Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_08-seq64> ?p ?o. }

• 1994_09_08-seq64 type Speech.
• 1994_09_08-seq64 number "64".
• 1994_09_08-seq64 date "1994-09-08".
• 1994_09_08-seq64 isPartOf 1994_09_08.
• 1994_09_08-seq64 spokenAs 151.
• 1994_09_08-seq64 spokenText "Paldies. Saeimas Izmeklēšanas komisijas Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai ziņojums. Ar Saeimas 1993. gada 13. jūlija lēmumu izveidotā parlamentārā Izmeklēšanas komisija, izpildot Saeimas uzdevumu - noskaidrot valsts budžeta izlietojumu, ārvalstu kredītu un humānās palīdzības izmantošanu, valsts īpašuma pārvaldīšanu un privatizācijas gaitu, okupācijas armijas, PSKP un VDK īpašumu pārņemšanu, valsts augstāko amatpersonu rīcību 1991. gada janvārī un augustā un viņu ārpolitisko darbību Latvijas valsts vārdā, kā arī citus svarīgus jautājumus, saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 151. - 182. panta nosacījumiem laikā no 1993. gada 13. jūlija līdz šim brīdim veikusi šādu darbu. Notikušas 66 komisijas sēdes. Komisijas darbības laikā Latvijas Zemnieku savienības frakcija ir nomainījusi savu pārstāvi, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" pārstāvim Robertam Milbergam ir apturēts mandāts. Pildot Saeimas uzdevumu, komisija dažādām valsts un pašvaldību iestādēm izsūtījusi 1630 pieprasījumus, lai saņemtu darbam nepieciešamo informāciju un dokumentus. Līdz šim saņemtas atbildes uz 1101 pieprasījumu. Es te lūdzu atvainot; tas ir tāpēc, ka ziņojumu es lasu šobrīd, bet tas bija sastādīts uz jūniju. Tagad ir izdarītas dažas korekcijas, un varbūt es pēc tam debatēs atbildēšu, varbūt būs dažas neprecizitātes. Es turpināšu. Tālāk. Vēl papildus no iestādēm, organizācijām, amatpersonām un privātpersonām saņemti 509 dokumenti. Komisijas lietvedībā atrodas 1610 dokumentu kopas. Lai noskaidrotu atsevišķus jautājumus, Izmeklēšanas komisijas darbinieki ir izbraukuši uz Kolku, Ventspili, Liepāju, Daugavpili, Punduru staciju, Balviem, Kuprovas pagastu. Komisijai izveidojusies lietišķa sadarbība ar Lietuvas Ekonomisko noziegumu apkarošanas komisiju. Pamatojoties uz izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Latvijas Kriminālkodeksā, Izmeklēšanas komisija savās sēdēs ir noklausījusies 22 bijušās amatpersonas. Izmeklēšanas komisija Latvijas Republikas Prokuratūrai iesniegusi 12 lietas. Tagad stāstīšu pa blokiem, tāpēc, ka ziņojums ir izstrādāts pa blokiem. Pirmais bloks. Ārvalstu kredīti. Saeimas Izmeklēšanas komisija konstatēja, ka uz 1993. gada 1. jūliju kopējais Latvijas Republikas ārējais parāds pēc Ministru padomes datiem bija 141 miljons 990 tūkstoši. Ārvalstu un starptautisko institūciju piešķirto kredītu piešķiršana un izmantošana notika saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumiem - 1992. gada 4. augusta lēmumu nr.308 un 1993. gada 12. aprīļa lēmumu nr. 197-, kuru prasības kredītu piešķiršanai un kontrolei pār to izmantošanu bija pietiekamas. Saskaņā ar minētajiem lēmumiem tika izveidota valdības komisija, kā arī attiecīgas komisijas nozaru ministrijās. Taču Ministru padomes lēmumi un prasības netika pildītas, jo nebija izveidots sadales un kontroles mehānisms. Tā rezultātā valstij var būt nodarīti ievērojami finansiālie zaudējumi. Izdotie likumi un normatīvie akti lielākoties nebija reglamentējuši lietvedības organizāciju. Katra valsts institūcija lietoja un vēl lieto dažādus normatīvo aktu komplektus savā lietvedībā. Spēkā esošie Latvijas PSR Ministru padomes izdotie normatīvie akti, kas nosaka lietvedības organizācijas pamatus, praktiski ministrijās un pašvaldībās netika lietoti. Tā rezultātā kļuva neiespējami pārbaudīt likumu un lēmumu izpildi, jo netika iecelti atbildīgie, netika izdoti dokumenti, vadoties pēc kuriem var veikt izpildes kontroli. Kontroles trūkums savukārt veicināja visatļautību. Pat pie Latvijas Republikas Ministru padomes sēžu protokoliem trūkst vairākiem jautājumiem sagatavoto dokumentu. Minētās neskaidrības dēļ Lauksaimniecības ministrijas uzņēmums ATA "Lata" (šobrīd tā ir SIA "Lata International"), kam tika piešķirti valdības garantētie ārvalstu kredīti (10 miljoni Kanādas dolāru, 50 miljoni Somijas marku, 10 miljoni Amerikas dolāru) un kas šobrīd nevar atmaksāt procentus par saņemtajiem ārvalstu kredītiem, tika pārveidots par SIA ar ārvalstu kapitāla ieguldīšanu; tas rada pamatu šaubām par ārvalstu kredītu piedzīšanas iespēju no šā uzņēmuma. Un to jūs tagad lasāt laikrakstā "Diena", bet tas jau bija faktiski pirms gada. Piemēram, var minēt arī SIA "Lears", kura ir saņēmusi valdības garantēto ārvalstu G-24 kredītu trīs miljonu Amerikas dolāru apmērā dīzeļdegvielas iegādei. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta veiktās revīzijas datiem, šis uzņēmums nav spējīgs atmaksāt iepriekš minēto ārvalstu kredītu, kā arī līdz šim brīdim nav apmaksājis Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamentam jeb ārvalstu humānās palīdzības fondam par humāno palīdzību, kas saņemta no Zviedrijas, - benzīnu. Tomēr Ministru kabinets ir pagarinājis G-24 kredīta apmaksas termiņu, nepārbaudot SIA "Lears" reālo finansiālo stāvokli. Lai pārbaudītu G-24 kredītu sadali un izmantošanu, komisija pārbaudīja izlases kārtībā 11 privātfirmas, kurām tika piešķirts G-24 kredīts 1993. gada pirmajā pusgadā, un konstatēja, ka visas strādājušas ar zaudējumiem. Katram dokumentam ir pielikums. Pretēji Ministru padomes lēmumam par ārvalstu kredītu sadali, kredītu pirmo daļu dalīja Latvijas Banka bez valdības pārstāvju piedalīšanās, bet Latvijas Banka nekādi nebija atbildīga par ārvalstu kredītu sadali un izmantošanu. Iepriekš minēto apstākļu dēļ G-24 kredīti tika piešķirti arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā neregistrētām firmām. Akciju sabiedrības "Krogzemji " valūtas kontā (ziņojumā ir minēts šā valūtas konta numurs) 1993. gada 14. jūnijā ir pusmiljons ASV dolāru, pirms uzņēmums tika reģistrēts. Dažādas firmas bija saņēmušas G-24 kredītu aptuveni 0,5 miljonu ASV dolāru apmērā, pāris mēnešus pirms kredīta saņemšanas piereģistrējušās ar statūtkapitālu - 100 latu. Kā piemēru var minēt SIA "Faber", kurai ar valdības garantiju tika piešķirts 2,1 miljonu ASV dolāru liels kredīts. Tas tika izmantots firmas parādu dzēšanai, Bet G-24 kredīta pārējā summa izlietota bankas procentu dzēšanai. Tur ir 323 000 latu. Tikai 2,1 procents no iepriekšējiem kredītiem. Tas nav atgriezeniski. Kaut arī Ministru padomes lēmums nr.308 uzdeva kontrolēt G-24 kredītu izmantošanu, netika organizēts kontroles mehānisms, un pat netika iecelta atbildīga persona, lai veiktu šo darbību. Tā rezultātā pēc komisijas pieprasījuma VESAD ir konstatējis kriminālnozieguma sastāva pazīmes kredītu izmantošanā 4 firmās. Galvenā valsts finansu inspekcija un Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējuši G-24 kredītu izlietošanu citiem mērķiem. Šobrīd G-24 kredītu izlietošanas pārbaude turpinās. To jūs varat redzēt avīzēs. Humānā palīdzība. Pārbaudījusi humānās palīdzības tehniskās palīdzības piešķiršanu un izmantošanu, komisija konstatēja, ka ar Ministru padomes lēmumu nr. 197 1993. gada 22. aprīlī tika noteikts, ka Ārlietu ministrijai divu nedēļu laikā jānodod Finansu ministrijai Ārvalstu palīdzības koordinācijas daļas funkcijas, štati un tehniskie līdzekļi. No Ārvalstu humānās un tehniskās palīdzības komisijas vadītāja teiktā par lietu nodošanu Finansu ministrijai: "Mēs lūdzām, lai atsūta kādu darbinieku no Finansu ministrijas, kuru mēs varētu iepazīstināt ar sistēmu, ar dokumentiem, sagatavot šim darbam, bet nevienu mēs tā arī nesagaidījām. Galu galā mēs aizvedām tās kastes ar dokumentiem un nokrāvām. Es saprotu, ka līdz pat šodienai neviens tajās kastēs nav ielīdis... " Var secināt, ka pieņemšana un nodošana nav notikusi; tas pamato to, ka līdz šim brīdim komisija nevar saņemt apkopotus datus par Latvijas Republikas saņemto humāno un tehnisko palīdzību, ko arī apliecina augstākā ranga amatpersonu atbilde komisijai: "Jā, puisis, kas nodarbojās ar datu bāzi, tika steidzami aizkomandēts uz Briseli. Nebija cilvēku, kas pieņemtu lietas. Daļa dokumentu tiešām tika atvesta un nolikta. Es neesmu pārliecināts par to, ka bija konkrēta uzskaite. Iespējams ka tika sastādīts protokola projekts, - varbūt tas palicis darba variantā. " Izlases kārtā tika pārbaudīts privātuzņēmums SIA "Lears" un valsts uzņēmums "Latvijas nafta". Pēc komisijas pieprasījuma Valsts ieņēmumu dienests pirmajā, es atvainojos, 1994. gada 10. janvārī veica komplekso revīziju SIA "Lears", kurā Valsts ieņēmumu dienests konstatēja: SIA "Lears" ir parādā Īpašās palīdzības fondam par 1992. gada februārī saņemto autobenzīnu A-76 pāri par 4000 tonnu Zviedrijas valdības piešķirtās humānās palīdzības ietvaros, ko arī apliecināja Finansu ministrijas Ārvalstu palīdzības koordinācijas daļas vadītāja Ludzīša. Viņa paskaidroja, ka par humānās palīdzības neatmaksāšanu atbildīga ir bijusī Rūpniecības un enerģētikas ministrija. Šobrīd, kā jūs zināt, tās vairs nav. Tika izdalīta humānā palīdzība, bet tagad neviens nezina, kam tā ir izdalīta un cik naudas jādod atpakaļ. Tad kam bija šī humānā palīdzība - atsevišķām privātfirmām vai tautai? 1992. gada aprīlī Ventspils ostā tika saņemts Ķīnas Republikas - Taivanas humānās palīdzības sūtījums - 10 000 autobenzīna (tankkuģis "Žanis Grīva"), kurš tika nodots valsts uzņēmumam "Latvijas nafta" tālākai realizācijai. Saskaņā ar iepriekšminēto ministrijas pavēli valsts uzņēmumiem "Latvijas nafta" un "Ventspils nafta" tika uzlikts ziņot par pavēles izpildi ministrijai ne vēlāk kā līdz 1992. gada 30. aprīlim. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas šā gada 7. aprīļa atbildē redzams: valsts uzņēmums "Latvijas nafta" līdz šim brīdim neko nav samaksājis. Valsts uzņēmuma "Latvijas nafta" ieņēmumi par realizēto benzīnu sastāda pāri par 507 tūkstošiem latu, atskaitot akcīzes nodokli un apgrozības izmaksas. Pēc komisijas rīcībā esošajiem datiem orientējošais humānās palīdzības sūtījums lauksaimniecībai 1992. gadā bija pāri par 100 miljoniem ASV dolāru, medicīnai - vairāk nekā 6 miljoni ASV dolāru, energoresursiem - vairāk nekā 20 miljoni ASV dolāru, kā arī nav zināma kopējā summa par Itālijas pārtikas produktiem (192 tūkstoši tonnu) un par ASV sūtītajiem pārtikas produktiem no Persijas līča kara krājumiem. Ar savu 9. maija pieprasījumu komisija pieprasīja Valsts kontrolei veikt pārbaudi par ārvalstu humānās palīdzības saņemšanu, sadali un izlietošanu valdības līmenī. Valsts kontrole tikko sākusi darbu šajā virzienā. Valsts īpašuma pārvaldīšana un privatizācija. Lielā mērā valsts budžetu, valsts uzņēmumu stāvokli un privatizāciju iespaidoja likuma "Par valsts uzņēmumu" pirmā redakcija (1990. gadā) un Ministru padomes lēmums nr. 197. Šis likums un Ministru padomes lēmums, darbojoties pretēji Augstākās padomes lēmumiem "Par valsts īpašuma aizsardzību Latvijas Republikā" un "Par valsts īpašuma konversijas pamatprincipiem", izveidoja dubultstandartu. Dubultstandarta būtība bija ietverta divējā vienas darbības (valsts mantas pāriešana privātstruktūru īpašumā) nosaukumā - privatizācija vai valsts uzņēmuma mantas realizācija. Ja tika lietots nosaukums "privatizācija", tad bija nepieciešams publiskums, privatizācijas komisijas un tā tālāk; ja tika lietots nosaukums "valsts uzņēmuma mantas realizācija", tad, piemēram, nekustamajai mantai pietika ar Ministru padomes rīkojumu, kas praktiski bija vienpersoniski pieņemts, nevis koleģiāls lēmums. Likums "Par valsts uzņēmumu" atļāva brīvi pārplūdināt valsts uzņēmumu līdzekļus privātstruktūrās, kas atstāja diezgan ievērojamu iespaidu uz valsts budžetu un praktiski noplicināja valsts uzņēmumus. Šo faktu min Ministru padomes bijušais priekšsēdētājs Ivars Godmanis savā atskaitē Augstākajā padomē 1992. gada rudenī. Privātstruktūrām tika realizēta arī krietna daļa valsts uzņēmumu mantas, kuru ienākumi, paliekot valsts uzņēmumu rīcībā, atkal varēja tikt aizplūdināti uz privātstruktūrām. Šāds dubultstandarts bija spēkā līdz 1992. gada vidum, kad tika pieņemts likuma "Par valsts uzņēmumu" otrā redakcija. Komisija izsūtīja pieprasījumus Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājam Godmanim, Latvijas Bankas Privatizācijas fonda priekšsēdētājam Krastiņa kungam, Latvijas Republikas Ministru kabineta priekšsēdētājam Valdim Birkavam. Līdz šim nekādas konkrētas atbildes no Godmaņa un no Krastiņa kungiem nav saņemtas. 1993. gada 19. augustā komisija saņēma Valda Birkava vēstuli, kurā uzlikts par pienākumu atbildēt uz komisijas jautājumiem par privatizāciju finansu ministram Uldim Osim, valsts ministriem Edmundam Krastiņam un Druvim Skultem, valsts reformu ministram Gailim, satiksmes ministram Andrim Gūtmanim un zemkopības ministram Jānim Kinnam; līdz šim brīdim viņi nav snieguši nekādas atbildes. Līdz ar to komisijai bija liegta iespēja pārbaudīt valsts īpašuma privatizāciju Latvijas Republikā. Izlases kārtā pārbaudot valsts īpašuma privatizāciju, komisija konstatēja: dažādu uzņēmumu parāds... Es atvainojos - nevis privatizāciju, bet pārvaldīšanu! Dažādu uzņēmumu parāds uz 1993. gada 23. septembri valsts uzņēmumam "Ventspils nafta" kopsummā ir vairāk nekā 13 miljoni ASV dolāru, no kuriem uzņēmuma "Ventrans" parāds sastāda vairāk nekā 10 miljonus ASV dolāru. Ar šo nosaukumu pēc vienas un tās pašas adreses Ventspils pilsētā ir reģistrēti divi uzņēmumi. (To es varbūt pateikšu debatēs, tur ir kas vairāk.) 1992. gada 30. decembrī Ventspils pašvaldība un "Ventspils nafta" noslēdz līgumu par atļauju transportēt caur Ventspils pilsētu naftas produktus. Saskaņā ar to "Ventspils nafta" maksā Ventspils pašvaldībai 15% apmērā no uzņēmuma rīcībā atlikušās tarifa likmes daļas, bet ne vairāk nekā 10 miljonus ASV dolāru gadā. Lai segtu "Ventrans" parādu, "Ventspils nafta" slēdz savstarpēju līgumu ar Ventspils pašvaldību, akciju sabiedrību "Ventrans" un valsts uzņēmumu "Ventspils nafta", saskaņā ar kuru "Ventspils nafta" nepiedzen un atsakās no akciju sabiedrības "Ventrans" parāda 6 miljoni ASV dolāru apm��rā par labu Ventspils pašvaldībai (galīgi nelikumīgs darījums). Šis līgums nav pamatots ar Latvijas Republikas esošo likumdošanu un rada zaudējumus valsts budžetam par labu Ventspils pašvaldības budžetam. Veicot ar Valsts ieņēmumu dienesta palīdzību finansiālo revīziju Ventspils pašvaldībā, komisija konstatējusi: Ventspils pašvaldība no 6 miljoniem ASV dolāru ir saņēmusi tikai 2,5 miljonus ASV dolāru un nav pieprasījusi no uzņēmuma "Ventrans" atlikušos 3,5 miljonus ASV dolāru. Tālāk strādājot, es pieprasīju Ventspils pašvaldībai un saņēmu Lemberga parakstītu valdes lēmumu, ka parāda piedziņa tiek atlikta uz trijiem gadiem (es saprastu, ja tā būtu Lemberga personīgā nauda). Pēc revīzijas datiem uz 1994. gada 1. janvāri akciju sabiedrība "Ventrans" ir palikusi parādā "Ventspils naftai" vēl vairāk nekā 2 miljonus latu, kas sastāda aptuveni 3,5 miljonus ASV dolāru. Kopējā "Ventspils naftas" parādu summa ir izaugusi līdz 11,5 miljoniem latu, kas sastāda apmēram 20 miljonus ASV dolāru. Komisijas rīcībā nav ziņu, ka valsts akciju sabiedrība "Ventspils nafta" būtu spērusi soļus parāda piedzīšanai caur Saimniecisko tiesu. Taču tagad ir Saimnieciskās tiesas lēmums par parāda piedzīšanu un izpildraksts, kurš diemžēl netiek pieprasīts. Parādu nepiedzīšana un atteikšanās piedzīt parādus par labu trešajai personai rada ievērojamus zaudējumus valsts budžetam. Kā piemēru var minēt likumdošanas dubultstandartu izmantošanu savtīgos nolūkos - valsts uzņēmuma "Kosmoss" pamatlīdzekļu izsaimniekošanu. Rūpniecības ministrijas komisija revīzijas aktā 1991. gada februārī norādījusi, ka valsts uzņēmuma "Kosmoss" pamatlīdzekļu pārdošana kooperatīvam "Stils" ir bijusi nelikumīga, bet bijusī Latvijas Republikas Rūpniecības ministrija nav veikusi pasākumus izdarīto nelikumību novēršanai, un līdz ar to bijušais valsts uzņēmuma īpašums tagad ir firmas "Stils" īpašumā un pārvaldīšanā. Akciju sabiedrība "Stils" no darījuma sākuma, 1990. gada, izmanto rūpnīcu "Ilģuciems" un "Pārdaugava" ēkas, kas pieder valsts uzņēmumam "Kosmoss". Starp valsts uzņēmumu "Kosmoss" un akciju sabiedrību "Stils" nav noslēgts nomas līgums. Akciju sabiedrība "Stils" nemaksā īres maksu, līdz ar to valsts uzņēmumam "Kosmoss" tiek radīti zaudējumi. Revīzijas laikā valsts uzņēmuma "Kosmoss" kopējais parāds valsts budžetam sastādīja vairāk nekā 300 tūkstošus latu. Revīzijas gaitā konstatēts, ka valsts uzņēmumam "Kosmoss" vēl ir naudas līdzekļi, kuri nav atspoguļoti uzņēmuma grāmatvedības reģistros un uzņēmuma bilancē. Valsts uzņēmuma "Kosmoss" bilancē neuzrādītie naudas līdzekļi atrodas Vācijas firmas "Thanas Dully Gmbh un Co Kb" rīcībā. Kopējais naudas līdzekļu atlikums, kas glabājas ārzemju kontos, sastāda vairāk nekā 800 tūkstošus DM. Valsts uzņēmums "Latvijas kuģniecība". Saskaņā ar veikto revīziju 1993. gada 28. septembrī "Latvijas kuģniecība" laikperiodā no 1990. gada līdz 1993. gada septembrim ir norakstījusi no savas bilances 14 kuģus, ar ko ir norakstījusi zaudējumus neamortizēto kuģu daļā vairāk nekā 7,5 miljonus latu. Norakstīšanas gaitā tika pieļauti rupji likumdošanas pārkāpumi. No 21 kuģa ekspluatācijas, kuri nodoti ārvalstu kuģošanas kompānijām, revīzijas laikā netika uzrādīta nekāda peļņa. Atļaujās par ārzemju kompānijas veidošanu uz "Latvijas kuģniecības" kuģu bāzes, kuras tika izsniegusi Latvijas Republikas Jūras lietu ministrija, nav minēti nosacījumi par obligāto iepriekšminēto uzņēmumu peļņas pārskaitīšanu "Latvijas kuģniecības" kontos, kā arī atļaujas izprasīšana no Latvijas valsts institūcijām kuģu ieķīlāšanas gadījumos. Es jums varu pateikt, ka tagad, peldot zem Libērijas karogiem, lielākā daļa kuģu ir ieķīlāta. Viss iepriekš minētais liedz iespēju kontrolēt ārzemju uzņēmumu, kuri nodibināti uz Latvijas valsts īpašuma pamata, finansiālo darbību, kā arī rod iespēju Latvijas kuģu neatgriešanai Latvijas Republikā, ja ārzemju kompānijas darbība būs neveiksmīga. Latvijas Banka. Pārbaudot Latvijas Bankas nodaļu darbību un privatizāciju, komisija konstatēja: laikperiodā no 1990. gada līdz 1993. gada vidum Latvijas Bankas nodaļas ir izsniegušas tā saucamos sliktos kredītus (nu tagad mēs zinām no avīzēm) vairāk nekā 25 miljonus latu, bet neatmaksātā procenta likme kopā ar soda naudu sastāda vairāk nekā 4 miljonus latu. Kopsummā zaudējumi sastāda vairāk nekā 25 miljonus latu. Šie zaudējumi radās lielākoties tādēļ, ka šajā laika posmā Latvijas Bankas vadība nebija izdevusi nevienu instrukciju, kas reglamentētu Latvijas Bankas nodaļu darbību kredītu jomā. Tas deva iespēju negodīgiem uzņēmējiem ņemt arvien lielākus un lielākus kredītus, tos neatdodot un neatmaksājot procentu likmes par kredītu resursiem, kā arī sedzot vienu kredītu ar no jauna paņemto kredītu, dažreiz pat vienā un tajā pašā Latvijas Bankas nodaļā. Šie "sliktie" kredīti šobrīd ir iekļauti jaunizveidotajā Valsts Universālās bankas bilancē. Šobrīd ir izstrādāta valdības programma, kurā paredzēts segt "sliktos" kredītus no valsts budžeta, atbrīvojot no atbildības par "slikto" kredītu izsniegšanu Latvijas Bankas vadību, kaut viņu darbība "slikto" kredītu izveidē bija apzināta. Valsts Bankas prezidents Einars Repše paskaidroja komisijai: "... Repšem, kuram galva pilna ar daudzām svarīgām problēmām, būtu bijis neloģiski sākt mācīt baņķierus uz vietām. Mēs apzināti gājām uz to, ka nodaļu vadītājiem bija pilnīga brīvība lemt un atbildēt. " Tikai līdz šim neviens nav atbildējis par to. Kā izriet no Einara Repšes atbildes komisijai, Latvijas Bankas nodaļu nekontrolētības dēļ Latvijas Bankas vadība ir par iepriekš minētajām problēmām uzzinājusi tikai tad, "kad nodaļas jau bija pārgājušas privatizācijas fondā", tas ir, trīs gadu laikā neviens neko nezināja. Kā izriet no Einara Repšes atbildes komisijai, visa Latvijas Bankas peļņa 1993. gadā ir 7 miljoni 913 tūkstoši latu. Ja mēs paskaitīsim, cik viņi ir pazaudējuši, tad mēs sapratīsim. Lai nosegtu "slikto" kredītu apjomu, Latvijas Bankai jāstrādā vairāk nekā četrus gadus. Šajā sakarā ļoti dīvaini izklausās Latvijas Bankas prezidenta "slikto" kredītu novērtējums: "Daļēji to var uzskatīt par zināmu skolas naudu. " 1993. gada decembrī komisija pieprasīja Valsts kontrolei veikt tematiski komplekso revīziju Latvijas Bankā, pieaicinot starptautiskas auditfirmas speciālistus. Līdz šim laikam komisija nav saņēmusi nekādu atbildi; tas liedz iespēju kompleksi izvērtēt Latvijas Bankas darbību. Tālāk. Krievijas Federācijas bruņoto spēku objektu pārņemšana, Latvijas komunistiskās partijas un LPSR VDK darbības izbeigšana un īpašumu pārņemšana. Tā kā jūs, cienījamie deputāti, bijāt līdz šim klausījušies debatēs Kostandas runu, tad, saskaņojis ar Kostandu, es jums pateikšu tikai secinājumus. Pirmais. Krievijas Federācijas bruņoto spēku objektu pārņemšana. Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumi un darbība. Latvijas Republikas Augstākā padome un tās Aizsardzības un iekšlietu komisija jautājumos par Krievijas bruņoto spēku objektu apzināšanu un pārņemšanu laikā no 1990. gada līdz 1993. gadam darbojusies apmierinoši. Īpaši jāatzīmē, ka 1990. gadā un 1991. gadā tieši Augstākās padomes deputāti bija tie, kas organizēja un veica šo darbu, patiesībā tas bija jāveic Ministru padomei un tās institūcijām. Kā neapmierinoša jāvērtē Augstākās padomes nespēja panākt, lai Ministru padome praksē īstenotu likumdevēja pieņemtos lēmumus. Latvijas Republikas Ministru padomes darbība. Savukārt Ministru padomes Militāro objektu pārņemšanas komisija savas darbības laikā, līdz 1993. gada jūnijam, strādāja gausi, nespēja operatīvi pieņemt lēmumus, tādējādi kavējot pārējo objektu tālāku izmantošanu - atdošanu likumīgajiem īpašniekiem, privatizāciju un tā tālāk. Līdz ar to šī komisija radīja priekšnoteikumus daudzu objektu izlaupīšanai. Dineviča un viņa vadītās Militāro objektu pārņemšanas komisijas bezatbildībai bijušas postošas sekas valsts saimniecībā. 1993. gada pavasarī desmitiem neizskatītu priekšlikumu sakrājās un iestrēga Ministru padomes Militāro objektu pārņemšanas komisijā. Kad pēc Augstākās padomes darbības izbeigšanas arī Ministru padomes Militāro objektu pārņemšanas komisija pārtrauca darbību, militāro objektu pārņemšana vēl vairāk sarežģījās, un tikai pēc Saeimas Izmeklēšanas komisijas ziņojuma un pēc jautājuma apspriešanas Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā jaunais Ministru kabinets organizēja šīs pārtrauktās darbības atjaunošanu. Ministru padomes Krievijas bruņoto spēku izvešanas kontroles biroja darbs attiecībā uz karaspēka daļu uzskaites jautājumiem vērtējams apmierinoši, bet kopumā Ministru padomes darbība Krievijas militāro objektu pārņemšanā vērtējama neapmierinoši. Latvijas Republikas pašvaldību darbība. Daudzas pašvaldības - rajonu, pilsētu, pagastu - ir centušās panākt ātrāku Krievijas bruņoto spēku izvešanu no savas teritorijas. Piemēram, Kuldīgas rajona Skrundas pagasta, Rudbāržu pagasta, Raņķu pagasta, Laidu pagasta pašvaldības pieņēmušas noteiktus lēmumus Latvijas Republikas Ministru padomei 1992. gadā. Kuldīgas rajona Tautas deputātu padome 1992. gada rudenī pieņēma lēmumu atvienot uz trijām dienām elektroenerģijas piegādi Skrundas radiolokācijas stacijai, jo tika liegts veikt pārbaudi garnizona teritorijā. Jāmin arī cīņa par Saldus rajona Zvārdes poligona likvidēšanu un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas vadības enerģiskā rīcība. Diemžēl ļoti daudzas pašvaldības nav pildījušas Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu "Par ārvalstu militāro resoru pārziņā esošo objektu uzskaiti un kontroli", un viņu rīcībā nav pilnīgas informācijas par Krievijas karaspēka objektiem. Šāda attieksme un operatīvas uzskaites un kontroles trūkums ir radījušas šādas tendences: karaspēka daļas atstāj objektus, bet pašvaldība par to nemaz nezina; karaspēka daļu atstātie objekti tika pārņemti, nepieaicinot vietējo pašvaldību pārstāvjus un bez viņu ziņas, piemēram, Ventspils rajonā un Liepājas rajonā tā rīkojās Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Robežsargu brigāde un Jūras spēki; vēl biežākas ir situācijas, kad militārais objekts ir iedalīts pašvaldībai, bet tā par to neliekas ne zinis. Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par pagasta pašvaldību un pilsētu pašvaldību" noteica, ka īpašuma pārdošanas vai izmantošanas gadījumos jārīko izsoles un konkursi. Vairumā gadījumu nekādi konkursi vai izsoles nav notikušas. Vēl ļaunāk - pašvaldības nav pieņēmušas nekādu lēmumu par objektu tālāku izmantošanu, kaut vai lēmumu par objekta nojaukšanu. Tā ir noticis ar militārajiem objektiem Liepājas rajona Grobiņā, Pāvilostā, Vaiņodē un citur. Latvijas pašvaldību darbs operatīvās informācijas iegūšanā par Krievijas bruņoto spēku objektiem Latvijā vērtējams neapmierinoši; militāro objektu regulārā apsekošana, pārņemto objektu apsardzes un tālākas izmantošanas organizēšana ir - ar dažiem izņēmumiem - vērtējama neapmierinoši. Nav aprēķināti galīgie zaudējumi, kurus laikā no 1990. gada līdz 1994. gadam nodarījušas Latvijā esošās Krievijas karaspēka daļas, - nav galīgā aprēķina par Krievijas armijas patērētajiem resursiem un vides piesārņojumiem. Daudzviet, Krievijas karaspēkam atstājot aizņemto objektu, nav sastādīts pieņemšanas un nodošanas akts, nav aktu par ekonomiskajiem zaudējumiem. Vēl dīvaināk, ka apsekošana notikusi formāli un tiek slēpti Latvijai nodarītie zaudējumi. Piemēram, Dineviča 1993. gadā apstiprinātajā, parakstītajā aktā Nr. 2 par nerūdas izrakteņu kombinātu Nr. 462, kurš atrodas Aizkraukles rajona Pļaviņās, ir rakstīts, ka pārbaudīts ekoloģiskais stāvoklis un ka objekts nav nodarījis Latvijas valstij ekonomiskos zaudējumus (kaut gan gadu desmitiem ilgi mūsu valsts derīgos izrakteņus militāristi te raka, sasmalcināja un izkaisīja Baltijas kara apgabala militārajos objektos). Krievijas Federācijas bruņoto spēku objektu pārņemšana Latvijā laika posmā no 1990. gada līdz 1993. gadam ir notikusi neapmierinoši, tādēļ radušies ekonomiskie zaudējumi Latvijas Republikai, notikusi valsts īpašuma izlaupīšana. Tagad - daži secinājumi par Latvijas kompartijas darbības izbeigšanas gaitu un tās īpašuma pārņemšanu. Nav bijusi Augstākās padomes LKP īpašuma pārņemšanas komisijas atskaite, šī komisija nerakstīja darba sēžu protokolus, nav pieejami tās lēmumi vai citi materiāli. Augstākās padomes LKP īpašuma pārņemšanas komisija nav veikusi savu darbu, tādēļ pazuduši daudzi LKP arhīvu dokumenti, nav skaidrības par LKP naudas līdzekļu likteni - un tā tālāk. Sevišķi ir jāatzīmē komisijas priekšsēdētāja Viļa Selecka bezatbildība un bezdarbība. Pie Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas tika izveidots Totalitārisma seku dokumentācijas centrs, sākta represēto kartotēkas, LKP materiālu krātuves un VDK materiālu krātuves veidošana, radīta arī Prokuratūras izmeklēšanas pārvalde. Kaut arī Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija skaitījās parlamenta pakļautībā, Augstākā padome nav vadījusi un kontrolējusi komisijas darbu. Šī komisija no 1991. līdz 1993. gadam nebija ierosinājusi nevienu krimināllietu, kaut vai atjaunojusi un pabeigusi tādas krimināllietas kā "Litenes notikumi" vai "Materiāli par Alfonu Noviku". Latvijas Republikas Augstākās padomes un tās izveidoto institūciju darbība Latvijas kompartijas darbības izvērtēšanā, pretvalstiskās darbības izbeigšanā, kā arī īpašuma pārņemšanā vērtējama neapmierinoši. Augstākā padome lielākoties aprobežojās ar deklaratīviem paziņojumiem, vilcinājās pieņemt tiešus, pret Latvijas komunistiskās partijas darbību vērstus lēmumus. Ministru padomes un Augstākās padomes veidotās komisijas LKP īpašumu pārņemšanai nav izmeklējušas kompartijas naudas līdzekļu likteņus. Turklāt netika ievērots arī Augstākās padomes lēmuma "Par LKP antikonstitucionālo darbību Latvijas Republikā" 3. punkts, kas uzdeva pārtraukt naudas līdzekļu izmaksu no Latvijas kompartijas struktūrvienību norēķinu kontiem, kā arī attiecīgais Ministru padomes rīkojums Nr. 318-r. Konstatēts, ka izmaksas no LKP kontiem notikušas gan 1991. gada beigās, gan 1992. gadā ar Latvijas Bankas toreizējā prezidenta vietnieka Berga-Bergmaņa un citu atbildīgu bankas darbinieku atļauju. LKP darbības izbeigšana un tās īpašumu pārņemšana notikusi neapmierinoši. Tā rezultātā Latvijas valstij nodarīti ekonomiskie zaudējumi, notikusi svarīgas dokumentācijas iznīcināšana un valsts īpašuma izlaupīšana. LPSR Valsts drošības komitejas īpašuma pārņemšana. Latvijas Republikas Augstākās padomes darbība LPSR VDK darbības izbeigšanā. Kaut arī 1990. gada sākumā Johansons ar plenārsēdes balsojumu netika apstiprināts vienlaikus ar Ministru padomes sastāvu, faktiski (tāpat kā LPSR laikā) LPSR VDK priekšsēdētājs turpināja skaitīties valdības loceklis, bet tikai kādu laiku parakstījās nevis kā VDK priekšsēdētājs, bet kā VDK priekšsēdētāja vietas izpildītājs. 1990. gada 16. jūlijā Augstākās padomes lēmumā tika konstatēts, ka PSRS valsts drošības iestāžu darbība Latvijā nav tiesiski pamatota, un uzdots Augstākās Padomes Prezidijam izveidot deputātu komisiju VDK statusa noteikšanai Latvijas Republikā. Šo komisiju vadīja Einars Repše. Tā 1990. gada oktobrī un novembrī savāca ziņas par normatīvajiem aktiem, par I daļām un citām ar slepenības režīma nodrošināšanuu saistītām struktūrvienībām. Komisija sagatavoja arī vairākus lēmuma projektus par VDK statusu, kuros bija paredzēts, ka VDK pārstāj būt Latvijas valsts struktūrvienība un VDK darbiniekiem jāatņem Latvijas valsts pārstāvju statuss. Taču līdz akceptēšanai plenārsēdē šie lēmumu projekti nenonāca - Einara Repšes vadītā komisija pārtrauca darbu. Kāpēc? Par to Einars Repše Saeimas Izmeklēšanas komisijai atbildi nav sniedzis. Bankas prezidents raksta, ka pagājis pārāk ilgs laiks, lai kaut ko varētu atcerēties. Pēc 1991. gada "augusta apvērsuma" mēģinājuma 24. augustā Augstākā Padome pieņēma lēmumu "Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā". Tika izveidota deputātu komisija VDK īpašuma pārņemšanai Viļa Selecka vadībā. Tā sapulcējās uz dažām sēdēm, kuras netika pat protokolētas. Nekādi dokumentāri lēmumi netika pieņemti. Netika sniegta atskaite Augstākajai padomei par padarīto darbu. Vilis Seleckis vienpersonīgi izlēma, ka komisija uzdevumu ir "izpildījusi" un tāpēc darbību izbeidz. Faktiski Viļa Selecka rīcības dēļ komisija neizpildīja Augstākās padomes lēmumu par VDK īpašuma pārņemšanu. Komisija nav parakstījusi VDK likvidācijas un pārņemšanas aktu. Vilis Seleckis ignorēja Augstākās padomes 1991. gada 24. augusta lēmuma 12. punktu, kas uzdeva šai komisijai pārņemt VDK operatīvo arhīvu un kartotēkas. Viļa Selecka bezatbildības un komisijas kontroles trūkuma dēļ, ļaujot visu kārtot Ministru padomes pilnvarotajam A. Borovkovam, bija radušies priekšnoteikumi VDK materiālu iznīcināšanai vai izvešanai uz Krieviju. Tikai pateicoties nesankcionētai deputāta Muciņa rīcībai kopīgi ar Augstākās padomes apsardzes darbiniekiem, Latvijas valsts īpašumā tika pārņemta VDK aģentu kartotēka un atvesta "maisos" uz Augstākās padomes ēku 1991. gada 27. novembrī. 1991. gada 27. augustā Augstākās padomes Prezidijs izveidoja vēl vienu komisiju Simsona vadībā. Tika pieņemts lēmums "Par komisijas izveidošanu sarunām ar PSRS VDK par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma "Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā" realizēšanu". 1991. gada 29. augustā PSRS VDK panāca protokola "Par savstarpējām saistībām starp Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidiju un PSRS VDK, īstenojot Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu "Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā"" parakstīšanu. Protokolu no Latvijas puses parakstīja Augstākās padomes Prezidija pilnvarotais Simsons, bet no otras puses - PSRS VDK pilnvarotais F. Mjasņikovs. Protokols noteica, ka LPSR VDK tiek saglabātas atsevišķas tās funkcijas, ka tiek turpināta VDK slepenā lietvedība, ka VDK turpinās apsargāt pašas VDK apsardze kopā ar Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas darbiniekiem. Šis Simsona parakstītais protokols bija pretrunā ar Augstākās padomes lēmumu par VDK darbības izbeigšanu un atstāja VDK likvidāciju pašu VDK darbinieku ziņā. Tas vērtējams kā sadarbība ar VDK pretēji Latvijas Republikas valsts interesēm un kvalificējams kā nodevība pret Latvijas valsti. Latvijas amatpersonu piekāpību nekavējās izmantot PSRS VDK, 1991. gada 2. septembrī izvirzot savas tiesības uz bijušās LPSR VDK speciālajiem tehnikas līdzekļiem, autotransportu un ieročiem. P. Simsona komisijas locekļi 1991. gada rudenī vairākkārt tikās ar PSRS VDK pārstāvjiem, izskatīja Krievijas sagatavoto dažādo vienošanos protokolus, taču nezin kāpēc netika izstrādāti Latvijas puses priekšlikumi. Neviena savstarpējā tikšanās ar VDK nav protokolēta, nav ticis pieņemts un dokumentēts neviens lēmums. Tā ir rupja nolaidība. Vienlaikus Simsons pārkāpa Augstākās padomes Prezidija dotās pilnvaras un ar nepārdomātiem rīkojumiem radīja vēl lielāku sajukumu VDK rajona komiteju īpašuma pārņemšanā. Piemēram, 1991. gada 2. septembrī Simsons visām rajonu pašvaldībām izsūtīja rakstisku rīkojumu, norādot, ka pārņemtie VDK dokumenti un ieroči jānogādā Rīgā. Tas radīja liktenīgus pārpratumus -pašvaldības pārņemtos materiālus atveda un nodeva Rīgas VDK galvenajā ēkā Stabu ielā tieši čekistu rokās. Ne 1992. gadā, ne 1993. gadā Simsons un viņa vadītā komisija nav sniegusi nekādas atskaites Augstākajai padomei, nav bijušas sarunas par VDK mantas un dokumentu atgūšanu, šie jautājumi nav ierosināti delegācijai starpvalstu sarunām. 1990. un 1991. gadā Augstākās padomes rīcība, lai izbeigtu VDK darbību, vērtējama kā neapmierinoša. 1991. gada rudenī izveidoto V. Selecka un Simsona vadīto komisiju darbība VDK likvidācijā vērtējama neapmierinoši. Ministru padomes darbība VDK likvidācijā. Ministru padomes priekšsēdētājs Godmanis ne reizi neizvirzīja jautājumu par to, lai pārtrauktu LPSR VDK darbību. Latvijas Republikas Ministru padome VDK jautājumā nepieņēma nevienu normatīvo aktu, kur noteiktu norobežošanos no šīs okupācijas režīma represīvās iestādes. Tieši otrādi. LPSR VDK priekšsēdētājs faktiski bija Latvijas Republikas Ministru padomes loceklis. Kad saskaņā ar Ministru padomes 1990. gada 29. maija rīkojumu nr. 7-r Latvijas Republikas valdības dienesta automašīnām tika iedalītas jaunas numura zīmes, to piešķīra arī VDK priekšsēdētāja automašīnai. Līdzīgi 1991. gada 26. martā Latvijas Republikas Ministru padome izdeva rīkojumu nr. 112-r, kurš uzdod ne tikai Prokuratūrai un Iekšlietu ministrijai, bet arī Valsts drošības komitejai "pilnībā realizēt savas funkcijas". Ministru padomes priekšsēdētāja palīgs drošības jautājumos A. Bunka pēc 1991. gada asiņainā "janvāra apvērsuma" mēģinājuma notikumiem centās pārliecināt Augstākās padomes deputātus, ka Augstākajai padomei jāpieņem politisks lēmums - pārveidot LPSR VDK par Latvijas Republikas VDK, citādi būšot sagaidāma neaprēķināma rīcība no VDK darbinieku puses. Pēc "augusta puča" sekoja jau minētais 1991. gada 24. augusta lēmums "Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā". Ministru padome tikai 1991. gada 4. oktobrī - tātad pēc pusotra mēneša - izdeva rīkojumu nr. 384-r, uzdodot valdības lietu ministra vietniekam V. Zeikatam vadīt visu VDK ēku un transporta pārņemšanu, bet apstiprinātajam Latvijas Republikas Ministru padomes pagaidu pilnvarotajam valsts drošības jautājumos A. Borovkovam vadīt LPSR VDK sakaru sistēmu, bruņojumu, operatīvās tehnikas, operatīvās lietvedības lietu, materiālu, kartotēku un citu operatīvās informācijas datu banku, krimināllietu un visa arhīva materiālu pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā. Ar Borovkova atļaujām izvesti vai iznīcināti daudzi VDK dokumenti, kā arī tehniskie līdzekļi. Atbildot uz jautājumu par VDK dokumentu atlasi un iznīcināšanu, K. Rancāns komisijai teica, ka tika izpildīti atsevišķi mutiski norādījumi. Nebija nedz oficiālu rakstveida norādījumu, nedz oficiālu mutisku norādījumu. Visus norādījumus deva Borovkovs un pulkvedis, kas bija atbraucis no Maskavas. Nav atrodama informācija par A. Borovkova un viņa pieaicināto speciālistu darba rezultātiem, nav arī valdības pilnvarotā pārstāvja Borovkova parakstīta galvenā akta, ka viņš paveicis valdības uzdoto VDK likvidācijā un īpašuma pārņemšanā. Ministru padomes rīcība, it īpaši tās priekšsēdētāja Godmaņa un valdības pagaidu pilnvarotā valsts drošības jautājumos Borovkova darbība vērtējama neapmierinoši. 1991. gada 29. augustā P. Simsona un F. Mjasņikova parakstītā protokola 8. punktā noteikts, ka VDK kontos esošie naudas līdzekļi tiek pārskaitīti atpakaļ PSRS budžetā. Kāpēc Latvijas puse tam piekrita, kāpēc Latvijas Bankai nav bijis nekādas informācijas par VDK kontiem - tas vēl ir jānoskaidro. Daudzi VDK dokumenti nenonāca Latvijas īpašumā. Joprojām nav izveidots precīzs pārskats par dokumentiem, kuri izvesti uz Krieviju, kuri dokumenti pārņemti Latvijā un kā sadalīti starp Iekšlietu ministriju, VESAD, Prokuratūru, Valsts arhīvu, Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisiju un tā tālāk. VDK materiāli Rīgā tika pārņemti tikai daļēji. Piemēram, Latvijas Policijas akadēmija pārņēma VDK bibliotēkas fondus, taču ieguva gandrīz tikai Ļeņina un Marksa kopotos rakstus, akadēmijai netika nodoti specbibliotēkas fondi. Ļoti daudzus materiālus VDK darbinieki iznīcināja. 1991. gada oktobrī un novembrī LPSR VDK darbinieki turpināja atlasīt un iznīcināt dokumentus ar Ministru padomes pilnvarotā A. Borovkova atļauju. Latvijas Republikas Prokuratūra nav ierosinājusi nevienu krimināllietu par šādiem faktiem. Praktiski visas bijušās VDK amatpersonas - gan E. Johansons, gan J. Trubiņš, gan M. Saša-Zaša, kā arī VDK īpašuma pārņemšanas komisijas priekšsēdētājs V. Seleckis komisijai apliecināja, ka VDK gribēja nodot Latvijas valdībai dokumentus un īpašumus, bet to nevarēja izdarīt - Augstākās padomes un Ministru padomes pilnvarotās amatpersonas... Tūlīt... Cik vēl laika ir atlicis?".
• 1994_09_08-seq64 language "lv".
• 1994_09_08-seq64 speaker Igors_Bukovskis-1956.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q822919.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q211.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q649.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q4294315.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q2660080.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q37.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q21625222.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q33.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q16.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q148.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q687709.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q39731.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q159.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q4459436.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q2167704.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q15628977.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q4294480.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q25931626.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q80021.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q3315274.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q183.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q38.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q15180.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q471678.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q34.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q80919.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q9005.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q36036.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q5244326.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q16350469.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q6111970.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q18857363.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q2502537.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q2537847.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q79854.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q210822.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q7536677.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q6111433.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q646756.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q1014.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q193159.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q1780610.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q21011161.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q6866808.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q22979185.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q16355640.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q960031.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q6497410.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q4337942.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q47282.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q29188901.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q865.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q957035.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q28753960.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q16358864.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q4322752.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q4148973.
• 1994_09_08-seq64 mentions Q28733038.