Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_08_18_as-seq84> ?p ?o. }

• 1994_08_18_as-seq84 type Speech.
• 1994_08_18_as-seq84 number "84".
• 1994_08_18_as-seq84 date "1994-08-18".
• 1994_08_18_as-seq84 isPartOf 1994_08_18_as.
• 1994_08_18_as-seq84 spokenAs 126.
• 1994_08_18_as-seq84 spokenText "Godātais Prezidenta kungs! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi, klātesošie! Mūsu frakcijas nostādni, kas bija par pamatu frakcijas lēmuma pieņemšanai, frakcijas vadītājs šodien analizēja no politiskā viedokļa. Lucāna kungs analizēja deklarācijas saturu un atzīmēja gan pozitīvās, gan arī varbūt negatīvās puses. Mūsu frakcijas kolēģis Staša kungs sulīgā zemnieka valodā un neviltotā tiešumā, bet bez ļaunuma izteica savus un arī daudzu citu mūsu apsvērumus ētikas jautājumos. Es piekrītu viņam un piekrītu arī Budovska kunga un Kiršteina kunga izteiktajai kritikai, kas šajos jautājumos bija adresēta "Latvijas ceļam". Tomēr gribu izvirzīt arī kādu citu jautājumu. Kolēģi, mums visiem tauta ir dāvājusi uzticību, un mums ir jāatrod tautas interesēs kopēja valoda. Un, ja mēs vēsturiski apskatīsimies mūsu attīstības ceļu, ja mēs atcerēsimies, kā pirmajās plenārsēdēs gan varbūt ar procedūru, gan ar balsu vairākumu kā ar gludekli tika nogludināts un nobīdīts viens otrs jautājums, tad tomēr es gribētu aicināt: būsim godīgi, kaut kāds progress šinī ziņā ir arī "Latvijas ceļam". Bez šaubām, pašlaik nav tas laiks, kad varbūt ir viegli runāt un vēl grūtāk varbūt ir uztvert to, ko gribētu pateikt. Un tomēr es gribētu, nedaudz pieskaroties varbūt arī politiskajiem aspektiem, vairāk runāt par tiem neatliekami risināmajiem ekonomiskas dabas jautājumiem, kuriem vajadzēja būt atrisinātiem jau vakar un aizvakar, kuri ir jārisina nekavējoties un kuri ir kā nosacījums mūsu atbalstam iespējamajai valdībai. Tautsaimnieku politiskā apvienība uzskata, ka pašreizējā posmā svarīgākais, kas mums visiem būtu jārisina kopīgi, ir tautas saimniecības jautājumi, uzņēmējdarbības un ražošanas veicināšanas jautājumi. Taču, lai šos jautājumus tomēr varētu sekmīgi risināt, ir nepieciešama politiskā stabilitāte. Redzot, ka "Latvijas ceļa" un LNNK nostādnes tautusaimniecības jautājumos turpinās, un šodien daudzi to atzina un pat mēģināja pateikt, ka tā ir gandrīz vai viena un tā pati programma, kas varbūt nav simtprocentīgi vienāda, taču te ekonomiskajos jautājumos tiek ņemtas daudzas vienādas, jau vairākus gadus proklamētas mūsu tautsaimnieku politiskās apvienības nostādnes. Un, kā jau šeit atzīmēja Kides kungs, mēs bijām gatavi atbalstīt stabilu vairākuma valdību. Vairākuma valdību, ko būtu sastādījis "Latvijas ceļš" un LNNK. Mēs cerējām, ka būs trīs galvenie faktori, kas mums šinī brīdī ir visvairāk nepieciešami. Kas ir vairākuma valdība? Tā ir politiskā stabilitāte, tautsaimniecības jautājumu risināšana, tajā skaitā arī ekonomiskie nosacījumi, kurus mēs, kā saka, mēģinām izvirzīt un kam jau te drusku pieskārās Kinnas kungs un Bērziņa kungs. Diemžēl gan zināmu, gan varbūt arī mums nezināmu iemeslu dēļ tāda vienošanās netika rasta. Neizslēdzu iespēju, ka tur varbūt zināma loma bija arī tiem jautājumiem ētikas plāksnē, par kuriem šodien tomēr izteicās vairāki runātāji, un acīmredzot ne bez iemesla. Varbūt noteiktu lomu te nospēlēja mūsu iepriekšējā attieksme un zināmā mērā frakciju, partiju un arī atsevišķu cilvēku politiskās ambīcijas. Mums ļoti simpatizēja LNNK nostādnes tādos jautājumos kā, piemēram, cīņa pret korupciju, robežaizsardzības jautājumi, cīņa pret noziedzību, un mēs cerējām, ka LNNK savā programmā atspoguļos arī otru svarīgo, tas ir, politiskās stabilitātes jautājumu. Diemžēl vārdus, kas varbūt dotu zināmu garantiju par politiskās stabilitātes nodrošināšanu un ko varbūt prasīja arī centrisko frakciju, centrisko partiju forums, mēs nesaskatījām. Bez tam mūs uzmanīgus darīja atbildīgu partijas frakcijas un arī projektētās valdības cilvēku izteikumi presē par atsevišķiem jautājumiem, kas skar varbūt mūsu valsts un Rietumu pasaules attiecības, piemēram, tādi izteicieni kā: sak, nu kas tur liels, ja mēs izdarīsim to un to. Nu labi, noņems mums 7 miljonus Skrundai... Cienījamie kolēģi! Tas nav tikai finansiāls jautājums. Tie nav tikai 7 miljoni, ko noņem Skrundai, lai gan arī tas ir svarīgi. Taču, ja mēs pieļaujam domu, ka mūsu attiecības ar Rietumeiropas valstīm var nonākt līdz tādai situācijai, tad tas jau nozīmē ne tikai Rietumeiropas valstu norobežošanos no mums, bet tas jau nozīmē zināmu konfrontāciju, ja valstī tiek pieņemts tāds lēmums, kas atmaina tā jau pieņemto lēmumu. Un tas jau nozīmē, manuprāt, šinī brīdī priekš mums absolūti nepieņemamu situāciju. Es esmu dziļi pārliecināts, ka LNNK un Kiršteina kungs arī nebūt nedomā, ka mums būtu jāpanāk vai jāveicina kaut kāda izolācija no Rietumeiropas puses. Tad man būtu jādomā pavisam kaut kas nepatīkams. Un tomēr savos izteikumos nevar tik viegli par šādiem jautājumiem runāt. Un trešais, kas mums programmā likās varbūt ne visai pieņemams no stabilitātes viedokļa. Atzīsim, kolēģi, ka programma tomēr sociālā plāksnē varbūt, neteiksim, ir tendencioza, tas ir par asu teikts, bet tomēr tendēta uz zināmu populismu. Tās vēlmes, kas tur izteiktas, ir ļoti skaistas, tās ļoti labi atbalstīs gan pensionāri, gan pedagogi, bet tajā pašā laikā mēs zinām arī reālās iespējas, vismaz šeit mēs to zinām, mums tās būtu jāzina. Un šīs iespējas tomēr liecina, ka tik dāsni solījumi daudzos mūsu iedzīvotāju slāņos var radīt nepamatotas cerības, kuru neizpilde var izsaukt savukārt viņu neapmierinātību. Un tāpēc labāk laikam tomēr ir savlaicīgi skaidri pateikt, ko mēs varam, cik daudz mēs varam, nevis solīt un pēc tam sarūgtināt. Uzskatām, ka tas arī ir viens no iemesliem. Tātad vēlreiz: vairākuma valdība, politiskā stabilitāte, tautsaimniecības jautājumi un, kā jau teicu, atsevišķu ekonomisko nosacījumu izpilde, kas var būt par mūsu frakcijas atbalstu iespējamajai valdībai, un vēl tas, pie kādiem nosacījumiem. Un kādi te var būt daži ekonomiskie nosacījumi? Šeit es varbūt sākumā gribu izteikt paldies Kinnas kungam par atbalstu. Paldies par to, ka jūs teicāt, ka arī jums ir tādas nostādnes. Un to mēs zinām, ka ir līdzīga nostādne atsevišķos jautājumos. Taču būtu, bez šaubām, drusku varbūt labāk, ja mēs un jūs tomēr kā valdošā koalīcija, būtu atnākuši un kopīgi šos jautājumus varbūt izdebatējuši krustām šķērsām, un pēc tam kopā ar jums, un varbūt kopā arī ar jūsu bijušajiem koalīcijas partneriem, es domāju, kaut ko mēs tur varētu atrisināt. Otrs, ko es gribētu pateikt. Nevar runāt par atbalstu vai neatbalstu, izņemot no kopējās priekšlikumu grupas atsevišķu jautājumu. Tie tomēr ir jāskatās kontekstā, jo viena izpilde dod iespēju varbūt citādāk, bet tomēr pozitīvi risināt arī to, ko varbūt līdz šim nav izdevies izpildīt. Un varbūt vēl tāds trešais moments. Ja reiz par atsevišķiem jautājumiem - un es tos te tūlīt pieminēšu varbūt pats - esi kādreiz nostājies palaikam pretī un arī pārliecinājis savus kolēģus, ka tas nav pareizais ceļš, ka citādi ir jārisina, tad laikam tagad pārliecināt par pretējo jau ir daudz grūtāk. Un kādi ir šie jautājumi? Es tomēr gribētu, lai šos jautājumus izvirzītu mūsu partneri - Zemnieku savienība. Tātad es gribētu nolasīt tos visus. Mēs uzskatām, - es gan atkārtojos, bet vēlreiz saku -, ka iespējamās valdības atbalstīšanas nosacījumiem ir šādi principi. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams atjaunot īpašnieku un uzņēmēju, zemnieku un zvejnieku kooperatīvo sistēmu un pašpārvaldi, to skaitā arī Lauksaimnieku centrālo biedrību. Es domāju, ka nekas jauns tas nav. Tagad arī Zemnieku savienība nāca klajā ar šādiem priekšlikumiem. Tomēr atcerēsimies. Man negribētos par to runāt, bet tā kā es tomēr tam jau pieskāros, tad atcerēsimies, ka šo jautājumu mūsu frakcijas kolēģis Breša kungs cilā neatlaidīgi jau no Augstākās padomes laikiem. Un diemžēl, Kinnas kungs, jūs tomēr bijāt tas, kurš šo jautājumu, varbūt to skaļi nereklamējot, tomēr neatbalstījāt un savā laikā zināmā mērā tā attīstību un kustību starp instancēm tomēr piebremzējāt. Tātad arī izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas veidotu tiesisko nodrošinājumu juridisko personu perspektīvai darbībai lauksaimniecībā, ieskaitot arī zemes iegūšanu īpašumā. Arī šis jautājums principā jau no Augstākās padomes sākotnējām dienām ir mūsu programmas jautājums. Man ir neērti atkārtoties un tagad atzīmēt mūsu frakcijas un mūsu domubiedru, kā saka, savā laikā neatzītos priekšlikumus, bet mēs kādreiz jau piedāvājām - tas bija vēl pirms zemes reformas pirmās kārtas - pasludināt denacionalizāciju un dot iespēju attīstīties zemes tirgum, iedarbināt kompensācijas mehānismu. Bez šaubām, situācija ir mainījusies. Varbūt tāpēc formulējums ir nedaudz citādāks. Taču būtība ir tāda. Un, ja toreiz mums teica: jūs tikai gribat saglabāt... jūs esat "sarkanie baroni", jūs tikai gribat saglabāt tās lielsaimniecības, tad tagad praktiski tā doma jau šeit ir tā pati. Mēs arī tagad gribam saglabāt tās izveidojušās privātās SIA. Varbūt arī saglabāt ne ilgāk par 1996. gadu. Tās ir privatizētās fermas uz SIA bāzes, varbūt arī tās saglabājušās paju sabiedrības, kas vēl darbojas, principā neiebilstot pret privatizāciju, bet darīt to tad, kad tie cilvēki, kas saņem savu zemi, būs spējīgi to apsaimniekot, būs spējīgi tur strādāt un gūt, (pie tās situācijas, kāda mums vairākumā gadījumu ir) arī zināmus ienākumus. Pašlaik cilvēki paši to jau sen ir sapratuši, bet mēs diemžēl vēl ne visi. Daudzi meklē iespēju iesaistīties kādā mazā SIA vai lielākā paju sabiedrībā ar zemi kā kapitālu, saglabājot sev zināmas tiesības, teiksim, arī uzlabojoties situācijai, izstāties no turienes. Nākamais - izveidot sistēmu, lai noteiktos apjomos, sākot ar 1995. gadu, garantētu galveno produkcijas veidu iepirkšanu no zemniekiem. Šeit nav domāta, Kinnas kungs, tikai valsts rezerve! Šeit ir domāta arī valsts rezerve, bet saistībā ar pirmo - ar zemnieku kooperāciju, ar īpašnieku kooperāciju, kur īpašnieks vai viņa izvirzītais cilvēks sēdīsies pie galda pretī valdībai un jau kā saimnieciski ieinteresēts un saimniecisku motīvu vadīts cilvēks runās ar valdību. Varētu šos jautājumus risināt un realizēt arī tā, kā tas bija kādreiz Latvijas laikā, - meklēt realizācijas tirgu arī šai produkcijas daļai, lai to nedarītu katrs zemnieks. Un no valdības šeit varētu prasīt arī zināmu atbalstu šo jautājumu risināšanai. Mēs sapratām to tā. Ar muitas un robežapsardzības dienestu palīdzību vajadzētu nekavējoties novērst ārvalstu subsidētās un par dempinga cenām iepirktās lauksaimniecības produkcijas ieplūdi iekšējā tirgū, un par to jau ir daudz runāts. Un mēs arī aizstāvējām jūsu sava laika priekšlikumus, bet mēs to arī toreiz teicām un pastāvam šobrīd uz to. Nav svarīgi, vai tie ir muitas tarifi vai tas ir pasaules cenu līmenis, kāds tiek ņemts vērā uz robežas, bet ir svarīgi, lai mūsu saražotais nebūtu nostādīts sliktākā situācijā par ražotāju Rietumu pasaulē, ar kuru mums ir jākonkurē. Un te nu mums ar kopīgiem spēkiem ir jāmeklē risinājumi. Es domāju, ka arī valdība pēc tiem daudzajiem, pirmkārt, jūsu, bet arī kolēģu no citām frakcijām ieteikumiem, ir daudz ko sapratusi un arī vienam otram jautājumam - vismaz gribas tā cerēt - pieies reālāk. Nākamais jautājums. Mēs tomēr gribētu teikt arī tādu nosacījumu - nodrošināt privatizācijai nepakļauto valsts uzņēmumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi, nepieļaujot to izsaimniekošanu. Cienījamie kolēģi, lai arī kā tas būtu, mums tomēr ir paredzēts, ka 30% uzņēmumu pašlaik nav paredzēti privatizācijai. Vai tas ir iespējams un pieņemams, ka nav neviena apsaimniekotāja, ka valsts neapsaimnieko šos uzņēmumus? Mums acīmredzot ir jārisina laikam divi jautājumi. Ja esam izšķīrušies par to, ka ir jāprivatizē, tad ir jādara viss, lai to veiktu pēc iespējas ātrāk. Taču, ja esam izšķīrušies, ka kāda daļa un kādi šie uzņēmumi paliks kā valsts īpašums, tad jādara viss, lai tur būtu ne sliktāka saimniekošana, kā privātuzņēmumā. Un, ja tur ir vaina vadītājā vai citos apstākļos, tad saimniekam, šinī gadījumā - valstij, jāmēģina atrast risinājumi, lai to situāciju palabotu. Un varbūt vēl viens no nosacījumiem. Tās ir izmaiņas likumdošanā un finansu kredītpolitikā, kas veicinātu tautsaimniecības attīstību. Mēs šeit vairs nedomājam, ka vēl kādreiz mums bija zināmā mērā arī tādi uzskati, ka mums būtu varbūt jārisina steidzīgi un jāķeras pie monetārās politikas vai varbūt lata devalvācijas un citiem jautājumiem. Bija kādreiz tāds periods, kad mums tas nebija jāforsē, bet tas laiks ir pagājis jau vairāk nekā pirms gada, tad, kad mēs sākām zaudēt un arī zaudējām atsevišķus tirgus. Taču es vēl arvien uzskatu - un man bija prieks to redzēt arī LNNK programmā -, ka Latvijas Banka nevar būt pilnīgi atdalīta no zināmas atbildības par valsts ekonomisko situāciju. Un es ar prieku šo tēzi izlasīju LNNK programmā. Un acīmredzot mums visiem šeit kopīgi jādomā dažādas receptes šo finansu kredītu jautājuma risināšanai. Un visiem kopā - arī tas ir mūsu frakcijas nosacījums -, ir noteikti jāsadarbojas ar mērķi - apkarot organizēto noziedzību, iespējamo korupciju visās valsts varas un pārvaldes struktūrās, arī attiecībā uz ārvalstu kredītu sadali. Tie ir mūsu galvenie vienošanās punkti, kuriem es sākotnēji nebiju domājis tik sīki pieskarties, bet diemžēl iepriekšējie runātāji veicināja, lai es to varētu darīt. Taču es gribētu pateikt arī mūsu mutisko priekšlikumu "Latvijas ceļa" frakcijai, "Latvijas ceļa" partijai. Mēs tomēr vēlreiz un vēlreiz - un es šodien to gribu uzsvērt - aicinām Zemnieku savienību un "Latvijas ceļu" mēģināt atrast to kopējo, kas ir gan vienai, gan otrai partijai, gan vienai, gan otrai frakcijai. Un, ja mēs paanalizējam, tad kopējā ir pietiekami daudz. Un arī meklēt iespēju, lai tā būtu mazākumvaldība ar citu partiju un frakciju intensīvu atbalstu, veidot kopīgu stabilu valdību, kas, pastāvot stabilai politikai, risinātu saimnieciskos jautājumus. Es ceru, ka šos jautājumus mēs kopīgiem spēkiem tomēr varēsim atrisināt tā, lai tiem būtu mūsu valstij un tautai vislabākais risinājums. Paldies par uzmanību!".
• 1994_08_18_as-seq84 language "lv".
• 1994_08_18_as-seq84 speaker Jevgenijs_Zascerinskis-1938.
• 1994_08_18_as-seq84 mentions Q822919.
• 1994_08_18_as-seq84 mentions Q211.
• 1994_08_18_as-seq84 mentions Q687709.
• 1994_08_18_as-seq84 mentions Q1807079.
• 1994_08_18_as-seq84 mentions Q7536677.
• 1994_08_18_as-seq84 mentions Q6221.
• 1994_08_18_as-seq84 mentions Q7210239.