Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_08-seq50> ?p ?o. }

• 1994_09_08-seq50 type Speech.
• 1994_09_08-seq50 number "50".
• 1994_09_08-seq50 date "1994-09-08".
• 1994_09_08-seq50 isPartOf 1994_09_08.
• 1994_09_08-seq50 spokenAs 46.
• 1994_09_08-seq50 spokenText "Priekšsēdētāj, kolēģi! Es aicinātu jūs no politiskiem disputiem un no argumentācijas prasmes pāriet pie tāda reāla jautājuma: vai mēs gribam šo jautājumu risināt vai negribam? Ja negribam, tad mēs atradīsim pietiekamus juridiski formulētus teikumus un Kārtības ruļļa punktus, lai to noraidītu. Ja mēs gribam to risināt, tad tas ir grūti un ir jāmeklē optimālākais ceļš. Šajā sakarībā man tomēr ir tādas pārdomas saviem kolēģiem. Vai mēs tīri pareizi darām, ka, apspriežot kādu jautājumu, minam uz mūsu dzirdi, uz mūsu psihi ļoti iedarbīgus piemērus un argumentus, bet kuri faktiski ir nesalīdzināmi. Teiksim, skolotāju algas un kombinātu neapmaksātie parādi zemniekiem. Tie ir nesalīdzināmi lielumi, un tā rīkoties nevajadzētu. Tik tiešām te iepriekšējais runātājs pareizi teica. Vēl atcerēsimies pensionārus, un 650 000 cilvēku Latvijā tūlīt būs satracināti. Alga, kaut vai maziņa, bet tā ir. Zemniekam samaksas par pienu nav, un tā nav tikai bērnu izglītošana. Tā ir šī zemniecības attīstība. Tā ir šī kombināta būtība, vai būs darba vietas strādniekiem, kas tajā kombinātā strādā, vai ne. Un šis jautājums ir jārisina. Tālāk vilkt to vairs nevar, ja vien mēs neesam slēpti lobiji ārzemju lielajām lauksaimniecības produkcijas eksportētājām firmām, kuras noteikti garantēs pabarot Latvijas tautu ar sauso pienu vai ko citu. Un mēs esam nonākuši faktiski no vairāk kā 600 000 liellopiem, slaucamām govīm, jau pie 300... vai nedaudz vairāk. Pusi esam izkāvuši. Un ko lai dara zemnieks tālāk ar to pienu, ja viņam nemaksā? Viņam ir vienīgais reālais ceļš, kas nerunā pretī ētikai un dabai, - šo pienu izdzirdīt cūkām. Un tomēr viņš nespēs konkurēt ar pēc Dānijas termiņiem izturētām cūkām, kas šeit nāk iekšā. Tik un tā. Tā ka tā nav izeja. Ir jārisina šis jautājums. Rozentāls pieminēja agrākās piensaimnieku sabiedrības, kuru daļa nav saņemta šajā privatizācijā, un pieminēja arī to, ka šie kombināti tika privatizēti ar visiem valsts parādiem. Vai šodien mēs varam iztikt bez tiem kombinātiem? Nē! Mēs to apzināmies, un to apzinās arī valdība. Bet apzinās vēl arī otru - var nerisināt jautājumu vēl trīs vai četrus mēnešus, kaut kā jau pavilks. Skaidrs, ka kaut kā tas zemnieks pavilks. Es nedomāju, ka viņi rīkos masveida pašiznīcināšanos. Taču mūsu pienākums laikam ir to problēmu risināt. Tātad, lai varētu šo jautājumu risināt, kas valdībai būtu jādara. Šie privatizētie piena kombināti praktiski ir bankrotējuši, tie nespēj maksāt. Un tad tie ir jānacionalizē no jauna un jāuztur no budžeta, lai darbojas, kamēr mēs izskatām jautājumu par to, vai šodien ir vajadzīgi tik daudzi lieli monstri. Taču, ja mēs sāksim tautsaimniecībā šo jautājumu izstrādāt, mēs noteikti nonāksim vēl pie vienas tēmas - vai nevajag pagastos veidot mazos piena kombinātus, kur transporta izdevumi ir ļoti mazi. Tie nav vairs kombināti, bet tās ir pienotavas, krejotavas. Tātad atstājot tos lielos, lai no šejienes savāktu pārpalikušo vājpienu biezpiena pārstrādei, siera izgatavošanai, vest krējumu un tā tālāk. Kādreiz tas bija. Un pat skatīja jautājumu par to, ja viens pagasts stiepās 15-20 kilometru garumā, tad šī piensaimnieku biedrība uzskatīja par ekonomiski izdevīgu vienā pagastā organizēt divas piena savāktuves ar sākotnējo pārstrādi. Mēs šodien esam pieķērušies šiem lielajiem kombinātiem ar ārkārtīgi lieliem pamatkapitāla ieguldījumiem pamatfondos, bet es domāju, ka tie ir vajadzīgi, jo, agri vai vēlu, vai tad tiešām mēs paši nebarosim sevi un arī savu produkciju necentīsimies pārdot ārzemēs? Tātad tas ir laika jautājums un ir jānodrošina šī samaksa. Kā es saprotu, Kārtības rullis šodien aizliedz mums nodot šo jautājumu papildu izskatīšanai - izvērtēšanai gan vienā, gan otrā komisijā. Tā es esmu sapratis šodienas informāciju. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu tādā veidā, kāds tas ir par šo līdzekļu piešķiršanu, lai varam beidzot sākt strādāt, jo tā nav tikai alga zemniekam, bet tā ir zemniecības attīstība. Vienīgā summa, kas var ienākt katru mēnesi. Pārējo viņš gaida gadu. Un mēs zinām, ka šodienas zemnieks gadu gaidīs, jo šā rudens ražu viņš realizēt nevar. Un viņam ir jādomā, lai peles un žurkas to nenoēstu, un jācer uz nākamo gadu, ka viņš to realizēs. Es lūdzu atbalstīt un pārdomāt šāda formāla jautājuma būtību. Paldies.".
• 1994_09_08-seq50 language "lv".
• 1994_09_08-seq50 speaker Gunars_Resnais.
• 1994_09_08-seq50 mentions Q211.
• 1994_09_08-seq50 mentions Q35.