Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_02-seq288> ?p ?o. }
Showing items 1 to 8 of
8
with 100 items per page.
- 1994_09_02-seq288 type Speech.
- 1994_09_02-seq288 number "288".
- 1994_09_02-seq288 date "1994-09-02".
- 1994_09_02-seq288 isPartOf 1994_09_02.
- 1994_09_02-seq288 spokenAs 77.
- 1994_09_02-seq288 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamās kolēģes un kolēģi! Likumprojektu par vietējām nodevām ir faktiski izveidojis Ministru kabinets, bet tajā ir ieguldījušas savu darbu arī pašvaldības. Kādi tad ir šā likumprojekta galvenie mērķi? Pirmais, protams, ir tīri fiskālais mērķis. Kā jūs zināt, pēc būtības pašvaldības budžets veidojas it kā no trim daļām: pirmā ir tā daļa, kas veidojas no nodokļiem (šajā gadījumā šobrīd tie ir zemes īpašuma nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis), otra daļa ir valsts dotācija vai mērķsubsīdija, kā tas šobrīd ir, un trešā daļa ir citi ieņēmumi. Viens no šādiem papildu ieņēmumu veidiem var būt vietējās nodevas. Neapšaubāmi, dažādās teritorijās tām, protams, var būt pilnīgi dažādi rezultāti; kūrortzonas, piekrastes zonas, protams, var iegūt vairāk no šādām vietējām nodevām, citas teritorijas varbūt iegūs mazāk. Tādējādi šā likumprojekta pirmais mērķis tātad ir - ar likumu noteikt, kuras nodevas var būt, tas ir, par kādiem pakalpojumiem nodevas var iekasēt primārās pašvaldības. Ar vārdiem "primārās pašvaldības" es domāju pilsētas un pagastus. Tātad - nodevas pirmā līmeņa pašvaldību budžetos. Taču šim likumprojektam ir arī otra puse, un šī otrā puse saistās ar iedzīvotāju aizsardzību. Jo nav noslēpums, ka, neesot šādam likumdošanas aktam, parādījās daudz un dažādas nodevas, un šoreiz likumā ir precīzi noteikts, ka var būt tikai deviņas nodevas, un tās ir: izklaidējoša rakstura pasākumu jeb sarīkojumu nodeva, atpūtnieku un tūristu nodeva, ielu tirdzniecības un tirgus nodeva, suņu un citu mājdzīvnieku turēšanas nodeva, būvatļaujas nodeva, transportlīdzekļu iebraukšanas nodeva, reklāmas, afišu un sludinājumu nodeva, laivu, motorlaivu un jahtu nodeva, ģerboņa izmantošanas nodeva. Tādējādi tiek noteikts, ka var būt tikai šīs nodevas. Likumprojektā ir arī viena tēze, kas varbūt ir diskutabla, - likumprojekta autori mēģina veselai virknei nodevu veidu noteikt maksimālo ierobežojumu. Tas, protams, ir diskutējams jautājums. No vienas puses - ja saka, ka pašvaldībām ir tiesības to noteikt, tad, protams, vajadzētu tām dot pilnīgu brīvību. Likumprojekta autori ir vadījušies pēc apsvēruma, ka, lai neciestu tie cilvēki, kuriem būs jāmaksā šī nodeva, tomēr vajag to ierobežot ar maksimālo likmi. Tas ir, pašvaldība var noteikt nodevu līdz kaut kādam konkrētam līmenim. Es domāju, ka šī pieeja šajā brīdī ir pietiekami prātīga, ja vien šie "griesti" ir noteikti pietiekami precīzi. Ja tie nav noteikti pietiekami precīzi, protams, radīsies problēmas. Bet es domāju, ka šajā stadijā tas neierobežo pašvaldību atbildību un, no otras puses, kaut kādā mērā aizsargā iedzīvotājus (nu, piemēram, lai iebraukšana Jūrmalā nemaksātu, teiksim, 100 latus). Tāpēc es domāju, ka šī konceptuālā nostādne varētu būt atbalstāma, bet, protams, dažādiem nodevu veidiem varētu būt dažāda pieeja, un daļēji tas likumprojektā ir ietverts. Katrā ziņā, ņemot vērā likumprojekta struktūru un arī būtību, es domāju, ka likumprojekts pirmajā lasījumā ir noteikti atbalstāms. Otrajā lasījumā tas ir jāpārskata daudz nopietnāk, ir atsevišķas lietas, kuras ir jāprecizē, - kaut vai, teiksim, jautājums par soda naudas iekasēšanu. Tur ir tāda interesanta shēma, ka, ja nokavē samaksu kaut vai par dienu - turklāt nav teikts, kā vainas dēļ, - tad uzreiz tā nodeva dubultojas, bet, ja nokavē, teiksim, par 10 gadiem, arī tad ir dubultotā nodeva, tātad principā ir ideja, ka var nemaz nemaksāt, var vispār nenorēķināties. Bet tās, manā skatījumā, ir detaļas. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, jo katrā ziņā tas, no vienas puses, tomēr dos pašvaldībām likumīgas tiesības papildināt savus budžetus un, no otras puses, atbilstoši šim likumam tomēr tiek noteikta kaut kāda sistēma attiecībā uz vietējām nodevām. Paldies.".
- 1994_09_02-seq288 language "lv".
- 1994_09_02-seq288 speaker Andris_Piebalgs-1957.