Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_02-seq220> ?p ?o. }

• 1994_09_02-seq220 type Speech.
• 1994_09_02-seq220 number "220".
• 1994_09_02-seq220 date "1994-09-02".
• 1994_09_02-seq220 isPartOf 1994_09_02.
• 1994_09_02-seq220 spokenAs 46.
• 1994_09_02-seq220 spokenText "Priekšsēdētāj, kolēģi! Visas mūsu debates izvēršas par to īpašuma daļu, ko sauc par zemi. Faktiski tā ir strīda objekts, kad ir fiziskā persona un ir zemes īpašnieks. Latvijas pilsonis var būt zemes īpašnieks, viņam tiek atjaunotas bijušās īpašuma tiesības, bet mēs spēlējam paslēpītes, tādu migliņu pūšam tad, kad mēs runājam par juridiskajām personām. Un laikam tāpēc, ka tās juridiskās personas ir dažādas un var būt dažādas, tās spēj arī mainīties par tādām, kas mums nav pieņemamas. Es gribu mazliet mazināt asumus tieši šajā jautājumā, kas attiecas uz zemkopības, lauku ražotāju, juridiskajām personām - paju sabiedrībām, SIA, tām, kuras ir palikušas, izdzīvojušas un strādā. Tām nenoliedzami ir jāpaliek, ir jāpastāv, turklāt nevis jāatļauj, bet pat jāveicina to darbošanās, jo zināmā mērā mēs tās esam jau "pārkrustījuši". Es nepārstāvu to iedzīvotāju daļu, kura saka, ka iepriekšējā un arī pašreizējā valdība ir sagrāvusi lauku lielražošanu. Neviens likums to neparedzēja, likums vienīgi atļauj privatizēties. Un faktiski lielās saimniecības tika sagrautas, ja lietojam šo vārdu, tur, kur privatizējās atsevišķas nozares, pamatā ražošana, kur tas nebija darīts ar likuma spēku. Tā bija viņu iekšējā vēlme, paju biedru vēlme, atdalīties, tapt privātiem. Un varbūt likumam vajadzēja - gluži otrādi - būt kaut kādā ziņā nedaudz stingrākam, nevis tik lojālam. Es šodien ļoti gribētu, lai šīs sabiedrības darbojas, un tāpēc man ir ļoti pieņemams un saprotams Tautsaimnieku politiskās apvienības piedāvājums par brīvprātīgu iesaistīšanos ar savu zemi kā kapitāla daļu, ka zemnieku saimniecība iesaistās ar savu zemi kā kapitāla daļu pat neatkarīgi no tā, vai šīs zemes īpašnieka ģimene strādās šajā paju sabiedrībā vai nestrādās. Ja strādā, tad ir vēl piemaksa, ja nestrādā - tad tikai daļa. Varbūt tas pat sasaucas ar šodienas balsojumu, kur es mēģināju aizstāvēt politiski represētos īpašniekus, kuru zemes 45 gadu laikā ir apbūvētas, un arī ētiski viņi nespēj pāriet uz citu gabalu vai saņemt sertifikātus. Tas jau ir izsmiekls par savu zemi. Taču viņi šodien varētu piedalīties ar savu zemi kā kapitāla daļu šajā paju sabiedrībā. Likums to neaizliedz darīt, un, ja kāda saimniecība to dara, lai tad arī dara. Varbūt mēs kā likumdevēji varētu vēl daļēji akcentēt to, ka tas ir tāds ieteicams process. Un daudzi cilvēki šeit atrastu glābiņu, jo viņi, palikuši stiprāki, no šīs saimniecības, ja nevēlas strādāt, var atkal izstāties un strādāt individuāli. Mani personīgi iepriecina, ka ļoti daudzi privātīpašnieki, atguvuši zemi, izstājas arī no paju sabiedrības, kad viņiem sāka trūkt zemes savai eksistencei. Tas spiež mūsu ekonomiski spēcīgākās un apjoma ziņā lielākās paju sabiedrības specializēties jau uz pārstrādi, jo ar kailo ražošanu vien ir par maz. Tas ir tas, kas mums ir nepieciešams. Tātad, ja tiks izveidota lauku produkcijas pārstrāde un tur jau būs zemes īpašnieku daļa, tad viņiem šīs dividendes vēl paliks un viņi vairāk iegūs. Un varbūt jau pārstrādē viņi varēs sākt darboties paši līdzi atbilstošajai specializācijai. Es saprotu arī vēlmi atvērt šo zemes tirgu kā parastu tādu ekonomisku tirgus parādību, bet es negribētu piekrist, ka to salīdzina ar Rietumiem, kur ir stabila politiskā situācija, nemaz nerunājot par ekonomiku. Tur gadu desmitos viss ir nostabilizējies un nav reformu, nav ne no kā jāatsakās, nav kaut kas jāceļ. Šodien šis process pie mums ir bīstams, tāpēc es savā izpratnē saprotu, ka mēs jau vairs nespējam otrajā lasījumā atteikties no lauku zemes privatizācijas vai pirkšanas atļauju došanas juridiskajām personām. Mums atliek meklēt kaut kādu bremzi. Kāpēc es runāju par šo bremzi? Manuprāt, tas ir par ātru - par ātru mēs cenšamies to zemīti tirgot, jo iznāks tā, ka Saeima, Latvijas neatkarība ir atjaunojusi īpašuma tiesības un atdevusi īpašumu, bet šodien mēs ar likumu radām diezgan spēcīgas spekulatīvas - nevis biznesa, bet spekulatīvas! - iespējas uzpirkt šo zemi, kuru noteikti pārdos, jo daudzi nespēj to apstrādāt. Viņiem nav šī valsts atbalsta, nav šā budžeta, lai iegādātos tehniku, lai celtu ēkas. Un viņi pārdos to zemīti arī tāpēc, ka reformas pirmajā kārtā mēs sadalījām šo vectēvu zemi trim vai četriem mantiniekiem, pārvēršot šo zemi par izteiktām sīksaimniecībām. Un to nevajadzētu pieļaut ar mūsu likumu spēku, lai juridiskās firmas, kas diezgan veikli sapelnīs naudu un, izmantojot situāciju, šodien uzpirks zemi, lai pēc tam to pārdotu ar kolosālu peļņu. Šeit nevajadzētu kautrēties, un lai te būtu valsts regulācija, kas turpina aizstāvēt īpašnieku, ja reiz viņam tas īpašums ir atdots. Un tāpēc es šeit aicinu jūs atbalstīt deputātes Seiles priekšlikumu, jo es redzu, ka tas faktiski ir vienīgais papildinājums tai Tautsaimnieku politiskās apvienības ierosinātajai daļai, kura, ja tā vulgāri runā, bremzē šo tempu, kamēr nav speciāla likuma. Tam ir jābūt, jo bailes ir tajā apstāklī, ka ieies iekšā mūsu lauku paju sabiedrības, SIA, bet jebkura juridiskā persona pēc gada ir tiesīga mainīt savus statūtus, ir tiesīga mainīt savu profilu, mainās tās vadītāji, mainās visas koncepcijas, bet zemes īpašnieces tās paliek. Tās var palikt par kaut kādu lielu savas firmas meitas uzņēmumu šeit, un mums no tā ir bail. Man savā vecumā jau ir bailes tik ļoti riskēt faktiski ar vienīgo īsto Latvijas īpašumu, kas pieder Latvijai, - un tā ir viņas zeme lauku apvidos, kaut arī par pilsētām mēs jau nobalsojām. Tāpēc es atbalstu šo Tautsaimnieku politiskās apvienības ieteikto, lai gan atsevišķs likums tur nav vajadzīgs, tas laikam ir jāiestrādā nākamajā likuma variantā par zemes likumīgo īpašnieku piesaistīšanu paju sabiedrībām. Runājot par Seiles kundzes piedāvāto priekšlikumu kā amortizējoši bremzējošu faktoru, jāteic, ka tas nav pareizais vārds - "bremzējošs". Tas viss jāizskata un jāpārbauda līdz likuma pieņemšanai. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Tas ir pareizais variants!")".
• 1994_09_02-seq220 language "lv".
• 1994_09_02-seq220 speaker Gunars_Resnais.
• 1994_09_02-seq220 mentions Q822919.
• 1994_09_02-seq220 mentions Q211.
• 1994_09_02-seq220 mentions Q8436.
• 1994_09_02-seq220 mentions Q7210239.