spēj nodrošināt minimālajām, es atkārtoju - minimālajām, valsts prasībām atbilstošu izglītības pakāpi. Šeit nekas tāds nav ierakstīts. Te atkal ir ierakstīts kaut kas ārprātīgi izplūdis, kaut kas tāds, ka katram būs iespēja mācīties latviešu valodu vai nu fakultatīvi vai obligāti, lai gan paredzēts, ka būs obligāta valsts valoda no pirmās klases. Šeit tas nav teikts. Tātad tā ir neko neizsakoša un, manuprāt, absolūti katastrofāla augstskolu politika, kas tiek turpināta. Jo šeit no šīs programmas mēs neko normālu nevaram izlobīt. Nākamais. Par ārpolitiku. Tas, protams, ir pēc manas izpratnes, un es negribu slavēt iepriekšējās valdības, teiksim, ārpolitisko koncepciju dažādu iemeslu dēļ. Bet šeit, es domāju, varbūt uzstāsies Birkava kungs un pateiks sīkāk. Vai tiešām ārpolitikas galvenais uzdevums ir sakaru attīstīšana, kā teikts pirmajā teikumā, ar dažādām valstīm? Vai tas nav tikai veids, bet valsts drošības garantijas nostiprināšana ir galvenais ārpolitiskais mērķis? Vismaz tad, ja tas tā ir, to vajag deklarācijā rakstīt, jo sakaru attīstīšana... jā, tas taču ir viens no veidiem. Taču ar ko mēs īsti padziļināsim šīs attiecības? Ar ASV? Te ir rakstīts - ar Kanādu, ar citām industriālām valstīm. Ar Ukrainu un Baltkrieviju, kas pašlaik ir visvairāk industrializētās valstis? Vai ar visām valstīm uzreiz vai ar kādu atsevišķi? Varbūt faktiski tas nav jāsaka. NVS valstis ir pieminētas. Vai te domātas visas NVS valstis vai tās, kas ir bagātas ar izrakteņiem? Ja tās, kas ir bagātas ar izrakteņiem, tad man ir jautājums: kāpēc Nazarbajevs neviesojas Latvijā, bet Igaunijā un Lietuvā? Un kāpēc tagad tur ir Lietuvas delegācija, nevis Latvijas delegācija? Es tikai vienu piemēru minu, jo, manā izpratnē, Kazahija ir 21. gadsimta valsts un viena no galvenajām eksportētājām. Te varētu daudz un dažādus jautājumus uzdot, bet es tomēr pāriešu pie nobeiguma daļas. Tātad mani, pirmkārt, visvairāk baida un joprojām nav skaidrs, vai tā būs "Latvijas ceļa" valdības īstenotā vai Tautsaimnieku politiskās apvienības valdības īstenotā programma? Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Ja mēs runājam par valsts garantētajām lauksaimniecības produktu iepirkšanas programmām, tad man nāk prātā iepriekšējā Augstākā padome, ka tie paši cilvēki, kas tagad sēž Tautsaimnieku politiskajā apvienībā, nepārtraukti runāja, ka, sabrūkot kolhozu sistēmai, būs bads, nosalšana. Valsts iejaucās tajā reizē, Godmanis noticēja un iejaucās ekonomiskajā dzīvē, tika iztērēti milzīgi līdzekļi graudu iepirkšanai, kuri ir sapelējuši un stāv vēl joprojām. Un atkal es dzirdu to pašu no jauna. Saprotiet, mēs sāksim atkal iepirkt kaut kādā mērā šo pārtiku. Jā, Francija, Amerikas Savienotās Valstis, bagātās Rietumeiropas valstis var atļauties garantēt šo valsts iepirkumu, bet šeit programmā... Tad, lūdzu, nāciet un paskaidrojiet, vai 5% vai 50%! Ja Amerika šos graudus ziedo ANO programmām, sūta tos uz Āfriku, tad viņi var atļauties tos sapūdēt un beigās atdot, teiksim, par 10% no pašizmaksas, tos pārdot, kā viņi to darīja agrāk, Padomju Savienībai vai NVS valstīm. Taču Latvija to nevar darīt trūcīgās ekonomiskās situācijas apstākļos. Es saprotu, ka Kides kungam tur ir minēti ļoti daudzi arī dažādi kontroles un uzraudzības mehānismi. Es saprotu vienkārši - ņemot vērā to, ka valstij nav ne noliktavu, ne veikalu, ne tirdzniecības punktu, ne ceptuvju, tad, lai šos privātos uzņēmējus kaut kādā mērā piespiestu atkal pirkt sapelējušus miltus (un valstij tie var būt tikai sapelējuši, jo, kā jau es teicu, tos nav kur glabāt, tāpēc tie atkal kaut kur mētāsies klajā vidē), tad ir jārada vai nu čeka, kas ar represīvām metodēm piespiestu latviešu uzņēmējus izlietot neefektīvu produkciju, vai arī būtu otrs mehānisms, kas bija Lietuvā. Jūs jau zināt, - divu zosu politika Lietuvā vai trīs cukurkarotīšu politika Latvijā. Pirms kara katram valsts ierēdnim Lietuvā bija jānopērk divas zosis gadā un obligāti jāapēd, lai realizētu šo zoskopības programmu. Es ticu vienīgi, ka, ja tiešām kārtējo reizi tiks izsaimniekoti valsts līdzekļi, tad vismaz Tautsaimnieku politiskā apvienība ar Kides kungu priekšgalā pati apēdīs šos produktus. Nākamais - rūpniecība. Privatizācijai nepakļauto un vēl neprivatizēto valsts uzņēmumu apsaimniekošanas sistēma. Es pateikšu divus piemērus. Teiksim, "Latavio". Es nezinu šobrīd - varbūt to paskaidros Gūtmaņa kungs? - vai tur ir 15 miljoni izsaimniekoti vai vēl vairāk. Arī "Latinternational", "Lataholding" - 30 miljoni latu (50 miljoni dolāru) kopumā šo programmu novērtējot... Paldies, tātad pēdējais teikums. Parādu dzēšana, nerentablo uzņēmumu finansēšana, bankrotam nolemto uzņēmumu nebankrotēšana, valsts monopola pastiprināšana, neskaitāmo kontroles mehānismu un ierēdņu aparāta bezgalīga paplašināšana, pēc mūsu frakcijas aprēķiniem, rada zaudējumus nevis 30 vai 50 miljonu latu apmērā, bet vismaz 200 - 250 miljonu latu apmērā viena gada laikā. Tas var izvērsties par ekonomisku katastrofu. Mēs nevaram balsot par šo programmu un valdību divu iemeslu dēļ: ja "Latvijas ceļš" pildīs šo programmu, tad tas novedīs, kā jau es teicu, pie Tautsaimnieku politiskās apvienības uzvaru katastrofālajām ekonomiskajām sekām. Ja tas nepildīs - un man liekas, ka tas šoreiz nepildīs arī šo programmu -, tad ētisku momentu dēļ nevajadzētu politiski varbūt tik negodīgi blēdīties. Paldies par uzmanību!".
• 1994_09_15-seq65 language "lv".
• 1994_09_15-seq65 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1994_09_15-seq65 mentions Q822919.
• 1994_09_15-seq65 mentions Q211.
• 1994_09_15-seq65 mentions Q2660080.
• 1994_09_15-seq65 mentions Q37.
• 1994_09_15-seq65 mentions Q191.
• 1994_09_15-seq65 mentions Q16.
• 1994_09_15-seq65 mentions Q159.
• 1994_09_15-seq65 mentions Q142.
• 1994_09_15-seq65 mentions Q212.
• 1994_09_15-seq65 mentions Q183.
• 1994_09_15-seq65 mentions Q15180.
• 1994_09_15-seq65 mentions Q184.
• 1994_09_15-seq65 mentions Q30.
• 1994_09_15-seq65 mentions Q1069984.
• 1994_09_15-seq65 mentions Q9061.
• 1994_09_15-seq65 mentions Q47282.
• 1994_09_15-seq65 mentions Q2742.
• 1994_09_15-seq65 mentions Q2105506.
• 1994_09_15-seq65 mentions Q7210239.