Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_08-seq139> ?p ?o. }

• 1994_09_08-seq139 type Speech.
• 1994_09_08-seq139 number "139".
• 1994_09_08-seq139 date "1994-09-08".
• 1994_09_08-seq139 isPartOf 1994_09_08.
• 1994_09_08-seq139 spokenAs 77.
• 1994_09_08-seq139 spokenText "Paldies. Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs būt ļoti uzmanīgiem, jo es jums ziņošu par mūsu valstij ārkārtīgi svarīgu un nepieciešamu likumu - likumu "Par valsts aizsardzību". Atklāti sakot, mani izbrīna tas, ka šis likumprojekts ir iekļauts darba kārtībā, bet nav klāt Valsts prezidenta, kurš ir Nacionālās drošības padomes priekšsēdētājs (Starpsauciens no zāles: "Vajadzēja uzaicināt!") un kurš atbilstoši Satversmei ir Valsts bruņoto spēku augstākais vadonis. Tiem, kam ir uzlikta politiskā atbildība, ir jābūt pietiekami informētiem par to, par ko šo atbildību viņi ir uzņēmušies. Mums, parlamenta deputātiem, ir politiskā atbildība arī par valsts aizsardzību. Diemžēl deputātiem ļoti bieži nav pietiekami daudz laika, lai pārzinātu valsts aizsardzības problēmas. Tādēļ arī tiek izveidotas parlamentos aizsardzības komisijas. Un arī mūsu komisija, apspriežot šo likumprojektu, ko iesniedzis Saeimai Ministru kabinets, vispirms izveidoja lietpratēju grupu, kurā bija pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Aizsardzības spēkiem, Zemessardzes, Drošības dienesta, un viņi strādāja pie Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta. Kā redzat no pievienotā dokumenta, nr. 777, tad, lai vienkāršāk būtu jums visiem orientēties šajā mūsu valstij svarīgajā likumprojektā, mūsu komisija uzskatīja par nepieciešamu jau pirms šā pirmā lasījuma sagatavot savu variantu otrajam lasījumam, kurš nebūtu alternatīvs variants, bet kurš atbilstoši visu Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienību uzskatiem sakārtotu šo likumprojektu tā, lai tas būtu pieņemams visiem. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz atsevišķiem, mūsuprāt, ļoti svarīgiem mezgla punktiem, ar kuriem jūs varēsit iepazīties līdz otrajam lasījumam. Taču mēs uzskatījām par nepieciešamu jums norādīt uz tiem. Kā redzat, šeit ir pats likumprojekts savādāk sakārtots pa nodaļām. Bet pats būtiskākais ir tas, ka šeit ir precizēta valsts varas un pārvaldes institūciju kompetence valsts aizsardzības vadīšanā. Es gribu jums paskaidrot, kur ir tās pamatatšķirības. Tādēļ lūdzu atšķirt 4. lapaspusi, kur ir 11. pants, kurā ir runa par Saeimas kompetenci valsts aizsardzības vadīšanā. Jūs varat salīdzināt ar Ministru kabineta piedāvāto, kas ir redzams 8. lapaspusē. Šeit mēs esam paredzējuši, ka Saeima pieņem valsts aizsardzībai nepieciešamos likumdošanas aktus (nevis tā, kā Ministru kabinets piedāvāja, - ka izveido valsts aizsardzībai nepieciešamo likumdošanas aktu sistēmu). Tāpat mēs esam ierakstījuši to, kas nebija līdz šim, - ka pēc Valsts prezidenta priekšlikuma "ieceļ amatā uz 4 gadiem vai atbrīvo no ieņemamā amata Nacionālo bruņoto spēku komandieri". Un kas, mūsuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, bet ko bija ignorējis Ministru kabinets, tas ir, ka Saeimai, kā redzat 11. panta 9. punktā, ir jālemj par Nacionālo bruņoto spēku vienību izmantošanu ārpus valsts teritorijas. Jo, ja mēs veidojam Baltijas bataljonu - un mēs to veidojam, un tam būs jābūt gatavam veikt noteiktus pienākumus Apvienoto Nāciju Organizācijas uzdevumā ārpus valsts teritorijas -, tad, protams, par katru atsevišķu gadījumu lēmums būs jāpieņem šeit, Saeimā. Un tādēļ, mūsuprāt, bija ārkārtīgi nepieciešams to ierakstīt šajā likumprojektā. Nākamais - 5. lapaspusē 12. pants, kurā ir runa par Valsts prezidentu. (Ministru kabineta priekšlikumā tas ir 18. pants.) 10. lapaspuse. Šeit nepamatoti bija izlaists tas, kas ir ierakstīts Satversmē, -ka Valsts prezidents izsludina kara stāvokli Satversmē noteiktajā kārtībā. Un svītrojam to normu, ka var izveidot Nacionālo bruņoto spēku komiteju. Tāda nav paredzēta, nekas tāds netika atšifrēts arī Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā, un tādu arī mēs neparedzam savā projektā. Tālāk ir runa par Ministru kabinetu. Tas ir 13. pants Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegtajā variantā un 19. pants - Ministru kabineta priekšlikumā. Šeit mēs izdarījām korekcijas, precizējām, jo Ministru kabinets savā variantā bija piedāvājis, ka Ministru kabinets tikai apstiprina valsts aizsardzības plānu. Mūsuprāt, Ministru kabinetam ir jāapstiprina valsts aizsardzības koncepcija, ir jāizstrādā un jārealizē valsts aizsardzības plāns, nevis tas tikai jāapstiprina. Un, mūsuprāt, Ministru kabinetam ir arī pēc aizsardzības ministra priekšlikuma jāieceļ amatā un jāatbrīvo no tā Aizsardzības spēku komandieris un štāba priekšnieks. Tālāk. Mums ir priekšlikums 14. pantā rakstīt par ministrijām, atšķirībā no tā, ka Ministru kabinets piedāvā tās funkcijas veikt ministriem. Ministrs bez ministrijas neko nav spējīgs izdarīt, tādēļ pamatā pienākumi un uzdevumi valsts aizsardzībā ir ministrijām. Runa ir atsevišķi, protams, par aizsardzības ministru. Un šeit nu es gribu pievērst īpašu uzmanību. Tātad mūsu komisijas redakcijā tas ir 15. pants un Ministru kabineta redakcijā - 21. pants. Es lūdzu katrā ziņā rūpīgi ar šo pantu iepazīties visiem aizsardzības ministra krēsla tīkotājiem vai aizsardzības ministra kandidātiem, rūpīgi iepazīties ar to, kādus pienākumus likums "Par valsts aizsardzību" paredz aizsardzības ministram. Kā redzat, atšķirībā no Ministru kabineta piedāvātā varianta, kurā ir tikai 9 apakšpunkti, mūsu iesniegtajā tādu ir 12, un līdz ar to mēs savā projektā esam paredzējuši Ministru kabinetam plašāku pienākumu izpildi. Gribu arī vērst jūsu uzmanību uz, mūsuprāt, ļoti nepieņemamu, pilnīgi nepieņemamu normu, kādu Ministru kabinets bija paredzējis sava projekta 27. pantā. Lūdzu atšķirt 13. lappusi, tur jūs redzat Ministru kabineta piedāvātās redakcijas 27. pantu, kurā teikts, ka kara laikā Valsts prezidents un viņam pakļautais virspavēlnieks pārņem valsts varas, pārvaldes un pašvaldību institūciju vadību. Tas nozīmē, ka kara gadījumā Valsts prezidents atlaiž parlamentu, atlaiž valdību un atlaiž pašvaldības, tas ir pilnīgi nepieļaujami. Respektīvi, pie varas nāk militāra hunta, ko ieceļ Valsts prezidents. Tā ir pilnīgi nepieņemama norma, un to mēs no sava projekta svītrojam. Kas attiecas uz Nacionālās drošības padomi, mūsu iesniegtajā variantā tas ir 16. pants 8. lappusē, Ministru kabineta iesniegtajā tas ir 17. pants nākamajā lappusē. Kā redzat, mēs Nacionālās drošības padomes funkcijas esam ievērojami sašaurinājuši, jo Nacionālās drošības padome nav ne valsts pārvaldes, ne izpildvaras institūcija. Tā, atbilstoši likumam tajā ietilpst abi Latvijas prezidenti - Valsts prezidents un Ministru prezidents, trīs ministri - ārlietu, aizsardzības un iekšlietu, kā arī divu komisiju priekšsēdētāji - Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. Līdz ar to viņi nekādi nevar pildīt to, kas ir paredzēts Ministru kabineta priekšlikumā, viņi nevar vadīt valsts aizsardzības sistēmu. Viņi nevar prognozēt un atklāt iekšējos un ārējos draudus valsts drošībai un iedzīvotāju aizsardzībai, to var izdarīt tikai Satversmes aizsardzības birojs. To nevar nekādā veidā izdarīt Nacionālās drošības padome. Es lūdzu atvainot, es nepieminēju, ka Nacionālās drošības padomes sastāvā ir arī Saeimas priekšsēdētājs. Tātad šie manis nosauktie cilvēki nevar prognozēt un atklāt iekšējos un ārējos draudus valsts drošībai. Nacionālās drošības padome nevar arī sagatavot priekšlikumus Saeimai kara stāvokļa vai cita izņēmuma stāvokļa gadījumā. Mūsuprāt, Nacionālās drošības padome var izvērtēt valsts un iedzīvotāju aizsardzības stāvokli, iekšējo un ārējo apdraudējumu, nosacīt iespējamos šā apdraudējuma novēršanas un neitralizēšanas līdzekļus un metodes. Tā tas ir ierakstīts mūsu iesniegtajā variantā. Un otrais - veikt Valsts drošības iestāžu likuma 8. pantā noteiktās funkcijas, proti, ieteikt Saeimai apstiprināšanai Satversmes aizsardzības biroja direktoru. Situācija ar Nacionālās drošības padomi ir ārkārtīgi sarežģīta, un tā atklājas tikai pašreiz, parādās tās nepilnības, jo mēs šeit esam pieņēmuši likumu par valsts drošības iestādēm, esam pieņēmuši likumu par Satversmes aizsardzības biroju, bet mums nav šā biroja. Kāpēc? Tādēļ, ka tikai viens cilvēks var sasaukt Nacionālās drošības padomi, un tā netiek sasaukta, tā nesanāk un neizskata un neapspriež kandidatūras, un līdz ar to viss šis darbs, šis likumdošanas darbs, ir veltīgs, jo jau otro mēnesi Nacionālās drošības padomes sēdes netiek sasauktas. Ar to es šajā reizē varu pielikt punktu, aicinot jūs atbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā, bet nopietni iepazīties ar abiem priekšlikumiem, kā ar Ministru kabineta, tā arī ar mūsu komisijas sagatavotajām normām, kas ir atšķirīgas no Ministru kabineta izstrādātajām, kuras mēs esam jau sagatavojuši otrajam lasījumam. Bet pagaidām aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 1994_09_08-seq139 language "lv".
• 1994_09_08-seq139 speaker Ivars_Silars-1938.
• 1994_09_08-seq139 mentions Q822919.
• 1994_09_08-seq139 mentions Q211.
• 1994_09_08-seq139 mentions Q39731.
• 1994_09_08-seq139 mentions Q6112266.
• 1994_09_08-seq139 mentions Q4294480.
• 1994_09_08-seq139 mentions Q1065.