Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_02-seq183> ?p ?o. }

• 1994_09_02-seq183 type Speech.
• 1994_09_02-seq183 number "183".
• 1994_09_02-seq183 date "1994-09-02".
• 1994_09_02-seq183 isPartOf 1994_09_02.
• 1994_09_02-seq183 spokenAs 46.
• 1994_09_02-seq183 spokenText "Paldies, priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka viss tas, kas saistās ar īpašuma atdošanu pēc 45 gadiem, visas šīs īpatnības nav iekļaujamas likumā. Likums tik precīzi nav uzrakstāms, un laikam likumam arī nevajadzētu būt tik strikti precīzam, jo nedrīkst atņemt naudu un maizi arī advokātam un prokuroram. Un tomēr šajā gadījumā es vienkārši gribu izteikt viedokli, kāpēc es atkārtoti atgriezos pie šā priekšlikuma. Mums tomēr ir bijušo īpašnieku iedzīvotāju daļa, es akcentēju - nevis kaut kādas tālas pakāpes viņu mantinieki, bet paši īpašnieki vai viņu pirmās pakāpes mantinieki. Tiešie pirmās pakāpes mantinieki. Likums paredz: ja viņa zeme ir aizņemta, tad, pirmkārt, viņš drīkst saņemt it kā analoģisku zemi citā vietā - tajā pašā pagastā vai citā teritorijā. Ne vienmēr tas ir iespējams un ne vienmēr šajā jautājumā var panākt vienošanos, jo pamatā bijušo Latvijas iedzīvotāju, īpaši zemnieku, viensētas tika izvietotas ne tikai auglīgā vietā, bet arī estētiski dabas ziņā patīkamās vietās, taču patlaban brīvās zemes ir palikušas meliorētās zemes, dažādi purvāji un tā tālāk. Mēs zinām gadījumus, kad šis bijušais īpašnieks nevēlas saņemt zemi citā vietā, jo viņam zeme nav tikai materiāli ekonomiska vienība, bet ir senču robeža, kaut kāda citādāka, arī garīga vērtība. Tad viņam atliek vienīgais ceļš - piekrist kompensācijai par savu zemi, ar kuru situācija šodien republikā nav apskaužama, jo tie ir sertifikāti. Šodien mēs runājam par zemes tirgu. Kaut arī mēs pieļautu un legalizētu šo uzpirkšanu, tad jāteic, ka šodien šīs zemes cena ir ļoti neliela. Ļoti mazvērtīga. Un tāpēc es vērsos pie šīs domas. Ja ir īpašnieks, kurš nevēlas jeb nepiekrīt saņemt zemi citā vietā, tad viņš, dabīgi, nevar piekrist arī kompensācijai sertifikātos. Un varbūt viņš pat ir vientuļnieks vai maznodrošināts palicis pa šiem gadiem. Tāpēc viņam vajadzētu ļaut eksistēt uz sava īpašuma rēķina. Viņš to ir spiests iznomāt, bet nevis uz tādiem drakoniskiem noteikumiem, kā viņš izdomā. Un šeit es pierakstīju klāt, ka Ministru kabinets nosaka šos noteikumus. Faktiski tā nav masveidīga parādība, tā ir izņēmuma situācija, ko likums akcentē un pieļauj. Un daudzi cilvēki savās vecumdienās, kur kādreiz bijuši turīgi, bet tagad ir trūcīgi šā laikmeta dēļ, ir spiesti ar savu bijušo īpašumu nodrošināt sev puslīdz cilvēcīgu eksistenci. Un šajos Ministru kabineta noteikumos varētu tikpat strikti būt ierakstīts, ka tas tik tiešām attiecas uz bijušo īpašnieku vai pirmās pakāpes mantinieku. Un pārmantotība tālāk nevar būt atļauta. Un cilvēks domās. Un tas faktiski tiks izmantots tikai attiecībā uz tiem, kuriem nav pēcnācēju. Tie ir vientuļnieki, kas ir lielākajā daļā šādu gadījumu. Un tas otrais variants, kuru es šeit minēju, varētu attiekties ne uz visiem, bet varbūt tikai uz daļu, un tie varētu būt - politiski represētie. Jo tie piemēri, kurus es tagad jums uzskaitīju, faktiski ir ņemti no politiski represēto likteņiem. Jo grūtība ir tā, ka visumā turīgā Latvijas iedzīvotāju daļa laikmeta gaitā ir izputināta, šodien tā it kā ir tiesīga atgūt savu īpašumu - visdārgāko un vissvētāko, bet eksistenci savai novakarei tā nevar nodrošināt. Es lūdzu to pārdomāt. Varbūt šeit nevajadzētu pieiet tik strikti, tik noraidoši, un šis papildinājums likumam kaut vai otrajā daļā, ka ir tiesības politiski represētajiem un viņu pirmās pakāpes mantiniekiem, varbūt Saeimai ir pieņemams. Es to tā lūgtu.".
• 1994_09_02-seq183 language "lv".
• 1994_09_02-seq183 speaker Gunars_Resnais.
• 1994_09_02-seq183 mentions Q822919.
• 1994_09_02-seq183 mentions Q211.