Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_08-seq90> ?p ?o. }

• 1994_09_08-seq90 type Speech.
• 1994_09_08-seq90 number "90".
• 1994_09_08-seq90 date "1994-09-08".
• 1994_09_08-seq90 isPartOf 1994_09_08.
• 1994_09_08-seq90 spokenAs 151.
• 1994_09_08-seq90 spokenText "Paldies. Tas, ka Beļģija bija viena no pirmajām valstīm, kurās atvēra Latvijas informācijas birojus, nenoliedzami ir Latvijas ārpolitikas sasniegums, tomēr tālākā notikumu attīstības gaita nav apmierinoša. Augstākās padomes laikā vēstniecība Beļģijā netika atvērta. Tā bija nepiedodama kavēšanās, ņemot vērā to, ka Briselē ir EK/ES, NATO NACC centrs. Tieši šajā pilsētā tiek pieņemti visai Eiropai (un arī Latvijai) nozīmīgi lēmumi. Šajā pašā laika posmā vēstniecības netika atvērtas arī Ukrainā un Izraēlā. Tikai 1992. gada maijā apstiprināja vēstnieku Vācijā, bet oktobrī - Dānijā. Der pieminēt Krievijas vēstniecības kavēšanos atvērt vēstniecību Latvijā un abu valstu strīdu par vēstniecību īpašumiem. Pozitīvi ir jānovērtē Latvijas valsts īpašumu atgūšanas process ārzemēs. Tomēr sakarā ar vēstniecību iekārtošanu kavējas starpvalstu sadarbība. Piemēram, nenokārtotie jautājumi sakarā ar Latvijas Republikas vēstniecības ēku Lietuvā, kaut gan bija priekšlikumi. Pozitīvi vērtējama arī Latvijas zelta atgūšana no Lielbritānijas. Lietvedība. Iepazīstoties ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un Latvijas Republikas Augstākās padomes Ārlietu komisijas dokumentiem, jākonstatē, ka Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas informācijas daļas, vēstniecības, sūtniecības un preses dienests sniedz izsmeļošu informāciju par to, kas notiek aiz Latvijas robežām, un to darbība kopumā jāvērtē apmierinoši, ņemot vērā to, ka šī ministrija tika veidota no jauna. Diemžēl ir jākonstatē, ka ir vairāki dokumenti bez datuma, nosūtīšanas vietas, informācijas autora vai viņa paraksta. Protokoli ir ar roku rakstīti, nepilnīgi un neparakstīti. Trūkst atskaišu par komandējumiem, saņemtajiem līdzekļiem un to izmantošanu. 1992. gada otrajā pusē vērojama uzlabošanās. 1992. gada septembrī paraksta jaunu Ārlietu ministrijas nolikumu. Ņemot vērā cilvēku reālo pieredzi, kadru profesionalitātes trūkumu, ļoti ierobežoto līdzekļu daudzumu ārpolitikas veidošanai, var tomēr secināt, ka nekādas traģiskas vai būtiski neatgriezeniskas un nelabojamas kļūdas netika pieļautas. Latvijas Prokuratūra. Latvijas Republikas Augstākās padomes Parlamentārā Izmeklēšanas komisija savas darbības laikā iegūtos materiālus nodeva Latvijas Republikas Prokuratūrai. Nav saņemta nekāda informācija par Prokuratūras padarīto, lai izmeklētu 1991. gada janvāra un augusta notikumu organizētāju rīcību. Izmeklēšanas komisija iesniegusi Latvijas Republikas Prokuratūrā vairākas lietas par dokumentu iznīcināšanu. Piemēram, 1993. gada 10. novembrī un atkārtoti 1994. gada 31. janvārī Prokuratūrā tika iesniegti materiāli par VDK dokumentu iznīcināšanu. Izmeklēšanas komisija joprojām gaida Prokuratūras atbildi. Ir skaidrs, ka darbs ar Latvijas komunistiskās partijas un LPSR VDK likvidāciju un ar to īpašumu pārņemšanu saistītajām problēmām jāturpina citai komisijai, kurai jāturpina Izmeklēšanas komisijas Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai sāktais darbs. Veicot Saeimas uzdevumu - noskaidrot valsts budžeta izlietojumu, ārvalstu kredītu un humānās palīdzības izmantošanu, valsts īpašumu pārvaldīšanu un privatizācijas gaitu - darba gaitā komisija sastapās ar valsts ekonomisko interešu masveidīgu pārkāpšanu un valsts augstāko amatpersonu nolaidīgu dienesta pienākumu pildīšanu; tā rezultātā valstij ir nodarīti ievērojami materiālie zaudējumi. Izsauc izbrīnu Prokuratūras bezspēcība valsts ekonomisko interešu aizstāvēšanā. Komisijas darba gaitā Prokuratūrai tika nosūtīti 8 materiāli valsts interešu aizstāvēšanai saskaņā ar likumu "Par Prokuratūru". Ne par vienu no šiem materiāliem Prokuratūra neveica savlaicīgu un kvalitatīvu pārbaudi, netika iesniegts neviens prasības pieteikums tiesā valsts ekonomisko interešu aizstāvēšanai, nerunājot nemaz par to, ka Latvijas Republikas Prokuratūra nepildīja savas funkcijas kopējā uzraudzībā. Pārbaudot iemeslus tādai Latvijas Republikas Prokuratūras rīcībai, komisija neatrada attaisnojošus iemeslus no Latvijas Republikas Prokuratūras puses. Darba gaitā komisija ir sastapusies ar Latvijas Republikas Prokuratūras darbinieku nekompetenci un nevēlēšanos strādāt valsts interešu aizstāvēšanas jomā. Sakarā ar iepriekš minēto komisija konstatēja, ka Latvijas Republikas Prokuratūra ģenerālprokurora Skrastiņa vadībā nav spējīga pildīt likuma "Par Prokuratūru" prasības, aizstāvot valsts intereses. Paldies par uzmanību. Te ir priekšlikums, ko komisija piedāvā saskaņā ar šo ziņojumu. Saeimas Izmeklēšanas komisija Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai ierosina šādu lēmumu: ... "Noklausījusies parlamentārās Izmeklēšanas komisijas Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai galaziņojumu, Saeima nolemj: izveidot komisiju organizētās noziedzības, ekonomisko noziegumu un korupcijas izmeklēšanai. Komisija izveidojama pēc frakciju pārstāvniecības principa - pa vienam deputātam no katras frakcijas. " Paldies par uzmanību.".
• 1994_09_08-seq90 language "lv".
• 1994_09_08-seq90 speaker Igors_Bukovskis-1956.
• 1994_09_08-seq90 mentions Q822919.
• 1994_09_08-seq90 mentions Q211.
• 1994_09_08-seq90 mentions Q37.
• 1994_09_08-seq90 mentions Q193089.
• 1994_09_08-seq90 mentions Q35.
• 1994_09_08-seq90 mentions Q159.
• 1994_09_08-seq90 mentions Q15628977.
• 1994_09_08-seq90 mentions Q31.
• 1994_09_08-seq90 mentions Q7184.
• 1994_09_08-seq90 mentions Q212.
• 1994_09_08-seq90 mentions Q23666.
• 1994_09_08-seq90 mentions Q183.
• 1994_09_08-seq90 mentions Q80919.
• 1994_09_08-seq90 mentions Q801.
• 1994_09_08-seq90 mentions Q9005.
• 1994_09_08-seq90 mentions Q285178.