Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_15-seq100> ?p ?o. }

• 1994_09_15-seq100 type Speech.
• 1994_09_15-seq100 number "100".
• 1994_09_15-seq100 date "1994-09-15".
• 1994_09_15-seq100 isPartOf 1994_09_15.
• 1994_09_15-seq100 spokenAs 77.
• 1994_09_15-seq100 spokenText "Godājamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Es varbūt vairāk pievērsīšos jaunveidojamās valdības ekonomiskajai politikai un arī attiecīgajai ekonomikas sadaļai deklarācijā, jo, kā jau daži runātāji iepriekš bija atšifrējuši, esmu piedalījies šīs sadaļas uzrakstīšanā. Es gan nepiekrītu cienījamai Gravas kundzei, kura pārmeta to Piebalga kungam. Es domāju, ka galvenais ir tas, ka, ja cilvēki vienādi saprot lietu būtību, tad vairs nav tik svarīgi, kurš to izliek uz papīra. Klausoties iepriekšējos runātājus, es mēģināju novērtēt, par ko tika izteikta kritika attiecībā uz valdību un deklarāciju, un nonācu pie secinājuma, ka vismaz 2/3 laika un uzmanības tika veltītas, ja runājam vismaz par deklarāciju, dažādu terminu apspriešanai šā dokumenta tekstā, virknei dažādu detaļu, neprecizitātēm, kuru tiešām nav mazums, jo deklarācija, kas ir apjomīgs dokuments, ja ņemam ar visiem pielikumiem, kuri diemžēl nebija izdalīti visiem deputātiem, tika uzrakstīta divu nedēļu laikā. Un ļoti maz uzmanības tika veltīts valdības politikas principiālākajiem jautājumiem un stratēģijas apspriešanai. Tātad - kāda valdība šobrīd tomēr būtu vajadzīga Latvijā? Domājams, tai jāatbilst konkrētas situācijas vajadzībām, vismaz, ja vēlamies atbildi uz šo jautājumu meklēt no valstiskām pozīcijām, nevis dalot portfeļus un domājot, cik tas ir vai nav izdevīgi tās vai citas grupas pašreizējām interesēm. Valdības ekonomiskās politikas mērķi iepriekšējā gadā tika orientēti galvenokārt uz tautsaimniecības stabilizāciju, inflācijas samazināšanu, valūtas kursa stabilizāciju, kā arī uz nepieciešamākām reformām ekonomikas, valsts pārvaldes, tieslietu un citās jomās. Būtībā valdība pamatā turpināja Godmaņa valdības iesākto ekonomisko politiku. Atšķirība ir tāda, ka Birkava valdība šo ekonomisko politiku realizēja varbūt konsekventāk un sistematizētākā veidā, ar skaidrāk formulētiem mērķiem un uzdevumiem, pārveidojot Ministru kabineta struktūru, tā darbības organizāciju, izveidojot tādas jaunas institūcijas kā Privatizācijas aģentūru, Valsts īpašuma fondu, Latvijas attīstības aģentūru un citas. Starp citu, kas attiecas uz stabilizāciju, šeit bija Tabūna kunga uzdotais jautājums - kur tad mēs redzam šo ekonomikas stabilizāciju? Šajā sakarā būtu jāsaka, ka mums būtu jāņem vērā, ka mazā valstī, kāda ir Latvija, ar atvērtu ekonomiku, ekonomiskās sekmes vai nesekmes vērtējamas pavisam savādāk nekā, teiksim, ASV vai citām lielām valstīm. Mēs esam daudz vairāk atkarīgi no ārpasaules. Ja mēs salīdzinām, piemēram, stāvokli šā gada septiņos mēnešos, nevienā NVS valstī ražošanas kritums nav bijis mazāks par 20 procentiem. Latvijā bija vērojams neliels pieaugums ziemas un agra pavasara mēnešos un samazinājums vasaras mēnešos, kas būtībā atspoguļo raksturīgo ikgadējo konjunktūras ciklu. Starp citu, par to jūs varat pārliecināties valdības darba gada pārskata 18. lappusē. Bet iekšzemes kopprodukta līmenis ir šogad palicis apmēram 1993. gada līmenī. Lielākā daļa Latvijas rūpniecības joprojām ir cieši saistīta ar NVS valstīm, un tas mums ir vienmēr jāatceras. Tādēļ to finansiālās grūtības galvenokārt ir saistītas ar NVS ekonomikas sabrukšanu, kas nav apstājusies, bet pat paātrinājusies šā - 1994. gada laikā. Tātad šī stabilizācija kļuva iespējama tādēļ, ka izmaiņas notika tautsaimniecībā kopumā. Divu iepriekšējo valdību darbības rezultātā Latvija ir atguvusi politisko neatkarību, ekonomisko stabilitāti un starptautisko prestižu. Tas ir daudz, un tas ir arī maz. Ja skatāmies no globāla vai nedaudz šaurāka makroekonomiskā viedokļa, tas it kā ir pietiekami daudz. Varbūt vēl tikai dažas no bijušajām postsociālisma valstīm ir sasniegušas tikpat daudz tik īsā laika posmā. Bet vai tas mūs apmierina? Domāju, ka ne. Ja skatāmies no Latvijas iedzīvotāju lielākās daļas viedokļa, tad pašreizējās situācijas izvērtējumā pozitīvā būs daudz mazāk. Straujais ekonomikas sabrukums ir apturēts. Bet krīze, stagnācija lielākajā daļā tautsaimniecības turpinās. Kaut arī lēnām, turpina pieaugt bezdarbs. Lielākā iedzīvotāju daļa dzīvo arī pašreiz nabadzībā un trūkumā. Kā izkļūt no šīs situācijas? Iepriekšējās valdības, es šeit domāju gan Birkava, gan Godmaņa valdību, mēģināja gan ekonomiskās, gan sadzīves problēmas risināt galvenokārt ar īstermiņa pasākumiem, manevrējot kārtējā gada robežās ar valdībai pieejamiem resursiem. Dzīve ir pierādījusi, ka šādā veidā var uz laiku aizlāpīt to vai citu caurumu, apdzēst ugunsgrēku vienā vai otrā vietā, bet tas nenoved pie situācijas izmaiņas kopumā - ne tagad, ne arī nākotnē. Un tādēļ ir pienācis laiks pavērsienam ekonomiskajā un sociālajā politikā, ir pienācis laiks izvirzīt jaunus mērķus un uzdevumus, par ko savā runā jau minēja arī Gaiļa kungs. Valdības deklarācijā tie ir formulēti. Ja mēs salīdzinām iepriekšējās valdības deklarāciju ar pašreiz apspriežamo, tad atšķirība ir jau pamatnostādnēs. Iepriekšējo deklarāciju mēs varētu nosaukt par makroekonomiskās stabilizācijas un reformu programmu. Šo iezīmi pārmantojusi arī jaunā deklarācija. Bet tās galvenais vadmotīvs ir cits. Tā ir tautsaimniecības atveseļošana un attīstība ilgākā laika posmā. Mums ir jāatsakās no līdzšinējās, tik ļoti ierastās dalīšanas un pārdalīšanas psiholoģijas un jāapzinās, ka tikai vispārējā ekonomikas un pašu cilvēku attīstība ir mūsu visu labklājības un pārticības avots. Tādēļ apspriežamajā deklarācijā ekonomiskās reformas, privatizācija, strukturālie pārkārtojumi un citi reformu pasākumi ir pakārtoti galvenajam mērķim - attīstībai. Deklarācijā un tās pielikumos ir atspoguļoti gan šo mērķu sasniegšanas kritēriji, gan termiņi, gan mehānisms. Tie, kas uzmanīgi lasījuši visu deklarācijas paketi kopumā, ievēros, ka tā satur gan konkrētus uzdevumus, kas īstenojami šai valdībai, gan arī tādus, kur nāksies strādāt vairākām valdībām, it sevišķi, kad runa ir par tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību. Vairākkārt ir izskanējuši komentāri, ka "Latvijas ceļa" un jaunveidojamās valdības ekonomiskajā politikā notiekot pagrieziens pa kreisi. Tam nevar piekrist. Mēs tāpat kā iepriekš esam stingri pārliecināti, (es šeit domāju "Latvijas ceļa" ekonomiskās domas paudēju) par liberālas tirgus ekonomikas priekšrocībām tautsaimniecības attīstībā. Tāpat kā agrāk uzskatām privātkapitālu, individuālo motivāciju un konkurenci par galvenajiem attīstības virzītājiem. Neesam izmainījuši arī savu nostādni par ierobežoto valsts lomu tautsaimniecības attīstības procesā. Šajā ziņā "Latvijas ceļš" nekādus kompromisus nepieļauj un nepieļaus. Mēs neesam pakļāvušies mūsu sabiedroto valdībā, jaunveidojamā valdībā, partnera prasībām, nedz arī viņi ir padevušies kaut kādam "Latvijas ceļa" uzspiestam diktātam. Bet mēs esam kopīgi izvērtējuši ekonomisko, politisko un sociālo situāciju valstī un nonākuši pie secinājumiem par nepieciešamajām izmaiņām ekonomiskajā politikā. Ja mēs to nedarītu, mēs vienkārši būtu atpalikuši no dzīves. Es minēju, ka arī turpmāk valdības lomai ekonomikā, mūsu izpratnē, jābūt minimālai. Tas nenozīmē, ka valdībai jābūt pasīvai novērotājai, aprobežojoties ar likumu rakstīšanu, valsts īpašuma pārdošanu, nodokļu savākšanu un kriminālo elementu ķeršanu. Godīgi jāatzīst, ka iepriekšējās valdības lielā mērā bija spiestas risināt savu iekšējo reformu un pārkārtojumu problēmas un tas reizēm it kā radīja iespaidu, ka tās neliekas ne zinis par to, kas notiek apkārt. Pašreizējā krīzes un stagnācijas situācijā tieši no valdības aktīvas rīcības visvairāk atkarīgs, cik ātrā tempā noritēs atveseļošanās un attīstības process. Tādēļ deklarācijā ir paredzēts mehānisms, kā to panākt. Šis mehānisms, kā tas ir minēts deklarācijā, ir balstīts uz pasaules praksē izplatītiem programmas vadības principiem. Tas nozīmē, ka jāizstrādā tautsaimniecības attīstības ilgtermiņa programma, un pašlaik šā darba veikšanai tiek veidota īpaša bezpeļņas organizācija, kas turpmāk, iespējams, varētu pārveidoties par institūtu. Šai programmai būs pakārtota virkne citu programmu, nacionālās un atsevišķas mērķprogrammas, kas aptvers dažādas tautsaimniecības sfēras, galvenokārt tās, kur privātā iniciatīva nespēj darboties vai var darboties tikai ar valsts līdzdalību. Piemēram, infrastruktūra, apkārtējā vide un citas. Nav taisnība, ka deklarācijā, kā minēja Gravas kundze, par šīm programmām nav ne vārda. Ja jūs to sakāt, tas liecina par to, ka neesat iepazinusies ar pielikumiem, par ko jūs tik nicīgi izteicāties. Daļu šo programmu paredzēts īstenot ar ārvalstu kredītu un starptautisko institūciju līdzdalību, kā, piemēram, Eiropas savienības PHARE programma, Pasaules Bankas un citas programmas. Kā redzam, deklarācijas mērķis tālu pārsniedz jaunveidojamās valdības darbības maksimāli iespējamo termiņu, aptuveni gadu. Un tā ir jauna iezīmes valdības darbībā. Acīmredzot tam tā arī jābūt. Mums jābūt reālistiem, jāpierod, ka valdības var nākt un iet, tās var būt pie varas varbūt pat dažus mēnešus, bet valstī vajadzīga stabila attīstība. Cilvēkiem ielās un laukos ir jāredz nākotne, un pirmām kārtām tā jāredz mums pašiem. Protams, katra nākamā valdība ienesīs šajā attīstībā savu rokrakstu, akcentus un īpatnības, bet mums ir jābūt skaidrībai gan par stratēģiskajiem mērķiem, gan par konkrētās valdības ikdienas uzdevumiem. Arī no šīs valdības deklarācijas redzams, ka tai jau tuvākajā laikā risināmi sarežģīti uzdevumi. Tie ir - valsts budžeta izstrādāšana, iekšējā tirgus sakārtošana, apkures problēmas tuvajā ziemas sezonā un daudzas citas problēmas, par ko jau minēja iepriekšējie runātāji. Ne visi šo problēmu risināšanas ceļi ir redzami šajā deklarācijā, bet deklarācija nav arī dienesta instrukcija, kur dotas gatavas atbildes uz visiem iespējamiem jautājumiem. Šīs atbildes un risinājumi meklējami intensīvā ikdienas darbā. Es nezinu, vai viss Māra Gaiļa piedāvātais Kabineta sastāvs simtprocentīgi ir gatavs risināt visus grūtos uzdevumus, un to droši vien nebūtu iespējams pateikt pat par jebkuru Ministru kabineta variantu. Par daudziem deklarācijas jautājumiem un Kabineta personālijām varētu, protams, daudz diskutēt, tomēr es domāju, ka šā Kabineta piedāvātā ekonomiskā politika galvenajās principiālajās nostādnēs atbilst tam, kas šobrīd vajadzīgs Latvijai. Un, manuprāt, balsot par šo Kabinetu - tas būtu galvenais, kas mums būtu jāņem vērā, tādēļ es aicinu atbalstīt piedāvāto Ministru kabinetu. Paldies.".
• 1994_09_15-seq100 language "lv".
• 1994_09_15-seq100 speaker Uldis_Osis-1948.
• 1994_09_15-seq100 mentions Q211.
• 1994_09_15-seq100 mentions Q193089.
• 1994_09_15-seq100 mentions Q7164.
• 1994_09_15-seq100 mentions Q15379125.
• 1994_09_15-seq100 mentions Q710198.
• 1994_09_15-seq100 mentions Q4916385.