Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_08_18_as-seq67> ?p ?o. }

• 1994_08_18_as-seq67 type Speech.
• 1994_08_18_as-seq67 number "67".
• 1994_08_18_as-seq67 date "1994-08-18".
• 1994_08_18_as-seq67 isPartOf 1994_08_18_as.
• 1994_08_18_as-seq67 spokenAs 46.
• 1994_08_18_as-seq67 spokenText "Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs! Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi deputāti! Es nerunāšu vispārīgi jeb kopumā par topošās Krastiņa kunga valdības deklarāciju. Daudz kas jau ir pateikts, un, kad runā vispārīgi, tad tas pārveidojas tādā kā tirgus sievu skandālā. Viena puse bruka virsū otrai. Es pieskaršos šaurākam jautājumam. Kaut visnotaļ atbalstu it kā nopeļošo vērtējumu, kādu "Latvijas ceļš" deva šai deklarācijai, - ka tā turpina "Latvijas ceļa" iesākto, - tomēr jāsaka: kā tad citādi varētu būt sabiedrībā? Mēs nevaram lēkāt no viena grāvja uz otru - un otrādi. Jābūt nepārtrauktam procesam, un, dabiski, daudz kas no aizsāktajām reformām ir turpināms un ir vērtējams visnotaļ pozitīvi. Es pieskaršos tikai deklarācijas 3. sadaļai, kas veltīta problēmai, kuru nupat apskatīja Tupeša kungs, proti, izglītībai, zinātnei un kultūrai. Iesākšu ar repliku. Pārmest, ka topošās valdības izglītības ministrs ir izcils zinātnieks. Nu, var jau izteikt tādu repliku, bet nekādu skādi es tur nesaskatu. Savulaik, Latvijas brīvvalsts laikos, dižais Rainis arī bija izglītības ministrs, kaut gan nav zināms neviens gadījums, ka viņš būtu kaut vienu stundu skolā novadījis. Bet, kā zināms, viņš tomēr tika galā ar savām funkcijām. Pasaules vēsture liecina, ka daudzās valstīs izcili zinātnieki ir vadījuši izglītību - un ne slikti. Es neminēšu konkrētus piemērus, lai nekavētu jūsu laiku. Bet tā tas ir, sākot gandrīz vai no 16. un 17. gadsimta. Tādi piemēri ir katrā gadsimtā, un to ir ļoti daudz. Tātad pirmām kārtām šinī sadaļā apsveicams ir tas, ka jaunā valdība uzsver izglītības sistēmas nacionālo orientāciju. Pagaidām mēs daudzējādā ziņā nodarbojamies ar izglītību vispār, izglītību kā tādu. Dabiski, ka parādās arī otrs ļoti svarīgs moments - izglītības, zinātnes un kultūras sponsorēšana. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka reāli sponsorēt šīs jomas nav iespējams. Uzņēmēji vienkārši nav ieinteresēti to darīt - atbilstoši attiecīgajai nodokļu sistēmai. Apsveicams ir mēģinājums panākt stabili augošu finansējumu zinātnei, izglītībai un kultūrai. Tātad kultūra, zinātne un izglītība kļūst par prioritātēm. Starp citu, sadaļā par kultūru ir rakstīts, ka kultūrai ir jābūt prioritātei. Nezinu, kāpēc savā kautrīgumā Krastiņa kungs šodien to neuzsvēra speciāli. Jo tomēr ir tā: ja ir izglītota tauta, tad vienmēr ir vieglāk pacelties. Jo ne velti savulaik, kad Vīnera kibernētiku šeit apsprieda, tad vienmēr apskatīja šādu piemēru. Divi modeļi: tie, kas ir izglītoti, bet nabagi, un tie, kas ir bagāti, bet mežoņi. Tad kibernētiskās sistēmas ietvaros tika pierādīts, ka izglītotie un nabagie agri vai vēlu panāks un apdzīs savā attīstībā un kultūrā mežoņus. Tālāk. Šī valdība tik tiešām beidzot cer ķerties pie akūtu izglītības problēmu risināšanas - tādu, kā, piemēram, proporcionālā izglītības tīkla attīstība reģionos. Ievērot nepieciešamo ģimnāziju un profesionālo skolu skaitu. Gribētu arī piebilst, ka arī augstskolu skaitu. Otrkārt, mācību programmu izstrādāšana atbilstoši Eiropas savienības Augstskolu asociācijas lūgumiem. Tas tik tiešām ir aktuāli, jo beigu beigās ir jānoskaidro, ko mēs uz valsts rēķina mācām un ko mēs gatavojam. Treškārt, variatīvo mācību līdzekļu, tas ir, grāmatu tapšanas nodrošināšana. Maza piezīme: vienā pašā matemātikā pirmskara Latvijas vidusskolās bija piecu dažādu autoru mācību grāmatas. Šobrīd - viena autora, un to pašu grāmatu reizēm pietrūkst. Tālāk. Ļoti apsveicamas ir līdzsvarotas ekonomikas, zinātnes, kultūras, izglītības un politikas realizācijas iespējas. Un galvenais ir tas, ka tiek reāli ieskicēta samilzusī problēma attiecībā uz skolotāju vecuma pensijām. Ja valdībai izdotos to atrisināt, kaut kādā mērā būtu atrisinātas arī skolotāju kadru problēmas, it sevišķi mazajās lauku skolās. Jo, kā atceraties, tur, kur bija laukos saglabāta skola, liela vai maza, tur palika ciemats, tur palika sādža, tur galu galā palika civilizācija. Tur, kur skolas likvidēja, - tur šobrīd ir taiga, meži. Dabiski, ka valdības deklarācijā daudz kas nav izgaismots, daudz kas varbūt nav uzsvērts, un viens no tādiem momentiem, ko vajadzētu vairāk izgaismot un uzsvērt, ir tālumnieku problēma, tā ir, nomaļu - ciematu, pagastu - skolu problēma, kas risināma sadarbībā ar pašvaldībām. Un beigu beigās nav jāaizmirst mūsu slavenā Latgales problēma - latviešu skolu atjaunošana Latgales pierobežā. Vēl joprojām atsevišķu klašu atjaunošana skolās ir vesela problēma rajonu ietvaros. Neaizkavēšu jūsu laiku. Savas uzstāšanās beigās sacīšu: uzskatu, ka ir atbalstāma jaunā valdība, un aicinu balsot par jaunās valdības sastāvu. Var strīdēties par atsevišķām personālijām, bet ir tomēr jābūt patstāvīgai, kā matemātiķi saka, konstantai valdībai un darbs jāturpina ar pilnu atbildības sajūtu. Paldies par uzmanību.".
• 1994_08_18_as-seq67 language "lv".
• 1994_08_18_as-seq67 speaker Janis_Kokins.
• 1994_08_18_as-seq67 mentions Q211.
• 1994_08_18_as-seq67 mentions Q193089.