Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_08_18_as-seq80> ?p ?o. }

• 1994_08_18_as-seq80 type Speech.
• 1994_08_18_as-seq80 number "80".
• 1994_08_18_as-seq80 date "1994-08-18".
• 1994_08_18_as-seq80 isPartOf 1994_08_18_as.
• 1994_08_18_as-seq80 spokenAs 78.
• 1994_08_18_as-seq80 spokenText "Cienītais Prezident, cienītais Prezidij un cienītie kolēģi! (Starpsaucieni no zāles: "Mikrofonā jārunā! Skaļāk!") Es gribu dažus vārdus pateikt tādā pozitīvā virzienā. Varbūt, ka viss tas negatīvisms, ko es esmu dzirdējis kopš esmu atgriezies Latvijā, varētu drusciņ iespaidot un aizraut līdzi arī citus tādā kā pozitīvā virzienā tagad, kad mēs šinī brīdī gribam sastādīt jaunu valdību. Ir jau jautājums par to iepriekšējo valdību, bet tā nu ir tagad aizgājusi prom, un vienā ziņā laikam bija vainīgas arī tās pašvaldību vēlēšanas, un visas tās politiskās iespējamības, kas tur attīstījās, droši vien arī iespaidoja. Es negribu pie tā pakavēties faktiski nemaz. Es galvenokārt gribu uzsvērt to, ka mēs visi taču cenšamies strādāt pēc saviem uzskatiem Latvijas labā. Un tā taču arī vajadzētu būt. Es personīgi nezinu, kādi tur iemesli, materiāli, protams... Man liekas, ka galvenais, kas mani iespaidoja visvairāk, bija tas, ka es pieķēros Latvijas zemei, kopš es aizgāju prom no tās 1944. gadā kara apstākļos, tas, ka man bija iespēja - un zināmā mērā spiediens tika izdarīts - kalpot dažādās armijās, un galu galā tad man likās, ka tā visemocionālākā prasība ir kalpot šīs dzimtenes armijā. Nelaimīgā kārtā bija tā, ka mēs bijām sabiedrojušies kopā ar Vāciju, un tā bija tikko karu zaudējusi, un tādēļ bija jautājums, ka, lūk, vienkārši var pazaudēt savu dzīvību un ka nekādu labumu nevar panākt. Vēlāk radās iespējas, faktiski tas bija... es atvainojos, es iešu atpakaļ... Kamēr es biju mājās un kamēr man bija tā iespēja kalpot vācu armijā, pie manām mājām atnāca Sarkanā armija, un pēc būtības dažu nedēļu laikā, ja es būtu pastāvējis vēl dažas stundas, kas negadījuma dēļ nenotika, es būtu nonācis droši vien Sarkanās armijas rindās. Bet tas nenotika. Bet vēlāk, kad beidzās karš un es biju Vācijā, mēs mēģinājām kalpot amerikāņu armijai, mūs noraidīja. Vēlāk, 1949. gadā, kad es ar kuģi ierados Amerikā, viens no pirmajiem, ko es sastapu, bija amerikāņu seržants, kas rekrutēja armijā. Nu, ja es sāku daudz domāt par visu šito jēgu, par armijā iešanu, man liekas, ka vislielākā cilvēcības izprašana būtu, kad es aizstāvētu savu dzimto zemi, Latviju, un tāpēc es esmu atgriezies. Un varbūt, jau pēc visas šitās te penteres, es varētu jūs aicināt arī pagriezties tādā pozitīvā virzienā šinī politiskajā procesā, un es gribu teikt, ka mums, latviešiem... No paša novērojumiem redzu, ka mēs tradicionāli šķeļamies, un tagad arī trimdas jeb ārzemju latviešiem - daudzreiz tiem pārmet, ka mēs esam atbraukuši atpakaļ un neesam to šķelšanos novērsuši. Un viņi domā, varbūt ka automātiski mēs varam, bet mēs paši, būdami ārzemēs, līdzko sanākam kopā vairāk kā desmit ģimenes, tūlīt vajadzīgas kādas divas draudzes - un tā tālāk. Un viens no tiem jautājumiem, kas mani personīgi nodarbina ir, ka mums nebija tādu izcilu vadītāju. Tur, kur tā kā izvērtās tādi lokāla rakstura vadītāji, tur tāda šķelšanās nenotika. Un tāpēc šinī brīdī es gribu teikt, ka mums vajadzētu drusciņ pamēģināt apskatīties apkārt, vai mēs nemeklējam vainu, ka mums nav tādu efektīvu vadītāju. Es nevainoju to, ka mums nav, bet vienkārši - kas nu ir, tas ir, un pieņemsim. Tie ir mūsu pašu. Un iesim tālāk. Un tāpēc es arī gribu uzaicināt, lai mēs šo valdību apstiprinātu, jo mēs... Es neredzu nekādu mehānismu, ka varētu iet atpakaļ, kaut gan mēs daudzi domājam, ka vajadzētu turpināt kaut kādā veidā strādāt. Šitāda drastiska demisija, kāda iznāca šinī brīdī, bija negaidīta un zināmā mērā pārsteigums, un es nedomāju, ka kaut kas, atskaitot to, ka... ja nu kaut kas pozitīvs nāks, tad mēs varēsim būt priecīgi, citādā gadījumā mēs priecīgi nevarēsim būt. Tālāk. Es gribu piedāvāt vēl dažas lietas. Tā jaunā valdība uzsver zinātni, un es kā profesionāls darbinieks šinī laukā gribu teikt, ka tik tiešām mans viedoklis ir, ka varbūt Latvijai tā bioķīmija un tā bioloģija, un farmācijas produktu ražošana būtu tas prātīgākais. Varētu jau arī ražot citu kaut ko, bet tas, no tāda ideāla viedokļa, ir tas prātīgākais, un tāpēc arī tas ministrs, kas ir izvēlēts izglītības un zinātnes laukā, kā bioķīmiķis ir tiešām piemērots, un es domāju, ka uz tādiem... Ja neatrastu viņu, tad vismaz kaut ko līdzīgu vajadzētu. Un šis lauks ir svarīgs tāpēc, ka pašreiz visā pasaulē tādā nozarē kā bruņošanās, un tādās dabas zinātņu nozarēs kā fizikā un it sevišķi kodolfizikā to zinātnieku ir par daudz un ir grūti viņus nodarbināt, turpretī no sava personīgā darbības lauka, kas saucas par virsmas fiziku, es varu teikt jums, ka tomēr ir daudz kas jādara, jo, piemēram, mēs vēl šodien nezinām, kāpēc visos gadījumos krāsa pieķeras šur un tur un tā tālāk. Bet nevajadzētu atgriezties atpakaļ pie tādas virsmas fizikas vien, bet šis ir tikai jaunas zinātnes lauks, un tas iespaido daudzus citus, un būtu prātīgāk, ja mēs pievērstos tādām lietām kā bioķīmijai, un tas neapvainotu nevienu no mūsu kaimiņiem, bet mēs visai pasaulei, visai cilvēcei kalpotu, ja mēs ar savu lēto darbaspēku, ar saviem daudzajiem ārstiem tik tiešām kaut ko pozitīvu varētu attīstīt. Nākamais, ko es gribētu teikt, ir, ka vajag mazliet ievērot mūsu īpatnību, un tas attiecas uz mūsu pieķeršanos zemes kopšanai un lauksaimniecībai. Vienkārši tā lieta ir tāda, ka mēs esam tradicionāli bijuši zemnieku tauta, un tur zināmā mērā ir tāda reliģiska pieķeršanās notikusi. Pirms Pirmā pasaules kara mums bija laukos tādas paraugsaimniecības, vecsaimniecības, kuru ģimenes, lielas ģimenes, varēja rādīt jaunajiem jaunsaimniekiem darba tikumu, tradīcijas, kas bija izveidojušās grūtos apstākļos, strādājot vācu muižnieku kalpībā. Tagad mums visa šā nav, bet es gribu uzsvērt, ka mans personīgais novērojums ir tas, ka ļoti interesanti ir tas, ka tomēr visus šos gadus ir attīstījusies piemājas zemes kopšana un arī pilsētās dārziņi. Un rezultātā varbūt tā atgriešanās pie zemes tomēr turpinās, un šis solis ražot kaut ko prātīgu pašiem sev un lēnām pēc tam to lauksaimniecību attīstīt, lai tā būtu ienesīga internacionālā veidā, nemaz nav tik slikts, bet nākamajos piecos gados es nesaredzu iespējamību bez milzīgām grūtībām un ar kaut kādiem mākslīgiem līdzekļiem attīstīt 100 hektāru saimniecības, jo kaut ko tādu, līdzīgu mēs tikko iznīcinājām. Bet pie zemes mums ir jāatgriežas, jo tās kopšana ir ne tikai viena no mūsu tautas tradīcijām, kā jau es te minēju, bet arī tas, ka arī laukos, sevišķi tādā ģimenes lokā strādājot, nav iespējams strādāt bez ētikas ievērošanas, jo nevar taču pats saimnieks apkrāpt savus ģimenes locekļus un arī dabu viņš nevar apkrāpt, jo, ja viņš dabai neuzticas, kurā laikā labāk viņš sēs tos graudus, tad tur nekas nesanāks tik un tā. Tādā veidā mums tās divas smagākās lietas ir jāturpina risināt. Zinātnes laukam ir jāpievērš vērība tāpēc, ka mēs gribam savu tautu padarīt bagātāku. Ar lauksaimniecību vien mēs droši vien to nevarēsim, jo lauksaimniecības produktu pasaulē ir diezgan daudz, un, kā jūs redzat, tagad mums tos ieplūdina. Ar zinātni mēs varam varbūt attīstīt to, ko sauc par izdevīgo ražošanas veidu. Galvenais, būtu jāatrod tāds lauks, kas attīsta to darbību, ražot tādas lietas, kā, piemēram, šos bioķīmiskos medikamentus, utt. Rezultātā, piemēram, medicīna Savienotajās Valstīs ir ļoti labi atalgota. Šeit tā nav. Un tās grūtības ir pilnīgi pretējas. Savienotajās Valstīs, piemēram, grūtības ir ar to, ka ārstēšana un visi medicīnas preparāti par daudz dārgi izmaksā. Šeit mums tas izmaksā lētāk, ir lēts darbaspēks. Mums trūkst instrumentācijas. Savienotajās Valstīs instrumentāciju iegāde nav lētāka, bet tās cena ir samērā pieklājīga attiecībā pret darbaspēku, bet rezultātā viss tas projekts iznāk dārgāks. Man personīgi liekas, ka pienāks laiks, kad, šādā veidā strādājot ar lētu darbaspēku, mēs paši savu dzīves standartu celsim. Un tāpēc es domāju, ka šīs jaunās valdības uzskats ir, ka vajag pievērsties zinātnei. Es gribu likt tādu pozitīvu un specifisku uzsvaru, kā to varētu darīt. Protams, es negribu uzsvērt, ka tas ir vienīgais ceļš, bet es gribu uzsvērt ar piemēru, kā to varētu darīt. Un es gribu teikt, ka tāpēc arī mēs atbalstām šīs jaunās valdības sastāvu. Paldies.".
• 1994_08_18_as-seq80 language "lv".
• 1994_08_18_as-seq80 speaker Ilmars_Dalins-1927.
• 1994_08_18_as-seq80 mentions Q211.
• 1994_08_18_as-seq80 mentions Q8436.
• 1994_08_18_as-seq80 mentions Q183.