Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_15-seq119> ?p ?o. }

• 1994_09_15-seq119 type Speech.
• 1994_09_15-seq119 number "119".
• 1994_09_15-seq119 date "1994-09-15".
• 1994_09_15-seq119 isPartOf 1994_09_15.
• 1994_09_15-seq119 spokenAs 46.
• 1994_09_15-seq119 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātā Saeima! Šis ir jau trešais mēģinājums, kad 5. Saeima balso par sastādīto valdību. Ar ko atšķiras otrais un trešais mēģinājums? Otrajā mēģinājumā bija spēki, kas veidoja valdību, bet bija spēki, kas darīja visu, lai šīs valdības izveidošanu nepieļautu. Trešajā mēģinājumā spēku, kas bremzētu valdības veidošanu, nebija, bija tikai spēki, kas veidoja, un tikai no viņu labās gribas bija atkarīgs, vai šī valdība būs pietiekami spēcīga un vai tai būs plašs atbalsts Saeimā. Līdz pat pēdējam brīdim valdībā bija gatava piedalīties Zemnieku savienība, Kristīgie demokrāti, arī Demokrātiskā partija. Un, manuprāt, tāpat kā iepriekš no "Latvijas ceļa" vadošo darbinieku puses pietrūka šīs labās gribas, lai krīzes situācijā izveidotu stabilu valdību, kurai ir stabils vairākums Saeimā. Manuprāt par šo izveidoto valdību šodien, pēc manas prognozes, tiks nobalsots, bet šī valdība, manā uztverē, nav stabila, jo nav ne šā koalīcijas līguma, nekā, un, manuprāt, tā lielā mērā ir mazākuma valdība - principā "Latvijas ceļa", mazākuma, valdība. Iepazīstoties ar to, kā veidojas Tautsaimnieku politiskās apvienības un "Latvijas ceļa" attiecības, gan vienošanās, kas "izgāza" Krastiņa valdību, gan arī tālākās attiecības, man ir jāsecina, ka šobrīd, manuprāt, ne Tautsaimnieku politiskajai apvienībai, ne "Latvijas ceļam" nav pilnīgi skaidrs, par ko viņi ir vienojušies un kā tas var tikt realizēts. Ar ko to varētu pamatot? Pirmā bija vienošanās, kurā bija astoņi punkti, kur bija ļoti plaši... Protams, deklarācijas ir plašas... Mēs, zemnieki, uzdevām precizējošus jautājumus - uzdevām gan "Latvijas ceļam", gan Tautsaimnieku politiskajai apvienībai. Nupat būs pagājušas trīs nedēļas, bet atbilžu uz šiem jautājumiem nav. Arī valdības deklarācija nedod atbildi uz šiem jautājumiem. Un tā diskusija, kas šobrīd izvērsās, kā arī pretrunas Tautsaimnieku politiskās apvienības un "Latvijas ceļa" cilvēku runās liecina, ka nav skaidrs, par ko viņi īsti ir vienojušies, kur ir šīs pretrunas, vai tās ir iespējams novērst un kādi mehānismi ir vajadzīgi to atrisināšanai. It sevišķi to problēmu risināšanai, par kurām partijām ir bijis atšķirīgs viedoklis. Tāpēc mani māc bažas, ka šī valdība līdz ar to būs ļoti nestabila, un, manuprāt, tas demonstrēs šo politisko spēku un politiķu nenopietnību, ja pēc diviem vai trim mēnešiem izrādīsies, ka viens ir domājis vienu, bet otrs - ko citu. Un Zemnieku savienība šeit mēģināja ieviest skaidrību, bet diemžēl šie mūsu centieni netika saprasti. Piemēram, šādos jautājumos. Es varu tikai dažus raksturot. Runa ir par šo iepirkumu 1995. gadā, par produkcijas veidiem. Zemnieks ir it kā ļoti traģiskā stāvoklī, un, protams, zemnieks teiks, ka tā ir ļoti laba lieta. Līgumā bija runa par pamatprodukcijas veidiem un to iepirkšanu1995. gadā. Jautājums ir tāds: kādus produkcijas veidus? Iepriekšējā deklarācijā bija teikts, ka attiecībā uz labības tirgus īstenošanu, kas netika realizēts, ir noteikts mehānisms, ka ir valsts rezerve, kas tieši neiejaucas šinīs attiecībās, bet kā tirgus subjekts tanī brīdī, kad krītas cena, vai, tanī brīdī, kad cena ceļas, lai neciestu patērētājs, valsts realizē šo labības rezervi. Šis mehānisms ir skaidrs, tikai pietrūkst šo līdzekļu un gribas to realizēt, turklāt tas neprasa daudz līdzekļu. Ja šie noteikumi attieksies arī uz citiem produkcijas veidiem, piemēram, labības iepirkšanu... Breša kungs kādā avīzē rakstīja, ka visu nepirkšot, bet tikai 200-300 tūkstošus tonnu, tad tam vajag 10-15 miljonus latu. Kur tie ir? Tā, liekas, bija intervija "Neatkarīgajā Cīņā", kur bija šis skaitlis nosaukts. Kur ir šie naudas avoti? Un šeit parādās tā nenopietnība - vai mēs apzināmies, ko mēs solām... Protams, ja tas tiks īstenots, tad tas būs ļoti labi. Arī par to, par ko daudzi jau runājuši. Šeit deklarācijā ir runa par koalīciju, bet nav šā koalīcijas līguma. Šobrīd nav skaidrs, kas uzņemas šo politisko atbildību. Neviena vārda nav par to. Vai šie spēki apzinās, par ko ir vienojušies un kādas tam visam var būt sekas? Un tas tomēr arī rada bažas, jo pēdējās vienošanās laikā, manuprāt, Tautsaimnieku politiskā apvienība cīnījās līdz pēdējam, lai šo valdību varētu uzskatīt par koalīcijas valdību. Un tanī brīdī, kad visi šie Tautsaimnieku politiskās apvienības ministri aiziet no valdības, tad arī pārējā valdība atkāpjas. Līdz ar to šī programma ir parādījusi savu nespēju, savu utopismu vai vīziju, tātad arī šo neiespēju to realizēt. Šis punkts ir ārkārtīgi mīkstināts, šobrīd šī forma ir tikai tāda, ka divas nedēļas iepriekš ir jāpaziņo, ka ies projām. Līdz ar to paliks šī mazākuma valdība. Tas manī rada ļoti lielas bažas, ka šī valdība būs ļoti nestabila un tai stabila atbalsta Saeimā vairs nebūs. Kādā veidā tiek vāktas balsis tā vietā, lai iesaistītu arī citus nopietnus politiskos spēkus, kas uzņemtos atbildību un radītu šai valdībai stabilitāti. To raksturo kaut vai šodienas balsojums par "Līdztiesības" priekšlikumu, kurā, piemēram, "par" balsotāji bija tikai 22 , bet viņu vidū bija arī Birkava kungs, Gaiļa kungs, Levita kungs, Panteļējeva kungs. Varbūt šis balsojums dos jums vēl kādas balsis, bet varbūt arī nedos... Man ir grūti teikt, kāda šobrīd ir šī cena un cik balsīm vajadzēja būt. Par tautsaimniecību, bet vispirms par deklarāciju. Atklāti sakot, deklarācija, protams, ir deklarācija, bet šeit ir ļoti daudz, manuprāt, solījumu un nav šo mehānismu. Tātad apstāsimies pie ļoti būtiskiem punktiem, piemēram, pie iekšzemes kopprodukta prognozes. Jau iepriekš Oša kungs divas reizes ir demonstrējis šo no ekonomikas mācību grāmatām pārzīmēto diagrammu, taču nav labi, ka tur nav uzrakstīti gadi, jo vienreiz tas punkts tiek raksturots kā 1993. gada otrā puse, bet otrreiz - kā 1994. gads. Un tagad jau ir tas posms, kad sāksies šī augšupeja. Te gan tā nenoteiktāk ir pasacīts - no 1995. līdz 1997. gadam. Tomēr es atgādināšu, ka šāgada budžeta prognozē tika ielikts nacionālā kopprodukta kāpums jau šogad. Tātad šīs te kļūdas ir raksturīgas jau iepriekš. Otrais punkts. Tālākās inflācijas tempu samazināšanas mērķis ir samazināt inflāciju aptuveni no 23 procentiem (1994. gadā) līdz 4-6 procentiem (līdz 1997. gadam). Tad es varu pateikt vienu - šie aptuveni 23 procenti ir četras reizes kļūda pret to prognozi, kas tika plānota gada sākumā un ielikta Valūtas fonda memorandā un budžetā. Tātad šie aptuveni 23 procenti, jo ielikti bija seši, četras reizes ir kļūdīšanās. Tikai uz inflācijas rēķina vien budžetā bija jāienāk liekiem aptuveni 65 miljoniem latu. Taču šo latu nav, jo vēl viena - nacionālā kopprodukta prognoze arī bija aptuvena - tikai šoreiz uz otru pusi. Ja skatāmies, kāda bija šī prognoze attiecībā uz pagājušā gada budžeta deficītu, tad redzam, ka sākumā tas tika prognozēts 30 miljoni, taču izrādījās - 3 miljoni. Tad arī aptuveni desmit reizes kļūda... Ja ekonomikā tiek spēlēts loto, mēģinot trāpīt kādā skaitlī, tad vinnētāju nav. Agrāk, kad spēlēja sportloto, tad teica: ja neiegūsit jūs, iegūs sports! Šinī ekonomikas loto ieguvēju nav, un tāpēc arī man tas rada bažas, jo pirmais nosacījums, kad Zemnieku savienība apturēja savu darbību koalīcijā, bija nosēsties pie galda bez šīm ambīcijām un noteikt reālo ekonomikas stāvokli, lai zinātu, ko var solīt un ko var darīt. Tātad vajag apzināties reālo situāciju, kāda ir šodien, ko reāli var prognozēt rītdien un kādi ir šā pesimisma vai optimisma avoti. Manuprāt, šīs deklarācijas sastādītāji arī šobrīd neapzinās situāciju, to, kāda var būt situācijas attīstība un avoti, no kā tā var rasties. Arī šeit, runājot par investīcijām - par šiem 20 procentiem -, nav norādīts, kādi būs šie iespējamie avoti. Par ārējo parādu kopsummu. Ir minēti šie 19-20 miljoni. Par parāda procentiem ir runa, bet nav pateikts, ka beidzot skaidri un gaiši jāizanalizē, cik mēs jau esam zaudējuši, cik lielu slogu mēs esam uzkrāvuši šobrīd nodokļu maksātājiem jau līdz 2023. gadam, cik ir neveiksmīgi izdalīto kredītu, kāds ir sadalījums pa gadiem, jo arī pa gadiem ir ļoti nevienmērīgs sadalījums. Ir gadi, kuros jau ir ļoti lielas summas, tāpēc jāanalizē, kā šīs summas ir iespējams tanī gadā atmaksāt. Manuprāt, arī šis ieraksts - 19-20 procenti - ir solījums, ka mēs turpināsim bez apdoma ņemt šos kredītus, neuzlabojot pašu situāciju, lai gan Zemnieku savienība jau no paša sākuma uzstājās par šīs kredītu izsniegšanas sistēmas kārtības uzlabošanu. Pašvaldībām šinī deklarācijā ir atvēlēta pienācīgā vieta - tām ir atvēlētas veselas sešarpus strīpiņas. Es domāju, ka tas raksturo arī attieksmi, kāda bija līdz šim, un, manuprāt, spriežot pēc šīm sešarpus strīpiņām, nekas cerīgs pašvaldībām nav gaidāms. To liktenis ir diezgan bēdīgs. Tas tomēr arī ir ļoti nopietni, jo pašvaldību likumdošanā daudzi likumprojekti šobrīd ir izstrādes stadijā. Izstrādes stadijā ir arī nodokļu likumdošana. Taču pašvaldību jautājumam, protams, ir jābūt atspoguļotam daudz vairāk. Nedaudz skaršu arī lauksaimniecības daļu. Principā jau pret to, kas tiek solīts, roka neceļas, lai uzstātos, bet es arī šeit redzu šo problēmu. Man trūkst pārliecības, ka cilvēki, kuri rakstījuši šo sadaļu, apzinās situāciju, kurā esam šobrīd, - kāda ir šī situācija un kādi ir attīstības ceļi. Tātad pirmais, par ko es gribu šeit runāt, ir tas, ka Latvijai jākļūst par eksportētājvalsti. Protams, te dzirdam daudz runu, ka, zaudējot Krievijas tirgu... It kā tagad mums ir šis Krievijas tirgus... Nelolosim tukšas ilūzijas, jo šeit ir ne tikai politiskas problēmas. Politiski kaut ko atrisinot, mums ir jāapzinās, ka arī Krievijas tirgū mums ir jāiztur konkurence ar importēto produkciju, to pašu, kas nāk arī šeit par dempinga cenām. Pasaulē šobrīd norit sacensība par eksporta dotāciju lielumu. Višegradas valstis, kas iet kādu laika sprīdi mums pa priekšu attīstībā, piemēram, Ungārija, jau šobrīd viena gada laikā eksporta subsīdijām lauksaimniecībā tērē 300 miljonus dolāru, lai produkcija būtu eksportspējīga. Ir jāsaprot, ka te nav tikai vēlēšanās, jo šīs cenas eksportā principā ir tās summas, kādas mēs varam atvēlēt eksporta dotācijām. Manuprāt, ir ļoti mazi tās produkcijas apjomi, kuri var konkurēt un tikt realizēti bez šīm dotācijām, sevišķi lauksaimniecības produkcijas. Tāpēc šeit 2. punktā ir arī runa par eksporta iespējām, un kā viens no svarīgākajiem faktoriem tiek minēta ekoloģiskā tīrība. Manuprāt, tas nav galvenais. Galvenais ir tas, ka šobrīd mūsu produkcija neatbilst šiem standartiem. Mums nav šīs standartu sistēmas, kas atbilst Eirosavienības attīstītajām valstīm. Standartu sistēmas sakārtošana, kvalitātes rādītāji... Tikai tas ir tas, kas var radīt šo pirmo plūsmu uz eksportu. Eirosavienības kvotu realizācija. Kvotas ir zināmas, par pienu jau ir noslēgti šie līgumi, bet attiecībā uz gaļas produkciju šeit vēl ir daudz, ko darīt. Kooperācijas institūtu darbības atjaunošana. Es šo punktu izlasīju un, jāteic, īsti nesapratu, Man teica, ka institūts... it kā būs kāda mācību iestāde, bet vai tad mēs atzīstam, ka šobrīd mums kooperācijas nemaz nav? Ir piensaimnieku kooperācija, kas ir aptvērusi visu valsti, ir izveidota Centrālā piensaimnieku savienība, kur ir šī kooperācija notikusi visas valsts mērogā. Protams, šī sistēma šobrīd tiek sakārtota. Būs arī nežēlīga rīcība, būs arī bankroti un tā tālāk, taču šī sistēma eksistē. Ir, protams, arī citas problēmas - īpašuma atjaunošana, tā pārmantojamība un citi jautājumi, bet arī par to tad ir jārunā, nevis jāsaka, ka kooperācija tiks atjaunota. Tā ir. Varbūt citās nozarēs tā ir attīstības pirmajā stadijā, bet šī te kooperācija jau eksistē. Un nobeigumā es gribu atgriezties vēlreiz pie tā, ka šīs diskusijas parādīja, ka to partiju vidū, kuras veidos šo valdību, šobrīd nav vienprātības, un, manuprāt, galvenais ir tas, ka nav arī skaidrības par to, par ko ir notikusi vienošanās, kādi būs šie realizācijas mehānismi. Es domāju, ka šinī valdībā līdz ar to jau ir ielikta ļoti liela nestabilitāte, tāpēc šai valdībai, ja tā tiks apstiprināta, principā ir jābūt gatavai strādāt līdz nākamajai Saeimai, ņemot vērā šīs te pretrunas un to, ka šī deklarācija, manuprāt, ir diezgan vāja un ka netika izmantota iespēja iesaistīt vēl citas frakcijas un radīt stabilu valdību. Es šo valdību atbalstīt nevaru, bet lēmumus, kuri man būs pieņemami, tālākajā gaitā esmu gatavs atbalstīt.".
• 1994_09_15-seq119 language "lv".
• 1994_09_15-seq119 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1994_09_15-seq119 mentions Q822919.
• 1994_09_15-seq119 mentions Q211.
• 1994_09_15-seq119 mentions Q159.
• 1994_09_15-seq119 mentions Q1807079.
• 1994_09_15-seq119 mentions Q28.
• 1994_09_15-seq119 mentions Q6221.
• 1994_09_15-seq119 mentions Q182488.
• 1994_09_15-seq119 mentions Q47282.
• 1994_09_15-seq119 mentions Q29552.
• 1994_09_15-seq119 mentions Q7210239.