Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_15-seq10> ?p ?o. }

• 1994_09_15-seq10 type Speech.
• 1994_09_15-seq10 number "10".
• 1994_09_15-seq10 date "1994-09-15".
• 1994_09_15-seq10 isPartOf 1994_09_15.
• 1994_09_15-seq10 spokenAs 112.
• 1994_09_15-seq10 spokenText "Augsti godātais Prezidenta kungs! Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Esmu saņēmis jau otro jautājumu attiecībā uz šīs problēmas izklāstu, kaut gan gribu sākumā vērsties pie jautātājiem ar šādu priekšlikumu: es saprotu, ka jautātāji ir dziļi ieinteresēti mūsu izglītības sistēmas attīstībā, bet šajā dialogā es lūdzu viņus tomēr būt korektiem. No tā, ko Rugātes kundze teica iepriekšējā plenārsēdē, izriet, ka jautājums iesniegts 21. jūnijā un es atbildi sniedzu tikai 2. septembrī. Šajā sakarībā es gribu citēt šā jautājuma pirmo teikumu. Tātad - sakarā ar 1995. gada budžeta projekta izstrādi lūdza informēt Saeimu 2. septembra plenārsēdē. Tieši tādā formā man tas bija lūgts, un tieši tā es to arī darīju. Arī šodien, atbildot uz jautājumu, kāds būs Latvijas Republikas Nacionālās izglītības programmas pilns saturs un stratēģija visā valsts teritorijā sakarā ar 1995. gada budžeta projekta izstrādi, es, zināmā mērā atkārtojoties, sniegšu informāciju, kas bija rakstveidā iesniegta, jau atbildot uz jautājumu 2. septembrī, tas ir, par šīs Nacionālās programmas sadaļām, saturu, vienīgi papildinot to ar skaitļiem, kas patlaban raksturo situāciju budžeta projekta izstrādē. Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka budžeta projekts vēl top un ka šie skaitļi, kuri tiks nosaukti, ir projekta skaitļi, jo valdība savu darbu pie budžeta sagatavošanas un iesniegšanas Saeimā, protams, vēl turpinās. Līdz ar to šī manis sniegtā atbilde varbūt raksturos šo sagatavošanas posmu, šajā sagatavošanas laikā esošo situāciju. Atļaujiet pāriet pie jautājuma būtības izklāsta. Es jau iepriekš atvainojos, ka varbūt mana atbilde zināmā mērā būs "sausa" un arī ar skaitļiem. Tātad Nacionālā programma balstās uz Latvijas izglītības koncepciju, un tās galvenie virzieni izvēlēti tā, lai tiktu attīstīti izglītības veidi un pakāpes, nodrošinot to savstarpējo saskaņotību. Nacionālās programmas apakšprogrammas tiek plānotas četru vai piecu gadu periodam, konkretizējot katra gada pasākumus un arī pieļaujot korekcijas un jaunu apakšprogrammu izstrādi. Konkrētajā brīdī Nacionālās programmas sastāvā plānots iekļaut astoņas apakšprogrammas, kurām atbilst arī jau sagatavotie investīciju projekti. Tātad ir jautājums par investīcijām, es te domāju valsts investīcijas dažādās nozarēs, kas, manuprāt, būs viens no galvenajiem jautājumiem arī jaunajai valdībai, kur, kādā veidā un cik daudz investīciju paredzēt. Tātad ir paredzētas 8 apakšprogrammas. Atļaujiet tās nosaukt. Valsts izglītības iestāžu tīkla optimizācija. Pedagogu izglītošanas un profesionālās meistarības pilnveides sistēmas izveide. Pamatizglītības satura pārveide. Darba tirgus prasībām atbilstošas profesionālās izglītības sistēmas izveide. Augstākās izglītības sistēmas pārveide. Zinātniskās darbības optimizācija. Zinātnisko iestāžu reforma. Bērnu sagatavošana skolai. Un noslēgumā - pieaugušo izglītības sistēmas izveidošana. Kā jau teicu, darbs pie šīs programmas turpinās. Tiek strādāts arī pie apakšprogrammas, kas paredz veicināt izglītības iegūšanu latviešu valodā. Arī etnisko minoritāšu izglītības sistēmas izveidē jāparedz izglītošanas paplašināšana latviešu valodā, sākot ar latviešu valodas mācīšanas nodrošināšanu krievu skolās, Latvijas vēstures un ģeogrāfijas mācībām latviešu valodā, atsevišķu klašu un skolu pāriešanu uz mācībām latviešu valodā. Tas ir plašs pasākumu komplekss, kam jāietver gan skolotāju sagatavošana un izglītošana, gan mācību grāmatu un mācību līdzekļu sarūpēšana un arī vēl cits nodrošinājums. Apakšprogrammu prioritātes tiks noteiktas programmas projekta izstrādes nobeigumā atbilstoši tam, kā jau es teicu, kāda būs valsts politika tieši investīciju jomā. Runājot konkrēti par investīcijām, ir sagatavoti investīciju projekti atbilstoši šīm apakšprogrammām izglītības iestāžu tīkla optimizācijai. Pie šiem investīciju projektiem es pakavēšos mazliet sīkāk. Tālāk - skolotāju Latvijā jaunās paaudzes projekts ar nosaukumu "Tenega". Tālāk - izglītības līmeņa noteikšanas jeb mērīšanas sistēmas tehniskā sagatavošana. Tas arī ir ļoti svarīgs projekts. Tālāk - sertifikācijas informācijas bāzes veidošana, mācību grāmatas un mācību līdzekļi, kas prasa investīcijas. Latvijas izglītības informācijas sistēmas izveidošana. Jau savā laikā, iepazīstinot ar šo Nacionālo programmu izglītībā un zinātnē, mēs atzīmējām, ka nevaram veikt nekādu virzību programmu ietvaros, ne arī sakārtot paši savu izglītības informācijas sistēmu. Tālāk - valsts ģimnāziju tīkla izveide. Tas ir jauns solis izglītības sistēmas attīstībā Latvijā. Pirmsskolas izglītības centra veidošana. Pieaugušo izglītības sistēmas izveide. Datori pamatizglītībā. Par to mēs esam arī jau runājuši, un ir jau ļoti būtiskas iestrādes. Profesionālās izglītības centra tehniskais nodrošinājums un profesionālās izglītības mācību satura un mācību līdzekļu izstrāde. Un noslēgumā - nacionāli akadēmiskā informācijas tīkla izveidošana un attīstīšana. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas arī prasīs papildu investīcijas, ir studiju kreditēšanas sistēmas finansējums. Ar Nacionālo programmu izveidi cieši saistīts arī jautājums par Latgales programmas finansējumu. Latgalē, kā zināms, raksturīgākās problēmas ir tās, ka nepietiek latviešu skolu, ir nelabvēlīga latviešu un cittautiešu proporcija, prioritāri pieprasījumi ir sākumskolu un pamatskolu atjaunošana, divplūsmu skolu pārdale, klašu ar latviešu mācībvalodu atvēršana pagastos, kur līdz šim latviešu bērniem nav bijusi iespēja mācīties dzimtajā valodā. Tāpat nepieciešams sniegt finansiālu atbalstu mācību iestādēm ar reģionālu nozīmi. Es gribētu uzsvērt tieši pēdējo, runājot par skolu tīkla optimizāciju visas valsts mērogā. Mums Latgales novads arī ir jāveido ar zinātniskām iestādēm, kurām ir visas valsts nozīme, ar izglītības iestādēm, kurām ir visas valsts nozīme. Latgales programmas ietvaros tātad ir plānoti šādi projekti. Sākumskolu un pamatskolu atjaunošana. Es nosaukšu skaitļus, taču tikai ar tādu piebildi, ka tas ir mūsu pieprasījums, bet atbilstoši tam vēl tiks precizēts galīgajā budžeta variantā. Tātad sākumskolu un pamatskolu atjaunošanai. 1995. gadā - 72 000, 1996. gadā - 47 000. Divplūsmu skolu sadalīšanai. 1995. gadā - 57 000, 1996. gadā - 37 000. Es noapaļoju līdz pilniem tūkstošiem. Šeit ir doti skaitļi, kas ir precīzāki. Klašu ar latviešu mācībvalodu atvēršanai pagastos, kur līdz šim latviešiem nav bijusi iespēja mācīties latviešu valodā. 1995. gadā - 18 000, 1996. gadā - 20 000. Reģionālās nozīmes mācību iestādēm. 1995. gadā - 237 000, 1996. gadā - 103 000. Mācību iestāžu kapitālajam remontam un iesākto būvju pabeigšanai. 1995. gadā - 714 000, 1996. gadā - 494 000. Valodas centra attīstībai Krāslavas rajonā. 1995. gadā - 1000. Sporta klubam Preiļu rajonā - 1995. gadā - 4000. Baltinavas speciālās skolas un ar to saistīto būvju celtniecībai 1995. gadā - 65 000. Kopā 1995. gadā mēs esam pieprasījuši 1,17 miljonus latu. Pagaidām budžeta projektā tādas summas nav. Orientējoši tā varētu būt aptuveni 700 000 latu. Kā jau minēju, es varbūt īsi raksturošu šos investīciju projektus attiecībā uz Nacionālās programmas atsevišķajām apakšprogrammām. Par valsts izglītības iestāžu optimizāciju. Latvijā kopumā ir 95 nepabeigtas skolas, kuru celtniecības pabeigšana prasītu 23 miljonus latu. Tas ir vairāk, nekā, piemēram, viss gada budžets Zemkopības ministrijai jeb mūsu lauksaimniecībai. Skaidrs, ka tādu līdzekļu patlaban valstij nav, lai mēs ātri, dažu gadu laikā, šādu programmu realizētu, pie tam ņemot vērā apstākli, ka tās ir būves, kas ir iesāktas jau sen un daudzviet varbūt ir arī bez pārliecinoša šīs izglītības tālākas stratēģijas pamata. Mums būs nepieciešams pārskatīt un kopā ar pašvaldībām tiešām strādāt pie šīs mūsu skolu tīkla optimizācijas programmas. Katrā ziņā kapitālie līdzekļi valsts investīciju veidā šim nolūkam būs vajadzīgi, tomēr es domāju, ka tieši racionāla šo līdzekļu izmantošana šajā virzienā ir ļoti nepieciešama. Tālāk. Valsts ģimnāziju tīkla izveide. Mēs plānojam nākamajā gadā atvērt līdz septiņām valsts ģimnāzijām, tas ir, reģionālās izglītības centru ar augstāku kvalificētu pedagogu sastāvu. Lai tam tiešām būtu arī reģionāla nozīme, kas jau gatavotu absolventus mācībām augstākajās mācību iestādēs. Šim nolūkam 1995. -1997. gadā plānoti līdzekļi 3,3 miljonu latu apmērā. Šajos investīcijas projektos, protams, nepieciešams mēģināt atrast un piesaistīt līdzekļus no ārvalstīm dažādu kopproduktu veidā, un arī šāds plānojums šajā investīciju projektu aprakstā mums ir paredzēts. Tālāk. Pedagoģisko darbinieku izglītošana un profesionālās meistarības attīstības sistēmas izveide. Galvenais akcents nākamajā gadā tātad ir vērsts uz šā izglītības centra tālāko izveidi. Ir jau iestrādes, lai piesaistītu līdzekļus arī no ārvalstīm. Un galvenais saturs tātad ir mācību materiālu un metodikas adaptācija, metodiskās literatūras sagatavošana un izdošana, lektoru grupas apmācīšana ārzemēs. Tālāk. Paša izglītības centra izveide, jauna kursa programmas izstrādāšana, kas balstītos jau uz radošu modelēšanas pieeju. Kopumā šim projektam būtu nepieciešami 2,6 miljoni latu. Pagaidām budžetā tas varētu tikt nosegts ar 0,3 miljoniem, bet, kā jau teicu, šie projekti ir ar vairāku gadu perspektīvu. Tālāk. Sertifikācijas informācijas bāzes izveidošana. Tās galvenais saturs ir informācijas bāzes izveidošana, kas ļautu plānot skolotāju nepieciešamību dažādos reģionos un skolās, ņemot vērā gan šo skolu skolotāju sastāva izmaiņas dinamiku, gan jaunu skolotāju sagatavošanu, gan arī viņu aiziešanu pensijā. Lūk, analizējot visu šo dinamiku, mēs tiešām varētu mērķtiecīgi kontrolēt situāciju, kāda mums tiešām ir ar skolotājiem skolās, kā arī zināmā veidā plānot šo skolotāju sagatavošanu un arī tālāko izglītību vairākus gadus uz priekšu. Šim nolūkam 1995. -1997. gadā ir plānoti 72 000 latu. Tālāk. Pamatizglītības satura pārveide. Jau pieminētā apakšprogramma datoru pamatizglītībai paredz pakāpeniski jau pamatskolā ieviest jeb nodrošināt iespēju apgūt prasmi darbam ar datoriem. Šis projekts jau ir sākts realizēt sadarbībā ar ārvalstīm gan attiecībā uz datoru iegādi, gan tādu programmu nodrošināšanu, kas būtu izmantojamas pamatizglītības līmenī. Mācību grāmatas un mācību līdzekļi. Esmu jau vairākkārt uzsvēris tieši šīs programmas būtiskumu, tas ir, ka mēs savus mērķus izglītībā, protams, varam realizēt tikai tad, ja atbilstoši mainām mācību saturu un veidojam tam nepieciešamo mācību līdzekļu bāzi. Kopā šim projektam 1995. -1997. gadā ir nepieciešami 9 miljoni latu. Latvijas izglītības informācijas sistēmas izveide nākamajam gadam paredz jau izveidot atbalsta jeb informatīvo mezglu izveidošanu Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, tālākajā perspektīvā izveidojot kopēju informatīvo centru sistēmu. Šim nolūkam 1995. -1997. gadā būs nepieciešami 4,2 miljoni latu. Darba tirgus prasībām atbilstošas profesionālās izglītības sistēmas izveidošana. Pirmkārt, mēs sākam ar to, ka tiek veidots profesionālās izglītības mācību satura centrs, kas jau tiks izveidots ar 1. oktobri. Tātad šā centra sagatavošanai ir nepieciešami līdzekļi, un tie budžetā ir ieplānoti. Kopsummā tas ir 0,5 miljoni latu. Pēc savas būtības tas paredz gan šā centra tehnisko nodrošinājumu, gan atbilstoši jau mācību līdzekļu sagatavošanu - iekārtu un programmu iegādi. Atsevišķi vēl arī par profesionālās izglītības mācību saturu. Arī tam 1995. -1996. gadā tiek plānoti 50 000 latu. Augstākās izglītības sistēmas pilnveidošana. Tātad pieminētās studiju kreditēšanas sistēmas izveidošana kopumā 1995. -1997. gadā prasīs 18,5 miljonus latu. Tātad runa ir par studiju kreditēšanas sistēmu. Tās, protams, nav tikai valsts investīcijas. Nacionālā akadēmiskā informācijas tīkla radīšana, uzturēšana un attīstīšana laikā no 1995. līdz 2000. gadam. Tam nepieciešamie līdzekļi ir 2,48 miljoni latu. Es gribu pievērst jūsu uzmanību arī kādam īpašam projektam. Runa ir par enerģijas taupīšanu mācību iestādēs, it sevišķi ja mēs runājam par augstākajām mācību iestādēm. Diemžēl mēs līdz šim esam šim jautājumam pievērsuši pārāk maz uzmanības, un realizēts ir tikai viens projekts, tas ir Rīgas 3. vidusskolas projekts ar dāņu palīdzību, kur skolas ēka tiek sakārtota un sagatavota tiešām taupīgam siltuma režīmam, ja tā varētu teikt. Vienkārša kalkulācija: patlaban tieši siltuma nodrošināšanai visās augstākajās mācību iestādēs mēs tērējam 700 tūkstošu latu gadā. Ja mēs ieguldītu papildus šādu summu, lai visu savestu kārtībā tieši no šāda viedokļa, tad izmaksas par siltumu samazinātos trīs reizes. Tas nozīmē, ka šāds projekts trīs gadu laikā pilnībā atmaksātos. Un arī tādēļ mēs esam paredzējuši šāda projekta realizāciju. Tas 1995. -1997. gadā prasīs aptuveni 900 tūkstošus latu, un ar nākamo gadu mēs paredzam šādu projektu sākt realizēt. Zinātnes darbības optimizācijas un zinātnisko iestāžu reforma. Pamatā šis darbs ir vērsts uz zinātniskās darbības efektivitātes analīzi no jaunradītās vērtības un jaunu darba vietu radīšanas viedokļa. Tā ir zinātnisko struktūru pārveidošana atbilstoši valsts ekonomiskajai struktūrai, zinātniskās darbības finansēšanas sistēmas uzlabošana, k�� arī zinātnes un augstākās izglītības integrācija, par ko mēs esam jau daudz runājuši un šinī gadā arī konkrētus soļus jau spēruši. Bērnu sagatavošana skolai ir ļoti būtisks jautājums, par ko mēs visi arī esam lietas kursā, tas ir, ka pēdējā laikā mums šajā jomā tomēr ir akt��vi jāreaģē uz to situāciju, kāda mums ir izveidojusies, tas ir, ka sākotnēji mūsu orientētā politika uz to, ka bērns un ģimene ir primāri, protams, lielā mērā tika ignorēta, arī bērnu sagatavošana skolai. Tā faktiski nevis tika ignorēta, bet vienkārši ģimenēs to nevarēja nodrošināt. Tagad arī tas ir skaidrs, un pieprasījums pēc pirmsskolas mācību centriem jeb pirmsskolas izglītības centriem ir ļoti nopietns, un šajā virzienā mēs plānojam, ka laikā no 1995. līdz 2000. gadam būs nepieciešami 2,5 miljoni latu. Un nobeigumā tātad arī par pieaugušo izglītības sistēmas izveidi. Tā ir, varētu teikt, relatīvi jauna sadaļa mūsu izglītības sistēmā un 1995. -1997. gadā šādas sistēmas izveidei būs nepieciešami 556 tūkstoši latu. Es varētu pakavēties konkrēti arī pie Latgales novada izglītības sistēmas finansēšanas 1995. -1996. gadā, kas ir sagatavota. Ja jautātājiem būtu nepieciešami konkrēti skaitļi, es šo materiālu viņiem varu iesniegt rakstiski. Tādā veidā esmu devis pārskatu par šīs Nacionālās izglītības programmas galvenajām apakšprogrammām, kas ir arī saistītas ar mūsu investīciju prioritātēm. Uzskatu, ka uz šo jautājumu esmu atbildējis. Paldies par uzmanību!".
• 1994_09_15-seq10 language "lv".
• 1994_09_15-seq10 speaker Janis_Vaivads-1946.
• 1994_09_15-seq10 mentions Q822919.
• 1994_09_15-seq10 mentions Q211.
• 1994_09_15-seq10 mentions Q2660080.
• 1994_09_15-seq10 mentions Q8436.
• 1994_09_15-seq10 mentions Q80021.
• 1994_09_15-seq10 mentions Q5244326.