Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_08_18_as-seq32> ?p ?o. }

• 1994_08_18_as-seq32 type Speech.
• 1994_08_18_as-seq32 number "32".
• 1994_08_18_as-seq32 date "1994-08-18".
• 1994_08_18_as-seq32 isPartOf 1994_08_18_as.
• 1994_08_18_as-seq32 spokenAs 77.
• 1994_08_18_as-seq32 spokenText "Cienījamais Prezident, cienījamais priekšsēdētāj, kolēģi! LNNK valdības veidošanas procesā daudzkārt ir ticis akcentēts princips - valsts interešu vārdā LNNK veidotā valdība ir gatava atteikties no atsevišķiem līdz šim deklarētiem LNNK politikas postulātiem un principiem, pie tam jaunā valdība būs profesionāla pēc būtības. Mans uzdevums nav apspriest politiskās ētikas un goda principus un to, kas ir pamatā LNNK gatavībai atteikties no saviem bieži deklarētajiem principiem un partijas nospraustajiem uzdevumiem. Tā jau reiz ir katra politiķa un, vēl jo vairāk, katras partijas goda, sirdsapziņas un diemžēl arī nespējas lieta. Un te īsti nelīdz pat aiz matiem pievilktā piebilde - "valsts interešu vārdā". Bet, kā jau minēju, mans mērķis, šodien runājot no augstākā nama tribīnes, ir cits - tās ir pārdomas pēc iepazīšanās ar jaunās valdības pretendentu iesniegtās programmas daļu "Valsts drošība, aizsardzība un tiesiskā reforma". Un varbūt tieši tāpēc, ka jaunās valdības veidošanas gaitā ir daudzkārt ticis akceptēts princips - iekšlietu blokam profesionālu pieeju! - deklarācijas sadaļā "Valsts drošība, aizsardzība un tiesiskā reforma" mēģināju atrast šo nebūt ne mazsvarīgo un solīto profesionālo pieeju. Nevar noliegt to, ka deklarācijas sadaļā "Valsts drošība, aizsardzība un tiesiskā reforma" tiek pausta laba griba un apņēmība. Tā vedina domāt, ka šī apņēmība ne tikai pastāv, bet ka tai arī sekos nākamās valdības (citēju): "... veiktie pasākumi, kuri nodrošinās likumības ievērošanu un tādējādi panāks Latvijas valsts, tās pilsoņu un iedzīvotāju tiesību un interešu aizsardzību". Pie tam, kā redzams, tas tiks veikts, balstoties uz starptautiskajām cilvēktiesību normām. Nākamā valdība uzskata, ka sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un cīņā pret noziedzību galvenie principi ir... Tātad 1. punktā mēs lasām: "... Izstrādāt un pieņemt koncepciju cīņai pret organizēto noziedzību kā vienu no nacionālās drošības koncepcijas sastāvdaļām". Jā, un šeit acīmredzot ir vērts apstāties tieši tāpēc, ka acīs krīt vārds "izstrādāt". Tātad tas vēl tikai tiks darīts. Interesanti, ka LNNK, jau gadiem atrodoties ilgstošā politiskā cīņā un gatavojoties uzņemties valsts vadību arī šajā Saeimā, veselu gadu atrodoties nepiekāpīgā opozīcijā un nerēķinoties ar objektīvajām iespējām, asi ir kritizējusi "Latvijas ceļa" valdības līdzšinējo paveikto drošības jomā, bet turpat vai mēnesi, veidojot nākamo Kabinetu, nav iespējusi sagatavot koncepciju cīņai pret noziedzību. Vēl jo dīvaināk ir tas, ka viens LNNK deputāts Augstākajā padomē un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā ir pavadījis 4 gadus. Arī pats nākamās valdības galva ir gadiem strādājis Iekšlietu ministrijā un šobrīd ir Saeimas jau pieminētās Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāts, pie tam Augstākajā padomē bija un arī šobrīd Saeimā ir tās priekšsēdētāja biedrs tieši drošības jautājumos. Pat vēl vairāk. Šīs pašas komisijas locekle ir deputāte, kura gatavojas ieņemt aizsardzības ministres amatu. Domājams, ka tik varenai un pieredzējušai komandai tiešām vajadzēja būt spējīgai jau iepriekš izstrādāt šo svarīgo, vienu no valsts būtiskākajām programmām. Taču viņi to vēl tikai gatavojas darīt. To vēl tikai sola. Vai tā ir nespēja vai avantūra - apņemties garantēt valstī drošību bez koncepcijas? Tas noteikti ir pārdomu vērts jautājums. Tomēr atbilde patiesībā nav jāmeklē. Aizvadītajā gadā "Latvijas ceļam" solīja pretim likt opozīcijas veidoto "ēnu Kabinetu". Solīt jau solīja, bet Latvijas sabiedrība tā arī palika gaidot. Vai nebūtu loģiski domāt - vakar nebija "ēnu Kabineta", šodien nav arī programmas cīņai pret noziedzību. Taču jāsaka, ka līdzšinējā Latvijas valdība ir izstrādājusi šo programmu un šī programma ir jau nodrukāta. Ir pasākumi, ir plāni un ir arī prioritārto pasākumu plāni iekšlietu sistēmas nostiprināšanai. Tas viss jau ir izdarīts. Iespējams, ka tāpēc LNNK nespēja sastādīt šādus dokumentus un talkā aicināja pieredzējušu iekšlietu sistēmas darbinieku jeb profesionāli, taču, kā redzams, pat šis mēģinājums nav spējis palīdzēt, jo LNNK, pabeigusi valdības veidošanu, nāk klajā bez šīs koncepcijas. Saistībā ar tikko sacīto loģisks ir uzdevums, kas deklarēts 2. punktā, un tas ir ne mazāk pārdomu vērts. Mēs lasām, ka Ministru kabineta pārraudzībā tiks izveidota konsultatīva padome, kuras uzdevums būtu, balstoties uz Kriminoloģijas pētījumu centra iestrādēm un pamatojoties uz kriminoloģiskās situācijas analīzi, koordinēt tiesību aizsardzības un citu valsts pārvaldes institūciju sadarbību cīņā pret noziedzību un izstrādāt šajā jomā priekšlikumus valdībai. Bet līdz šim taču dzirdējām, ka tā būs profesionāla valdība. Valdība, kura beidzot atnāks un pateiks, kā tie noziedznieki bāžami maisā. Taču te, izrādās, pētījumu centri un padomes cita citas galā vēl tikai pētīs un analizēs, lai beidzot profesionāļu valdībai izstrādātu priekšlikumus šajā jomā. Jāsecina, ka nākamajam iekšlietu ministram gan būs viegla dzīve. Priekšlikumi nāks, atliks vien uzlikt tikai parakstu, un noziedzībai būs gals. Taču, ja nu šie padomi būs nerealizējami vai atrauti no iespējām, kā līdz šim bieži vien ir bijis ar gudru padomdevēju priekšlikumiem? Ko tad? Un vai tad iekšlietu ministram pašam vai viņa tiešajiem padotajiem nebūtu jāuzņemas citu valsts pārvaldes iestāžu darba koordinēšana sadarbības cīņā pret noziedzību? Kāpēc šo padomdevēju institūciju ir tik daudz? Un, liekas, nav mazsvarīgi piebilst, ka šie priekšlikumi jau ir iestrādāti virknē likumdošanas un šādu sadarbību rekomendējošos normatīvajos aktos, kas vairs neprasa pat to radīšanu, bet tikai pilnveidošanu un pareizu lietošanu. Ir vērts minēt kaut vai likumu "Par valsts robežu", vai arī nolikumu "Par zemessargu tiesībām un pienākumiem, pildot policijas pienākumus", kur šī sadarbība jau ir noteikta. Šis darbs ir paveikts jau līdzšinējās valdības laikā. Jāpiebilst, ka bez minētajiem normatīvajiem aktiem pastāv virkne dokumentu un sadarbības plānu, kuri prasa tikai un vienīgi godprātīgu un profesionālu attieksmi, prasmi no mūžīgo ierēdņu, profesionāļu puses, tos lietojot. Un galu galā Iekšlietu ministrijā pastāv operatīvās vadības centrs, un šajā gadā ir reorganizēta Iekšlietu ministrijas un Policijas departamenta centrālā dežūras daļa. Domāju, ka šo Iekšlietu ministrijas struktūru darba tālāka pilnveidošana un personīgā atbildība, koordinējot valsts institūcijas cīņai pret noziedzību, ir profesionāla ministra gods un pienākums, jācer uz padomdevējiem šajā atbildīgajā jomā. Pārlasot cīņas pret noziedzību uzdevumu plāna 3. un 4. punktā paustos pamatprincipus, mēs redzam, ka minētajiem pasākumiem tiks pievienota perspektīvā programma cīņai līdz 2000. gadam, bet, manā uztverē, tas būs diezgan nelietderīgs spēku patēriņš, jo, kā mēs zinām, šī valdība strādās tikai gadu. Tā kā 1994. - 1995. gada neatliekamo pasākumu plānu cīņai pret organizēto noziedzību šim laikam, kā rakstīts, vēl tikai paredzēts izstrādāt, rodas šaubas, vai neatliekamo pasākumu plānam būs lemts piepildīties, jo tikai deklarēt pamatprincipus, kur netiek piedāvāts to iedzīvināšanas mehānisms vai reālais pasākumu plāns, manuprāt, pilnīgi bez seguma un ļoti nekonkrēti, ir tikai terminoloģiskā ekvilibristika. Vēlme pakļaut organizēto noziedzību valsts un municipālās policijas kontrolei, kā arī katras personas nacionālo interešu aizstāvēšana arī tiek solīta. Bet kā tā tiks panākta? Tas tiek solīts, bet diemžēl netiek atklāts. Deklarācijas lasītājiem jāsamierinās ar visaptverošo, ar to, ka tiks radīts tādu pasākumu komplekss. Sadaļa "Par tiesisko reformu". Arī tajā bez vairākus gadus apsūbējušām frāzēm par šīs reformas būtību dziļāk netiek skaidrots, kā tiesu reforma tiks nodrošināta ar kvalificētiem kadriem, telpām un nepieciešamo inventāru, ar tai nepieciešamo līdzekļu trūkumu, ko līdz šim izjutusi Latvijas valdība aizvadītā gada garumā. Diemžēl nebūs tik viegli prokuratūrā pabeigt šo reorganizāciju, kā tiek rakstīts, atbilstoši reformu gaitai izdarot grozījumus šā likuma pārejas noteikumos un atbilstoši reformu iespējām. Kā gan to saprast? Vai reforma tiks bremzēta vai reforma tiks paātrināta? Ļoti nepilnīgi tiek pieminēta tiesu reformas ietekme uz Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentu un tā attīstību. Vismaz līdzšinējā valdība ar grūtībām, bet konkrēti un pakāpeniski finansē, nodrošina saskaņotus tiesu reformu veidus arī attiecībā uz Iekšlietu ministriju, uz Izmeklēšanas departamentu. Ir piešķirti līdzekļi no valdības rezerves fonda. To vaicāju tādēļ, ka mani interesē nākamās valdības konkrētie soļi tuvākajā gadā. Vai policistam, veicot pirmstiesas izmeklēšanu, tiks izlīdzināta alga ar prokuratūras vai tiesas darbiniekiem? Dīvaini ir lasīt par mēģinājumu reanimēt jau sadalīšanās procesā esošo Drošības dienestu. Jau sen Nacionālās drošības padomē tika saskaņots Drošības dienesta līdzšinējo funkciju sadales plāns, valstī veidojot Valsts apsardzes dienestu, kura nolikums jau ir izstrādāts un pie kura veidošanas jau aktīvi strādā VESAD Drošības dienesta attiecīgo pārvalžu pārstāvji. Piebildīšu, ka šis jaunais Valsts apsardzes dienests jau funkcionētu, ja nebūtu bijis šīs "Latvijas ceļa" valdības demisijas, kas likumsakarīgi ir izsaukusi jaunu pretestību no Drošības dienesta puses, lai likumsakarīgi notiktu uzdevumu un funkciju pārskatīšana un reorganizācija. Kā redzams no valdības deklarācijas, tiek prognozēta esošo vienošanos pārskatīšana un Drošības dienesta iesāktās reorganizācijas iespējamā apturēšana. Jaunais kabinets deklarē iespējamās reorganizācijas Iekšlietu ministrijā. Vairs nav noslēpums, ka drošības policijas veidošana jau rit pilnā sparā. Tā jau ir notikusi lieta, un šis process notiek. Tas vairs nebūs nekas jauns. Un zem šīm struktūrām varbūt steigā, varbūt aiz profesionālām iezīmēm LNNK valdība rakstīja arī citas struktūras. Es varu paskaidrot, ka par šīs reformas gaitu jau ir informēta Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija. Bez tam Policijas departamenta kriminālās policijas sastāvā jau ir izveidots Interpola Nacionālais birojs, Narkotiku apkarošanas birojs, tiek veidots birojs cīņai pret organizēto noziedzību, ir atjaunota Ekonomiskā policija, kas radīta VESAD organizācijas gaitā. Visas šīs reformas rit dienu no dienas. Protams, pastāv finansiālas dabas un ne mazāk problemātiskas personāla problēmas, lai tiešām reāli sāktu veidot arī Imigrācijas policiju. Diemžēl šajā valdības deklarācijā mēs nedzirdējām nevienu vārdu ne par imigrācijas, ne par repatriācijas, ne arī par citām ar šo dienestu saistītajām problēmām, par to risināšanas ceļiem. Šobrīd vēl nav iespējams Iekšlietu ministrijas sastāvā iekļaut robežapsardzi, un tas noteikti ir jautājums, ko atrisinās laiks; es domāju, ka visticamāk to izdarīs 6. Saeima. Arī par šo jautājumu šajā valdības deklarācijā varēja būt minēts. Vēlme samazināt ministrijas centrālo aparātu ir apsveicama, bet netiek konkretizēts, kādos iecirkņos tas būtu darāms. Tas liecina, ka, ņemot vērā ministrijas apjomus un inerci, to neizdosies sasniegt gada laikā, ja tas nav zināms šodien. Apšaubāma ir tēze, ka kontroles un tās pārvaldes mehānisms nododams reģionālajām struktūrām. Tieši otrādi - veicot un reorganizējot, lai darbs noritētu atbilstoši nodomātajam kontroles mehānismam, tām ir jābūt ministram pa rokai. Jāpiezīmē, ka ar reģionālajām struktūrām laikam ir domātas policijas pārvaldes, bet papildu funkciju uzlikšana tām laikam prasīs arī papildu personālu un izdevumus. Neko neizsaka tēze - nostiprināt valsts policiju. Tās nostiprināšana prasa konkrētu pasākumu plānu, struktūru reorganizāciju, personāla sagatavošanu, likumdošanas bāzes nostiprināšanu, materiāli tehnisko nodrošināšanu un finansējumu. Varbūt kādam liekas, ka es pārāk dziļi un pārāk tieši uzdodu jautājumus, bet es vēlreiz atgādinu to, ka šeit tika runāts par profesionālas darbības deklarāciju, nevis par bieži vien laikrakstos labi zināmajiem politiskajiem saukļiem un aizsegumiem. Ja mēs skatāmies tālāk, tad varam redzēt, ka šeit tiek minēta arī soda izpildes sistēmas tālākā perspektīva - nodot to Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Tiek minēts, ka tiks ieviesta soda izpildes progresīvā sistēma atbilstoši Rietumu valstu standartiem. Ja mēs tā prognozējam, ka šī valdība gada laikā spēs ieviest šo progresīvo sistēmu atbilstoši Rietumeiropas valstu standartiem, tad, manuprāt, laikam puse valsts budžeta nākamajā gadā aizies tieši ieslodzījuma vietu sistēmas nostiprināšanai. Nekas netiek minēts arī par ieslodzīto, no ieslodzījuma vietām atbrīvoto resocializācijas programmu, par to, kādā veidā, kā jau Silāra kungs minēja, mēs preventīvi iedarbosimies uz noziedznieku pasauli. Šeit tiek runāts par visu darbinieku atestāciju, novērtējot Iekšlietu ministrijā katra darbinieka kvalifikāciju, valsts valodas prasmi un lojalitāti pret Latvijas Republiku. Kas to veiks? Un cik ilgā laikā? Kā tiks panākta civildienesta ieviešana iekšlietu sistēmā? Arī par to šeit, protams, netiek runāts. Diemžēl ne vārda deklarācijā nav pausts par Iekšlietu ministrijas atbildībā esošajiem dienestiem, piemēram, par ugunsdrošības un glābšanas, pilsonības un imigrācijas dienestu. Ja mēs paskatāmies deklarācijas 5. sadaļas sākumu, tad ļoti interesanti ir tas, ka līdz ar Valsts dienesta pārvaldes pārveidošanu par datorizētu sistēmu, tiks atrisināti jautājumi ar jauniesaucamajiem un ka sadarbībā ar Latvijas Universitātes Veselības centru, ar Zinātņu akadēmiju, ar Ekonomikas institūtu un ar demogrāfijas speciālistiem tiks sagatavota jauniesaucamo prognoze nākamajiem gadiem. Prognozes sastādīt var, bet kā uzlabot jauniesaucamo potenciālo veselību un stāvokli? Arī tas šeit netiek pausts. Man divas minūtes, lūdzu, vēl.".
• 1994_08_18_as-seq32 language "lv".
• 1994_08_18_as-seq32 speaker Girts_Valdis_Kristovskis-1962.
• 1994_08_18_as-seq32 mentions Q822919.
• 1994_08_18_as-seq32 mentions Q211.
• 1994_08_18_as-seq32 mentions Q4294315.
• 1994_08_18_as-seq32 mentions Q1771611.
• 1994_08_18_as-seq32 mentions Q1092499.
• 1994_08_18_as-seq32 mentions Q8475.