Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_02-seq64> ?p ?o. }

• 1994_09_02-seq64 type Speech.
• 1994_09_02-seq64 number "64".
• 1994_09_02-seq64 date "1994-09-02".
• 1994_09_02-seq64 isPartOf 1994_09_02.
• 1994_09_02-seq64 spokenAs 129.
• 1994_09_02-seq64 spokenText "Cienījamie deputāti! Tātad 9. pantā šodien ir ierosināts ļoti svarīgs grozījums - visām juridiskajām personām dot īpašumā zemi, pamatojoties uz šiem trijiem noteikumiem, kurus iesaka Ministru kabinets, līdz tam laikam, kamēr sāks darboties kāds īpašs likums, kādā veidā Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas varētu iegūt īpašuma tiesības uz zemi. Mans priekšlikums daļēji sakrīt ar Ministru kabineta priekšlikumu pirmajā daļā. Arī es uzskatu, ka tad, ja juridiskajām personām kādreiz dos zemi īpašumā, ir jābūt īpašuma likumam. Bet atšķirība mūsu priekšlikumos ir tāda, ka es iesaku, ka šajā laikā, kamēr pamatīgi, detalizēti tiek izstrādāts īpašais likums par juridisko personu zemes īpašumu iegūšanas kārtību, vajag zemi juridiskajām personām dot tikai atsevišķos gadījumos, kad tas ir svarīgi mūsu valsts tautsaimniecībai. Un, lai arī izņēmumu politika varbūt nav tā pareizākā, tomēr Centrālā zemes komisija, kurā ir 20 cilvēku, pārstāv visdažādākās nozares, pārstāv arī Saeimas deputātus, un var izvērtēt šos ierosinājumus, un Ministru kabinets, pamatojoties uz šo ierosinājumu, varētu pieņemt lēmumu atsevišķos gadījumos. Šis teksts, kādu ierosina Ministru kabinets, negaidot šo īpašo likumu, paver jau pilnīgi brīvu zemes tirgu juridiskajām personām. Kāpēc es to nevaru atbalstīt? Esmu saņēmusi ārkārtīgi daudz ierosinājumu, piemēram, no Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālistiem, no iedzīvotājiem un dažādām organizācijām, priekšlikumus, ka to nevar, ka nav vēl tas laiks, kad pilnīgi brīvi var firmām pārdot zemi. Un es gribu pateikt tikai to: bīstamība, kādēļ to nevar darīt, galvenokārt ir tāda, ka parādīsies zemes uzpircēji. Pie mums jau tā ir tirgotājiem dotas pārāk lielas tiesības, bet, ja mēs sāksim to atļaut licencētām firmām vai visām pēc kārtas, kā ir paredzēts šajā likumā, un ja nebūs nekādu ierobežojumu uzpirkt zemi, tad sāksies zemes tālāka tirgošana, jo nekustamais īpašums - tā ir vērtība. Un visas firmas, kuras ir dabūjušas lielos bezprocentu aizdevumus vai aizdevumus ar ļoti maziem procentiem - ko viņas dara? Vai nu iegulda bankās sadabūto naudu un augļo tālāk, iegūstot procentus, vai arī iegādājas nekustamo īpašumu. Pagaidām nekustamais īpašums ir nami, ēkas, un dažādas būves. Ja pie šā nekustamā īpašuma, kuru var iegūt juridiskās personas, mēs pieskaitīsim arī zemi, tad, es uzskatu, mūsu zemes reforma faktiski būs izgāzusies. Ja jau šajā brīdī, nepaveicot zemes reformu līdz galam, nosakot ārkārtīgi īsu termiņu pilsētās... Tātad - kam šo triju gadu laikā, šo triju mēnešu laikā, es atvainojos, paspēs piešķirt zemi, kam nepaspēs... Ja kam paspēs piešķirt zemi īpašumā, kam paspēs atjaunot īpašumtiesības, būs labi, ja nepaspēs, paralēli "ieslēdzas" šī zemes izpirkšana no juridiskajām personām. Es uzskatu, ka nav iespējams atklāt šo brīvo zemes tirgu arī tāpēc, ka joprojām nav skaidrības par kompensācijas mehānismu. Centrālajā zemes komisijā strādājot, es saņemu ļoti daudzus ziņojumus par to, ka jaunieguvējs, kuram zeme nepiederēja līdz 1940. gadam, cenšas savu zemes īpašumu, kuru viņš ieguvis par sertifikātiem, pārdot par naudu. Bijušais zemes īpašnieks, kas šajā gadījumā ilgi cīnījies un apstrīdējis jaunieguvēja tiesības, nesaņem par šo zemes gabalu neko. Es uzskatu, ka šajā gadījumā būtu taisnīgi, ja jaunieguvējs iegūtu zemi par sertifikātiem un to pārdotu zemes reformas gaitā. Ja zemes reforma būtu turpinājusies līdz 1996. gadam, kā es ierosināju, tad to vēl varētu izdarīt, tad viņam par šo zemes gabalu samaksās sertifikātos. Bet naudu par šo pārdoto zemes gabalu vajadzētu samaksāt tam īpašniekam, kuram tā piederēja līdz 1940. gada 21. jūlijam. Tas būtu tikai taisnīgi. Diemžēl visi ierosinājumi, kurus es esmu iesniegusi Ministru kabinetam, tā arī ir palikuši un nav pieņemti. Un tādēļ es ļoti lūdzu izvērtēt ne tikai no politiskā viedokļa, bet arī no tīri tautsaimnieciskā viedokļa šo priekšlikumu, ka to var tikai izņēmuma gadījumos. Ja firma grib strādāt un tai ir vajadzīgs ieguldīt kapitālieguldījumu, attīstīt celtniecību, tad, protams, tiks pieņemts loģisks un saprātīgs lēmums un Ministru kabinets apstiprinās šos atsevišķos īpašnieku sarakstus attiecībā uz juridiskajām personām, un Centrālajai zemes komisijai nekādu iebildumu varētu šādos gadījumos nebūt. Palīdzētu noformēt šīs zemes īpašuma tiesības. Tātad aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.".
• 1994_09_02-seq64 language "lv".
• 1994_09_02-seq64 speaker Anna_Seile-1939.
• 1994_09_02-seq64 mentions Q822919.
• 1994_09_02-seq64 mentions Q211.