Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_08-seq29> ?p ?o. }

• 1994_09_08-seq29 type Speech.
• 1994_09_08-seq29 number "29".
• 1994_09_08-seq29 date "1994-09-08".
• 1994_09_08-seq29 isPartOf 1994_09_08.
• 1994_09_08-seq29 spokenAs 46.
• 1994_09_08-seq29 spokenText "Par šiem piena kombinātiem. Ja Kehra kungs nezina, tad ir ļoti slikti, jo šīs sarunas ir risinātas no paša sākuma. Šis punkts ir bijis ielikts iepriekšējās valdības deklarācijā kā koalīcijas vienošanās, šī kombinātu atveseļošana. Šī summa visu laiku ir spriesta. Ja šeit nav informācijas, tad tas ir ļoti slikti. Tas nozīmē, ka neesam lietas kursā par to, kas notiek pakļautībā esošajos fondos un struktūrās. Kāpēc ir šīs summas? To ir vienkārši izskaidrot. Principā tie mīnusi ir tie, kas radušies, piena ražotājiem pārņemot kombinātus. Šie kombināti - tātad visi pozitīvie uzkrājumi, apgrozāmie līdzekļi - nesedz kreditoru parādus, līdz ar to uzņēmuma cena ir mīnusā. Šie kombināti ir pārņemti, bet tur, protams, ir daudz problēmu, kāpēc tas tā ir radies. Tomēr principā šie kombināti ir paņemti, lai gan pat pamatlīdzekļi un apgrozāmie līdzekļi nesedz kreditoru saistības. Un tāpēc šiem uzņēmumiem šobrīd ir ļoti smags stāvoklis. Lai gan kopumā stāvoklis ar nemaksu par pienu ir uzlabojies, tās ir samazinājušās vairāk nekā trīskārtīgi, tomēr šiem piena kombinātiem ir lielas problēmas, jo principā šīs summas ir jāsedz no realizācijas jauniegūtās peļņas, kura arī sakarā ar importa produkcijas pieplūdumu ir ļoti niecīga. Par šiem jautājumiem sarunas ir bijušas jau kopš iepriekšējās valdības izveidošanas, ir bijušas arī sarunas par to, ka tas būtu sedzams no Valsts privatizācijas fonda, un nekad tas netiek prasīts no citiem līdzekļiem, bet tikai no līdzekļiem, kas iegūti no lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas. Šobrīd tādi ir iemaksāti vismaz 300 000, bet šogad, pēc mūsu aprēķina, kopumā vajadzētu ienākt ap miljonu latu. Un vēl miljonam dolāru no Ķekavas "Balticolor", kam šobrīd ir te iemaksa privatizācijas fondā, - tātad no lauksaimniecības uzņēmumiem. Taču lauksaimniecības uzņēmumos principā šai sanācijai nav izmantots gandrīz nekas, ja neskaita apmēram 70 000. Tāpēc es uzskatu, ka šī prasība ir pamatota. Pie tam es gribu teikt, ka sanācija (sanācijas definīcija likumā ir precīzi noteikta) nav tikai naudas iedošana un norakstīšana. Sanācijas formas ir dažādas, un šeit var būt arī bezprocenta kredīts uz ilgāku termiņu, lai radītu apgrozāmos līdzekļus un dabūtu šo naudu atpakaļ privatizācijas fondā, var būt arī nodokļu atlaides un tā tālāk. Sanācijas definīciju šim projektam pieņēma manā redakcijā, un es ļoti daudz vārdnīcu un dažādu izziņu materiālu toreiz izskatījos, jo principā iepriekš mums bija ļoti lielas domstarpības ar Valsts īpašuma privatizācijas fondu un Skultes kungu, kurš traktēja sanāciju ievērojami citādāk, - ka tas ir pavisam cits process, taču jaunajos likumu labojumos par privatizācijas fondiem ir ielikts tieši tādā formā, kā es teicu. Tātad šeit nav runas tikai par dāvināšanu, varbūt, sliktākajā gadījumā, varētu būt uz kādiem trim vai četriem gadiem 5-7% kredīts, lai šie uzņēmumi varētu sākt normāli atveseļoties. Un pats būtiskākais, kas šeit izskanēja, ir tas, ka paradoksāli šo jautājumu saistām ar lauksaimniecību. Uzņēmumu privatizācija, sanācija vai rehabilitācija ir viens no izšķirošajiem pasākumiem, kā valsts rada sev dzīvotspējīgu privāto rūpniecību. Šobrīd mums nav skaidra ne sanācijas, ne rehabilitācijas metodika. Principā tas ir Ekonomikas ministrijas lauciņš, kur vajadzētu būt Ekonomikas ministrijas iestrādēm. Un, protams, ja mēs šādā veidā privatizējam, tad pat tie uzņēmumi, kuriem būtu vajadzīgas nelielas injekcijas dažādās sanāciju formās... Kā jau es teicu, šeit formas var būt ļoti dažādas. Protams, nav ko brīnīties, ka rūpniecībā paliek drupas, ka lauksaimniecībā pārstrādes uzņēmumus pārvērš par gruvešu kaudzēm. Ir, protams, uzņēmumi, kuru atveseļošana nav iespējama un, iespējams, arī kādreiz nav vajadzīga. Bet ir arī stratēģiskas šīs nozares un kombināti, kuriem tā noteikti ir vajadzīga. Piena kombināti, manuprāt, pieder pie vienas no šīm nozarēm. Arī šeit, protams, ir, kā jau teica, Krāslavas kombināts, kuru pašreiz neizdodas privatizēt, un ir ļoti iespējams, ka kāds no šiem "liekajiem" kombinātiem varbūt nebūs saņēmējs, jo vienkārši nebūs iespējams to izdarīt. Tomēr šiem četriem kombinātiem, kur ir visai daudzi piena ražotāji iesaistīti, šī sanācija ir ļoti nepieciešama. Arī lēmuma projektā nav norādīti ne termiņi, ne kas cits. Tātad principā tas varētu notikt līdzekļu ienākšanas gaitā, un, kā jau es teicu, šeit varētu arī neaiztikt citus līdzekļus, bet tikai tos līdzekļus, kas ienāk no lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas. Un šeit tas ir pat iespējams, tāpēc ir rakstīts "sanācija", nevis "līdzekļu dāvināšana". Es ceru, ka nākamajai valdībai atliks vairāk laika domāt par savas rūpniecības privatizāciju un dzīvotspēju pēc privatizācijas. Tad tiks izstrādāta šī sanācijas, rehabilitācijas shēma, kādā veidā tas tiks darīts un kā tas atsauksies arī uz citiem uzņēmumiem. Šī sanācija, - es vēlreiz uzsvēru - nav domāta tikai naudas dāvināšanai, tad mēs būtu rakstījuši "atdot" un "norakstīt". Tas ir Ministru kabineta kompetencē, Ekonomikas ministrijas kompetencē, cik tas ir vajadzīgi. Es domāju, ka, protams, šī summa ir diezgan liela. Piena nozare ir viena no tām, kas zemniekam dod kārtējos ieņēmumus, lai varētu izdzīvot, tātad piena realizācija rit nepārtraukti. Un no tā, cik regulāri viņš saņem šo naudu, ir atkarīga gan viņa dzīve, gan viņa bērnu iespējas skoloties, gan daudzi citi apstākļi. Un šie kombināti, kuri tika nosaukti, kam ir šis te mīnus... Jūs jau zināt, ka Aizputē bija badastreiks. Jā! Es, protams, neuzskatu, ka streiks ir labākais līdzeklis kaut kādu noteiktu prasību sasniegšanai. Es uzskatu, ka šis jautājums ir risināms citā ceļā. Ir jānāk uz Saeimu un pie valdības, lai viņus uzklausītu un pieņemtu atbilstošus lēmumus. Es ceru, ka Saeima sadzirdēs šo cilvēku balsis un pieņems šo lēmumu, jo šeit nav noteikti ne termiņi, ne kas cits. Un šeit nav noteikts, ka tai naudai jātiek norakstītai. Es lūdzu atbalstīt tos tūkstošus zemnieku, kuriem šobrīd trūkst naudas, lai skolotu bērnus skolās. Paldies.".
• 1994_09_08-seq29 language "lv".
• 1994_09_08-seq29 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1994_09_08-seq29 mentions Q822919.
• 1994_09_08-seq29 mentions Q21625222.
• 1994_09_08-seq29 mentions Q8080291.
• 1994_09_08-seq29 mentions Q7537005.
• 1994_09_08-seq29 mentions Q2232297.