Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_15-seq115> ?p ?o. }

• 1994_09_15-seq115 type Speech.
• 1994_09_15-seq115 number "115".
• 1994_09_15-seq115 date "1994-09-15".
• 1994_09_15-seq115 isPartOf 1994_09_15.
• 1994_09_15-seq115 spokenAs 77.
• 1994_09_15-seq115 spokenText "Augsti godātais Prezident! Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu sākt ar to, ar ko beidza deputāts Grīgs. Proti, viņš beidza ar to, ka uzskata par iespējamu, lai vēl nākamo gadu pie varas paliktu faktiski demisionējusī valdība. Šim uzskatam es kategoriski nepiekrītu, jo vistraģiskākais valstij īstenībā var būt faktiski bezvaras periods, jo ar demisionējušu valdību īpaši nerēķinās gan valsts ārpusē, gan arī tas neizbēgami saistīts ar dažādām nebūšanām valsts iekšienē. Un tāpēc patlaban es esmu simtprocentīgi pārliecināts par to, ka īstenībā šobrīd gandrīz visi deputāti, kas sēž šeit zālē, neraugoties uz to, kādām frakcijām viņi pieder, grib, lai šodien šo valdību apstiprinātu, jo visiem piemīt veselais saprāts. Atklāti sakot, par to liecina arī tas, ka daudzās frakcijās šobrīd deputātu rindas ir diezgan tukšas - viens otrs ir saslimis, viens otrs ir aizgājis, daži nav ieradušies no ārzemju komandējuma, jo arī šīs frakcijas saprot, ka acīmredzot šī valdība tomēr ir jāapstiprina, lai izvairītos no šā bezvaras perioda. Bet tanī pašā laikā, kā vienmēr, es būšu pietiekami atklāts, un, atklāti sakot, mani nav pārņēmusi nekāda eiforija, domājot par jauno valdību un arī varbūt par šīs valdības iespējamo tālāko perspektīvu, jo ir neizbēgami, ka šo valdību sitīs visi, turklāt nežēlīgi, jo vēlēšanas ir tuvu, un ir ļoti labi būt opozīcijā. Atklāti sakot, mani tomēr nedaudz māc arī bažas - tīri cilvēcīgi - par šīs valdības iespējamo ekonomisko politiku, jo, atklāti sakot, es domāju, ka šīs valdības ekonomiskā politika tomēr ir mazāk prognozējama, nekā bija iepriekšējās valdības ekonomiskā politika. Atklāti sakot, es savā laikā biju pārliecināts, ka Kehra kungs šīs galvenās vadlīnijas uz tirgus ekonomiku ieturēs vienmēr, es atkārtoju vēlreiz - galvenās vadlīnijas. Tas varbūt ir nežēlīgi šodien, varbūt man pietrūkst arī pietiekamas informācijas, taču mani nedaudz māc tādas bažas. Es pilnīgi piekrītu Levita kungam un personīgi būtu daudz apmierinātāks šodien, ja mūsu valdībā iekļautos ne tikai divas parlamenta frakcijas, bet ja šī valdības bāze būtu daudz plašāka, jo, atklāti sakot, piemēram, ekonomiskajā politikā mums neapšaubāmi vistuvākā frakcija, par ko liecina arī pēdējo mēnešu balsojumi, ir Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Žēl arī, ka mēs tomēr nevienojāmies ar Zemnieku savienību, kas tomēr ir pietiekami spēcīgs politisks spēks, bet tomēr, es vēlreiz atkārtoju, ka ir jābūt pragmatiķiem, un es redzu, ka šodien zālē klātesošie savā vairākumā tādi arī būs. Man ir zināms apmierinājums šodien dzirdēt no tribīnes atzinīgus vārdus, konkrēti no LNNK deputāta Berklava puses, ka viņam principā nav lielu iebildumu pret deklarācijas sadaļām attiecībā uz izglītību, kultūru un vides aizsardzību, jo ar šīm sfērām vairāk vai mazāk arī es pats līdz šim esmu bijis saistīts. Man ir prieks par to, ka mēs esam pārkāpuši pāri varbūt tādam dzelžainam partijas principam un esam rīkojušies pēc daudzu Eiropas valstu parauga, uzticot vides aizsardzības ministra posteni Zaļajiem. Tāda ir arī ļoti daudzu Eiropas valstu pieredze, un es zinu, ka šajā sfērā strādās profesionālis, kā arī zinu to, ka tur viss būs kārtībā. Un arī izglītībā, es ceru, virzība uz priekšu būs. Taču tagad varbūt nedaudz tieši par izglītību, jo vairāki deputāti kritizēja gan programmu, gan valdības deklarāciju, gan varbūt arī zināmā mērā iepriekšējās valdības. Šī valdība faktiski ir iepriekšējās valdības politikas turpinātāja izglītībā. Proti, deputāts Kokins izteica kritiskus vārdus par iespējamo maksas izglītību augstskolā. Jā, es būšu atklāts, uz to mums būs jāvirzās, bet būs uz to jāvirzās ar kreditēšanas sistēmu. Tas nebūt nenozīmē, ka šodien studentam būs jāvelk maks ārā un jāmaksā par mācībām, bet viņam strādājot būs jāatmaksā kredīts, un valsts, es domāju, būs pretimnākoša atsevišķu profesiju pārstāvjiem, teiksim, atsevišķu specialitāšu skolotājiem, un tad šos kredītus saprātīgi dzēsīs. Otrs. Mani nedaudz izbrīnīja deputātes Prēdeles kundzes atziņa, it kā te zināmā mērā neesot ievērotas kristīgo skolu intereses. Es varu likt roku uz sirds un teikt, ka man personīgi, Izglītības ministrijai un arī mūsu frakcijas deputātiem ir bijis jādzird daudz pārmetumu, kāpēc mēs finansējam reliģisko konfesiju skolas, turklāt mēs finansējam likumā paredzētajā maksimālajā apjomā arī privātās kristīgo konfesiju skolas, un es domāju, ka mēs šo politiku turpināsim, jo mūsu uzskats ir tāds: ja šīs skolas ir akreditētas, ja tajās tiek sniegta arī valsts prasībām atbilstoša vispārējā izglītība, tad neapšaubāmi šī valdība atbalstīs kristīgo konfesiju skolas. Un pēdējais. Es gribētu arī nedaudz iebilst pret Kiršteina kunga teikto par nacionālo politiku izglītības jomā. Es nesaukšu šodien šeit skaitļus no tribīnes, es to esmu jau darījis, turklāt skaitļi ātri aizmirstas, bet runāšu par procesu. Tas objektīvais process, kas šobrīd norit Latvijā, neapšaubāmi ir vērtējams pozitīvi. Reāli es varētu nosaukt veselu rindu datu, kā ir skaitliski izmainījies skolēnu skaits skolās ar latviešu mācībvalodu un skolēnu skaits skolās, kur mācās citās valodās. Skaitļi mainās ārkārtīgi strauji. Piemēram, Ludzā, vēl pirms pāris gadiem regulāri katru gadu bija tikai divas pirmās klases ar latviešu mācībvalodu, turpretī pagājušajā gadā bija četras, bet pašlaik jau ir piecas. Reāli ļoti daudzās Latgales skolās, kur vien tas ir bijis iespējams, ir atvērtas klases ar latviešu valodas apmācību, un jāsaka atklāti, ka nevar šo procesu mākslīgi vairs steidzināt, jo tad tas skars arī pašus latviešus, ja šis process tiks mākslīgi un pārmērīgi steidzināts. Es domāju, ka tas šobrīd norit diezgan optimāli, un uzskatu, ka "Latvijas ceļa" programma izglītības laukā ir pietiekami nacionāla, jo tā kategoriski noliedz divkopienu valsts iespējamību un apstiprina to, ka izglītība faktiski ir galvenais instruments, lai nepie��autu šo divkopienas valsts izveidošanos. Un līdzšinējā, es domāju, Izglītības ministrijas politika to pierāda. Un tomēr pēdējais, ko es gribētu pieminēt, kad mūsu, konkrēti varbūt mani, un šīs valdības ceļi varētu arī šķirties. Pirmkārt, gadījumā, ja "Latvijas ceļš" kā partija atkāpsies no savas ekonomiskās programmas, kas ir virzīta uz tirgus ekonomiku. Ja tas notiks reāli praksē, tad es to atbalstīt nevarēšu nekādā gadījumā. Otrkārt, ja prioritāte, kas ir nosaukta deklarācijā, proti, prioritāte izglītībā neatspoguļosies budžetā. Jā, augstākajā izglītībā ir gan iekšējās rezerves, gan ir iespējams šo sistēmu kreditēt, profesionālajā izglītībā zemākajos līmeņos arī ir iespējams, un tas šobrīd jau sāk notikt, iesaistot darba devējus, tomēr fundaments visam ir obligātā izglītība. Vispārējā obligātā izglītība ir fundaments visam, tā ir arī mūsu nākotnes fundaments, tā ir mūsu kultūras fundaments, tā ir mūsu tālākās izglītības fundaments, tā ir mūsu valsts fundaments. Un šobrīd, protams, ir objektīvi apstākļi - sociālisma laika deformētais darba tirgus. Šobrīd šis vakuums tiek aizpildīts un objektīvi ir tas, ka skolas pamet daudzi spējīgi cilvēki, bet tomēr tikai ar budžeta palīdzību, bet, protams, arī visam parlamentam būs jāsaka savs vārds, nevis tikai valdībai. Mums ir jācenšas šodien mīkstināt šo procesu, jo patlaban atsevišķās vietās, it īpaši provincē veidojas situācija, ka skolas pamet talantīgākie direktori, pamet daudzi talantīgi pedagogi, tāpēc, neskatoties uz visa budžeta varbūt traģisko situāciju, šis process ir jāmīkstina. Lai gan mēs nevarēsim pilnībā novērst šo aizplūšanu, tas ir nereāli, bet tomēr ir jāmīkstina šis process. Un treškārt. Es ļoti ceru, ka valdība perfekti īstenos naturalizācijas procedūru, nepieļaujot likumu pārkāpumus, ka būs perfekti izstrādāts gan "siets", gan pati šī procedūra būs pietiekami caurskatāma no sabiedrības puses un ka tur netiks pieļautas nelikumības, ka šis process tiks ievirzīts pareizā gultnē. Es aicinātu pragmatisku apsvērumu dēļ šodien nobalsot par valdību.".
• 1994_09_15-seq115 language "lv".
• 1994_09_15-seq115 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 1994_09_15-seq115 mentions Q211.
• 1994_09_15-seq115 mentions Q193089.
• 1994_09_15-seq115 mentions Q1807079.
• 1994_09_15-seq115 mentions Q1669018.
• 1994_09_15-seq115 mentions Q11989566.
• 1994_09_15-seq115 mentions Q2232297.