Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_02-seq193> ?p ?o. }

• 1994_09_02-seq193 type Speech.
• 1994_09_02-seq193 number "193".
• 1994_09_02-seq193 date "1994-09-02".
• 1994_09_02-seq193 isPartOf 1994_09_02.
• 1994_09_02-seq193 spokenAs 129.
• 1994_09_02-seq193 spokenText "Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es gan biju domājis, ka pirms manis vēl runās Anna Seile, aizstāvot savu priekšlikumu, jo tos papildinājumus, ko es ierosināju, tos priekšlikumus, ko es ierosināju 15. prim pantam, es atsaucu, bet es tos atsaucu ar tādu noteikumu, ka tiks pieņemta 15. prim panta pirmā daļa deputātes Annas Seiles redakcijā, proti, ka lēmumus par zemes piešķiršanu konkrētām juridiskajām personām pieņem Ministru kabinets pēc Centrālās zemes komisijas apstiprināta priekšlikuma, tāpat kā mēs to lūkojām panākt likumā par zemes privatizāciju pilsētās. Ja Annas Seiles priekšlikums netiktu pieņemts un ja lēmumu pieņemšana pilnībā tiktu atstāta izlemšanai Ministru kabinetam, tad es tomēr gribētu, lai šie manis minētie 15. prim panta redakcijas punkti paliktu Kabinetam kā tādi zināmi pieturas punkti, kamēr tiks izstrādāts pilnīgāks un visaptverošs speciāls likums. Un, proti, kāpēc es uzskatu, ka tā vajadzētu? Te, piemēram, es esmu minējis punktus, ka līdz īpašā likuma spēkā stāšanās dienai Latvijas Republikā reģistrētajām juridiskajām personām, kuru pamatkapitālā vairāk nekā pusi ir apmaksājuši Latvijas Republikas pilsoņi, ir tiesības iegūt īpašumā zemi. Tātad, lai nodrošinātu to, ka šīs juridiskās personas pārsvarā ir Latvijas Republikas pilsoņi. Tā nav pārspīlēta prasība, jo attiecīgajā Šveices likumā ņem vērā pat tādu personu, kuras aktīvi pēc to faktiskās vērtības vairāk nekā vienas trešdaļas apmērā sastāv no zemes īpašumiem Šveicē, ja ārvalstu personas ar to pastiprina vai iegūst vadošas pozīcijas. Tātad mēs pieļaujam, ka Latvijas pilsoņiem ir jābūt pusei no šiem īpašumiem, bet Šveice baidās jau no tādiem ārzemniekiem, kuriem ir vairāk par trešdaļu. Tad tālāk. Es negribu analizēt visus priekšlikumus, jo tos jūs varat izlasīt. Te tālāk ir teikts, ka zeme juridiskajām personām nevar tikt piešķirta, ja attiecīgais zemes gabals atrodas dabas aizsardzības zonā, un tur ir minēti daudzi ierobežojumi: 5 km plata aizsargjosla gar Baltijas jūras krastu, puskilometru plata aizsargjosla gar upēm, kuru garums pārsniedz 50 km, un ezeriem, kuru platība ir lielāka par 25 ha, un dabas aizsardzības vajadzībām speciāli izdalītās teritorijās. Te es atkal gribu atsaukties, ka par šīm lietām runāja un runā arī attiecīgie Somijas likumi. Iestājoties Eiropas kopienā, Somijai nāksies atteikties no visiem daudzajiem ierobežojumiem, kādi tur līdz šim bija noteikti zemes pārdošanai, bet Eiropas kopiena ir apsolījusi respektēt visus tos ierobežojumus, kas noteikti dabas aizsardzības nolūkos. Un tādā veidā Somija šos noteikumus grib izmantot un sargāt arī turpmāk savas piekrastes skaistās zonas. Un tāpat arī mums, izmantojot šo argumentu, ir jāsargā sava unikālā jūrmala, savu upju un ezeru krasti, lai uzplauktu tūrisms, kas, kā mēs ceram, dos lielus ienākumus un lielu atspaidu lauku iedzīvotājiem, lai šis ienākumu avots netiktu zaudēts. Tagad un arī iepriekšējā reizē Novakšānova kungs minēja, ka tieši šīs skaistās vietas cenšas pagrābt tie, kuriem šobrīd ir nauda. Tāpat es esmu šajos noteikumos minējis, ka atļauja zemes piešķiršanai tiek atteikta vai anulēta, ja zemes gabals tiek izmantots kādam no šajā likumā neparedzētiem mērķiem, proti, ja zemes gabals atļaujā noteiktajā laikā nav sākts izmantot paredzētajiem mērķiem. Tas atkal ir tādēļ, lai kāds nesapērk zemi, izmantodams apstākli, ka zeme praktiski tagad neko nemaksā, lai kāds nesapērk un tādā veidā nerezervē sev vienkārši šo zemi. Un, treškārt, ja zemes gabala platība ir lielāka, nekā to prasa pielietojuma mērķis, un arī tad, ja zemes gabals atrodas svarīga militāra objekta tuvumā. Un arī tad, ko es uzskatu par īpaši svarīgu, ja laika gaitā Latvijas Republikas pilsoņu apmaksātā pamatkapitāla daļa juridiskās personas īpašumā izmainās un vairs nepārsniedz pusi no kopējā pamatkapitāla. Tas ir atkal tas, par ko es runāju jau sākumā. Tas nepieciešams tādēļ, lai nodrošinātu, ka šo juridisko personu pārstāv galvenokārt Latvijas pilsoņi, un lai tas nevar tikt izmantots fiktīvi, ka sākumā tas ir it kā Latvijas pilsoņu noteikšanā, taču pēc tam izrādās, ka tas viss ir bijis tikai fikcija, un viss nonāk pilnīgās ārzemnieku rokās. Tā ka es saku: ja mēs pieņemam tā, ka Centrālā zemes komisija nosaka šos noteikumus, tad var būt arī pašreiz tādi noteikumi, kuri, protams, nav visaptveroši un nebūtu šajā likumā ieviešami, bet, ja tas netiktu pieņemts, tad es tomēr prasu nobalsot par manis ieteiktajiem priekšlikumiem.".
• 1994_09_02-seq193 language "lv".
• 1994_09_02-seq193 speaker Eduards_Berklavs-1914.
• 1994_09_02-seq193 mentions Q211.
• 1994_09_02-seq193 mentions Q193089.
• 1994_09_02-seq193 mentions Q33.
• 1994_09_02-seq193 mentions Q39731.
• 1994_09_02-seq193 mentions Q39.
• 1994_09_02-seq193 mentions Q4766164.
• 1994_09_02-seq193 mentions Q9155673.
• 1994_09_02-seq193 mentions Q52847.