Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_15-seq121> ?p ?o. }

• 1994_09_15-seq121 type Speech.
• 1994_09_15-seq121 number "121".
• 1994_09_15-seq121 date "1994-09-15".
• 1994_09_15-seq121 isPartOf 1994_09_15.
• 1994_09_15-seq121 spokenAs 46.
• 1994_09_15-seq121 spokenText "Godājamais Valsts prezidenta kungs, godājamais Prezidij, godājamie kolēgas, dāmas un kungi! Pārlasot deklarāciju, jāsaka, ka ir daudzas daļas, kuras skan skaisti un interesanti, un pārliecinoši, bet ir arī daļas, kuras ir neapmierinošas. Vispirms gribētos pieskarties zinātnes atbalstam, jo fundamentālajai zinātnei nopietns atbalsts ir nepieciešams. Kā jau zināms, pašlaik zinātne Latvijā atrodas kritiskā stāvoklī. Ir labi, ja no tās ir palicis vēl skelets, jo par kādiem lieliem muskuļiem gandrīz vairs nav ko runāt. Es nezinu, vai tā sirds vēl pukst vai ne. Ja Latvija kādreiz būs moderna, tehnoloģiski augsti attīstīta, pārtikusi vai bagāta valsts, tad zinātne ir nepieciešama tāpat kā augsta izglītība. Tad vēl gribas pieminēt, ka deklarācijā nav uzsvara arī uz perspektīvajām nozarēm zinātnē. Tām, kuras pamatojas uz mūsu dabas bagātībām, proti, uz mūsu lauksaimniecības ražojumiem, uz mūsu mežiem un uz mūsu zvejniecību. Tālāk gribētos pieminēt, ka nav arī izcelts tas apstāklis, ka, atjaunojot celtniecību, vajadzētu aizstāt tās ēkas, kuras mūsu acīm un mūsu dabai nav pieņemamas, nav skaistas. Tur derētu pilnīgāk izlietot kokmateriālu, kā tas tiek darīts šobrīd. Kā jau mums visiem tas ir skaidri redzams, celtniecība ir diezgan bēdīgā stāvoklī - nav modernas tehnikas, nav moderno metožu pielietojuma. No kokmateriāliem var celt lētāk, zaudējot mazāk enerģijas, un tās ēkas arī nav mazāk izturīgas, kā to liecina mūsu Brīvdabas muzeja ēkas. Arī citās valstīs ir simtiem gadu vecas koka ēkas. Tās var pastāvēt, tām nav lemts īss mūžs. Tad, pieskaroties arī kredītu politikas punktam, gribu minēt, ka daudz ir runāts par problēmām sevišķi attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem - par mūsu lauku aizņēmējiem, kuriem kredīts praktiski ir liegts. Taču ir vēl viens ceļš, kurš nemaz nav pieminēts, un tas ir krājaizdevu sabiedrības jeb kredītsabiedrības, kā tās Rietumos sauc, atrisinājums. Tās kādreiz Latvijā zēla un plauka, un bija ļoti vērtīgs kredītu avots mūsu mazajiem uzņēmējiem un lauku saimniecību īpašniekiem. Lai šīs kredītsabiedrības varētu eksistēt un plaukt... Te ir jāpiebilst, ka pašlaik tikai viena tāda ir pie dzīvības un tā pati nīkuļo, tāpēc ir nepieciešamas izmaiņas likumos, proti, nedrīkst aplikt šīs kredītsabiedrības ar peļņas nodokli, jo peļņa īstenībā neeksistē - tā tiek sadalīta dalībniekiem. Tad gribas vēl pieminēt arī veselības aizsardzības punktu. Kad to pārlasa, rodas tāds iespaids, ka tas ir gandrīz vai viens vienīgs sociālās medicīnas apraksts. Vai tad tiešām privātmedicīnai nebūs ierādīta kāda loma? Un tad rodas jautājums: vai mūsu ārstiem un medmāsām arī turpmāk būs jādzīvo gandrīz vai uz nabadzības robežas? Tad vēl par valsts programmām. Medicīnā ir uzskaitītas vairākas aktivitātes. Daudzas no tām ir ļoti svarīgas, taču viena ir aizmirsta, proti, tā ir orgānu pārstādīšana. Latvijā, piemēram, nieru pārstādīšana ir labā līmenī, un tai būtu jābūt arī valsts medicīnas programmas ietvaros. Ja runājam par mūsu rūpniecības vai ražošanas atjaunošanu, tad gribu kā piemēru minēt vieglo aviāciju, to, ar kādām problēmām ir jāsastopas tam, kas mēģina kaut ko darīt arī šajā laukā. Es gribētu īsi aprakstīt, kas notiek Vaiņodē. Vaiņodē ir lidlauks ar diviem gariem skrejceļiem. To pārmantoja no krievu armijas un tagad nomā Liepājas sporta aviācijas organizācija, bet, tā kā Liepājas osta vēlas no lidlauka nomontēt šīs betona plāksnes, tādējādi iznīcinot skrejceļus, tad tur rodas problēma, vai varēs šīs iecerētās aviācijas aktivitātes turpināt. Tur, izrādās, ir arī kompromisi iespējami, jo ir arī pietiekami daudz tādu plākšņu, kuras nebūtu jāņem no skrejceļa, bet liekas, ka te ir labas gribas trūkums un ka daži no mūsu ļaudīm drīzāk gribētu otram kaut ko izpostīt, nevis palīdzēt. Taču, kā es saku, šeit kompromiss ir iespējams, jo tur plākšņu ir diezgan. To būtu pietiekami gan skrejceļam, gan arī Liepājas ostas izveidošanai. Tas ir tikai viens piemērs, bet tādu ir daudz, kur dažas vēl eksistējošās vecās struktūras tiek noārdītas, bet jaunajam īpašniekam nedod iespēju tās visumā izmantot. Gribas teikt, ka arī medicīnas laukā tādu sociālistisku iezīmju ir diezgan daudz. Varētu teikt, ka cerība ir tāda, ka šai valdībai, ja to apstiprinās, varbūt neizdosies izpildīt visas tās ieceres. Un es ceru, ka taisni tās būs tās, kuras paliks nepiepildītas. Un ar tādu cerību es arī aicinu principā neatbalstīt jauno valdību šo daudzo iemeslu dēļ, - šo ļoti reālo trūkumu un arī tās šaurās bāzes dēļ. Taču, ja tā tiešām tiek apstiprināta, tad kā mierinājumu es varu izteikt cerību, ka daļa no šiem skaistajiem solījumiem paliks nepildīti. Paldies par uzmanību!".
• 1994_09_15-seq121 language "lv".
• 1994_09_15-seq121 speaker Martins_Adams_Kalnins.
• 1994_09_15-seq121 mentions Q211.