Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_15-seq59> ?p ?o. }

• 1994_09_15-seq59 type Speech.
• 1994_09_15-seq59 number "59".
• 1994_09_15-seq59 date "1994-09-15".
• 1994_09_15-seq59 isPartOf 1994_09_15.
• 1994_09_15-seq59 spokenAs 110.
• 1994_09_15-seq59 spokenText "Augsti godātais Prezidenta kungs! Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi un draugi, dāmas un kungi! Vairākus gadus līdzdarbojoties Latvijas politiskajos procesos, man bieži nācies atcerēties senu līdzību: slavenās Šartras katedrāles celtniecības laikā kāds ceļotājs reiz vairākiem strādniekiem jautājis - ko viņi dara? Viens atbildējis, ka slīpējot kolonnas, cits - ka pievedot akmeņus, vēl kāds - ka gatavojot javu. Tikai viens teicis - es ceļu katedrāli. Skaidrs, ka ikviens no mums gribētu būt tas, kurš gara acīm skata katedrāli, šajā gadījumā - brīvu un pārtikušu Latviju. Taču ikdienas smagums, iepriekšējā vēstures perioda mantojums nereti nospiež plecus, liedz pamanīt pozitīvās pārmaiņas, kas lēni, bet, man gribētos teikt, nenovēršami mūsu sabiedrību raisa vaļā no ieilgušā ziemas miega. Jā, pārmaiņu process nav burvju nūjiņa, bet 20. gadsimta pasaules - un arī Latvijas - pieredze nevar piedāvāt neko labāku par reformu ceļu, par ceļu uz demokrātiju, likumību un sociāli atbildīgu brīvā tirgus saimniecību. Jebkurš mēģinājums atteikties no tā - vienalga, vai tas būtu labēji vai kreisi orientēts - draud ar nacionālu katastrofu. Tomēr reformu ceļš, salīdzinot ar pēdējo gadu patiesi revolucionārajām pārmaiņām, šķiet lēns un pakāpenisks. Bet der atgādināt, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas šāgada ziņojuma dati par cilvēces attīstību rāda, ka Latvijas iedzīvotāji dzīves līmeņa ziņā atrodas pirmo trīsdesmit pasaules valstu grupā. Sliktāk par mums klājas vairāk nekā 130 zemēs. Nav jau tālu jāmeklē, pietiek palūkoties tepat, dažā labā Austrumu bloka valstī. Mēs nedrīkstam vaimanāt un gausties. Pasaule, kuras organiska sastāvdaļa esam, mūs nesapratīs, ja iesim sakumpušu muguru kā mūžīgā bāriņu tauta. Veselīga pašapziņa, sacensības gars, drosme pieņemt lēmumus un pašsaprotama gatavība atbildēt par savu rīcību - lūk, īpašības, kas raksturo brīvu personību. Uzdosim sev jautājumu - cik brīvi mēs esam? Es aicinu uz brīvību kā uz atbildību: tikai un vienīgi tā iespējams pārredzamā nākotnē īstenot latviešu tautas nacionālās intereses, dzīves līmeņa ziņā pacelties līdz pasaules attīstīto valstu pirmajam desmitam, nodrošināt un stiprināt Latvijas savdabību, sargāt un kopt savu valodu un kultūru, vienlaikus integrējoties Eiropas politiskajās, saimnieciskajās un drošības struktūrās. Tagad īsumā pakavēšos pie manis sastādītās valdības iecerētās darbības. Tā kā jums bija iespējams iepazīties ar deklarāciju, akcentēšu tikai pašu galveno, atgādinot, ka valdības deklarācijā iestrādāti arī tie Tautas saskaņas partijas, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības, Demokrātiskās partijas un centrisko spēku foruma ieteikumi, kuri nav pretrunā ar "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības sadarbības valdības kopējo viedokli. Valdība uzskata, ka mūsu tautas un Latvijas valsts nacionālajās interesēs ir jānosaka jauni akcenti un jaunas prioritātes valdības darbā. Tās ir: pirmkārt, valsts un tās pilsoņu drošība, kas sevī ietver gan nesaudzīgu cīņu pret noziedzību, korupciju un nodokļu nemaksāšanu, gan valsts aizsardzības stiprināšanu; otrkārt - Latvijas lauku attīstība, un treškārt - izglītība. Tikai nodibinot valstī kārtību, radot vienādas saimniekošanas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, dodot izglītību jaunatnei, varam cerēt uz būtisku dzīves līmeņa kāpumu katrā ģimenē. Šobrīd Latvijā ir pilnīgi atšķirīgs stāvoklis nekā pirms dažām nedēļām. Krievijas armija ir atstājusi mūsu zemi, tomēr 50 okupācijas gadu sekas un to novēršana uzliek valdībai pienākumu nostiprināt tautas un valsts iekšējo un ārējo drošību. Lai nostiprinātu un koordinētu darbu starp drošības iestādēm, valdība darīs visu iespējamo, lai līdz šā gada beigām izveidotu Satversmes aizsardzības biroju . Tiks pastiprināta cīņa ar organizēto noziedzību un korupciju. Organizētās noziedzības apkarošanas birojs kļūs par vienotu centru organizētās noziedzības izzināšanai un apkarošanai valstī. Būsim arī paši neiecietīgāki pret izspiedējiem, kukuļņēmējiem un kukuļdevējiem! Nesen biju Liepājā un dzirdēju žēlošanos, ka visi muitnieki ņemot kukuļus, kontrabanda nākot iekšā furgoniem. Es jautāju - bet kas tad ir tie muitnieki, vai tie ir atsūtīti no Rīgas? Nē, tie esot vietējo zemnieku dēli, kuri atļauj ievest kontrabandas gaļu, bet tēvam, zemniekam, savu izaudzēto bulli nav kur likt. Ekonomisko noziegumu apkarošanai un valsts ienākumu nostiprināšanai tiks veikti aktīvi pasākumi, būtiski samazinot iespēju izdarīt likumpārkāpumus un uzlabojot nodokļu iekasēšanu; tiks prasīta stingra atbildība no nodokļu nemaksātājiem, tiks ieviesta ikgadēja katras personas visu ienākumu un īpašumu deklarēšana. Attiecībā uz personu ienākumiem, īpašumiem un ievērojamām izdotās naudas summām, kas saistītas ar nekustamā īpašuma iegādi, ieguldīšanu privatizācijā un tā tālāk tiks prasīts naudas izcelsmes pamatojums. Valdība izveidos naturalizācijas institūciju, uzsāks naturalizācijas procesu saskaņā ar pieņemto Pilsonības likumu. Valdība cer, ka drīzumā tiks pieņemts likums par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu Latvijā, kas katram Latvijas iedzīvotājam dos skaidrību par viņa tiesisko statusu. Turpināsies Latvijas aizsardzības sistēmas izveide. Latvijas Aizsardzības spēkos jāizveido labi apmācītas un taktiski spējīgas vienības. Valdība nostiprinās Baltijas bataljonu, kā arī paplašinās cita veida militāro sadarbību ar Baltijas valstīm. Tiks izveidots Nacionālo bruņoto spēku štābs kā vienota Aizsardzības spēku un Zemessardzes vadības un attīstības plānošanas sistēma. Tas tuvinās Zemessardzi tās stratēģiskajam uzdevumam - būt valsts aizsardzības sistēmas sastāvdaļai, pakāpeniski samazinot tās policejiskās funkcijas. Valsts pārvaldes reformu valdība realizēs līdz 6. Saeimas vēlēšanām. Nākamgad tiks likvidēta Valsts reformu ministrija, tās funkcijas nododot citām ministrijām. Ir ielikti stingri valsts pārvaldes struktūras un darbības pamati, izveidota ierēdņu atlases, sagatavošanas un atestācijas sistēma, nostiprināta pašvaldību sistēma. Valdība uzskata, ka Satversmei jānostiprina pašvaldību vieta valsts pārvaldes struktūrā. Valsts reformu ministrijas pēdējā darbības gadā valdība radīs izpildes mehānismu un konsultatīvu struktūru ētiska rakstura un interešu konfliktu risināšanai, uzsāks vienota administratīvā procesa ieviešanu valsts pārvaldes iestādēs. Administratīvā procesa gaitu valdība noregulēs tā, lai katram valsts pārvaldes lēmumam būtu obligātas sastāvdaļas - likumīgs pamats, konkrēts lēmums, lēmuma motivācija, kā arī norādes par lēmuma pārsūdzības iespējām. Pārsūdzības process būs katram skaidri saprotams un pieejams. Valdība rūpēsies, lai konsekventi tiktu turpināta tiesu reforma, tās galvenā sastāvdaļa ir trīspakāpju tiesu sistēmas izveidošana. Pēc Satversmes tiesas likuma pieņemšanas nekavējoties jāizveido Satversmes tiesa. Visdrīzākajā laikā darbu uzsāks Rīgas apgabaltiesa, pēc tam pakāpeniski pārējās četras apgabaltiesas, vienlaikus jānostiprina rajonu un pilsētu tiesas un jāreorganizē Augstākā tiesa. Valdība arī uzskata, ka demokrātiskā valstī nav pieļaujami profesiju aizliegumi. Liela nozīme nākotnē būs sociālās apdrošināšanas reformai. Pastāvošā sistēma nerada apdrošinātās personas un darba devēju ieinteresētību izdarīt sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo nav skaidri saredzamas un ciešas saistības starp izdarīto iemaksu un saņemto sociālo pakalpojumu. Tikai sociālās apdrošināšanas sistēmas reforma radīs ieinteresētību strādāt legāli un neslēpt ienākumus. Latvijas ārpolitikā un ārējā drošībā valdība kā īpašu prioritāti redz sadarbības padziļināšanu un paplašināšanu ar Baltijas valstīm, Eiropas valstīm un ar Eiropas savienību kā galveno Eiropas integrāciju īstenojošo institūciju. Par savu mērķi valdība atzīst pēc iespējas drīzāku iestāšanos Eiropas padomē, kā arī vēlāk iekļaušanos Eiropas savienībā. Pirmais solis šajā virzienā ir ar Eiropas savienību noslēgtā brīvās tirdzniecības līguma ratifikācija. Nākamais solis Latvijas integrācijai Eiropā būs Asociācijas līguma noslēgšana ar Eiropas savienību. Valdība darīs visu nepieciešamo, lai Latvija tuvinātos Eiropas savienības likumdošanai, standartiem un normām visās valsts dzīves jomās. Tomēr mēs atzīstam tikai tādu ieaugšanu Eiropā, kas neiznīcina Latvijas savdabību, bet gan ļauj tai vispusīgi attīstīties. Par īpaši svarīgu pēc okupācijas karaspēka izvešanas valdība uzskata attiecību, to skaitā saimniecisko, normalizēšanu ar Krieviju. Tāpat valdība uzskata, ka Latvijas interesēs ir pēc iespējas ātrāka līguma par armijas izvešanu ratifikācija. Valdība atzīst Latvijas lauku attīstību par prioritāru. Šodien Latvijā izveidojusies bīstama disproporcija ienākumu ziņā starp lauku un dažu reģionu, piemēram, Ventspils un Rīgas, iedzīvotājiem. Tas nav pieņemami ne no morālā, ne tautas, ne valsts drošības viedokļa; nepieciešams stabils dzīves līmeņa kāpums visā Latvijas teritorijā. Valdība uzskata, ka Latvijas lauksaimniecībai jābalstās uz stiprām zemnieku saimniecībām kā galveno īpašuma un saimniekošanas formu. Blakus tam vienādas tiesības pastāvēt ir jebkurai īpašuma formai, kas iztur tirgus konkurenci. Par īpaši svarīgu valdība uzskata kooperācijas attīstību. Šeit mēs varam izmantot gan pirmskara Latvijas, gan Rietumvalstu pieredzi, protams, pielāgojot to Latvijas apstākļiem. Valstiski veicināma ir ne tikai lauksaimnieciskā, bet arī cita rakstura uzņēmumu attīstība lauku apvidū. Lai tuvāko gadu laikā sagatavotos Latvijas lauksaimniecības struktūru iekļaušanās procesam pasaules tirgos un panāktu pakāpenisku stāvokļa uzlabošanos lauksaimniecības nozarēs, valdība izvirza vairākus neatliekamus pasākumus, to skaitā lauksaimniecības preču tirgus aizsardzību, ieskaitot muitas, muitas tarifu un robežcenas sistēmas sakārtošanu, importa kvotu noteikšanu, lauksaimniecības produkcijas tirgus paplašināšanu, eksporta veicināšanu un zemes tirgus sakārtošanu. Valsts ģeopolitiskais stāvoklis un ierobežotie dabiskie resursi nosaka, ka Latvijas konkurences spēju nodrošinošie faktori ir un būs kvalificēti un izglītoti iedzīvotāji, zinātniski un intelektuāli ietilpīga tautsaimniecība, tāpēc par vienu no savām prioritātēm valdība uzskata izglītību. Savukārt izglītības sistēmas ietvaros par pirmšķirīgu jāuzskata brīvas personības audzināšana. Tirgus saimniecības apstākļos svarīga nozīme būs profesionālās izglītības sistēmai, tai ir elastīgi jāreaģē uz pārmaiņām tautas saimniecības struktūrā, jārada apstākļi, lai arī pieaugušie - atbilstoši savām vajadzībām, spējām un interesēm - varētu tālāk iesaistīties izglītības procesos. Valdība pabeigs sagatavošanos studiju kreditēšanas sistēmas ieviešanai, kas nozīmēs pakāpenisku pāreju uz maksas augstāko izglītību, ar to saprotot pakāpenisku studentu līdzdalību savas izglītības iegūšanas finansēšanā. Šeit valdība izmantos sekmīgo Igaunijas pieredzi. Kultūra ir jebkuras mūsdienu demokrātiskas valsts pastāvēšanas pamats. Bez šaubām, runa ir par kultūru visplašākajā šā vārda nozīmē - sākot ar sakoptu durvju priekšu un beidzot ar Latvijas nacionālās bibliotēkas jaunbūvi. Latviešu nācijas dinamiskā attīstība, sabiedrības morāles normu, tautas ētiskās un estētiskās pieredzes uzturēšana spēkā noteikti saistāma ar valsts kultūrpolitiku. Tikai saglabājot nacionālo kultūru, intensīvas informācijas plūsmas apstākļos mēs spēsim noturēties pretī skaitliski lielāku tautu valodu un kultūru objektīvajam pārspēkam. Valdība ir cieši apņēmusies īstenot deklarācijā minētos mērķus un uzdevumus. Kā to izdarīt? Protams, ar darbu. Šajā sakarā nāk prātā kāds nedaudz anekdotisks stāstījums par divām iespējām, kā mums atrisināt savas problēmas. Viens ceļš ir reālais, piezemētais, kad ierodas kādas par mums saprātīgākas būtnes, piemēram, marsieši un vienā rāvienā atrisina visus mūsu sasāpējušos jautājumus. Otrs ir vīziju - utopiju ceļš. Proti, mēs visi kopā un katrs atsevišķi sākam radoši, nopietni un kompetenti strādāt. Mēs esam par vīziju, par spēju aiz akmeņu krāvuma saskatīt Katedrāles aprises. Paldies par uzmanību.".
• 1994_09_15-seq59 language "lv".
• 1994_09_15-seq59 speaker Maris_Gailis-1951.
• 1994_09_15-seq59 mentions Q822919.
• 1994_09_15-seq59 mentions Q211.
• 1994_09_15-seq59 mentions Q2660080.
• 1994_09_15-seq59 mentions Q191.
• 1994_09_15-seq59 mentions Q193089.
• 1994_09_15-seq59 mentions Q39731.
• 1994_09_15-seq59 mentions Q159.
• 1994_09_15-seq59 mentions Q8436.
• 1994_09_15-seq59 mentions Q6112266.
• 1994_09_15-seq59 mentions Q4459436.
• 1994_09_15-seq59 mentions Q2498135.
• 1994_09_15-seq59 mentions Q1065.
• 1994_09_15-seq59 mentions Q5244326.
• 1994_09_15-seq59 mentions Q12360039.
• 1994_09_15-seq59 mentions Q193159.
• 1994_09_15-seq59 mentions Q170541.
• 1994_09_15-seq59 mentions Q2337323.
• 1994_09_15-seq59 mentions Q16359716.
• 1994_09_15-seq59 mentions Q29552.