Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_08-seq18> ?p ?o. }

• 1994_09_08-seq18 type Speech.
• 1994_09_08-seq18 number "18".
• 1994_09_08-seq18 date "1994-09-08".
• 1994_09_08-seq18 isPartOf 1994_09_08.
• 1994_09_08-seq18 spokenAs 6.
• 1994_09_08-seq18 spokenText "Pirmkārt, labrīt, cienījamo priekšsēdētāj, cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Pēc Ministru prezidenta norādījuma es mēģināšu atbildēt uz šo deputātu Kokina, Kalniņa, Lucāna, Kides, Jurkāna, Folkmanes, Janeka, Staša, Straumes un Seiles pieprasījumu sakarā ar deklarāciju par Kabineta iecerēto darbību. Pieprasījumā ir minēts šāds ieraksts: "Nododot vai pārdodot pārstrādes uzņēmumu lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperācijām, veicama šo uzņēmumu atveseļošana". Kaut arī jāatbild man, es nedomāju, ka šis jautājums ir saistīts tikai ar vienu Zemkopības ministrijas ietekmes sfēru. Pirmkārt, es gribētu teikt, ka mums šobrīd valstī vispār nav metodikas un koncepcijas, kādā veidā varētu notikt privatizētu uzņēmumu atveseļošana, kādā veidā varētu notikt uzņēmuma darbspējas novērtēšana un kādā veidā varētu notikt lēmuma pieņemšana par pasākumiem, lai šie uzņēmumi pēc privatizācijas spētu strādāt. Un tomēr - kāda tad ir reālā situācija? Kā jūs zināt, Latvijā piena pārstrādes uzņēmumu (es saprotu, ka pieprasījums ir vairāk mērķēts taisni uz šo uzņēmumu grupu) privatizācija ir pabeigta, izņēmot vienu rūpnīcu, - Krāslavas sausā vājpiena rūpnīcu, kur privatizācija pirmajā kārtā bija neveiksmīga un jaunie īpašnieki jau pēc šā uzņēmuma pārņemšanas atteicās no tā - nodeva šo rūpnīcu atpakaļ valsts pārvaldījumā, un šobrīd notiek privatizācijas otrais mēģinājums. Pašreiz izskatās, ka Krāslavas jaunās pašvaldības veiksmīgas darbības rezultātā šis mēģinājums varētu būt sekmīgs. Privatizējot uzņēmumus, ir pagājis samērā ilgs laiks starp uzņēmumu novērtēšanu un iespēju reāli pārņemt šos uzņēmumus, un tie, kuri bija kaut kādā veidā saistīti ar šo procesu, zina, ka no uzņēmuma novērtēšanas momenta līdz uzņēmuma pārņemšanai bieži vien pagāja gandrīz astoņi vai deviņi mēneši. Un reālā situācija bija tāda, ka, nododot uzņēmumus jaunajām akciju sabiedrībām, četrām akciju sabiedrībām nodeva uzņēmumus ar, kā mēs sakām, negatīvu bilanci. Tātad tas notika periodā pēc nosacītās cenas aprēķināšanas, kad tika aprēķināta uzņēmuma cena līdz uzņēmuma pārņemšanai. Šiem četriem uzņēmumiem. Aizputes sausā vājpiena rūpnīcai, akciju sabiedrībai "Zemgales piens", kas ir bijušais Jelgavas piena kombināts, akciju sabiedrībai "Daugavpils piens", kas ir bijušais Daugavpils piena kombināts, un akciju sabiedrībai "Kurzemes piens" nācās pieņemt šos uzņēmumus; Aizputei - ar 90 000 lieliem zaudējumiem, Zemgalei - ar 378 000 lieliem zaudējumiem, "Daugavpils pienam" - ar 107 000 lieliem zaudējumiem un "Kurzemes pienam" - ar 228 000 lieliem zaudējumiem. Kopumā šīs negatīvās bilances bija par 803 tūkstošiem 950 latiem. Reāli palīdzēt šiem uzņēmumiem Zemkopības ministrija faktiski nebija spējīga, kaut gan ļoti nelielos apjomos Zemkopības ministrija pati no naudas, kas bija jāiemaksā budžetā par pārtikas rezerves realizāciju, sniedza šiem uzņēmumiem ļoti nelielus kredītus līdz šā gada beigām, lai palielinātu šo uzņēmumu dzīvotspēju un radītu iespēju norēķināties ar piena piegādātājiem. Un tomēr šī problēma šobrīd kopumā nav atrisināta. Es gribētu pateikt, ka atkal ir ļoti pieaudzis nenomaksāto parādu apjoms piena piegādātājiem, un tas ir pieaudzis sakarā ar to, ka Latvijā uzkrājas gatavā produkcija. Šobrīd Latvijā ir mazliet vairāk par 2000 tonnu sviesta, kas nav realizēts, un apmēram 500 tonnu siera. Lai atvieglotu realizāciju, Zemkopības ministrijā sakarā ar Finansu ministrijas šā gada izdalīto subsīdiju 6,6 miljonu robežās tika parakstīta mana pavēle par vienreizēju eksporta subsīdiju piešķiršanu 1000 tonnām sviesta un 400 tonnām siera. Šī pavēle ir ļoti jauna, un šobrīd šā sviesta un siera eksports tiek organizēts. Vairākos gadījumos tas jau ir noticis. Šobrīd subsīdijas vēl izmaksātas nav tā iemesla dēļ, ka nav noticis norēķins par šo sviestu un sieru. Manā pavēlē bija minēts, ka eksporta subsīdijas tiks izmaksātas tikai tad, kad nauda būs saņemta atpakaļ no tās vietas, uz kurieni šis produkts tiek eksportēts. Pretējā gadījumā mums ir ļoti daudz bezcerīgu debitoru parādu, kad ir noticis eksports uz Krieviju, Azerbaidžānu un citām valstīm, kur nauda vēl nav saņemta no 1991. un tālākiem gadiem. Tajā pašā laikā es gribētu atzīmēt, ka viss šis eksports pēc būtības notiek un ka eksports tiek kreditēts uz zemnieka rēķina, jo ilgstoši solītā Eksporta un importa banka, kuras uzdevums būtu kreditēt eksporta operācijas, kas nebūt nav īss process, faktiski nav izveidota, un piena pārstrādes uzņēmumi, kuri veic šo eksportu, to veic faktiski uz sava rēķina vai, pareizāk sakot, uz piena ražotāju rēķina. Nobeigumā es gribētu pateikt, ka šo problēmu atrisināt šobrīd ir iespējams divos veidos. Un pirmais no veidiem, kā šo problēmu varētu atrisināt, ir izmantot privatizācijas fonda līdzekļus, kaut gan mēs esam saņēmuši Skultes kunga parakstītu vēstuli, kurā viņš raksta, ka privatizācijas fonda līdzekļus minētajām vajadzībām nav iespējams piešķirt. Un viņš atsaucās uz to, ka piena pārstrādes uzņēmumi nekādā ziņā nevar pretendēt uz to institūciju vietu, kuru kopums veido privātuzņēmēju darbību apkalpojošu infrastruktūru. Es taisni gribētu atzīmēt, ka piena pārstrādes uzņēmumu kopums veido noslēgtu privātuzņēmēju darbību apkalpojošu infrastruktūru. Un visi piena ražotāji, tādi vai citādi, izņemot nelielas valsts selekcijas un izmēģinājumu stacijas, faktiski ir privātstruktūras, un es domāju, ka šāds privatizācijas fonda izlietošanas tiesīguma vai netiesīguma traktējums ir nepareizs. Viens no veidiem, kā varētu atrisināt šo problēmu, būtu tieši Privatizācijas fonda līdzekļu izmantošana. Es ļoti ceru, ka jaunajiem koalīcijas partneriem - Tautsaimnieku politiskajai apvienībai - izdosies panākt labu kontroli pār Valsts privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanu, ko šobrīd nekādā ziņā nav izdevies panākt Zemnieku savienības ministriem. Otra iespēja, kā atrisināt šo 803,5 tūkstošu latu lielo problēmu, ir samazināt par šo summu Zemkopības ministrijas budžetā paredzētās iemaksas par valsts pārtikas rezerves realizāciju. Mums budžetā ir paredzēts iemaksāt zināmu summu, kas ir ievērojami lielāka, kopumā - 2,3 miljoni. Daļa no šīs summas jau ir iemaksāta, bet, ja šādi budžeta labojumi ieņēmumu daļā tiktu izdarīti, tad Zemkopības ministrijai varētu rasties līdzekļi, lai segtu šos parādus. Ja mēs runājam par piena pārstrādes nozares rehabilitāciju kopumā, tad es uzskatu, ka pirmais pasākums, ko reāli var veikt un kas neprasa nevienu santīmu jaunu naudas līdzekļu, ir pieņemt lēmumu par 1992. gada rudenī un 1993. gada agrā pavasarī piešķirto 10 miljonu summu no G-24 kredīta piena un gaļas pārstrādes uzņēmumiem, par to atkārtotu izmantošanu šiem uzņēmumiem. 1994. gada beigās un 1995. gada sākumā beidzas šo kredītu atmaksāšanas grafiks. Šis kredīts bija piešķirts uz diviem gadiem. Kopumā valstij tas ir piešķirts uz septiņiem gadiem un uzskata, ka būtu ļoti lietderīgi šo kredītu, protams, nevis norakstīt, nevis dzēst vai kaut ko citu darīt, bet gan piešķirt atkārtotai izmantošanai apgrozības līdzekļus. Paldies.".
• 1994_09_08-seq18 language "lv".
• 1994_09_08-seq18 speaker Janis_Kinna.
• 1994_09_08-seq18 mentions Q211.
• 1994_09_08-seq18 mentions Q159.
• 1994_09_08-seq18 mentions Q1807079.
• 1994_09_08-seq18 mentions Q80021.
• 1994_09_08-seq18 mentions Q179830.
• 1994_09_08-seq18 mentions Q227.
• 1994_09_08-seq18 mentions Q7537005.
• 1994_09_08-seq18 mentions Q7210239.