Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_08_18_as-seq30> ?p ?o. }

• 1994_08_18_as-seq30 type Speech.
• 1994_08_18_as-seq30 number "30".
• 1994_08_18_as-seq30 date "1994-08-18".
• 1994_08_18_as-seq30 isPartOf 1994_08_18_as.
• 1994_08_18_as-seq30 spokenAs 126.
• 1994_08_18_as-seq30 spokenText "Prezidenta kungs, godājamais priekšsēdētaj, cienījamā Saeima! Ir ļoti interesanti pašreiz lasīt avīzes un klausīties televīziju un radio, kur tiek pieminēta arī Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pirmo reizi gada laikā tik daudz un tik izšķirošā lomā. Tā ir lietas viena puse. Un otra puse. Man ir ļoti žēl, ka šajā zālē sēž tik maz cilvēku, kuri saprot, ka pašreiz Latvijas galvenās problēmas slēpjas tieši Latvijas tautsaimniecībā. Un arī šī diena neradīs nekādas būtiskas izmaiņas tanīs procesos, kas Latvijas tautsaimniecībā notiek, jo tas spēku samērs, kas šeit, šajā zālē, ir pašreiz, šis spēku samērs turpina palikt, un arī attieksme pret šīm problēmām turpina palikt tāda pati, kāda tā ir. Mēs šeit noklausījāmies Krastiņa kunga deklarāciju, un gribētos teikt tā, ka, ja to izlasa un ja tam visam var ticēt, tad man pēc būtības būtu jābalso par šo deklarāciju, jo tas, kas pateikts šajā deklarācijā, ir pietiekami labs un pietiekami vajadzīgs Latvijai. Un tas ir pārliecinoši, ka tas tā ir. Taču tanī pašā laikā mēs klausījāmies šeit Birkava kunga uzstāšanos, kurš atkal savukārt pierādīja, ka viņš ir sapratis, teiksim, to, kur ir bijušas iepriekšējās kļūdas, un kā viņš taisās tās kļūdas labot, ja, teiksim, šāda iespēja būtu. To visu ir ļoti interesanti klausīties šeit, šajā brīdī, kad izšķiras kaut kas, - vai būs tā vai tā. Un būtu naivi domāt, ka tie solījumi, kas šobrīd skan no šīs tribīnes, ir vienīgais pārliecinošais arguments, kuram jāklausa, lai varētu izdarīt savu izvēli. Mani ļoti pārliecināja Oša kunga uzstāšanās šeit, un es, teiksim, viņa milzīgās prioritātes, viņa milzīgos sasniegumus finansu politikā Latvijā, protams, nevaru nekādi noliegt. Un arī viņa runa bija paraugdemonstrējums, kādā veidā gan pagājušajos laikos, gan tagad var pierādīt savu patiesību auditorijai, kura nevar runāt pretī. Ja es varētu noticēt kaut pusei no tiem solījumiem, kas ir ierakstīti Krastiņa kunga deklarācijā, es neapšaubāmi balsotu par LNNK valdību bez lielām domstarpībām. Un man šāda noskaņa arī bija, tā sakot, šādā noskaņā es ilgu laiku biju, taču diemžēl līdz tam brīdim, kamēr es nopietni pacentos izlasīt šo deklarāciju. Diemžēl šī deklarācija satur daudzas pretrunas, kuru nopietna analīze rāda to, ka es nevaru ticēt tam, kas ir rakstīts šajā deklarācijā. Es minēšu tikai atsevišķus piemērus, jo diez vai ir vērts, teiksim, pārāk ilgi te tērēt laiku šim nolūkam, bet tomēr šos atsevišķos piemērus es gribu minēt. Vispirms par valdības sastāvu. Šeit es lasu, ka finansu ministra postenim tiek izvirzīts Edmunds Krastiņa kungs, un šajā sakarībā es gribu, teiksim, griezties pie LNNK partijas priekšsēža Lamberga kunga ar šādu jautājumu: "Cik ilgi atpakaļ bija tas brīdis, kad mēs Privatizācijas aģentūras un Privatizācijas padomes kopējā sēdē uzstādījām jautājumu par to, kas notiek ar valsts īpašumu Latvijā, jo mēs bijām konstatējuši, ka Latvijā būtībā vairs nav neviena cilvēka, kas zina, kas pieder valstij. Un Krastiņa kungs, sēdēdams šajā postenī, gada laikā bija paspējis pazaudēt visus "galus", kādi vēl bija bijuši pirms tam, teiksim, pārņemot lietas no Rūpniecības ministrijas. Un šis cilvēks tagad tiek izvirzīts finansu ministra postenim, lai gan mēs tanī laikā norunājām, ka šo cilvēku vajadzētu nopietni saukt pie atbildības par radušos situāciju, kāda ir izveidojusies ar valsts īpašumu pārzināšanu Latvijā. Tas būtu viens šāds piemērs attiecībā uz valdību. Nākamais piemērs. Valdība paredz - es šinī gadījumā domāju Krastiņa kunga valdību - apturēt lejupslīdi un panākt 2-3 procentus kopprodukta pieaugumu nākamajā finansu gadā. Mani vispār nomāc manipulācijas ar šiem skaitļiem. Es klausos, kā Kehra kungs ziņo par brīnišķīgiem sasniegumiem Latvijas tautsaimniecībā, kas panākti "Latvijas ceļa" valdīšanas laikā, un viņš min arī kaut kādus procentus, bet šeit es atkal savukārt dzirdu, ka notiek lejupslīde. Un atkal mēs runājam par kaut kādiem procentiem, un es, patiesību sakot, vairs nevaru pateikt, kas Latvijā īsti notiek. Taču ierosinājums ir tāds: runāsim šobrīd tikai par šo deklarāciju, ko Krastiņa kungs šeit nolasīja! Tātad tiek paredzēts 2-3 procentu pieaugums. Es uzdodu jautājumu: kur ir tā atslēga, ar kuras palīdzību radīsies šis pieaugums? Kur ir tā atslēga, kāpēc apstāsies lejupslīde? Programmā diemžēl šo atslēgu es neredzu. Un man ir grūti pateikt, kādu iemeslu dēļ, - vai nu šī atslēga autoriem nav zināma, vai arī ir otrs variants, ka atslēga gan ir zināma, bet šai politikai nav pieņemama. Pēc būtības, ja mēs analizējam Krastiņa kunga deklarāciju, tad var sacīt tā, ka tā ir tā pati liberālā politika, ko realizē "Latvijas ceļš", protams, ar visām no tās izrietošajām sekām, kuras mēs baudām jau šodien un baudīsim vēl tālā nākotnē. Nākamais. (Es minu tikai atsevišķus piemērus.) Deklarācija sola padarīt reālus privatizācijas sertifikātus. Tātad mēs varam runāt par dzīvokļiem, un tas ir reāli, bet tas jau arī šajā valdībā tika reāli realizēts, taču, ja mēs runājam par sertifikātu pielietošanu, ieguldot tos uzņēmējdarbībā vai realizējot tirgū, tad, manuprāt, šī saruna vēl joprojām ir nereāla un arī solījumi ir nereāli, jo pati politika nerada pozitīvus priekšnosacījumus ražošanai Latvijā, un, kamēr ražošanai Latvijā nav radīti pozitīvi priekšnosacījumi, tikmēr var notikt tikai primitīva kapitāla pārdalīšana, kapitāla īpašnieka maiņa, bet pats kapitāls nesāks atdzīvoties nopietnai ražošanai. Deklarācijā tiek solīta precīza valsts īpašuma pārvaldīšana, taču tanī pašā laikā tiek likvidēts valsts īpašuma ministrs. Kā saprast, teiksim, šo pretrunu? Kā to tulkot? Ar ko to izskaidrot un ar ko attaisnot? Un visbeidzot mazliet par lauksaimniecību. Par lauksaimniecību būtībā ir pateikts daudz kas tāds, ko mēs esam jau dzirdējuši, - tātad radīt labvēlīgus nosacījumus mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai laukos, veicināt produkcijas pārstrādi, eksportspējīgas produkcijas ražošanu, palielināt lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti. Šeit pēc būtības nekas jauns nav pateikts. Viss ir pareizi, viss ir labi, bet tas viss jau ir bijis, taču zemniekam iet arvien grūtāk un grūtāk. Un arī priekšdienās būs tāpat, jo šie līdzekļi, kādā veidā sola panākt šo lauksaimniecības tālāku uzlabošanu, ir tādi: padarīt reāli pieejamus ilgtermiņa kredītu resursus (tas arī jau ir bijis un nekādā veidā nav pildījies), piemērot nodokļu atvieglojumus. Un to varēs piemērot tad, kad vairs neražos nekā, jo tad arī nodokļi nekādi nenāks. Tad varēs pilnībā atlaist šos nodokļus, jo tur būtībā nekādu ieņēmumu nebūs. Nodrošināt iekšējā tirgus aizsardzību... Es gribētu drusku pakavēties pie šā punkta. Es gribu atgādināt Saeimai un visiem klausītājiem pavisam nesenā pagātnē notikušo balsojumu par muitas tarifiem attiecībā uz lauksaimniecības produkciju, kad LNNK kā frakcija bija tā, kas būtībā izgāza Latvijas lauksaimniecības iekšējā tirgus aizsardzību, nobalsojot par šiem pazeminātajiem muitas tarifiem, kas pēc būtības atvēra robežu. Tagad kontrabandistiem vairs nav jānodarbojas ar kontrabandu, jo produkciju var vest iekšā tiešā ceļā un bez kaut kādām problēmām turpināt lauksaimniecības iznīcināšanu. Tādi ir fakti, no kuriem mēs nevaram nekur aizbēgt. Profesors Grinovskis ir pateicis zelta vārdus, pēc kuriem ir jāvadās ekonomikā, - ka ekonomikā, tas ir, tautsaimniecībā, cilvēku vada intereses. Un valsts ekonomiskās politikas uzdevums ir radīt apstākļus, lai kādam, kādai cilvēku grupai, kādai nozarei tautsaimniecībā rodas interese nodarboties ar ražošanu. Tas ir valsts uzdevums - radīt šo interesi. Tā nav Oša kunga interpretētā politika par brīvo konkurenci kā stimulatoru. Brīvā konkurence kā stimulators varētu darboties tad, ja ir kaut cik līdzīgi izejas nosacījumi, ja ir kaut cik līdzīgi nosacījumi kaut vai vienā tādā elementārā punktā kā kapitāla uzkrāšana attiecīgajā nozarē. Diemžēl mēs šajā punktā visā tautsaimniecībā atpaliekam no konkurējošajām valstīm un to ražotās produkcijas. Un šādos apstākļos uzkrāt šo potenciālu... Tas, es domāju, ir vienkārši teorētisks analfabētisms - apgalvot, ka šeit var iztikt bez kaut kāda valsts protekcionisma savam valsts ražotājam. Es šeit nerunāju tikai par valsts īpašumu. Es runāju par jebkuru ražošanas formu, par jebkuru īpašuma formu, kurai ir vajadzīgs šis protekcionisms, lai notiktu sākotnējā kapitāla uzkrāšana, lai varētu iziet šajā ārējā tirgū ar kaut cik iespējamu konkurences spēju. Jūs man parādiet kaut vienu valsti (es te domāju ekonomiski attīstītu valsti), kas neaizsargā sava ražotāja intereses, un, lūk, te ir radusies Latvija, viena valsts, kurā neaizsargā šīs ražotāja intereses. Protams, nav jābūt sevišķi gudram, lai izteiktu daudz kritisku piezīmju. Kritizēt mēs visi protam, un es šinī ziņā arī neesmu izņēmums. Kāpēc man liekas, ka šī programma ir mazpārliecinoša? Kāpēc es tai negribu ticēt un līdz ar to nevarēšu balsot par šo programmu? Tāpēc, ka šī programma man neparāda ceļu, kādā veidā Latvija no nestrādājošas valsts pakāpeniski tiks pārvērsta pakāpeniski par strādājošu valsti. Nav redzams šis ceļš. Nav redzama šī atslēga, par kuru es jau runāju. Un tāpēc, lūk, arī ir šī nostādne. Protams, varbūt ir trafareti atkārtot tās pārliecības, kuras es esmu daudzreiz jau šeit teicis, bet Latvijai, pēc manām domām, savas nākotnes problēmas ir jārisina galvenokārt, lūk, šajās divās pamatpozīcijās, - tas ir, maksimāli atbalstot visa veida rūpnieciskās ražošanas attīstību, izdevīgas rūpnieciskās ražošanas attīstību. Precizēju - nevis jebkuras, bet izdevīgas (!) rūpnieciskās ražošanas attīstību, gan to aizsargājot, gan sekmējot ar kredītpolitiku, gan ar nodokļu politiku, gan visādi citādi, kā vien tas ir iespējams ar ekonomiskām metodēm. Un otra lieta. Latvija nevarēs būt patstāvīga valsts, ja tā neizmantos savu lauksaimniecības ekonomisko potenciālu. Diemžēl ir jākonstatē, ka pēdējos 4 gados mēs esam gājuši nepareizā virzienā, visu laiku šo potenciālu samazinot. Mums bija diezgan daudz uzkrāts, bet tagad šo kapitālu mēs iznīcinām. Es nedomāju par to, ka bija jāsaglabā lielsaimniecības, un ne jau par to ir runa. Runa ir par to, ka mēs nedrīkstējām iznīcināt šo kapitālu, kas tagad būs jāuzkrāj no jauna. Tā ka iespējas, kā izkļūt no šā stāvokļa, ir. Diemžēl šīsdienas programmā mēs tās nevaram saskatīt. Paldies.".
• 1994_08_18_as-seq30 language "lv".
• 1994_08_18_as-seq30 speaker Janis_Lucans-1937.
• 1994_08_18_as-seq30 mentions Q822919.
• 1994_08_18_as-seq30 mentions Q211.
• 1994_08_18_as-seq30 mentions Q47282.
• 1994_08_18_as-seq30 mentions Q2232297.
• 1994_08_18_as-seq30 mentions Q7210239.