Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_02-seq205> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1994_09_02-seq205 type Speech.
- 1994_09_02-seq205 number "205".
- 1994_09_02-seq205 date "1994-09-02".
- 1994_09_02-seq205 isPartOf 1994_09_02.
- 1994_09_02-seq205 spokenAs 77.
- 1994_09_02-seq205 spokenText "Godātā Saeima, godātie deputāti! Izskatot šo 15. prim panta redakciju, es aicinu visus deputātus tomēr atcerēties, kas pašreiz ir zemes īpašnieki Latvijas Republikā, konkrēti, Latvijas laukos: šobrīd tie - gan viņu mantinieki, gan bijušie īpašnieki - tomēr ir latvieši. Mēs visi labi zinām, ka laukos tomēr pārsvarā dzīvo latvieši. Viņi ir dibinājuši arī dažādas juridiskas personas, kā tās pie mums likumdošanā tiek pagaidām devētas, tās ir šīs paju sabiedrības vai kooperatīvi, vai arī kādas akciju sabiedrības un cita veida uzņēmējsabiedrības. Visi labi zina, ka Latvijas Republikas likumi paredz, ka tikai reģistrējušamies par uzņēmējsabiedrību ir atļauts veikt uzņēmējdarbību. Tātad, ja kāds vēlas veikt uzņēmējdarbību, viņam ir jākļūst par juridisko personu, jānokļūst šo juridisko personu reģistrā, un tad tikai viņš var veikt uzņēmējdarbību un maksāt nodokļus. Tāpēc mums arī šajā gadījumā ir jāatceras, ka šie potenciālie zemes pircēji un zemes lietotāji galvenokārt ir pašu latviešu veidotās uzņēmējsabiedrības. Un tāpēc, izanalizējot visus iesniegtos priekšlikumus, es aicinu godāto Saeimu balsot par Tautsaimnieku politiskās apvienības iesniegto redakciju. Tā vistiešāk nosaka aizliegumus un nosaka tos gadījumus, kad vispār šie pirkšanas un pārdošanas akti varētu notikt. Ir paredzēti šie gadījumi: vai tas tiek atpirkts no pilsoņiem, vai tas tiek atpirkts no pašvaldības vai valsts. Ļoti labu redakciju ir iesniedzis deputāts Berķis, un es būtu ļoti pateicīgs, ja šī redakcija, ko deputāts Berķis ir iesniedzis par visu pantu kopumā, būtu vairāku - triju vai četru - pantu redakcijas un mums nebūtu jārunā par visu pantu kopumā. Mums ir jānosaka ierobežojumi zemes lietošanā un zemes izmantošanā šajos konkrētajos rajonos, kur ir paredzēts aizliegt zemi pārdot ne tikai šīm juridiskajām personām, bet ļoti bieži būtu vispār jāaizliedz darījumi ar zemi pierobežas joslā un, es pieļauju, arī šo pašu militāro objektu vai likuma pārkāpumu, vai datu nesniegšanas gadījumos. Un es domāju, ka Tautsaimniecības komisija, gatavojot likumprojekta trešo lasījumu, šos noteikumus iestrādās kā obligātus visiem, gan juridiskām, gan fiziskām personām, gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem. Jo jebkuram iedzīvotājam vai bijušajam īpašniekam praktiski ir pilnīgi vienalga, vai šis likuma pārkāpējs ir ārvalstnieks vai tāds pats Latvijas pilsonis. Un viņu galvenokārt interesē, lai likumi netiktu pārkāpti. Likumiem ir jābūt vienādiem visiem, kas cenšas šīs darbības veikt. Un, protams, šīs puskilometru platās aizsargjoslas gar upēm un ezeriem. Varētu būt strīdīgs jautājums, par cik lielām platībām mēs varētu runāt un cik platas ir šīs aizsargjoslas, bet šīm aizsargjoslām ir jābūt, un nevar būt tāda situācija, ka kāda juridiska vai fiziska persona atgūst īpašumā šo zemi upes krastā un uzbūvē vai izmanto tur kādreiz kolhoza uzbūvēto kūti bez attīrīšanas iekārtām un posta dabu. Nebūt no tā nekļūst labāk pārējiem apkārtējiem, kas izmanto šīs upes ūdeni pārtikā. Tas ir pilsonis, nevis juridiska persona, kas ir atbraukusi no Austrumiem, lai šeit kaut ko piegružotu un piemēslotu. Šajā gadījumā šī situācija ir vienāda. Un šis būtiskais strīds par šā panta redakciju, cik es saprotu, tomēr mums notiek galvenokārt par šo mehānismu, kādā veidā ir iespējams pārdot un pirkt zemi, un kas sagatavos šos priekšlikumus zemes pirkšanai un pārdošanai. Bet nevis par tām juridiskajām personām, kurām būtu tiesības to darīt. Pagaidām gan šā panta redakcija runā konkrēti par to, kas vispār varētu piedalīties pirkšanas-pārdošanas procesā, nevis daudz apraksta mehānismu. Skaidrs, ka, jo vairāk ir valsts iestāžu vai pārvaldes institūciju, kurām šim potenciālajam zemes pircējam ir jāiziet cauri, jo zemes pirkšana viņu interesē mazāk, un tas visvairāk attiecas uz pašu latviešu dibinātajām uzņēmējsabiedrībām. Novakšānova kungs pieminēja Latgali. Viņiem tagad no Latgales būs jāsūta visi savi pieprasījumi uz Centrālo zemes komisiju, kurai tāpat darba ir ārkārtīgi daudz. Mēs zinām, ka viņi izskata jautājumus attiecībā uz neapmierināto zemes pieprasījumu reģistru, tagad šī būtu papildu funkcija, kas būtu jāveic Centrālajai zemes komisijai. Jāgatavo šis priekšlikums tādā formā, lai valdība to varētu vai nu pieņemt, vai nepieņemt. Un es domāju, ka šī Saeimas vēlētā Centrālā zemes komisija ar ļoti mazo štatu... Tas gan ir arī budžeta jautājums, cik liels štats būs Centrālajā zemes komisijā, bet es tomēr pieļauju, ka Ministru kabineta iespējas ir stipri lielākas, un Saeima varbūt varētu ar savu lēmumu vai nolikumu uzdot konkrēti kādai ministrijai gatavot šos priekšlikumus. Šajā gadījumā, ja mēs runājam par lauku zemēm, tai droši vien būtu jābūt Zemkopības ministrijai. Bet es pieļauju arī otru iespēju: mums ir arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas varbūt varētu vēl neitrālāk izskatīt šos pirkšanas-pārdošanas nosacījumus un izvērtēt ekoloģisko stāvokli. Bet es tomēr aicinu Saeimu atbalstīt - vismaz otrajā lasījumā - Tautsaimnieku politiskās apvienības izstrādāto redakciju un uz trešo lasījumu iesniegt priekšlikumus par noteikumiem, kas būtu obligāti visām zemes lietotāju kategorijām. Paldies.".
- 1994_09_02-seq205 language "lv".
- 1994_09_02-seq205 speaker Raimonds_Jonitis-1965.
- 1994_09_02-seq205 mentions Q822919.
- 1994_09_02-seq205 mentions Q211.
- 1994_09_02-seq205 mentions Q30268570.
- 1994_09_02-seq205 mentions Q7210239.