Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_08_18_as-seq57> ?p ?o. }

• 1994_08_18_as-seq57 type Speech.
• 1994_08_18_as-seq57 number "57".
• 1994_08_18_as-seq57 date "1994-08-18".
• 1994_08_18_as-seq57 isPartOf 1994_08_18_as.
• 1994_08_18_as-seq57 spokenAs 129.
• 1994_08_18_as-seq57 spokenText "Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Sākumā nedaudz statistikas. Tātad šo LNNK valdību atbalsta gan Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, gan "Tēvzemei un brīvībai", gan Zemnieku savienības frakcija, gan Kristīgie demokrāti un arī vesela rinda neatkarīgo deputātu. Mēs tāpat piedāvājām šo vienošanos par projektu gan "Latvijas ceļam", gan Tautsaimnieku politiskajai apvienībai. Es gribētu pajautāt: ko dod Panteļējeva kunga ar komjaunieša degsmi izteiktā un kvēlā runa, aicinot uzņemties un runāt par politisko atbildību, ja pār cietuma sētu mums lido degvīnu pudeles un narkotiku paciņas? Vai gan nebija labāk vienoties piecos vai sešos galvenajos jautājumos un gadu strādāt, nevis runāt par politisko atbildību laikā, kad zemnieki nezina, kur likt savus graudus. Man liekas, ka labāk ir noķert 40 cietumniekus un iesēdināt cietumā pāris reketieru, tas būtu vairāk, nekā Oša kunga traktāts par politiskās valdības spējām, pieaicinot zinošus ekspertus. Bet, dārgais Oša kungs, kur tad jūsu gada laikā bija šie cienījamie eksperti, kuri nav varējuši iekasēt šos 90% no Latvijā ievestās degvielas nepieciešamajiem nodokļiem, kas bija jāiemaksā par 90% ievestās degvielas? Kur tad ir bijusi šī jūsu lieliskā politoloģija un spējas pieaicināt šos ekspertus? Tagad mēs redzam, ka tie ir tikai tukši vārdi bez kaut kāda praktiska seguma. Taču faktiski situācija ir daudz bēdīgāka. Ir pagājis gads, un, lūk, daži skatās un meklē, uz kurieni varētu aizbēgt, daži skatās uz siltākām zemēm, kur aizlaisties, bet tie, kuri paliek šeit uz vietas, tie mēģina rast atrisinājumu tām problēmām, kādas šeit ir samilzušas. No visām runām man patika vislabāk tomēr Birkava kunga runa, jo tur bija zināms konstruktīvisma elements, diemžēl šī runa bija novēlota par vairākiem mēnešiem, jo mēs šeit neesam sanākuši, lai izteiktu kaut kādu atbalstu uzticības balsojumam, bet es gribētu atgādināt, ka Birkava kunga valdība jau sen ir demisionējusi, tāpēc stāstīt par šīs valdības labajiem darbiem un iecerēm nākotnē ir pilnīgi veltīgi, Birkava kungs, jo nekādā gadījumā jums vairs nav iespējas sastādīt nākamo valdību. Kāpēc mēs tērējam šeit laiku un kāpēc mēs nerunājam par to, ko mēs darīsim tālāk? Jautājums šeit ir ļoti vienkāršs: kas veidos šo nākamo valdību? Man ir lielas šaubas, ka "Latvijas ceļš" sevi ir pārvērtējis, teiksim, atklāti saukdams Zemnieku savienību par muļķiem, un ka kopā ar Tautsaimnieku politisko apvienību viņi būs tie, kas to spēs, vai ka viņiem uzticēs šīs nākamās valdības veidošanu. Es domāju, ka arī Valsts prezidentam ir zināmi ētikas principi un viņš, pat gribēdams, to nevarētu pašreiz izdarīt. Un tāpēc pareizāk būtu šeit atzīt, ka LNNK nebija tā, kas gāza šo valdību, LNNK nelūdza Birkava valdību atkāpties un LNNK valdība varbūt un LNNK politiskā partija ir vienīgā no visām šeit esošajām partijām, kura iegūst jebkurā situācijā neatkarīgi no tā, vai šo valdību apstiprina vai neapstiprina. Es domāju, man nevajag atsaukties un analizēt šeit Saeimas vēlēšanas vai nākamās vai iepriekšējās vietējo padomju vēlēšanas, vai Rīgas domes vēlēšanas, bet, es domāju, katram ir skaidrs tas, ka nākamajās vēlēšanās gan Zemnieku savienība iegūs zināmu skaitu balsu, gan LNNK iegūs zināmu skaitu balsu, un visiem ir skaidrs, ka nekad neatkārtosies tāda situācija, kāda bija iepriekšējās vēlēšanās, ka "Latvijas ceļš" iegūs tikpat daudz balsu. Es domāju, ka katram, kas interesējas par politoloģiju, tas šoreiz ir skaidrs. Tad mēs varam šeit atzīt, ka LNNK absolūti nav vajadzīga nekāda raušanās pie varas un ka politiski mums būtu izdevīgi sēdēt šeit, krāt punktus un, teiksim, kritizēt nākamo valdību, kas varbūt te veidosies, vai aiznākamo valdību, tuvināt varbūt šīs ārpuskārtas vēlēšanas vai rīkot referendumus pilsonības jautājumā, bet LNNK tomēr to nedara. Un, kāpēc tā to nedara? Viens no iemesliem ir tāds - un pareizi teica Panteļējeva kungs -, ka šī LNNK mašīna tiešām ir dzelžaina un tā griežas, tā griežas arī priekš nākamajiem septiņiem gadiem - tātad vienu gadu, ja nebūs ārkārtas vēlēšanu, līdz kārtējām vēlēšanām, tad vēl divus periodus, un septiņi gadi ir tāpēc, ka ir vajadzīgi apmēram divi Saeimas periodi, lai mēs realizētu šos galvenos LNNK programmatiskos principus, kādus esam izvirzījuši. Un mēs strādājam ar cilvēkiem, mēs strādājam ar šiem ekspertiem, bet mēs šeit nenesam priekšā tādu karogu, tādu principu, ka, lūk, vispirms būs politiska valdība vai ka vispirms būs, saprotiet, koalīcijas līgums tikai starp divām politiskām organizācijām, kurā, ja viena puse gribēs izstāties, tad valdībai būs noteikti jākrīt, bet, ja tur būs drusciņ kaut kas citādāks, tad mēs tur neiesim. Nē, mēs neizvirzām šādus principus. Mēs piedāvājām "Latvijas ceļam", vispirms "Latvijas ceļa" pragmatiskajai daļai, reālu sadarbību un konstruktīvus priekšlikumus gan attiecībā uz šīs valdības deklarāciju, gan uz šo sadarbību. Bet es šeit nedzirdēju nekādus konstruktīvus priekšlikumus, es šeit dzirdēju aizvainotu bērnu, es nekautrējos teikt, teiksim, šādus salīdzinājumus, tādu kā aizvainotu bērnu, saprotiet, tādu kā atskaiti it kā par tiem pāridarījumiem, kurus sliktā Latvijas Nacionālās neatkarības kustība ir nodarījusi "Latvijas ceļam" un nav ļāvusi īstenot šāgada laikā visus skaistos sapņus un ieceres. Varētu tiešām domāt, ka mēs nebūtu atbalstījuši, teiksim, tos balsojumus, kuri, kā mēs uzskatījām, veicina gan valsts uzplaukumu, gan stiprina kaut kādā mērā mūsu valsts drošību. Tas ir lielā mērā nekorekti, bet es domāju, ka arī mums tā ir laba mācība, un katrā ziņā mēs to atcerēsimies, teiksim, gan nākamās valdības, gan arī nākamajā posmā, ar ko mēs varam šeit sadarboties, un ar ko mēs nevaram sadarboties. Vēl es gribētu pieminēt, ka bez visa tā, ko es šeit runāju, mums, LNNK, bija ļoti svarīgi pierādīt, ka Latvijas Saeima ir darbotiesspējīga. Jo nav nekāds noslēpums, ka vesela rinda politisko spēku to vien gaida, lai varētu pierādīt, ka Latvijas Satversme ir nespējīga, ka tā ir nepilnīga, ka Saeima īsti nespēj darboties, ka tā nevar sastādīt spējīgas valdības un ka varbūt galvenais atrisinājums ir tautas vēlēts Prezidents, bet diemžēl bēdīgā pieredze ar tautas vēlētiem prezidentiem gan bijušajā Austrumeiropā, gan NVS valstīs liek mums būt diezgan kritiskiem, un šis varbūt ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs bijām ar mieru pakārtot savas politiskās partijas intereses visas valsts nacionālajām interesēm un, kā jau es teicu, piedāvājām tiešām "Latvijas ceļam" un Tautsaimnieku politiskajai apvienībai kopā ar Zemnieku savienību, šīm četrām lielākajām politiskajām partijām, panākt minimālu vienošanos piecos vai sešos galvenajos punktos. Tātad tie bija nacionālās drošības jautājumi un nepieciešamās ekonomiskās reformas. Un trešā grupa bija cīņa ar noziedzību, G-24 kredīta izsaimniekošana, visa šī sistēma ar Iekšlietu ministrijas, ar Aizsardzības ministrijas elementāru sakārtošanu. Es to pat sauktu par normālu pamatu ielikšanu, lai nākamās valdības varētu normāli strādāt. Godīgi sakot, mani drusciņ izbrīnīja arī situācija konsultācijās, ko mēs it kā saņēmām pretim - ja nav mums, lai nav nevienam! Un, ja put, lai put, un beigu beigās gan jau "Latvijas ceļš" sastādīs mazākuma valdību, teiksim, vieni paši, ja nekas neiznāks, un mēs nekādā ziņā neatteiksimies no Finansu ministrijas, no Ekonomikas ministrijas, no G-24 kredītiem un tā tālāk un tā joprojām. Diemžēl bēdīgi, bet tāds fakts ir, un tur vairs neko nevar darīt. Šeit es negribētu tērēt laiku un varbūt atspēkot Levita kunga teikto, jo, piemēram, tās ārpolitiskās nostādnes, kas šeit ir pierakstītas, ir ierakstītas jau 1989. gada LNNK programmā, jo tur bija ierakstīts, ka ar jebkuriem līdzekļiem un ar jebkuriem spēkiem mums ir jākļūst par Eiropas un citu dažādu starptautisko organizāciju sastāvdaļu. Tas nebūt nenozīmē, ka mums ir automātiski jāpiekāpjas uzreiz visām prasībām. Tas ir abpusējs ilgstošs process, un mums ir jāstrādā, mums ir jāizvirza savas prasības. Mēs varam atkāpties un atkal šos jautājumus izvirzīt, bet šīs prasības ir jau 1989., 1990. un 1993. gada LNNK programmā. Ārpolitikas sadaļa mums praktiski ir bez izmaiņām. Šeit, protams, pašreiz būtiskas korekcijas ir ieviestas sakarā ar Eiropas savienības paplašināšanu. Es vispirms gribētu parunāt par valdības deklarācijas to daļu, kura garantē vai kura varbūt ir domāta mūsu valsts drošības un politisko, neatkarības, pamatu nostiprināšanai. Diemžēl vēl diezgan nestabilo, diemžēl vēl diezgan trauslo. Ārpolitikas galvenais uzdevums ir mūsu neatkarības nostiprināšana un garantiju radīšana ilgstošai valsts pastāvēšanai. Mēs labi apzināmies, ka mazas nācijas nevar veidot savu apkārtni līdzīgi lielām varām un supervalstīm, bet mēs zinām, ka bieži vien pasaules vēsturē tieši mazajām tautām ir bijusi izcila loma. Tieši tāpēc mums Latvijas ārpolitika jāvērtē Baltijas, Eiropas valstu un visas pasaules kopsakarā. Mēs nevaram norobežoties ar stiprām robežām no pasaules, lai arī kā mēs nopūlētos, un notikumi Turcijā un Dienvidslāvijā, bijušajā Dienvidslāvijā, vai Ukrainā, Černobiļā, skar mūs tieši gan radioaktīvā izstarojuma, gan kurdu bēgļu radīto problēmu veidā. Varbūt pirmo reizi pēckara vēsturē mēs esam sapratuši, ka arī mums jāuzņemas atbildība par krīžu pārvarēšanu, par miera uzturēšanu. Tāpēc mums ir jāveido šīs attiecības ar Rietumeiropas savienību. Mums jācenšas veidot kolektīvā drošības sistēma ar pareiziem reģionāliem, globāliem risinājumiem. Mūsu iekšpolitikai ir jāatbilst pirmām kārtām Latvijas tautas interesēm, bet tā ir arī jāsaskaņo ar tām prasībām, kuru izpilde ir nepieciešama sekmīgai Latvijas darbībai Eiropas padomē un Eiropas savienībā. Kā jau es teicu Levita kungam, tas jau bija ierakstīts 1989. gadā, tikai Eiropas savienība tur ir nosaukta par Eiropas kopienu tajā laikā. Ko nozīmē vārdiņš "saskaņot"? Vai tā ir bezierunu pakļaušanās jebkurām prasībām vai konstruktīvs darbs, kur katra no pusēm pārliecinoši argumentē, aizstāv savas idejas, principus un intereses? Eiropas stabilitātes pakts, ko ierosinājis Francijas premjers Baladūrs, ir tikai viens no veidiem, kādā mēs lietišķi un nosvērti varam risināt mūs un kaimiņus interesējošos jautājumus. Latvijas un Baltijas valstu stāvokli būtiski ietekmē Krievijas kā superlielvalsts tiešais tuvums. Ar gandarījumu mums ir jāatzīmē, ka karaspēka izvešanas pabeigšana jūtami uzlabo starpvalstu attiecības un ka tā radīs pilnīgi jaunu situāciju pēckara vēsturē, kur mūsu attiecības ieies lietišķā gultnē. Un es ceru, ka mūsu galvenie strīdi būs galvenokārt par saimniecisko jautājumu risināšanas veidiem un lietderību. Attiecību uzlabošanās ļautu mums noslēgt starp Latviju un Krieviju tādus līgumus, kas aizstāvētu katras valsts pilsoņu intereses citā valstī. Un mēs ceram, ka latviešu bērniem Krievijā beidzot būs tādas pašas iespējas apmeklēt latviešu skolu, ko finansētu no Krievijas valsts budžeta, piemēram, Maskavā, kādas ir krievu bērniem šeit, Rīgā. Un es vēl joprojām gribētu atgādināt, ka Rīgā vairāk nekā 60% skolu ir skolas ar krievu mācībvalodu. Mēs ceram, ka vairāk nekā 10 tūkstoši Abrenes iedzīvotāju beidzot varēs saņemt atpakaļ savus īpašumus četros bijušajos pagastos, un tā, starp citu, būtu vislabākā krieviski runājošo interešu aizstāvība, par ko tik ļoti iestājas arī Krievijas valdība šeit. Tāpēc mums ir priekšlikums, ka pie Ārlietu ministrijas noteikti ar laiku varbūt būtu jāizveido Abrenes lietu departaments. Sākumā tā varētu būt varbūt nodaļa vai pāris cilvēku, kas apkopotu šo problēmu, un, protams, šā departamenta galvenais uzdevums nebūtu militāras darbības rezultātā uzreiz iekarot Abrenes teritoriju, kā daži to grib vai labprāt gribētu šeit iztēloties. Nē, tā būtu lietišķa un konstruktīva sadarbība, un pirmām kārtām tā būtu vērsta uz Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību deklarācijas aizstāvību, ko ir parakstījusi arī Krievija jeb, pareizāk sakot, Padomju Savienība, kuras tiesiskā mantiniece pašreiz ir Krievijas Federācija. Mēs atzīstam, ka Amerikas Savienoto Valstu militārajai klātbūtnei Eiropā ir viena no visnozīmīgākajām stabilizējošajām lomām. Latvijai vajadzētu paplašināt tos sakarus un pieredzi, kas iegūta konstruktīvi risinot ar Krievijas karaspēka izvešanu saistītos jautājumus, un tāpēc mēs ļoti augstu vērtējam gan materiālo, gan tehnisko palīdzību, kas ir piešķirta ne tikai Skrundas objekta nojaukšanai, bet arī tos 165 miljonus dolāru, kas ir piešķirti dzīvokļu celtniecībai no Baltijas valstīm izvedamo virsnieku vajadzībām. Tā ir reāla un atbalstāma palīdzība, un mums būtu ļoti svarīgi uzturēt šos sakarus, paplašināt un padziļināt tos arī nākotnē. Protams, Latvijai kā mazai valstij pēc iespējas ātrāk ir jāiesaistās un jāiekļūst tādās ietekmes grupās, kas spēj pieņemt ietekmīgus lēmumus. Un pats galvenais ir mainīt mums nelabvēlīgo vidi. Pagaidām nelabvēlīgo no drošības viedokļa. Viena no šādām ietekmes grupām ir Eiropas savienība, kuras drošības politika būtiski mainās, paplašinoties pašai Eiropas savienībai, un vispirms mūsu tuvāko kaimiņu - Ziemeļeiropas valstu - virzienā. Mūsu Ziemeļu kaimiņu pievienošanās Eiropas savienībai būtiski maina un padara daudz nozīmīgākas mūsu sadarbības iespējas ar Ziemeļvalstīm. Un pirmām kārtām ar tiešajiem kaimiņiem - Zviedriju un Somiju. Mūsu sabiedrībai ir jāsāk apzināties, ka mēs nevaram visu laiku prasīt no citiem, bet arī mums pašiem ir jāsāk uzņemties atbildība par krīžu pārvarēšanu un miera uzturēšanu. Tāpēc mēs atbalstām aktīvu diplomātijas taktiku starptautiskajās organizācijās un izsakām savu atbalstu plānam "Partnerattiecības mieram". Baltijas miera uzturēšanas bataljona izveide un mūsu atbalsts tam liecina par apņēmību nopietni iesaistīties procesos, kur mums nav paredzēta tikai pasīva novērotāju loma. Narkotiku, ieroču un radioaktīvo elementu kontrabanda caur Baltijas valstīm nopietni apdraud ne tikai Baltijas valstis, bet arī pārējās Eiropas valstis. Tāpēc mums jākoordinē sava darbība ar attiecīgajiem dienestiem, organizācijām visā pasaulē. Tomēr vienlaicīgi mums ir jāatzīst, ka daudzi iekšpolitiskie risinājumi atstāj būtisku ietekmi uz valsts drošības garantijām tālākā nākotnē. Vai mēs varam cerēt uz lielu starptautiskās sabiedrības ieinteresētību Latvijas drošībā, ja šeit nebūs būtisku un nopietnu ārzemju kapitāla ieguldījumu? Vai mēs varam cerēt uz būtiskiem kapitāla ieguldījumiem, ja mēs nesakārtojam savu nodokļu sistēmu? Kuram gan būs nopietna interese iesaistīties saimnieciskajos procesos Latvijā, ja šeit netika radīta nelabvēlīga vide dažādām noziedzīgām organizācijām un grupējumiem, ja mēs iekļūsim Ginesa rekordu grāmatā gandrīz ar 100 izbēgušajiem noziedzniekiem, ja 90%, kā jau es teicu, no ievestās degvielas netiek aplikti ar nodokļiem, ja G-24 kredīti tiek iedalīti noziedzniekiem mistisku atpūtas pilsētiņu celtniecībai, ja veselu gadu iedzīvotāji tiek muļķoti ar sertifikātiem, bet aiz viņu muguras vērtīgi īpašumi tiek pārdoti "vajadzīgiem" cilvēkiem vai piešķirti ilgtermiņu nomā ar izpirkuma tiesībām? Tas, protams, nekādi nesekmēs stabilitāti valsts iekšienē un neveicinās šo saimniecisko uzplaukumu. Ja Latvijas Nacionālās neatkarības kustība grib novērst minētās lietas, vai tas nozīmē, kā teica Birkava kungs, ka mēs atsakāmies no LNNK programmas? Bet mūsu uzdevums, kā jau es teicu, nav gāzt Birkava valdību, kura atkāpās pati. (Starpsauciens no zāles: "Skaļāk!") Mūsu uzdevums ir ielikt kārtīgus pamatus Latvijas drošības un neatkarības turpmākajai pastāvēšanai un garantijām nākamajos gadu desmitos. Mūsu uzdevums ir piedāvāt jaunu pieeju problēmu risināšanā, iesaistot pēc iespējas plašāku iedzīvotāju un visas sabiedrības pārstāvju loku, jo šie jautājumi ir vienlīdz svarīgi gan Zemnieku savienībai, gan Tautsaimnieku politiskajai apvienībai, gan Latvijas Nacionālās neatkarības kustībai. Un es šeit neredzu absolūti nekādas pretrunas, kāpēc mēs nevarētu vienoties šajos galvenajos jautājumos. Arī iepriekšējās valdības darbību mēs vērtējām lietišķi, bet nebūt neprasījām šīs valdības atkāpšanos un tomēr piedāvājām iesaistīties sadarbībā gan "Latvijas ceļam", gan Zemnieku savienībai kā lielākajām frakcijām. Man pašreiz ir diezgan, es negribu teikt, bēdīga , bet varbūt diezgan jocīga sajūta, ka tieši "Latvijas ceļa" daļa , gluži ne visa daļa, jo es te negribu aiztikt šo "Latvijas ceļa" pragmatisko daļu, bet kāda zināma daļa, ko sauc par bijušo komjauniešu aktīvistu daļu, nepārtraukti demonstrē vīzdegunību, vienā laidā izvirzot dažādas ultimatīvas prasības; piemēram, veidot koalīciju tikai starp divām grupām ar noteikumu, ka valdība kritīs, ja kāda puse, teiksim, atkāpsies. Vai tad mums ir vajadzīga valdība, kura atkal kritīs pēc diviem vai trijiem mēnešiem? Vai mēs tiešām nevarējām šeit izveidot valdību, parādot, ka šis parlaments, šī Saeima, spēj stabilizēt situāciju? Mēs varējām izveidot valdību, kura reāli varētu strādāt šo gadu ar visu šo lielāko frakciju atbalstu. Ko dod "Latvijas ceļa" aicinājumi uz koalīciju, ja ir plaši izreklamēti pēc tik neveiksmīgas politiskas valdības darbības demonstrēšanas viena gada garumā? Es gribētu redzēt šeit, Saeimā, to politisko frakciju, kura būtu politiska pašnāvniece, saistoties ar "Latvijas ceļu" koalīcijā, kas sastāvētu tikai no divām organizācijām, gadu pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām? Ar organizāciju, kura politiski bankrotēja vietējo pašvaldību vēlēšanās un spēja iegūt Rīgas domē tikai divas balsis. Nav šeit šādas organizācijas. Tāpēc mēs arī piedāvājam šo vienošanos starp šīm lielākajām četrām frakcijām, bet tas nav koalīcijas līgums, tā būtu vienošanās. Un es šeit gribētu teikt Jurkāna kungam: protams, miers ir labāks nekā pamiers. Bet, Jurkāna kungs, pamiers ir daudz labāks nekā karš. Arī karš starp šīm frakcijām nebūs visai auglīgs Latvijas interesēm. Ja mēs pārejam pie konkrētām lietām, tad es vairs pārāk ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību. Man ļoti patika Levita kunga teiktais. Tomēr man ir jautājums Levita kungam. Kāpēc viņš pats taisās bēgt no Latvijas prom? Un kāpēc no "Latvijas ceļa" tik daudzi taisās "aizlaisties" šāgada laikā? Cits - uz Austriju par vēstnieku, cits - uz Izraēlu? Cits - uz Ameriku vai vēl kaut kur citur. Acīmredzot ir neticība tam, kas notiks pēc gada. Vai nav tā? Dažiem, protams, ir vairākas dzimtenes, bet mums šeit ir jāpaliek, un katrā ziņā Latvijas Nacionālās neatkarības kustība strādās un arī turpmāk konstruktīvi veidos sadarbību ar jebkuru frakciju, kam būs šie konstruktīvie priekšlikumi, kurus mēs gribējām dzirdēt arī pie šīs LNNK valdības deklarācijas, bet mēs tos nesaklausījām. Nākamais, ko es gribētu pateikt, ir par šo politisko atbildību. Vai tiešām nevajadzētu beigt runāt politiskās frāzēs, bet konkrēti pateikt, kurš tad Latvijā beigās atbild par G-24 kredīta sadali? Šeit es gaidīju no finansu ministra, ka viņš skaidri un gaiši pateiks: "Es finansu ministrs Uldis Osis, esmu atbildīgs personīgi vai kopā ar tādiem un tādiem cilvēkiem, vai arī ar ekonomikas ministru... " Jo praktiski mēs varbūt atradīsim tikai divus vai trīs kredītus, kas ir daļēji izmantoti tiem mērķiem, kādiem tie šeit bija domāti. Jā, Oša kungs, jūs mājat ar galvu! Jūs varēsit šeit nolasīt, kur tie veiksmīgi tiek izmantoti tieši šiem nolūkiem un kur tad notiek šī lieliskā ražošanas paplašināšana. Vai tas būtu Berģu nams, kuram bija šis kredīts iedots, teiksim, ražošanas paplašināšanai un kuru viņi izlietoja tirdzniecībai, vai kāda cita organizācija? Man tas nav zināms. Ko nozīmē koalīcija "Latvijas ceļa" izpratnē - to mēs jau dzirdējām. "Latvijas ceļš" atbildēs tātad par finansēm, par naudu, par kredītu sadali, bet koalīcijas partneri - muļķīši un vientiesīši atbildēs par sociālo nodrošināšanu. "Latvijas ceļš" atbildēs par valsts īpašuma sadali, bet koalīcijas partneri atbildēs par kultūru un izglītību. "Latvijas ceļš" atbildēs politiski, kā mēs te dzirdējām, par augstām lietām, bet neatbildēs, kā ciniski teica Oša kungs, par tādām lietām kā transports, apkure un pensijas, kuras nav tik svarīgas un kuras var risināt dažādi speciālisti un eksperti. Ar tām politiskajām lietām arī iet kā nu iet, un to pareizi pieminēja Sinkas kungs. Es vēl gribēju pieminēt, ka pie šīm politiskajām lietām varētu būt tikpat labi, teiksim, Vovera kunga rezolūcija, ka viņš neiebilst pret Čečenijas pārstāvniecības atvēršanu Rīgā vai Taivanas ģenerālkonsulāta plāksnes noraušanu rupjā veidā, tās ietīšanu avīzē un uzmešanu uz galda. Tās laikam ir tās politiskās lietas, kuras augsti ētiskā līmenī tiek risinātas. Vai tās mēs saucam par starpvalstu attiecībām? Es ar smaidu, protams, uztveru to, ka jaunajai valdībai nebūs autoritātes, kā teica Oša kungs, lai gan mēs visi zinām, ka pašreiz laikrakstos pietrūkst papīra, lai uzzīmētu tās diagrammas, kas rāda mūsu pašreizējās valdības autoritātes krišanos. Vienkārši nav vietas šajos laikrakstos, lai šīs diagrammas varētu uzzīmēt. Kādā jēga runāt šeit par kaut kādu autoritātes krišanos valdībai, kura vēl nemaz nav apstiprināta? Un beidzot. Kur tad bija šīs iepriekšējās valdības politiskā atbildība par situāciju Latvijas laukos? Kur tad bija šī politiskā atbildība par situāciju muitā? Un kur bija šī politiskā atbildība par situāciju, teiksim, Iekšlietu ministrijas sistēmā? Kur ir šī politiskā atbildība Aizsardzības ministrijā, ja vēl gadu pēc šīs valdības darbības nav saiknes starp Aizsardzības spēkiem un Aizsardzības ministriju? Ja tagadējam aizsardzības ministram pat nav elementāras jēgas par to, kāds personāls varētu strādāt šajās struktūrās, kādi cilvēki, no kurienes viņi būtu jāaicina. Tad kā var runāt par kaut kādu elementāru darbu Latvijas aizsardzībā, par kaut kādu elementāru darbu Aizsardzības ministrijā? Mani ārkārtīgi izbrīnīja Kristovska kunga uzstāšanās. Es Kristovska kunga vietā būtu nolīdis visdziļākajā pagrabā un aiz kauna vispār nebūtu līdis ārā, jo jebkurā civilizētā valstī, Kristovska kungs, pat pēc 10 cietumnieku izbēgšanas jebkurš iekšlietu ministrs būtu jau atkāpies, bet, tā kā šeit valdība ir demisionējusi, tad, protams, šīs iespējas nav, un nāk šeit Kristovska kungs un runā konkrēti atkal par politisko atbidību, par to, ka cietumnieki var būt ļoti liberāli, viņi var audzēt garus matus, skatīties krāsaino televīziju, dzert degvīnu, lietot alkoholu, un to visu sauc par ļoti lielu politisko atbildību šajā situācijā. Bet kur tad ir konkrētie priekšlikumi? Vienu žogu kaut vai vajag uzbūvēt, pār kuru nevar pārmest šīs degvīna pudeles. Tas taču būtu desmitreiz svarīgāk nekā šīs runas par politisko atbildību. Mani drusciņ izbrīnīja godājamā Marjašas kundze, kuru es ļoti cienu, bet man ar skumjām ir jāsecina, ka tomēr viņa padomju sistēmā ir labi apguvusi pieredzi demagoģijas spēju demonstrēšanā. Jo viņa citēja tieši to pašu, ko savā laikā teica izcilais Izraēlas Valsts atkarotājs un antisemītisma cīnītājs Mavriks Vulfsons. Jūs taču zināt, Marjašas kundze, ka Mavriks Vulfsons visu savu lielāko mūža daļu ir pavadījis, atkarojot Izraēlas Valsti. Un viņa vienīgais citāts, ar kuru viņš braukā ārzemēs, ir tas, ka LNNK uztraucas, ka Rīga būšot līdzīga Telavivai. Otrs viņa citāts, protams, ir tāds, ka Ārlietu komisijā ir vienīgi antisemīti. Es domāju, ka šeit pilnīgi droši varētu nebaidīties par Latvijas un Izraēlas Valsts attiecībām, jo mēs vienmēr esam augsti vērtējuši mazu valstu iespēju organizēt savu aizsardzību. Un katrā ziņā Izraēla būtu viena no tām valstīm, kuras pieredzi mēs censtos apgūt gan aizsardzības, gan drošības sistēmas nostiprināšanā šeit, Latvijā. Bet jūs, Marjašas kundze, es vienkārši vērtēju drusciņ augstāk. Es domāju, ka tie cilvēki, kuri bija nolikti tur, ārpusē, un kuri jūs apvainoja, kā jūs labi zināt, viņi savā laikā vēl vairāk ir vērsušies pret Latvijas Nacionālās neatkarības kustību. Jā, jā, tieši tie paši! Bet mēs taču neapvainojam, ka jūs esat viņus tur nolikusi. Un, ja jūs esat šajā valdošajā partijā, Marjašas kundze, tad jūs taču varējāt iesniegt kaut vai projektu, ka šiem cilvēkiem vajadzētu būt 100 metru attālumā, kaut kur parkā stāvēt, nevis drūzmēties tur priekšā, jo jūsu rokās pašreiz ir gan šis vairākums, gan Likumdošanas komisija, gan Iekšlietu ministrija, kā es saprotu. To taču jūs sen varējāt atrisināt, nevis baidīt te cilvēkus ar pasaciņām par to, ka Latvijā būs antisemītisms vai ka LNNK noliek speciāli cilvēkus, lai tie apvainotu Marjašas kundzi, lai viņa nobalsotu pret LNNK valdību. Nu tas taču ir ļoti naivi un primitīvi. Es, protams, jūs vērtēju drusciņ augstāk. Taču šeit, protams, runa nav par Marjašas kundzi. Es gribētu teikt vēl tā. Latvijas Nacionālās neatkarības kustība laikam tiešām ir vienīgā politiskā organizācija, kura jebkurā situācijā ir ļoti daudz ieguvusi, jo tas lielais cilvēku skaits, kas bija atnākuši pie mums, ir piedāvājuši savu pieredzi. Un tie ir zinātnieki no akadēmiskajām aprindām, tie ir profesionāļi, kas strādā iekšlietu un drošības sistēmā, Aizsardzības ministrijā un Ārlietu komisijā. Ļoti daudzi zvani bijuši no ārzemēm, un es esmu bijis pats pārsteigts, ka piezvana cilvēki no Somijas un saka: "Zināt, mans tēvs bija baltvācietis un mana māte ir somiete, un es nevienai valdībai negribēju piedāvāt, bet es protu latviešu valodu, jo mani vecāki ir dzīvojuši Latvijā, bet es gribu piedāvāt tagadējai valdībai savus pakalpojumus. " Ja mēs esam desmitiem šādu cilvēku dabūjuši, kuri ir ar mieru strādāt, neprasot neko sevišķu, zaudēt lielas algas, ja viņi ir gatavi braukt uz Latviju, tad es domāju, ka tas ir ārkārtīgi liels ieguvums. Es domāju, ka, protams, mēs izmantosim viņu pieredzi nākamajā darbā, teiksim, nākamajos gados un pēc nākamajām vēlēšanām. Kas man varbūt patīk vismazāk? Tas ir tas, ka mēs zaudējam laiku. Es, protams, saprotu, ka varbūt kādam šī situācija ir ļoti izdevīga, jo tiešām pēc mūsu Satversmes ir tā, ka, kamēr jaunā valdība nav apstiprināta, darbojas vecā valdība. Un tas faktiski apmierina visvairāk gan veco valdību, gan "Latvijas ceļa" frakciju. Protams, ja šī valdība negūst šo apstiprinājumu, tad sākas kaut kāds jauns posms. Valsts prezidentam ir jāmeklē atkal kaut kāds kandidāts, atkal ir jātērē laiks, un tā mēs esam soli tuvāk šīm ārpuskārtas vēlēšanām, lai gan jebkurā situācijā mums tiešām bija lieliska iespēja sadarboties visām frakcijām, un tiešām mums bija lieliska iespēja šinī gadā varbūt reāli strādāt un pakārtot, kā jau es reiz teicu, savas partiju intereses nacionālajām interesēm. Es tomēr domāju, ka liela daļa šeit mūs atbalstīs balsošanā, izteiks atbalstu LNNK valdībai. Ne jau tāpēc, ka pretējā gadījumā mēs kaut ko daudz briesmīgāku zaudētu, jo es saku, ka mēs tiešām varam arī sēdēt opozīcijā un krāt punktus, un to mēs arī darīsim, bet es domāju, ka tāpēc, lai mēs varētu parādīt ne tik daudz varbūt paši sev, bet gan mūsu vēlētājiem, ka ir iespēja reāli sadarboties šīm divām, trim, četrām vai piecām frakcijām, starp kurām es neredzu pārāk lielas būtiskas atšķirības šajā gadā. Un tāpēc es aicinu jūs vismaz nebalsot "pret", bet nebalsot vispār, kam varbūt nav pieņemamas kaut kādas atsevišķas nostādnes. Nobeidzot savu runu, es vēlreiz gribu uzsvērt, ka LNNK neizstrādā īstermiņa programmas, mēs neesam atteikušies no savas ilglaicīgās, ilggadīgās programmas par to, ka mēs uzskatām, ka latviešiem ir jādominē Latvijas gan saimnieciskajā, gan politiskajā dzīvē, bet tas jau nenozīmē, ka mēs gribam, teiksim, panākt 75 procentu latviešu īpatsvaru, izraidot kaut kādas iedzīvotāju grupas no šejienes. Tas ir darbs, uz kuru mēs esam orientējušies, ko mēs gribam veikt nākamajos gadu desmitos. Un mēs jebkurā situācijā, ja mēs būtu šeit valdībā vai ja arī mēs pēc nākamajām vēlēšanām izveidosim valdību, mēs aizstāvēsim visu Latvijas pilsoņu un visu iedzīvotāju - es uzsveru, to iedzīvotāju, kuriem ir likumīgas uzturēšanās atļaujas šeit Latvijā, - intereses. Mēs nedalīsim cilvēkus "labajos" vai "sliktajos", un tāpēc ir pilnīgi veltīgi baidīt ar to, ka LNNK varētu, teiksim, šeit radīt kaut kādu politisko nestabilitāti. Paldies par uzmanību, un es jūs aicinu vēlreiz pārdomāt, pirms jūs spiežat šo pogu "par", "pret" vai atturaties, vai vispār nebalsojat.".
• 1994_08_18_as-seq57 language "lv".
• 1994_08_18_as-seq57 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q822919.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q211.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q649.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q4294315.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q2660080.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q193089.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q40.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q21625222.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q33.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q39731.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q159.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q4294480.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q142.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q2089528.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q1807079.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q212.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q15180.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q34.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q129677.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q36704.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q801.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q43.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q7536677.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q16363211.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q4916385.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q52847.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q4337942.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q47282.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q7210239.
• 1994_08_18_as-seq57 mentions Q33935.