Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_08_18_as-seq48> ?p ?o. }

• 1994_08_18_as-seq48 type Speech.
• 1994_08_18_as-seq48 number "48".
• 1994_08_18_as-seq48 date "1994-08-18".
• 1994_08_18_as-seq48 isPartOf 1994_08_18_as.
• 1994_08_18_as-seq48 spokenAs 78.
• 1994_08_18_as-seq48 spokenText "Augsti godātais Prezidenta kungs! Prezidij! Dāmas un kungi! Staša kungs pirmais no visiem runātājiem pieminēja morāles jautājumu, un, ja kādam vispār būtu vajadzīgs pierādījums, tad es jau kādu stundu pirms tam biju uzrakstījis apmēram tādu virsrakstu tēmai, par ko es gribētu runāt, - proti, par diviem "M": viens "M" ir morāle, un otrs ir - mugurkauls. Tad es runātu varbūt vēl par citiem "M" - arī ārlietās. (Starpsauciens no zāles: "Runā skaidru valodu!") Tur ir vairāki "M" - tur ir M. Gailis, tur ir Mārtiņš Virsis. Tur ir arī citi, kas ir saistīti ar šo interesanto braucienu uz Pekinu. Redzat, es nebūtu vēl par to runājis, ja Gaiļa kungs nebūtu tik ciniski teicis, ka mēs esam bijuši pret iestāšanos Eiropas padomē. Un kaut kādā ziņā es esmu darbojies šinī sfērā jau tagad, vismaz pēdējo 40 dienu laikā, galvenokārt Vācijā un ar angļiem, un tā tālāk. Man ir tūlīt te jāatbild, ka var jau daudz ko izņemt ārā no konteksta un tā to pasniegt, un to jau ir mēģinājuši darīt daudzi no "Latvijas ceļa" puses, te ir bijis ļoti daudz demagoģijas, demagoģija tādā vārdu plūsmā, kurā iekļauti ļoti daudzi jautājumi, un ar to izcēlās sevišķi Kristovska kungs. Bet tos jautājumus viņam vajadzēja uzdot pašam sev, savai valdībai. Kam tad viņš to prasīja? Varbūt vēl pēdējo jautājumu viņš aizmirsa paprasīt - kur ir tie četrdesmit?... Redzat, arī tā ir demagoģija - pateikt, ka tie ir tikai 13 no LNNK un ka visi pārējie ministri ir absolūti apolitiski. Jā, es, pats personīgi Rietumos padzīvojis, saku, ka ministram ir jābūt pirmām kārtām politiķim un tad ekspertam, jo viņam apkārt ir citi eksperti, to arī Oša kungs minēja. Bet tajā pašā laikā nav tikai LNNK, ir "Tēvzemei un brīvībai", kura, starp citu, nemaz patoloģiski nenicina krievus, kā to teica Staša kungs, bet tas ir temats pats par sevi, es jau nekad krievu valodu neesmu saucis par suņu valodu, piemēram. Bet tas ir cits temats, par kuru varētu runāt. Mēs esam aiz šīs valdības kandidātiem, tāpat kristīgie demokrāti un Stankēvičas kundze, un dažs labs cits. Tie ir deputāti, tie ir politiķi. Tātad nav tā, ka pēkšņi mēs esam apolitizējušies. Bet nu... Un tāpat varbūt nav vērts pieminēt Levita kunga teikto, ka mēs esot vienkārši norakstījuši deklarāciju. Tas nebija viņa stāža cienīgs teiciens. Mēs nebijām norakstījuši neko (bet to jau citi atbildēja). Tāpat - ka mums (acīmredzot domātas ir ārlietas,) esot bijusi kaut kāda izolacioniska politika - kā kādreiz varbūt Franklinam Delano Rūzveltam. O, nē! Nekādā ziņā mēs neesam bijuši izolacionistiski. Un ka vispār LNNK neesot uzticama valdība. Nu, te nu man jāsaka, ka tajā ir arī citi politiķi iekšā, ne tikai LNNK. Tā ir mētāšanās ar vārdiem, kuriem, patiesību sakot, ir ļoti mazs svars. Bet tagad - vēl par vienu izteikumu, un tas skar Riteņa kunga nostādni. Es esmu savā prātā nospriedis, ka viņš ir laikam pārgājis pie "Latvijas ceļa" un vairs neskaitās Zemnieku savienībā. Jeb varbūt viņam tiešām ir īsa atmiņa. Bet, tikko viņš un citi atkāpās, Birkava kungs nebija sevišķi laipns pret viņiem. Es atceros, ka viņš tur... Es domāju, ka mēs varam ticēt presei, kas parasti atbalsta "Latvijas ceļu". Un, ja atceras tās "laipnības" (pēdiņās), ko viņš vērsa pret šiem Zemnieku savienības ministriem, tad Riteņa kungam vajadzētu padomāt par to, vai ir vērts atbalstīt tagadējo valdību, kura viņam laikam - es jau nezinu, var būt, ka tomēr beigās ir piesolījusi kādu posteni, ej nu sazini, - bet, es domāju, netaisās viņam to dot. Tur ir arī kaut kāda tāda nemorāle iekšā. Bet tagad - pie tā, ko Birkava kungs teica šodien. Proti, par tām labajām lietām, kas līdz šim, šogad, ir paveiktas. Proti, ka latviešu zemniekam esot atdots nolaupītais. Nu, to es ļoti, ļoti apšaubu, ka viss nolaupītais ir atdots. Viņa uzdevumā vēl viens "M" - Meierovics - 26. jūlijā Viļņas konferencē nolasīja referātu. Es biju spiests... Tas pasākums bija rīkots vācu fonda uzdevumā, tur piedalījās skandināvi, tur piedalījās igauņi un lietuvieši, tas bija par sadarbību ar Baltijas valstīm, par dažāda veida atbalstu tām. Meierovica kunga referāts bija it kā tāda šīs "Latvijas ceļa" valdības atskaite. Un tas taču bija noticis samērā drīz pēc "Latvijas ceļa" valdības demisionēšanas. Un tur tad nu "ņēma priekšā" tos zemniekus un Zemnieku savienību: cik ļoti sociālistiski viņi ir, cik nepareizi viņi ir rīkojušies un ka, vārdu sakot, paņēmuši to koku un iegrūduši spieķos, un ka tas viss nu apstājies. Man bija tik ļoti neērti, un to atzina arī pats Meierovica kungs, un es negribētu viņu simtprocentīgi vainot. Man šķiet, viņam bija aiz muguras pateikts, ka viņam ir kaut kas tāds jālasa. Man vajadzēja tomēr pēc tam runāt un ārzemniekiem paskaidrot, ka tā nu gluži nav, ka, patiesību sakot, šo krīzi radīja tieši valdības ārkārtīgi nejūtīgā lauksaimniecības politika. Man vajadzēja to paskaidrot. Man tiešām bija neērti kaut kur ārzemēs sākt savā starpā strīdēties, bet es paskaidroju; tā bija vienkārši mana informācija, ar ko es gribēju papildināt to referātu, jo tas referāts, kā es arī tur teicu, izklausījās pilnīgi pēc vienas partijas politiskā raidījuma, ko raida vēlēšanu kampaņas laikā. Tikai tik daudz. Es nezinu, - vai Riteņa kungam nevajadzētu padomāt par šīm lietām, cik ļoti zemniekus vainoja. Var būt, ka tagad, šinī jaunajā gaisotnē un pašreizējo debašu laikā, tiešām daudz kas ir kļuvis maigāks - mēs šodien dzirdējām no Birkava kunga lielu pateicību visiem tiem ministriem, uz kuriem viņš bija tik nikns toreiz. Bet tā tas ir. Tagad - Pekinas brauciens. Es tikko saņēmu brošūru no Tibetas Jaunatnes kongresa par šausmīgo stāvokli Tibetā. Par to, ka Ķīna pilnīgi putina ārā šo zemi un visu tautu, putina ārā tās eksistenci. Tā varētu teikt. Nu jau viņi ir kļuvuši mazākumā un visas tās lietas, kas te ir minētas, skan tāpat kā mūsu pagātnes un tagadnes vaimanas par Latvijas tautu un latviešu tautu. Un, protams, mūsu delegācija, kas tik šausmīgi steidzīgi aizskrēja uz Pekinu, un mēs zinām, kuri bija tas īstais pāris - proti, Māris Gailis un Jānis Jurkāns, tie paši, kas 1992. gadā ar lielāko prieku pieņēma 10 miljonus dolāru no Taivanas, un tagad ir pagriezuši savus kažokus otrādi un ar tādu, es teiktu, nemorālu steigu visu to nokārtoja, - lai gan valdība jau bija demisionējusi. Un nokārtoja ar absolūti minimālu konsultāciju mūsu Ārlietu komisijā! Bija jau ļoti jauki izlasīt avīzē "Labrīt" to interviju ar (man vienmēr grūti izrunāt šos vārdus) Pēteri Pildegoviču un Aināru Semani, kas bija ļoti lielā sajūsmā par ceļojumu. Sevišķi lielu kritiku viņi nevērsa pret Lī Penu (ne jau Le Penu, tas ir viens cits, tas ir Francijā). Pret Lī Penu, kurš ir atbildīgs par masu slepkavībām. Tāpat Pildegoviča kungs teica ar tādu sajūsmu, kā tādu intervijas naglu, ka Pekinā viņu kāds esot noturējis par ķīnieti no Sinkjangas (to var izrunāt arī savādāk, pēc jaunā izrunas veida - Sink-Jang). Bet, protams, viņš īsti neizskatās pēc ķīnieša. Tāpēc es varu tikai pieņemt, ka tagad jau uiguri tiek saukti par ķīniešiem. Proti, arī Uiguru Republika, kuras viena daļa, uiguri, dzīvo Kazahijā, ir tagad nonākusi tādā stāvoklī, ka viņus ir pārplūdinājusi Ķīna, tas ir, ķīnieši. Tas pats ir noticis ar iekšējo Mongoliju. Atkal! Un tagad tas notiek milzīgi nežēlīgā veidā pret Tibetas tautu. Un es domāju un gandrīz uzdrošinos teikt, ka neatkarīgi no mūsu valsts lieluma... Jo tur bija arī pieminēts - ak, šī milzīgā, turpat pusotru miljardu lielā tauta! Un tā tālāk, un tā tālāk. Vai tādēļ, ka tā zeme tik lieliska, mums būtu jālokās? Tur vajadzīgs tas mugurkauls iekšā. Redzat. Es domāju, ka vēl viens mazs "M" var būt skaists. Un ka mums, kas esam tikko atguvuši, tiešām tikko atguvuši savu suverenitāti un neatkarību, - ka mūsu pienākums ir būt morāli stipriem arī ārlietās. Jo arī ārējā tirdzniecība, par kuru man it kā vajadzētu būt atbildīgam, ja mani... un tā tālāk, jūs jau zināt... arī tirdzniecība var būt morāla un mazāk morāla. Un to mēs manām arī šeit, Latvijā. Tirdzniecība, kas, piemēram, nemaksā nodokļus mūsu valdībai. Tātad tā arī ir morāles lieta. Un es domāju, ka personīgi es biju vienīgā balss tajā brīdī, jo mūs pārsteidza ar šo Pekinas braucienu, - es ieteicu šinīs apstākļos, valdības krīzes apstākļos: "Lūdzu nesteidzieties!" Un kas nu tagad ir? Tagad ir pārstāvis no Ķīnas, kas jau ir ieradies vietraugos, un ir paredzama ļoti liela vēstniecība, ar vismaz 1000 darbiniekiem, kaut kas gigantisks! Tad es sāku domāt - kāpēc tas viss noticis tādā veidā? Mēs pārmetam pār bortu tik viegli Taivanu, mēs pārmetam pār bortu Tibetu, mēs pārmetam pār bortu Uiguru Republiku, mēs pārmetam pār bortu mongoļus! Redzat, tur mums vajadzētu mazliet parādīt, ka mums tomēr ir tā morāle, ka mēs paši esam cietuši. Mēs savulaik pārmetām daudzām valstīm un ļaudīm, kas koķetēja ar Padomju Savienību un teica: nē, nu, mēs taču nevaram nerēķināties ar šito lielo valsti - un tā tālāk. Un tirdzniecība arī. Visas tās pašas lietas, ko mēs tagad dzirdam. Un tad mēs teicām, ka tas ir nemorāli. Nu, redzat, mēs ciešam. Tikai es domāju, ka šis ir morālais jautājums - ar ko šī pašreizējā valdība prot izcelties? Vai arī ar nemoralitāti? Paldies par uzmanību.".
• 1994_08_18_as-seq48 language "lv".
• 1994_08_18_as-seq48 speaker Juris_Sinka-1927.
• 1994_08_18_as-seq48 mentions Q211.
• 1994_08_18_as-seq48 mentions Q193089.
• 1994_08_18_as-seq48 mentions Q148.
• 1994_08_18_as-seq48 mentions Q39731.
• 1994_08_18_as-seq48 mentions Q142.
• 1994_08_18_as-seq48 mentions Q1807079.
• 1994_08_18_as-seq48 mentions Q183.
• 1994_08_18_as-seq48 mentions Q956.
• 1994_08_18_as-seq48 mentions Q711.
• 1994_08_18_as-seq48 mentions Q710198.
• 1994_08_18_as-seq48 mentions Q984021.
• 1994_08_18_as-seq48 mentions Q47282.
• 1994_08_18_as-seq48 mentions Q11787844.