Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_08_18_as-seq46> ?p ?o. }

• 1994_08_18_as-seq46 type Speech.
• 1994_08_18_as-seq46 number "46".
• 1994_08_18_as-seq46 date "1994-08-18".
• 1994_08_18_as-seq46 isPartOf 1994_08_18_as.
• 1994_08_18_as-seq46 spokenAs 77.
• 1994_08_18_as-seq46 spokenText "Cienījamais Valsts prezidenta kungs, cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs, cienījamais Krastiņa kungs un cienījamie kolēģi! Visi mēs esam saņēmuši Krastiņa kunga un viņa kolēģu sastādīto deklarāciju par Kabineta nodomāto darbību. Tas man liek atcerēties arī to deklarāciju, kura tika nolasīta pirms gada, un es domāju, ka ir laiks un iespēja ieskatīties, kas ir izdarīts valsts pārvaldes reformas jomā. Toreiz tika deklarēti četri galvenie virzieni valsts pārvaldes reformu jomā: reforma valsts pārvaldes struktūrā un darbībā, ierēdņu atlases, sagatavošanas un atestācijas sistēmas radīšana, pašvaldību sistēmas reforma un teritoriālā iedalījuma reforma. Mēs saņēmām mantojumā pašvaldību reformas koncepciju, ko lielos vilcienos jau bija izstrādājusi Augstākās padomes attiecīgā darba grupa, turpretim darbs pie valsts pārvaldes reformas un ierēdniecības sistēmas bija jāsāk no pašiem pamatiem. Analizējot paveikto, var secināt, ka stingri pamati ielikti valsts pārvaldes struktūras un darbības reformās, ierēdniecības sistēmas dibināšanā un ieviešanā un pašvaldības sistēmas attīstībā atbilstoši reformu koncepcijai. Darbs pie teritoriālā iedalījuma pašvaldībās ir uzsākts, un tas, protams, prasīs diezgan daudz gadu. Mēs deklarējām šādus mērķus valsts pārvaldes struktūrā un darbībā: samazināt ministriju skaitu, atdalīt administratīvās funkcijas, politisko vadību atdalīt no administratīvās vadības ministrijās, valsts īpašuma pārvaldīšanu atņemt ministrijām un nodot to Valsts īpašuma fondam, un regulēt dabiskos monopolus. Var secināt, ka šīs reformas rezultātā no 17 ministrijām, kuras mēs toreiz pārņēmām, ir palikušas 12. Ir skaidri nodalītas ministra un valsts sekretāra funkcijas, kur katrs reprezentē savu vadības līmeni : ministrs - politisko, un valsts sekretārs - administratīvo. Ir skaidri nospraustas ministriju attiecības ar sev pakļautajām un pārraudzībā esošajām iestādēm, ir pieņemti Satversmes 81. panta kārtībā noteikumi ar likuma spēku par ministriju iekārtu, kas fiksē šādas attiecības, un - ļoti svarīgi - katrai iestādei ir noteikta padotība kādai ministrijai. Kā tādu panākumu mēs varam atzīmēt valsts sekretāru institūcijas nostiprināšanu. Valsts sekretāri ir administratīvās sistēmas augstākie ierēdņi un arī valsts pārvaldes kontinuitātes garanti. Jaunajai valdībai, saņemot ministrijas, tiks nodrošināta pilnīga lietu nodošana. Un arī tajā posmā, kad īsti nav skaidrības, - tātad valdība ir demisionējusi, jauna vēl nav apstiprināta, - ministrijas strādā normāli, un man liekas, ka katrs par to var pārliecināties. Mēs esam izstrādājuši arī Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesu, tas ir ieviests. Viens no galvenajiem šķēršļiem ir bijis pārāk ilgais darbs pie valsts pārvaldes reformas koncepcijas. Man jāsaka, ka tas ilga pusgadu, tas tika vairākkārtēji pieprasīts arī no mūsu frakcijas locekļiem, un mēs šobrīd esam tātad šo metu apstiprinājuši, un tas tiks nodots jaunajai valdībai, lai tā varētu turpināt darbu pie šā. Mēs pieņēmām - un tas nebija viegli - likumu par civildienestu. Ir nodibinātas abas nepieciešamās iestādes - Civildienesta pārvalde un Valsts administrācijas skola, ir sācies atestācijas periods, ir izstrādātas mācību programmas ierēdņu kandidātu kvalifikācijas celšanai, tiek strādāts pie ierēdņu kandidātu motivācijas, ierēdņu atalgojuma jautājuma, kas vēl nav principā pabeigts un paliks jaunajai valdībai. Ir iesākta arī pašvaldību reforma un pamatos ir pabeigta, tātad tas, kas mums ir palicis - tas ir tikai jautājums par finansiālo pusi. Saeimā ir iesniegti likumprojekti par vietējām nodevām un pašvaldību budžetu, un kā ļoti svarīgs jautājums paliek vēl jautājums par finansu izlīdzināšanu. Mūsu deklarācijā maz bija runāts par diviem ļoti svarīgiem pamatprincipiem valsts pārvaldes reformā, un tie ir - atklātība un ētika. Atklātība valsts pārvaldes darbā ir viens no pamatnosacījumiem gan indivīda tiesību nodrošināšanā, gan ierēdniecības efektīvā darbībā, lai pārorientētu domāšanu valsts pārvaldē, ka valsts pārvalde strādā iedzīvotāju labā, nevis otrādi. Ir jāattīsta mehānismi, kas maina cilvēku domāšanu. Atcerieties, mēs debatējām par finansējuma programmu vai saikni ar pilsoni, šī programma attīstījās, ir jau izdotas trīs tādas brošūriņas - valdības informācija, kur iedzīvotājiem pieņemamā valodā ir runāts par to, kā saņemt pabalstus, kā rīkoties ar sertifikātiem. Nākamais izdevums ir sagatavošanā, tur būs skaidrots, kā maksāt nodokļus,un tas ir ļoti svarīgi, un tādi ir nodrukāti gandrīz simttūkstoš eksemplāros katrs un ir saņemami pasta nodaļās un arī pašvaldībās. Kas attiecas uz ētiku, mēs esam izstrādājuši interešu konflikta likumprojektu, kas ir nodots visām frakcijām un publicēts arī avīzēs, lai saņemtu sabiedrības atsauksmi un lai tas tik tiešām atbilstu tam, ko sabiedrība saprot ar interešu konfliktu un ar ētikas jautājumiem, un nupat, otrdien, akceptējām Satversmes 81. panta kārtībā noteikumus par ierēdņu disciplinārsodiem, un, protams, 2. septembrī šeit mēs par to spriedīsim. Bet tagad - par jaunās valdības deklarāciju. Ko tad es varētu par to teikt? Tikai to, ka, lasot šo deklarāciju, rodas priekšstats, kā jau mani kolēģi to atzīmēja, ka Krastiņa kungs un kolēģi ir pilnīgi pievienojušies "Latvijas ceļa" nostādnēm praktiski visos punktos. Tikai man nav saprotams, kādēļ Krastiņa kungs nepiekrita koalīcijai ar "Latvijas ceļu". Nopietni politiķi ir prognozējami, un, ja jau minētie biedri tādi ir, tad kā saprast kūleni, ko viņi ir veikuši? LNNK un "Tēvzemei un brīvībai" kā lauvas cīnījās pret "Latvijas ceļu" un arī citām frakcijām - par profesiju aizliegumiem. Kādēļ tad jaunajā valdībā tas pēkšņi nav ievērots? Attiecības ar Eiropu. Vēl pirms dažām nedēļām LNNK un "Tēvzemei un brīvībai" darīja visu iespējamo, lai liegtu Latvijas valstij iespēju iestāties Eiropas padomē un tālāk integrēties Eiropā. Tagad divi šīs politikas apoloģēti gatavojas vadīt Ārlietu ministriju. Un tā tālāk un tā joprojām, es varētu vēl minēt ļoti daudzus dažādus piemērus. Ja jau LNNK darbi nesakrīt ar vārdiem, tad nav nekāda pamata gaidīt, ka jaunās valdības vārdi sakritīs ar darbiem, tas liedz man atbalstīt godājamā Krastiņa kunga sastādīto valdību, kurā gan ir daudz spējīgu, cienījamu un man personīgi simpātisku cilvēku. Paldies.".
• 1994_08_18_as-seq46 language "lv".
• 1994_08_18_as-seq46 speaker Maris_Gailis-1951.
• 1994_08_18_as-seq46 mentions Q822919.
• 1994_08_18_as-seq46 mentions Q211.
• 1994_08_18_as-seq46 mentions Q193089.
• 1994_08_18_as-seq46 mentions Q15628977.