Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_08_18_as-seq9> ?p ?o. }

• 1994_08_18_as-seq9 type Speech.
• 1994_08_18_as-seq9 number "9".
• 1994_08_18_as-seq9 date "1994-08-18".
• 1994_08_18_as-seq9 isPartOf 1994_08_18_as.
• 1994_08_18_as-seq9 spokenAs 66.
• 1994_08_18_as-seq9 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs, cienījamās Saeimas deputātes un godājamie deputāti! Man ir tas gods un atbildība ziņot godājamajai Saeimai par Ministru kabineta sastādīšanu un tā iecerētajiem galvenajiem darbības virzieniem. Saskaņā ar Valsts prezidenta rīkojumu esmu sastādījis Ministru kabinetu, kurā ir apvienojušies gan dažādu politisko spēku pārstāvji, gan arī ārpuspartijām stāvoši cilvēki, kuri ir gatavi veltīt savu darbu Latvijas valsts labā. Godājamie deputāti! Jūs visi esat lasījuši mūsu izstrādāto valdības deklarāciju, tāpēc mans ziņojums nebūs šīs deklarācijas nolasīšana, bet gan ziņojums par to, kāda ir šī valdība, kāds ir šis Ministru kabinets, kāpēc ir tapusi tāda deklarācija un kādi ir galvenie eventuālās valdības darbības virzieni. Vispirms es gribētu pateikties gan LNNK frakcijai, gan visu to frakciju deputātiem, gan visiem tiem politiķiem un cilvēkiem, kuri stāv ārpus frakcijām un Saeimas, bet kuri palīdzēja šā Kabineta veidošanas darbā un arī valdības deklarācijas sastādīšanā, jo šis laiks, veidojot Ministru kabinetu un sastādot valdības deklarāciju, bija veltīts tam, lai, pirmkārt, izzinātu visas aktuālākās Latvijas problēmas, lai atrastu vislabākos risinājumus, kā šīs problēmas atrisināt un panākt uzlabojumus mūsu valstī. Tas arī noteica Ministru kabineta veidošanas modeli. Šobrīd Saeimā mums ir daudzas frakcijas ar daudziem un dažādiem politiskajiem uzskatiem, ar dažādiem ekonomiskajiem uzskatiem, un vienmēr ikdienā mums ir licies, ka mūs šķir daudz kas. Mēs balsojam dažādi, mēs pulcējamies frakcijās un spriežam dažādi, mēs dažādi ceram īstenot savus mērķus. Veidojot šo Ministru kabinetu, mūsu uzdevums bija vadīties pēc pretējā - meklēt to, kas mūs visus apvieno, kas mums ir kopīgs. Un mēs šādu kopsaucēju atradām - tā ir Latvijas valsts atjaunošana, mūsu neatkarības nostiprināšana, valsts stabilizācija gan tās ekonomikā, gan sociālajā politikā, gan ārpolitikā un visu mūsu drošībā. Šim mērķim arī tika veltīts mūsu darbs, konsultējoties ar visām Saeimas frakcijām, ar ārpus Saeimas esošajiem politiskajiem spēkiem, kuriem ir zināma ietekme Latvijas valstī, lai izveidotu tādu Ministru kabinetu, kas būtu darbspējīgs jau nākamajās minūtēs pēc uzticības balsojuma iegūšanas, tādu Ministru kabinetu, kurš vienu gadu līdz 6. Saeimas vēlēšanām varētu realizēt politiku, kas stabilizētu situāciju valstī un nodrošinātu tālāko uzplaukumu. Pirmkārt. Galvenais princips Ministru kabineta veidošanā un arī valdības deklarācijas sastādīšanā ir stabilizācijas nepieciešamība valstī. Stabilizācija ir iespējama tikai tad, ja politiskie spēki vienojas pakārtot savu partiju iekšējās intereses, savu partiju tuvākos politiskos mērķus vienam kopējam mērķim - valsts interesēm un visas valsts attīstībai. Mēs šādu modeli piedāvājam. Otrkārt. Mērķis veidot šādu Kabinetu un arī tādu Kabineta darbības programmu, kas garantētu drošību mūsu valstī - gan ārējo drošību, gan iekšējo drošību - , ir viens no visaktuālākajiem uzdevumiem. Tāpēc mūsu doma bija, elastīgi darbojoties ārpolitikā ar visām mūsu kaimiņvalstīm, ar tuvākajām un tālākajām valstīm, ar kurām mums ir dažāda diplomātisko attiecību pakāpe, nodrošināt stabilu Latvijas iekļaušanos starptautiskajā apritē, starptautisko tiesību aktu aizsardzībā, starptautisko organizāciju aizsardzībā. Attiecībā uz iekšējo drošību mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka ar efektīviem līdzekļiem (pat esošā budžeta ietvaros) ir iespējams nodrošināt stabilitāti, izvērst aktīvu cīņu pret noziedzību, tajā skaitā, arī pret korupciju, kāda, bez šaubām, pastāv mūsu valstī, kā arī praktiski visās citās valstīs. Līdz šim, īstenojot Satversmi, mēs tomēr neievērojām Satversmes burtu un garu, jo Satversme cieši nosaka, ka mūsu valstī, Latvijā, Latvijas demokrātiskajā republikā ir jāatdala likumdošanas vara no izpildvaras un no tiesu varas. Šobrīd esošajā modelī diemžēl šāds nodalījums nepastāv vai pastāv tikai vārdos, jo tikai viena partija, iegūstot mazākumu Saeimā, ir izveidojusi Ministru kabinetu un nodrošinājusi savas partijas interešu pasludināšanu par visas valsts interesēm. Tāpēc, veidojot mūsu modeli, mēs iekļāvām šajā darbā daudzas partijas un grupas, kurām varbūt visā pilnībā nav pieņemamas Latvijas Nacionālās neatkarības kustības programmas, bet kurām ir daudzi saskarsmes punkti tieši valsts interešu un stabilizācijas labā. Un šinī gadījumā Ministru kabinetam būtu jāatskaitās ne tikai savai partijai, bet visai Saeimai kopumā. Tāds bija mūsu mērķis. Līdz šim, kā mēs zinām, esošo Ministru kabinetu praktiski izveidoja un ievēlēja 36 Saeimas deputāti. Tā ir apmēram viena trešdaļa deputātu vai arī viena trešdaļa valsts vēlētāju. Un tika noteikts, ka šīs idejas ir valdošās un nemaldīgās. Tāpēc, protams, arī mēs ar izpratni saņēmām kritiku par šā Ministru kabineta veidošanu, par šo citu modeli, bet es vēlētos, lai godājamie Saeimas deputāti padomātu par to, ka valdībai Latvijā ir iespējams arī cits modelis, ne tikai mazākuma valdības modelis. Es arī gribētu vērst uzmanību uz mūsu valdības iecerētā darba deklarāciju, uz tās sadaļu izvietojumu, kāda tā ir, jo tam nav gadījuma raksturs. Un es gribētu teikt, ka tam nav arī nekāds populistisks raksturs, jo izkārtojums ir tieši tas, kurš parāda, kas valstij ir sākams darīt tūlīt un nekavējoties. Mēs uzskatām, ka galvenais šai valdībai, šim Ministru kabinetam, ir sociālās politikas attīstība. Jā, sadaļa valdības darbības deklarācijā ir vērsta arī uz nākotni, bet tā izriet no apsvērumiem, ka sociālā politika, visi mūsu sociālie jautājumi, valstī ir pašos pirmsākumos. Šeit ir jāsāk strādāt no nulles. Visu cieņu iepriekšējās valdības labklājības ministram Riteņa kungam, kura vadībā ir izstrādātas ļoti daudzas koncepcijas, likumprojekti un plāni. Tagad ir laiks šos likumprojektus un visus plānus ieviest dzīvē ar tām korekcijām, ko pati dzīve no mums prasīs. Un tas nozīmē, ka ir pats sākums, tāpēc šī sadaļa ir vērsta nevis uz rītdienu, nevis uz parītdienu, bet daudzus gadus uz priekšu un tāpēc tā ir izvērstāka un plašāka nekā citas šīs valdības deklarācijas sadaļas, jo mēs liekam pamatus tam, kādā sociālajā vidē dzīvosim gan mēs paši, beidzot aktīvās darba dienas varbūt šeit Saeimā vai kur citur, gan arī mūsu bērni. Tas ir projekts nākotnei, un ir jāsaprot, ka pašlaik tiek veidota šī nākotne. Nākamais mūsu sadaļā ir izglītība un kultūra, jo, domājot par ikdienas nepieciešamībām, par to, vai būs siltums rīt, parīt un šoziem, par to, kā attīstīsies viens vai otrs rūpniecības uzņēmums, mēs aizmirstam par to, kāda ir Latvijas nākotne un vai nācija būs spējīga izdzīvot. Un, ja mēs zinām, ka latviešu nācija ir bijusi spējīga izdzīvot tikai tāpēc, ka mums ir šis bagātais izglītības un kultūras mantojums, ka tāpēc tā ir saglabājusies starp citām tautām, tad mēs negribētu, lai tagad, domājot par ikdienišķākām lietām, mēs aizmirstu to, kas veidos mūsu Latvijas valsts nākotni, kas nosargās tās neatkarību arī nākotnē, pēc tam, kad mēs būsim pametuši šeit šīs politiskās cīņas arēnu. Un visbeidzot tālāk seko arī drošības, aizsardzības un citi jautājumi, tanī skaitā, protams, arī samilzušās ekonomiskās problēmas. Bet tagad tieši par valdības iecerēto darbu šā Ministru kabineta sastāvā. Kā jau es minēju, pirmais un prioritārais jautājums ir sociālā politika. Pirmie soļi Labklājības ministrijas darbībā būs saistīti ar trim sfērām: sociālo, nodarbinātības un veselības aprūpes sfēru. Sociālajā sfērā tie ir: 1) labklājības budžeta atdalīšana no valsts budžeta, 2) pensiju diferencēšana, 3) sociālo fondu izveide, 4) sociālo pakalpojumu tīkla attīstība. Šajā sakarībā es sevišķi vēlētos pievērst uzmanību tam, ka iecerētais Ministru kabinets mēģinās labot tās kļūdas vai tās neizdarības, vai vienkārši to, kam iepriekš nepietika laika, un sevišķi rūpēsies par cilvēkiem, kas bijuši represēti komunistiskās okupācijas gados. Nodarbinātības sfērā: 1) jāturpina darbs pie profesiju klasifikatora, 2) jāpabeidz darbs, kas saistīts ar Valsts darba inspekcijas izveidošanu, 3) jāturpina darbs krīzes iztikas minimuma noteikšanai, 4) jāizstrādā invalīdu medicīniskās, ekonomiskās un sociālās aizsardzības programma. Veselības aprūpes sfērā svarīga ir: 1) veselības aprūpes sistēmas koncepcijas izstrāde, 2) Ārstniecības likuma pabeigšana. Kā jau dzirdējāt, valdība uzskata, ka pašreizējā saimniecības attīstības posmā ir lietderīgi atdalīt labklājības ( sociālo) budžetu no valsts budžeta. Tas nodrošinātu finansiālo stabilitāti tādos sociālās politikas reformas aspektos, kā pensiju, sociālās palīdzības un apdrošināšanas, nodarbinātības un citu fondu veidošanā. Sociālo līdzekļu sadalījumam ir jābūt atbilstošam sociālā budžeta lietotājiem. Pamatā tie ir pensionāri, darba invalīdi un invalīdi kopš bērnības, bezdarbnieki, vientuļo vecāku bērni, daudzbērnu un jaunās ģimenes, grūtnieces un dažas citas maznodrošināto cilvēku grupas. Bez tam Latvijā ir vēsturiski izveidojusies tāda situācija, ka īpaši kā tautas daļa ar sevišķām sociālās palīdzības tiesībām ir jāmin tie, kuri cietuši represijās. Kā jau es iepriekš teicu, tas attiecas uz galvenajiem uzdevumiem. Valdība uzskata, ka pakāpeniski jālikvidē pazemojošā pensiju izlīdzināšanas politika un jārada diferencēta pensiju izmaksas sistēma. Un es gribētu apgalvot, ka tas jau ir izdarāms šīs valdības darbības laikā, šajā vienā darbības gadā. Otrkārt, jāizstrādā rīcības programma likuma "Par sociālo drošību" ietvaros. Treškārt, jārada humāno pasākumu komplekss, kas ļautu invalīdiem dzīvot, strādāt, atpūsties, izklaidēties, lai viņi nejustos kā diskriminēta sabiedrības daļa. Ceturtkārt, ar likumu jānosaka pašvaldības sociālā dzīvojamā fonda statuss, paredzot īres un komunālo maksājumu atlaides. Jāaktivizē nacionālā demogrāfiskā politika un jāizstrādā valsts programma demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, akcentējot bērnu tiesību aizsardzību. Un visbeidzot. Valdība apliecina, ka sociālās reformas laikā un ekonomiskās krīzes apstākļos maznodrošināto valsts pilsoņu aizsardzība valstī varbūt ir viens no visnozīmīgākajiem uzdevumiem. Veselības aprūpe. Veselības aizsardzības sistēmā līdzās pastāv gan privātā medicīna, gan pilnīgi valsts aprūpe. Kā starpvarianti ir minētas municipālā apdrošināšana un Latvijā jau agrāk ieviestā slimo kasu sistēma. Valdība apzinās, ka tautas veselības līmenis pasliktinās, ka valsts finansiālajā ziņā šobrīd ir mazspējīga. Arī to, ka pacientu maksātspēja ir ļoti dažāda. Gan pacientu, gan medicīniskā personāla vairākums ir nesagatavots reformām vai jūtas vīlies tajās. Visu šo situāciju ietekmē arī likumdošanas deficīts. Izvērtējusi veselības aprūpes iespējas, valdība iestājas par konsekventu un pakāpenisku veselības aprūpes reformu turpināšanu un tirgus ekonomikas attiecību ieviešanu medicīnā. Tāpēc valdība piedāvā: izveidot kompleksu veselības aprūpes sistēmu, nodrošinot valsts veselības aizsardzības bāzes programmu izpildi un radot iespēju saņemt medicīnisko aprūpi dažādos līmeņos, piesaistot arī ārpusbudžeta finansiālos līdzekļus; attīstīt profilaktisko medicīnu ar finansēšanas pamatprincipu, kur izpaustos ieinteresētība veselākā pacientā, veselākā sabiedrībā; izstrādāt likumu par bērnu tiesību aizsardzību un pilnveidot bērnu tiesību aizsardzības institūcijas; īstenot principu, ka atalgojums jāsaņem atbilstoši sniegto pakalpojumu apjomam un kvalitātei; maksimāli tuvināt ārstu un vidējā medicīnas personāla kvalifikāciju Eiropas valstu standartam; stimulēt medicīnas preparātu, instrumentu un aparatūras ražošanu Latvijā. Veselības aprūpes reformu gaitā valdība atbalstīs labvēlības statusa piešķiršanu kapitālam, kas tiek ieguldīts tautas veselības aprūpes sistēmā un pasākumos. Valdība virzīs veselības aprūpes reformas tautas veselības interesēs, sekmēs medicīnas darbinieku prestiža celšanos, darīs visu iespējamo, lai darbs dotu viņiem gandarījumu un lai tas gūtu arī slimnieku atzinību. Izglītība un zinātne. Visiem Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem jānodrošina vienādas tiesības iegūt izglītību pēc savas izvēles. Jāatbalsta nacionālo minoritāšu skolu un privātskolu pastāvēšana. Skolās ar krievu un citu nacionālo minoritāšu mācībvalodu īpaša vērība jāveltī latviešu valodas un kultūras, Latvijas vēstures un ģeogrāfijas mācīšanai, šādi veicinot citu tautu pārstāvju integrāciju latviskajā vidē. Izglītībā jārealizē konsekventa politika valodas jomā valsts augstskolās un visu līmeņu valsts profesionālās izglītības skolās, pakāpeniski pārejot uz latviešu valodu. Jārealizē tāda nodokļu un kreditēšanas politika, kas sekmētu aktīvu privātā kapitāla piesaistīšanu izglītībai un zinātniskajiem pētījumiem. Jāpiemēro maksimālās labvēlības princips ārvalstu investīcijām zinātnē un zinātņietilpīgās tehnoloģijās, kā arī Latvijas un starptautisko fondu darbībai. Jāsekmē lietišķo zinātņu un tehnoloģisko pētījumu pāreja uz pilnīgu vai daļēju pašfinansēšanos, zinātnes iekļaušanos tirgus ekonomikā. Tuvākajā laikposmā uzdevumi zinātnes jomā ir: 1) analizēt valsts zinātnisko iestāžu pašreizējo stāvokli un darbību. Izstrādāt priekšlikumus par šo iestāžu perspektīvām un turpmākās darbības formām. Īpašu vērību veltīt lauksaimniecības un medicīnas pētnieciskajām iestādēm; 2) izstrādāt un veikt pasākumus, kas stimulētu regulāru akadēmiskā personāla atjaunināšanos un kvalificētāko speciālistu piesaistīšanu augstskolām, augstākās izglītības un zinātnes integrāciju, kā arī nodrošinātu studiju programmu neatkarīgu ekspertīzi un akreditāciju; 3) reorganizēt Latvijas Zinātnes padomi, paaugstinot atbildību par tās kompetencē esošās budžeta daļas sadali un izlietošanu, kā arī iesaistot to valsts zinātniskās politikas izstrādē, zinātnes virzienu un potenciālu izvērtēšanā. Precizēt valsts institūciju un Latvijas Zinātnes padomes funkcijas un koordinēt to darbību. Kultūra. Īstenojot Latvijas valsts kultūrpolitiku, kā galvenais princips tiek izvirzīts valsts garants pamattautību - latviešu un līvu -, kā arī citu nacionālo un etnisko grupu radošai un brīvai kultūras attīstībai. Līdz 6. Saeimas vēlēšanām: 1) jāizstrādā likumu kopums, - arī papildinot un grozot spēkā esošos likumus, - kas regulētu visdažādākos kultūrpolitikas jautājumus: valsts un pašvaldību kultūras budžeta savstarpējās attiecības, ārpusbudžeta līdzekļu ieguvi un sadali, mecenātisma atbalstīšanu un tradicionālo kultūras nozaru attīstības veicināšanu; 2) Nacionālās operas atjaunošanas darbu finansēšana turpināma tādā apjomā un ritmā, kā to prasa līdzšinējie līgumi un termiņi. Turpināms arī Nacionālās bibliotēkas izveides darbs; 3) kopā ar pašvaldībām jāturpina īstenot kultūras decentralizācijas principu, kas sekmē vietējo kultūras īpatnību izkopšanu, vienlaikus atbalstot augstvērtīgus profesionālās mākslas pasākumus novados; 4) jāizstrādā Rīgas 800 gadu jubilejas atzīmēšanas programma, jācenšas starptautisko institūciju ietvaros panākt Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa piešķiršanu Rīgai 2001. gadā. Šeit es gribētu pasvītrot, ka datums un laiks ir minēts diezgan tāls, bet, lai to īstenotu un piepildītu, darbs ir nepieciešams jau šodien. Es pat teiktu vēl vairāk - tas bija jāsāk jau pirms krietna laika. Un, protams, tas jau zināmā mērā ir tapis darīts. Tagad tam ir vajadzīgs valsts atbalsts un valsts virzība. Valsts drošība, aizsardzība un tiesiskā reforma. Lai nostiprinātu un pilnveidotu valsts aizsardzības sistēmu, galvenā vērība jāveltī valsts robežas nostiprināšanai un mobilo speciālo vienību kaujas gatavībai, kā arī jāpārveido valsts dienesta pārvaldes par datorizētu sistēmu, sasaistot tās ar Pilsonības un imigrācijas departamenta datoru tīklu. Valdība veiks pasākumus, lai nodrošinātu likumības ievērošanu un tādējādi panāktu Latvijas valsts, tās pilsoņu un iedzīvotāju tiesību un interešu aizsardzību, balstoties uz starptautiskajām cilvēktiesību normām. Sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un cīņā ar noziedzību galvenie uzdevumi ir: 1) izstrādāt un pieņemt koncepciju cīņai pret noziedzību, kā vienu no nacionālās drošības koncepcijas sastāvdaļām; 2) valdības programmā cīņai pret noziedzību izvirzīt šādus pamatprincipus: - valsts iedzīvotāju un pilsoņu aizsardzības nodrošināšana; - likumu, arī starptautisko tiesību normu, līgumu un konvenciju ievērošana; - tiesībaizsardzības struktūru darbības koordinācija un vienošana kopējam mērķim - cīņai pret noziedzību; 3) tiesiskās reformas ietvaros pašreizējā situācijā galvenie uzdevumi ir šādi: - izveidot neatkarīgu un vienīgi likumam pakļautu trīspakāpju tiesu sistēmu, paceļot tiesu likumdošanas un izpildvaras līmenī un nodrošinot to ar kvalificētiem kadriem, telpām un nepieciešamo aprīkojumu, - izveidot Satversmes tiesu, kas pārraudzītu valstī pieņemto likumu, valsts pārvaldes, pašvaldību un valsts augstāko amatpersonu darbības un izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei; - pabeigt prokuratūras reorganizāciju saskaņā ar likumu "Par prokuratūru", izdarot nepieciešamos grozījumus šā likuma pārejas noteikumos un kriminālprocesuālajā likumdošanā atbilstoši reformas iespējām un gaitai; - sākt izveidot Satversmes aizsardzības biroju saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem; - noteikt precīzu Drošības dienesta vietu un pienākumus tiesībsargājošo un aizsardzības iestāžu sistēmā; 4) reorganizēt Iekšlietu ministriju: - izveidot jaunas struktūras (drošības policiju un citas) atbilstoši spēkā esošajiem likumdošanas aktiem; - samazināt ministrijas centrālo aparātu, pamatojoties uz to, ka ministrijas pamatuzdevums ir izstrādāt iekšlietu politikas realizēšanas stratēģiju un šīs politikas realizācijas kontroles mehānismu, bet tās realizēšanai nepieciešamās pārvaldes funkcijas nododamas reģionālajām struktūrām; - nostiprināt valsts policiju (kārtības, kriminālo un ekonomisko policiju), izveidot vienotu struktūrvienību cīņai pret organizēto noziedzību un korupciju. Valsts policijas sastāvā izveidot tiesas policijas un cietumu policijas struktūrvienības; - izveidot policijas pirmstiesas izmeklēšanas struktūrvienības atbilstoši likumam "Par prokuratūru" un grozījumiem kriminālprocesuālās likumdošanas aktos; - pārskatīt valsts policijas veidošanas pamatprincipus, uzskatot, ka tā veidojama, ievērojot decentralizācijas principu; - soda izpildes sistēmu tālākā perspektīvā nodot Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Ieviest soda izpildes progresīvo sistēmu atbilstoši Rietumeiropas valstu standartiem. Likvidēt militāro administrāciju soda izpildes vietās, organizēt cietumu profesionālu apsardzi; - pārskatīt Iekšlietu ministrijas struktūrvienību kadru politiku. Veikt visu darbinieku atestāciju, novērtējot katra kvalifikāciju, valsts valodas prasmi un lojalitāti pret Latvijas Republiku; 5) pabeigt Latvijas Kriminālkodeksa, Kriminālprocesa kodeksa, Civilprocesa kodeksa, Tirdzniecības kodeksa un Soda izpildes kodeksa izstrādāšanu un iesniegt tos izskatīšanai Saeimā; 6) izstrādāt Administratīvā procesa likumu, kas reglamentētu kārtību, kādā jebkurš indivīds tiesā var pārsūdzēt valsts un pašvaldību iestāžu un amatpersonu lēmumus, tādējādi aizstāvot savas likumīgās tiesības, kā arī saņemt atlīdzību, ja šo iestāžu vai amatpersonu pretlikumīgas darbības rezultātā indivīdam ir nodarīti materiālie zaudējumi vai morāls kaitējums. Ekonomika. Valdība uzskata, ka ilglaicīgs valsts ekonomiskās politikas uzdevums ir turpināt Latvijas integrāciju Eiropas ekonomiskajā telpā, un šīs integrācijas galarezultāts būtu iestāšanās Eiropas savienībā. No šīs stratēģijas izriet prasība - attīstīt Latvijas saimniecisko likumdošanu saskaņā ar Eiropas savienības likumiem, maksimāli ievērojot Latvijas valsts intereses. Nepieciešams veidot tādu Latvijas ekonomiku, kas būtu orientēta kā uz Eiropas, tā uz citu Rietumu un Austrumu valstu ekonomiskajām telpām. Valdības nostādne ekonomiskajos jautājumos atbilst tirgus ekonomikas principiem. Par galveno savas darbības mērķi valdība uzskata iesākto ekonomisko reformu neatgriezeniskuma un valsts ekonomiskās stabilitātes maksimālu nodrošinājumu. Ar šā mērķa īstenošanu esam paredzējuši veicināt: 1) iekšzemes kopprodukta pieaugumu; 2) naudas sistēmas un cenu stabilitāti; 3) maksājumu bilances līdzsvaru; 4) iedzīvotāju nodarbinātību un sociālo nodrošinājumu. Lai veicinātu iekšzemes kopproduktu pieaugumu, valdība realizēs vairākus prerogatīvus darbības virzienus. Rūpniecība. Valdība uzskata stabilu eksporta un konkurētspējīgas rūpniecības izveidi par Latvijas kā augsti attīstītas un ekonomiski patstāvīgas valsts pamatu. Svarīgākais priekšnoteikums šā stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir rūpniecības attīstības pamatotas koncepcijas izstrāde un uz tās balstīta patstāvīga valsts rūpnieciskā potenciāla izveide. Šādas koncepcijas pamatā ir vairāki principi: 1) Latvijas priekšrocību apzināšanās un izmantošana starptautiskajā preču un pakalpojumu tirgū; 2) izveidot un nodrošināt ciešu saikni starp zin��tni un ražošanu; 3) energo un materiāli ietilpīgo rūpnīcu pārprofilēšana; 4) zinātnes un tehnoloģijas ietilpīgu ražotņu attīstība. Tautsaimniecībā, tai skaitā rūpniecībā, notiekošās struktūru izmaiņas tiks veidotas, lai stimulētu eksportspējīgas produkcijas ražošanas un eksporta pieaugumu. Tajā pašā laikā valdība paredz, ka tuvākā un vidējā perspektīvā preču imports pārsniegs eksportu. Tas ir saistīts ar to, ka tautsaimniecībā notiekošajām izmaiņām ir nepieciešams ievērojams jaunas tehnoloģijas imports, lai iespējami ātrāk sasniegtu attīstītāko valstu ražošanas tehnoloģijas līmeni. Realizējot rūpniecības attīstības koncepcijas pamatprincipus, valdība uzskata par lietderīgu attīstīt ciešāku sadarbību ar Latvijas Banku, tādējādi vienojoties par kopējiem pienākumiem tautsaimniecības problēmu risināšanā. Valdība uzskata privatizāciju kā vienu no galvenajiem Latvijas valsts turpmākās saimnieciskās attīstības veicināšanas līdzekļiem. Valdība atbalstīs iespējami intensīvu, taču tajā pašā laikā kontrolētu jau līdz šim iesākto valsts uzņēmumu privatizācijas procesu. Privatizācijas rezultātā iegūtos līdzekļus valdība paredz izmantot grūtībās nokļuvušo uzņēmumu atveseļošanai, jauno privātuzņēmumu saimnieciskās darbības veicināšanai, kā arī bez darba palikušo darbinieku pārkvalifikācijas sekmēšanai. Privatizācijas procesa gaitā par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem valdība uzskata plašu iestrādātās privatizācijas sertifikātu koncepcijas iedzīvināšanu, paredzot: - iespēju iedzīvotājiem ieguldīt sertifikātus uzņēmējsabiedrībās, kopējo ieguldījumu fondos, gan valsts, gan privātos pensiju fondos; - organizēt privatizācijas sertifikātu tirgus izveidi biržu un ārpusbiržu organizēta tirgus veidā. Enerģētika. Enerģētika ir svarīgs tautsaimniecības infrastruktūras elements, kas nodrošina valsts ekonomisko neatkarību. Latvija pašreiz importē aptuveni 80% energoresursu, kuru cenas jau tuvojas pasaules līmenim. Ierobežotā spēja samaksāt par kurināmo un naftas produktiem arī raksturo kritisko stāvokli enerģētikā. Tuvāko gadu laikā valdības mērķis ir izveidot enerģētikas izmantošanas un attīstības stratēģiju, kuras pamatprincipi ir šādi: - samazināt Latvijas atkarību no ārvalstu enerģētikas resursiem; - ierobežot Austrumu monopolu ietekmi energoresursu piegādē, paralēli nodrošinot līdzsvarotas piegādes no dažādiem avotiem gan Austrumos, gan Rietumos; - samazināt Latvijā enerģijas patēriņu, panākot to ar taupīšanu, ieviešot efektīvākas saimniekošanas metodes un jaunas tehnoloģijas; - uzsākt enerģētikas ietaupīšanas izglītības pasākumus, atzīstot tās prioritāti gan ģimenes un uzņēmumu, gan valsts politikas līmenī; - attīstīt pašā Latvijā esošo enerģijas avotu izmantošanu. Elektroenerģijas tarifiem, kā arī ar to saistītajiem nodokļiem un nodevām jābūt labvēlīgiem rūpniecības un lauksaimniecības attīstībai, tajā pašā laikā atspoguļojot tās patieso cenu. Šo mērķu sasniegšanai valstij jānodrošina tautsaimniecības infrastruktūras nozaru, to skaitā enerģētikas, attīstībai nepieciešamās investīcijas un ar to saistītā atbilstošā likumdošana. Enerģētikas sfēras sakārtošana uzskatāma par vienu no neatliekamākajiem pasākumiem. Mazā un vidējā biznesa attīstība. Pašreizējos apstākļos, kad strauji mainās preču un pakalpojumu pieprasījums, valdība kā ļoti svarīgu priekšnoteikumu ražošanas tempu palielināšanā vērtē mazā un vidējā biznesa strauju attīstību, galvenokārt akcentējot: 1) mazā un vidējā biznesa attīstības ilgtermiņa koncepcijas izstrādāšanu; 2) regulāras sarunas un objektīvas informācijas apmaiņu ar mazā un vidējā biznesa uzņēmējiem; 3) dažādu starptautisku struktūru līdzdalību mazā un vidējā biznesa attīstībā (piemēram, Eiropas kopienas PHARE programmu - Uzņēmēju atbalsta centra izveidošanu). Iekšējā tirgus aizsardzība. Viens no uzdevumiem ir Latvijas iekšējā tirgus aizsardzības nodrošināšana. Valdība pabeigs izveidot un uzsāks realizēt programmu, kas paredz tirdzniecības tehnisko barjeru veidošanu nekvalitatīvas ārvalstu produkcijas ieplūšanai Latvijas tirgū; tehnisko standartu prasību harmonizāciju ar Eiropas vai starptautisko standartu palīdzību. Finansu politika. Ekonomiskās un finansu politikas galvenais mērķis ir realizēt pāreju no ekonomiskās stabilizācijas uz ekonomisko uzplaukumu, nodrošinot: - reālā iekšzemes kopprodukta samazināšanās apturēšanu 1994. gadā un turpmāku pieaugumu; - pakāpenisku inflācijas tempu samazināšanos; - ieguldījumu kā galvenā tautsaimniecības atveseļošanas faktora palielināšanu; - budžeta sabalansētību, lai deficīts nepārsniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta. Šo mērķu sasniegšanu veicinās: 1) stingra monetārā politika; 2) ekonomiski iedarbīga fiskālā politika, kura nodrošinās, lai 1995. gadā visu līmeņu budžetos tiktu akumulēti 33 - 34,5% no iekšzemes kopprodukta, kā arī stimulēs uzkrājumu veidošanos Latvijas tautsaimniecībā un ieguldījumus uzņēmējdarbībā, samazinās nodokļu likumdošanas negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbību, veicinot Latvijas integrāciju Eiropas ekonomiskajā sistēmā un novēršot legālās iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas; 3) uzkrājumu un ieguldījumu mehānisma izveidošana, paaugstinot nodokļu administrācijas darba efektivitāti un sakārtojot nodokļu sistēmu, vienlaikus radot stimulus ieguldījumiem tautsaimniecībā. Tiks sakārtota finansu infrastruktūra, tādējādi veicinot banku sistēmas stabilizēšanos un modernizāciju, arī radot mūsdienīgu tiesisko bāzi kredītmehānisma funkcionēšanai (hipotēku sistēma, kredītregulācija, bankrota un maksātnespējas procedūras). Finansu ministrija izstrādās vērtspapīru apgrozību regulējošus normatīvos aktus, izveidos centrālo depozitāriju un atbalstīs Fondu biržas darbību. Tiks uzlabots ārvalstu kredītu piesaistīšanas un izsniegšanas mehānisms, kas nodrošinās tautsaimniecības attīstību ar pietiekami lētiem finansu avotiem un vienlaikus garantēs to izvietošanu nacionālās ekonomikas ilgtermiņa attīstībā. Runājot par muitas iestāžu darbību, jāatzīst, ka Latvijas Republikas muitas teritorijā muitas kontrole ir nepietiekama un valsts robeža netiek noslēgta. Tādēļ lielā daudzumā tiek ievestas nereģistrētas un kontrabandas preces, nodarot valstij milzīgus ekonomiskos zaudējumus. Lai to novērstu, valdība veiks Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, kā arī pasākumus, kas radikāli uzlabos muitas darbu kopumā. Ir jānoslēdz arī starpvalstu nolīgumi par pievienošanos starptautiskajām muitas konvencijām, par sadarbību ar robežvalstīm, kā arī ar PHARE, Eiromuitu un Ziemeļvalstu muitu padomi - par vienotas apmācību sistēmas ieviešanu Baltijā. Ārpolitika. Ārpolitikas galvenais uzdevums ir nostiprināt valsts neatkarību un radīt garantijas valsts pastāvēšanai ilgstošā periodā. Latvijas diplomātijai jākļūst par aktīvu diplomātiju. Valsts drošības jautājumi nav atrisināmi bez sadarbības ar Rietumeiropas valstīm, tāpēc iekšpolitika jāsaskaņo ar tām prasībām, kuru izpilde nepieciešama sekmīgai darbībai Eiropas padomē un integrācijai Eiropas savienībā, vienlaikus koordinējot šos procesus ar Igauniju un Lietuvu. Īpaša uzmanība jāpievērš tādiem līgumiem, kādi ir līgums ar Eiropas savienību par Latvijas kā asociētās dalībvalsts statusu, un programmai "Partnerattiecības mieram". Jāpaplašina un jānostiprina visu veidu sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm un citām Rietumu demokrātijas valstīm. Izmantojot pozitīvo pieredzi un sakarus, kādi iegūti pēdējo gadu laikā, risinot Krievijas karaspēka izvešanas jautājumus, attiecības ar NVS valstīm jāizvērtē un jāatbalsta uz savstarpējās vienlīdzības principiem. Attiecībās ar Krieviju jāattīsta savstarpēji izdevīgi ekonomiskie un parlamentārie sakari, kā arī jānoslēdz līgumi par Krievijā dzīvojošo latviešu interešu aizsardzību, īpašumtiesību atjaunošanu un repatriācijas veicināšanu. Jāpanāk starptautiskajos līgumos noteiktās robežas atzīšana. Cieši jāseko, lai Krievija pildītu noslēgtos līgumus. Starpvalstu attiecībās jāvēro, kā partnervalstis īsteno cilvēktiesības. Agrārā politika. Tuvākajā laikā lauksaimniecībā veicamie pasākumi pirmām kārtām ir saistīti ar lauksaimnieciskās produkcijas iekšējā tirgus stabilizāciju un sakārtošanu. Tie ir: 1) muitas likumdošanas un principu sakārtošana atbilstoši Eiropas savienības standartiem; 2) minimālo uz robežas deklarējamo muitas cenu noteikšana; 3) kvalitātes un standartizācijas jautājumu risināšana tirdzniecības tehnisko barjeru izveidošanai, lai nepieļautu nekvalitatīvas ārvalstu produkcijas ieplūšanu Latvijas tirgū; 4) cukura, gaļas un gaļas produktu tirgus sakārtošana; 5) pasākumi rudzu, sviesta, siera un citu produktu eksporta veicināšanai. Ne mazāk svarīgi ir finansiālie pasākumi lauksaimniecības atbalstīšanai. Te būtu minama regulāra lopkopības, augkopības un citu mērķprogrammu finansēšana, dotācijas 1994. gada budžeta likumā paredzēto līdzekļu ietvaros. Līdz šā gada 20. septembrim jāizdara izmaksas no graudu ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fonda šādiem Latgales rajoniem: Balvu, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes rajonam. Nekavējoties jāsniedz palīdzība zemniekiem, lai nodrošinātu rudens sēju. Nedrīkst palikt novārtā arī valsts uzņēmumu pārvalde. Tās uzlabošana var dot nozīmīgus rezultātus. Jāturpina lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes uzņēmumu privatizācija. Nopietni jāizvērtē 1992. gada graudu iepirkuma kampaņa, tai sekojošais humānās palīdzības veidā saņemtais un par ārvalstu kredītiem iepirktais graudu ievedums, kā arī šīs rīcības izraisīto negatīvo seku likvidēšanas pasākumi. Mežsaimniecība. Lielākā Latvijas dabas bagātība ir meži. Līdzšinējais mežkopju pašaizliedzīgais darbs ir devis iespēju uzlabot koksnes izmantošanu. Kokmateriālu eksportā ievērojami pieaudzis gatavās produkcijas īpatsvars, tomēr kokapstrādes straujākas attīstības iespējas tiek izmantotas tikai daļēji, tāpēc tuvākajā laikā būtu jāpalielina mežizstrādes un kokapstrādes sociāli stabilizējošā loma laukos, šajā nolūkā izvēršot un nostiprinot mazos un vidējos uzņēmumus, amatniecību, kā arī uzlabojot produkcijas kvalitāti un nodrošinot valsts palīdzību tirgus meklēšanā. Vienlaikus jāatzīst, ka mežsaimniecībā arvien vairāk nepieciešama darba koordinācija un vienota politika. Pašreizējais nenoteiktais valsts mežu dienesta statuss kavē mežu politikas attīstību, tāpēc valdība uzskata par nepieciešamu tuvākajā laikā atjaunot Mežu ministriju. Valsts reforma. Valsts pārvaldes un pašvaldības reforma ir gan visas valsts ekonomiskās un politiskās, gan arī sabiedriskās attīstības pamats. Bez profesionāli un godprātīgi strādājošiem ierēdņiem un efektīvām neatkarīgām pašvaldībām demokrātiska un tiesiska Latvijas valsts nevarēs attīstīties. Lai pārvaldes struktūra būtu veidota pēc vienotiem principiem, nepieciešams izstrādāt un pieņemt valsts pārvaldes reformas koncepciju, kas saskaņotu atsevišķu ministriju reformu plānus. Valdība atbalsta profesionālas valsts administrācijas radīšanu visos līmeņos, tādēļ tiks turpināta valsts ierēdņu atestācija un civildienesta izveide. Jaunu ierēdņu sagatavošanā tiks iesaistīta nacionālā inteliģence, organizējot papildu apmācību cilvēkiem ar augstāko izglītību un tādējādi ietaupot jau līdz šim izdalītos budžeta līdzekļus. Valdība iesniegšanai Saeimā sagatavos likumprojektu par interešu konfliktu. Tas būs likums, ar kura palīdzību varēs mērķtiecīgāk un efektīvāk vērsties pret korupciju valsts pārvaldes struktūrās, it īpaši vēlētajā un politiskajā līmenī. Valdība uzskata, ka pašvaldības reforma veicama, balstoties uz Eiropas hartu par vietējo pašpārvaldi, kurā uzsvērts varas decentralizācijas princips un nepieciešamība tuvināt valsts varu un pārvaldi, no vienas puses, un iedzīvotājus, no otras puses. Lai nodrošinātu pašvaldības ar stabiliem ienākumu avotiem, valdība izdarīs attiecīgus grozījumus nodokļu likumdošanas aktos, kā arī turpinās jaunas pašvaldību, finansu un grāmatvedības sistēmas izveidi. Vides aizsardzība un reģionālā attīstība. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības jomā tuvākajā laikā galvenais uzsvars liekams uz reģionālās attīstības virzienu pastiprināšanu, vienlaikus turpinot vides aizsardzības problemātikas tālāku izstrādi. Šajā gadā tiks uzsākta Reģionālās attīstības likuma izstrāde, to cieši saistot ar Latvijas teritoriālās, šobrīd lauku attīstības nacionālo programmu, kā arī ar teritoriju plānošanas un būvprojektēšanas noteikumiem. Jāpanāk, lai likumi par zemes dzīlēm, par būvniecību, par aizsargjoslām tiktu pieņemti līdz šā gada beigām vai nākamā gada sākumā. 1994. un 1995. gadā uzsākama reģionu problēmu norobežošana, izmantojot adekvātu statistisko datu bāzi. Vides aizsardzībā prioritāte tiks ierādīta atkritumu izmantošanas problēmas ekonomiskajam risinājumam. Svarīgs darba virziens būs vidēji jaudīgu tā saucamo alternatīvo enerģijas avotu izmantošanas sekmēšana, enerģijas avotu dažādošana. Darbs vides aizsardzības jomā tiks saskaņots ar starptautiskajām konvencijām, kā arī tiks izstrādāti un noslēgti starptautiskie līgumi šajos jautājumos. Visu šo mērķu sasniegšanai un reformu īstenošanai mēs ierosinām godājamajai Saeimai izteikt uzticību šādam Ministru kabinetam, par kura darbību politisku atbildību uzņemas Latvijas Nacionāli konservatīvā partija, LNNK: Ministru prezidents - Andrejs Krastiņš, labklājības ministrs, Ministru prezidenta biedrs - Māris Budovskis, satiksmes ministrs, Ministru prezidenta biedrs - Aristids Lambergs, valsts reformu ministrs, Ministru prezidenta biedrs - Viesturs Pauls Karnups, aizsardzības ministre - Anita Stankēviča, ārlietu ministrs - Aleksandrs Kiršteins, ekonomikas ministrs - Pauls Dzintars Kalniņš, finansu ministrs - Edmunds Krastiņš, iekšlietu ministrs - Imants Bekešs, izglītības un zinātnes ministrs - Elmārs Grēns, zemkopības ministrs - Gundars Bērziņš, tieslietu ministre - Aiva Zariņa, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre - Inese Vaidere, kultūras ministre - Ramona Umblija. Valsts ministri: ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs Ārlietu ministrijā - Juris Sinka, privatizācijas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā - Roberts Zīle, budžeta valsts ministre Finansu ministrijā - Ingūna Sudraba, valsts ieņēmumu valsts ministrs Finansu ministrijā - Guntis Grūbe, mežu valsts ministrs Zemkopības ministrijā - Kazimirs Šļakota, veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā - Viktors Jaksons, cilvēktiesību valsts ministre Tieslietu ministrijā - Anta Rugāte. Godājamie Saeimas deputāti! Manā ziņojumā par valdības iecerēto darbu jeb par šo deklarāciju, runājot par Ministru kabinetu, man ir visciešākā pārliecība tāpat kā tiem cilvēkiem, kas kopā ir veidojuši un palīdzējuši veidot šo Kabinetu, ka šis Ministru kabineta modelis var stabilizēt situāciju valstī un ka vēlēšanas var notikt tām Satversmē noteiktajā laikā - nākamā gada oktobrī. Uzskatu, ka šajā gadījumā, vienojoties dažādiem politiskajiem spēkiem, pakārtojot savas politiskās intereses valsts, valsts stabilizācijas interesēm, ir iespējami panākumi, un es aicinātu balsot par uzticību šim Ministru kabinetam. Balsojums par uzticību šim Ministru kabinetam nozīmē balsojumu par stabilitāti valstī, par katra valsts iedzīvotāja drošību, par reālu rezultātu vistuvākajā laikā. Par atbildības uzņemšanos. Lai gan atbildību šinī gadījumā uzņemas Latvijas Nacionāli konservatīvā partija, LNNK, balsojot par šo Kabinetu atbildību uzņemas nevis visa Saeima, bet visa Saeima piedalās valsts darbā. Izsakot uzticību Ministru kabinetam, tiek izteikta uzticība nevis tikai šiem konkrētajiem cilvēkiem, bet tiek izteikta uzticība darbam un tiek balsots par stabilitāti, mieru un demokrātiju šajā valstī. Godājamie Saeimas deputāti! Paldies, ka uzklausījāt šo ziņojumu, ka novērtējāt jums piedāvāto Ministru kabinetu. Es gaidu debatēs komentārus gan par Ministru kabinetu, gan par iespējamo valdības deklarāciju, es gaidu jūsu balsojumu par stabilitāti valstī. Paldies.".
• 1994_08_18_as-seq9 language "lv".
• 1994_08_18_as-seq9 speaker Andrejs_Krastins-1951.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q822919.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q16350881.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q211.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q4445523.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q4294315.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q2660080.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q37.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q191.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q193089.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q21625222.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q1771611.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q687709.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q39731.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q159.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q8436.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q4459436.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q2167704.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q80021.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q1092499.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q2498135.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q1773319.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q30.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q12360039.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q1669018.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q2065673.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q2662771.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q4399225.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q969701.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q5618600.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q22138162.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q16351278.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q16355963.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q52847.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q16355882.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q16355640.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q16358697.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q16351710.
• 1994_08_18_as-seq9 mentions Q11711794.