Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_08_18_as-seq78> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 1994_08_18_as-seq78 type Speech.
- 1994_08_18_as-seq78 number "78".
- 1994_08_18_as-seq78 date "1994-08-18".
- 1994_08_18_as-seq78 isPartOf 1994_08_18_as.
- 1994_08_18_as-seq78 spokenAs 46.
- 1994_08_18_as-seq78 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, Saeima! 5. Saeima, sākot savu darbu, apstiprināja "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības koalīcijas valdību. No Latvijas Zemnieku savienības puses šīs sarunas par valdības deklarāciju bija smagas bezkompromisa sarunas, kuru rezultātā tika sastādīta koalīcijas vienošanās un Ministru kabineta iecerētās darbības deklarācija, kura bija pieņemama un atspoguļoja mūsu prioritātes tautsaimniecībā, lauksaimniecībā, sociālajā sfērā, izglītībā, kultūrā. Un viens no koalīcijas pamatnosacījumiem bija - nepieļaut varas nekontrolētu koncentrāciju šauras cilvēku grupas rokās. Kas notika, sākot valdības darbu? Sākumā šis koalīcijas līgums tika vismaz ņemts vērā, kaut vai, piemēram, jautājumā par tik nepopulāru lēmumu, kāds ir par apgrozījuma nodokli, un, pateicoties mūsu stingrībai, tika panākts vismaz pieņemamāks variants par pakāpenisku šā nodokļa paaugstināšanu. Pārtikas precēm tas tika izdarīts pēc apkures sezonas beigām, un šī apgrozījuma nodokļa daļa tika novirzīta lauksaimniecības mērķprogrammu finansēšanai, kas pēc mūsu stingrajām prasībām tika īstenotas. Šīs prasības arī daļēji ņēma vērā, sastādot valsts budžetu 1994. gadam, kaut arī šeit vairs netika atspoguļotas vairākas koalīcijā panāktās prioritātes - zemes reformas pietiekama finansēšana, infrastruktūras attīstība, subsīdijas, kuras mēnesī bija paredzētas 1,1 miljona apmērā, un tās, kad stājās spēkā no 1. jūnija, bija 6,6 miljoni. Šis budžets kā kompromiss tika atbalstīts ar norunu budžeta izpildes gaitā risināt problēmas. Bija skaidrs, ka arī problēmas ar milzīgajiem kredītiem, ko valsts ņēma 1992. gadā graudu iepirkuma realizācijai, gaida savu risinājumu. Tālākajā koalīcijas darbībā attiecības arvien pasliktinājās, un kā galvenos iemeslus es šeit gribu minēt koalīcijas līguma un Ministru kabineta deklarācijas ignorēšanu no "Latvijas ceļa" puses, varas koncentrāciju un lēmumu pieņemšanu šauras cilvēku grupas ietvaros, ko varētu raksturot kā "Latvijas ceļa" politbiroju, protekcionismu un savu labvēļu atbalstīšanu. Tas "Latvijas ceļam" sev vajadzīgu lēmumu pieņemšanai ar savām 36 balsīm bija iespējams, klāt piesaistot citas balsis, ignorējot daļu savas partijas biedru un deputātu interešu ar stingru PSKP cienīgu kadru un disciplināro sistēmu, darbinot bezkaislīgo balsošanas mašīnu. Tā kā "Latvijas ceļa" rokās ir visas galvenās finansu, ekonomikas un drošības sargāšanas iestādes, muita, robežu sistēma, tad šīs sfēras strādā bez pienācīgas kontroles no Saeimas un tautas puses. Juzdams savu nekontrolētību un nostiprinot savas pozīcijas, "Latvijas ceļš" arvien mazāk rēķinājās ar saviem koalīcijas partneriem - Latvijas Zemnieku savienību - un pilnīgi ignorēja citu partiju viedokļus. Koalīcijas līguma sistemātiska pārkāpšana un varas nekontrolēta nonākšana šauras cilvēku grupas rokās radīja konfliktus Ministru kabinetā un Saeimā, un brīdī, kad Latvijas Zemnieku savienība apzinājās, ka koalīcijas līgums no "Latvijas ceļa" puses tiek pilnīgi ignorēts, Latvijas Zemnieku savienība apturēja savu darbību koalīcijā. Apturēja, atstājot iespējas vienoties par deklarācijas ievērošanu un tālāko sadarbību. Arī šeit "Latvijas ceļš" nodemonstrēja savu pašpārliecinātību un valsts interešu ignorēšanu. Arī šā Kabineta sastādīšanā darbojās šie paši principi un metodes. Darīja visu, lai nesastādītu stabilu valdību. Metodes bija pārbaudītās: kam - ar rungu, kam - ar solījumiem. Pēdējā valdības sēdē tika izskatīts jautājums par valdības garantijām attiecībā uz G-24 kredītiem un kredītu sadali. Tad, kad pašvaldības gatavojas ziemas apkures sezonai un šīs summas, kas ir vajadzīgas apkures sistēmas sakārtošanai, ir diezgan niecīgas, tiek meklēti kredīti ar komercprocentiem. Neņemot vērā Zemnieku savienības ministru kategoriskos iebildumus, tika apstiprināts 1,2 miljonus dolāru liels kredīts Attīstības aģentūrai telpu sakārtošanai, taču Kabinets ar savu uzmanību nepagodina jautājumu par pašvaldībām vai par gatavošanos apkures sezonai un pašvaldības ir spiestas ņemt kredītus par milzīgiem procentiem. Bet dažas aģentūras saņem atvieglotus kredītus telpu remontam. Andreja Krastiņa valdība sastādīta visīsākajā laikā Latvijas vēsturē. Tas darīts tāpēc, ka valstī ir nopietnas problēmas un partijām jānoliek otrā vietā savas ambīcijas un tas, kas mūs šķeļ, jāmeklē vienojošie faktori, liekot valsts intereses pirmajā vietā. Tāpēc arī deklarācijā ir sadaļas, kuras būtu jāuzlabo, bet vislabāk to izdarīt nevis uz papīra, bet praktiskajā darbībā, un, manuprāt, tas tiks īstenots. Lauksaimniecības sadaļā ir vērojama pēctecība ar iepriekšējo "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības programmu, bet ar Andreja Krastiņa valdību saistu vairāk cerību, ka šī politika tiks realizēta, nevis kļūs par nepārtrauktu konfliktu avotu. Pamatakcents likts uz iekšējā tirgus stabilizāciju, uz eksporta veicināšanu, lauksaimniecības ienākumu aizsardzību, kredītu politiku, iekšējā tirgus aizsardzību, un tas arī tiktu īstenots. Protams, radioklausītājiem Andreja Krastiņa valdības liktenis vēl saistās ar cerībām, bet Saeimā "tirgus" jau ir noticis un lielākajai daļai deputātu balsojums ir skaidrs. Tāpēc es gribu pieskarties vienam no dokumentiem, kas izšķīra šīs iespējamās valdības likteni, un tā ir starpfrakciju vienošanās, ko parakstījuši "Latvijas ceļš" un Tautsaimnieku politiskā apvienība. Kas tad ir šīs vienošanās pamatā? Iepriekšējie runātāji jau teica, ka principā no "Latvijas ceļa" puses šeit ir ievērojama piekāpšanās tautsaimniecības un lauksaimniecības jautājumos. Ir pat runas par... sākumā tas tika formulēts kā monetārās politikas, vēlāk kā kredītpolitikas maiņa, kas ir ļoti apsveicami no "Latvijas ceļa" puses, un iespējams, ka zem šiem daudzajiem punktiem katrs saprot kaut ko citu. Bet iepriekšējā "Latvijas ceļa" Latvijas Zemnieku savienības pieticīgāko prasību ignorēšana un neievērošana man neļauj cerēt, ka tie ir vairāk kā tukši solījumi no "Latvijas ceļa" puses. Es saprotu, ka Tautsaimnieku politisko apvienību vadījuši cēli mērķi, bet ir jāsaprot arī tas, ka reāli tas nozīmē atkal varas nodošanu šauras cilvēku grupas rokās. "Latvijas ceļa" atrašanās pie varas iespējama, ja netiek koncentrēta vara šauras cilvēku grupas rokās. Kaut gan, pazīstot "Latvijas ceļu", es apšaubu to, ka "Latvijas ceļš" ļautu vismaz kontrolēt savu darbību, tāpēc aicinu atbalstīt Andreja Krastiņa valdību, kurā ir vienojušās un pārstāvētas vairākas frakcijas, un šinī valdībā ir katra no mazajām frakcijām, kuru viedoklis iepriekš tika absolūti ignorēts. Vai tiešām mēs esam to aizmirsuši? Būs iespējas ietekmēt reāli šo valdību, piedaloties tās darbībā un to kontrolējot, tāpēc es aicinu valsts interešu vārdā atbalstīt Andreja Krastiņa valdību.".
- 1994_08_18_as-seq78 language "lv".
- 1994_08_18_as-seq78 speaker Gundars_Berzins-1959.
- 1994_08_18_as-seq78 mentions Q822919.
- 1994_08_18_as-seq78 mentions Q211.
- 1994_08_18_as-seq78 mentions Q1807079.
- 1994_08_18_as-seq78 mentions Q79854.
- 1994_08_18_as-seq78 mentions Q1474484.
- 1994_08_18_as-seq78 mentions Q16351278.
- 1994_08_18_as-seq78 mentions Q7210239.