Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_02-seq201> ?p ?o. }

• 1994_09_02-seq201 type Speech.
• 1994_09_02-seq201 number "201".
• 1994_09_02-seq201 date "1994-09-02".
• 1994_09_02-seq201 isPartOf 1994_09_02.
• 1994_09_02-seq201 spokenAs 126.
• 1994_09_02-seq201 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es šo jautājumu gribētu drusku paanalizēt varbūt no cita aspekta. Pašlaik ar likumu ir noteikts, ka juridiskā persona - šeit es domāju tās paju sabiedrības, kas vēl ir saglabājušās, vai mazās SIA, vai paju sabiedrības, kas privatizācijas gaitā ir izveidojušās uz fermu bāzes, - lūk, šīs juridiskās personas saglabā zemes lietošanas tiesības, bet ne ilgāk par 5 gadiem. Tātad praktiski mēs ar likumu esam noteikuši termiņu, ka jebkurai juridiskajai personai, kas savu darbību balsta uz zemi, uz zemes izmantošanu, esam noteikuši likvidācijas termiņu, un tas praktiski ir 1996. gads, kad paiet 5 gadi. Vienlaicīgi veidojas tāda situācija, ka daudzi no zemes īpašniekiem nav spējīgi šinī brīdī to zemi izmantot, bet nav teikts, ka viņš to nevarēs izdarīt pēc diviem, trim vai varbūt pieciem gadiem, kad paaugsies dēls, kad izmācīsies vai vēl kaut kas cits. Pašlaik zemes īpašnieks, kas nav spējīgs savu zemi apstrādāt, nevar to zemi arī pārdot vai iznomāt, jo mums nav tik bagātu zemnieku, kas varētu to darīt, bet viena otra paju sabiedrība varbūt šinī brīdī to varētu darīt. Un tāpēc mēs nākam ar tādu priekšlikumu - nespiest obligāti likvidēties visām juridiskajām personām un dot zemes īpašniekam izvēles iespēju. Izvēles iespēju! - es to vēlreiz uzsveru. Zemes īpašnieks varētu šajā paju sabiedrībā iesaistīties ar savu zemi kā kapitāla daļu. Un tas pašlaik šajā priekšlikumā nav ierakstīts. Varētu vēl, lai tā situācija būtu skaidrāka, papildināt uz trešo lasījumu, ka tas notiek saglabājot zemes īpašuma tiesības. Viņš iesaistās kā zemes īpašnieks ar kapitāla daļu, saglabājot tiesības varbūt pēc diviem vai trim gadiem, mainoties situācijai (varbūt paaugoties dēlam vai, teiksim, rodoties citam mantiniekam) izstāties ar savu zemes īpašumu un darboties tālāk. Tas ir atrisinājums zemes īpašniekam un dod iespēju tām paju sabiedrībām vai mazajām SIA, kas vēl darbojas un ražo produkciju, un nodrošina darbu ļoti daudziem cilvēkiem laukos, to darīt. Tas, ka šinī brīdī, teiksim, tāda situācija ir daudziem īpašniekiem, liecina kaut vai tas fakts, ka ir pilnīgi likvidējušās šīs paju sabiedrības jeb SIA. Nu zeme diemžēl stāv tukša. Tas nenāk par labu ne vienam, ne otram. Otrs variants. Bez šaubām, ir zemes īpašnieki, kas varbūt nekad nedomā un nedomās atgriezties pie zemes un tur nesaimniekos, viņi jau ir nodibinājuši un radījuši citur sev īpašumu vai iesaistījušies citā darbībā. Kāpēc mums obligāti jāspiež, lai viņi saņem kompensāciju sertifikātos? Kāpēc mēs nevaram dot iespēju šo zemi pārdot tai esošajai, darboties spējīgajai paju sabiedrībai jeb SIA un saņemt taustāmu... nu, latus? Bez šaubām, ar vienu atrunu, un tā atruna mūsu priekšlikumā ir. Tā atruna ir tāda, ka vairāk kā 50 procentiem ir jābūt pilsoņu īpašumam, tai juridiskajai personai. Es pieļauju pat tādu iespēju. Daudzi baidās, teiksim, ka pārdos juridiskajai personai un tas atkal ir it kā ceļš atpakaļ uz vecajiem kolhoziem. Kāpēc nepieņemt tādu iespēju, ka varbūt - it sevišķi, ja runājam par mazām SIA, kas izveidojās uz fermu bāzes, - ka tādā veidā var izveidoties perspektīvā vienas ģimenes, varbūt divu ģimeņu spēcīga saimniecība uz privātīpašuma bāzes? Un tādu iespēju, teiksim, zemes pirkšanas iespēju, - nu, tādu iespēju var radīt. Nākamais variants. Ja likvidējas, kā likums to prasa, juridiskā persona, arī iznomāšanas tiesības ļoti stipri samazināsies. Šinī brīdī varētu būt arī tāds risinājums, ka atkarībā no ekonomiskās situācijas zemes īpašnieks var juridiskajai personai zemi vai nu iznomāt, vai vienoties, ka šī juridiskā persona divus trīs gadus to tikai apstrādās, lai zeme saglabātos, lai neaizaugtu ar nezālēm, neaizaugtu ar krūmiem un ražotu produkciju. Atkal ir variants, ka saglabāsies, kā saka, gan juridiskā persona, kas vēl ražo produkciju, gan arī iespēja zemes īpašniekam atrisināt savas intereses. Tāpēc vēlreiz gribu uzsvērt - neradīsim ar likumu obligātus administratīvos noteikumus, bet radīsim iespējas! Radīsim iespējas saimnieciskai darbībai gan tām juridiskajām personām, gan atrisinājumu un izejas variantu tiem zemes īpašniekiem, kuri šinī brīdī savu zemi nav to vai citu iemeslu dēļ spējīgi izmantot! Aicinu atbalstīt Tautsaimnieku politiskās apvienības iesniegtos priekšlikumus. Paldies.".
• 1994_09_02-seq201 language "lv".
• 1994_09_02-seq201 speaker Jevgenijs_Zascerinskis-1938.
• 1994_09_02-seq201 mentions Q8436.
• 1994_09_02-seq201 mentions Q7210239.