Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_08_18_as-seq24> ?p ?o. }

• 1994_08_18_as-seq24 type Speech.
• 1994_08_18_as-seq24 number "24".
• 1994_08_18_as-seq24 date "1994-08-18".
• 1994_08_18_as-seq24 isPartOf 1994_08_18_as.
• 1994_08_18_as-seq24 spokenAs 77.
• 1994_08_18_as-seq24 spokenText "Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! LNNK valdība koncepcijas pamatā, kā mēs to dzirdējām no Krastiņa kunga uzstāšanās un kā redzam to no deklarācijas, ir likusi profesionalitātes un pragmatisma principus, it īpaši uzsverot, ka tā atsakās no politiskās valdības modeļa, jo stādot valsts intereses augstāk par partijas interesēm. Tādējādi LNNK piedāvātais valdības modelis būtībā tiek pretstatīts "Latvijas ceļa" pieejai šajā jautājumā, jo "Latvijas ceļš" vienmēr ir deklarējis, ka valdībai ir jābūt politiskai. Man no personīgās, praktiskās pieredzes ir iespēja salīdzināt dažādus valdības modeļus un darbības stilus, jo Ivara Godmaņa valdībā strādāju no tās darbības pašas pirmās dienas. Šī valdība, neapšaubāmi, bija izteikta profesionāļu valdība, it sevišķi tās darbības beigu posmā. Ir dzirdēti dažādi Godmaņa valdības darbības vērtējumi. Es vērtēju, ka tā veica grandiozu uzdevumu, nodrošinot Latvijas kā valsts izdzīvošanu totāla haosa apstākļos, ko radīja PSRS sabrukums un Latvijas atdalīšanās no tās. Tas arī bija galvenais šīs valdības politiskais mērķis un uzdevums, ko tā, manuprāt, veiksmīgi izpildīja. Tajos apstākļos nebija ne jēgas, ne laika rakstīt plašas tautsaimniecības attīstības vai reformu koncepcijas, programmas vai valdības deklarācijas, kaut arī nevar teikt, ka tādu nebija nemaz. Tomēr galvenokārt vajadzēja rīkoties, vadoties no konkrētās situācijas, kas bieži vien mainījās ne tikai pa dienām, bet reizēm arī pat pa stundām. Tuvojoties 5. Saeimas vēlēšanām, situācija valstī tomēr pakāpeniski normalizējās un arvien vairāk sāka atklāties profesionāļu valdības trūkumi. Galvenais no tiem bija valdības rīcības neprognozējamība gan pašas valdības struktūrās, gan ārpus tām. Tam par iemeslu bija ne tik daudz programmu vai koncepciju trūkums, kā tas, ka sabiedrībā attīstījās normāls interešu grupu veidošanās process vai, kā zinātnieki to dažreiz definē, - sabiedrības ramifikācija jeb diferenciācija, - kā kam labāk patīk. Šīs interešu grupas, kas sākotnēji veidojās varbūt vairāk pēc politiskajiem uzskatiem, piemēram, par vai pret Latvijas neatkarību, vēlāk sāka attīstīties, pamatojoties uz daudz plašāku kritēriju loku. Tās formējās gan pēc profesionālā principa (piemēram, skolotāji, ārsti), gan atkarībā no ienākumiem (maznodrošinātie un labāk nodrošinātie iedzīvotāji), gan pēc statusa sabiedrībā (pilsoņi un nepilsoņi vai pensionāri un strādājošie), - un tā tālāk. Kā jebkurā sabiedrībā, kas balstās uz demokrātijas principiem, Latvijā līdztekus valsts interesēm, kas, piemēram, komunistu ideoloģijā ir vienīgās atzīstamās intereses, parādījās un arvien vairāk konkretizējās šo sabiedrības grupu un slāņu intereses. Politiskajā zinātnē par aksiomu tiek uzskatīts, ka radikāla nacionālisma ideoloģija daudzos jautājumos bieži vien ir pārsteidzoši tuvu komunistiskajam pasaules uzskatam: strādnieku un zemnieku valsts intereses - vienā gadījumā, un nacionālās jeb nacionāļu valsts intereses - otrā. Arī valsts pārvaldes modeļi abos gadījumos bieži vien ir visai līdzīgi. Profesionāļu valdība, kas nodarbojas ar ražošanu, transportu, apkures problēmām vai pensiju maksāšanu un nebāž degunu globālajās valsts interesēs, kas savukārt ir šauras politiķu grupas pilnīgā pārziņā. Atcerēsimies kaut vai PSRS valdības, sākot no Alekseja Kosigina un beidzot ar Nikolaju Rižkovu, kuri bija Politbiroja locekļi! Toreiz galvenos valdības kompetencē esošos jautājumus faktiski izlēma trīs četri cilvēki, bet ministri būtībā bija šo lēmumu paklausīgi izpildītāji. Kaut kas līdzīgs pastāvēja arī, piemēram, Spānijā Franko laikā vai Čīlē Pinočeta laikā - un tā tālāk. (Starpsauciens no zāles: "Pastāv vēl tagad!") Tikai tur politbiroju aizvietoja tikpat šaura militāristu un lielāko latifundistu oligarhija, bet valdības loma bija identiska - paklausīgi un profesionāli pildīt norādījumus no augšas. Cienījamie kolēģi! Es nebūt negribu mēģināt kādu iebiedēt vai pat sabiezināt krāsas, velkot ar šiem odiozajiem pasaules piemēriem kaut kādas paralēles ar pašreizējo situāciju jaunas valdības veidošanas procesā Latvijā. Tomēr LNNK piedāvātais valdības modelis ir vērtējams kā nepārprotams solis tieši šajā virzienā. Mēs varētu par to šaubīties vai varbūt neuztvert to pārāk jūtīgi, taču Rietumu pasaule to vērtēs tieši tā. Izvirzot Ministru kabineta sastāvā sabiedrībā līdz šim maz pazīstamus (ar dažiem izņēmumiem) profesionāļus, Ministru prezidents ar dažiem saviem biedriem pakļaus tos praktiski neierobežotai varai. Tas ir neizbēgami, jo aiz šiem cilvēkiem it nekas nestāv. Es nebūt neapšaubu Ministru kabineta locekļu kandidātu profesionālās spējas un kompetenci, bet viņi ir pilnīgi neaizsargāti šajā modelī. Viņus maz kas pazīst, viņi ir nepieredzējuši valsts darbā un vēl mazāk - politikā. Viņiem nav savas personīgās autoritātes sabiedrībā, aiz viņiem nav nekāda politiskā spēka, kas tos vajadzības gadījumā varētu atbalstīt un aizsargāt, kā arī kontrolēt viņu darbību. Šie profesionāļi valsts jeb politiskā darba pieredzes trūkuma dēļ noteikti pat neapzinās pilnībā, kur viņi īsti iesaistās. Šādi izveidota valdība nekādi nevar būt demokrātiskas valsts demokrātiska valdība. Tā tiešām realizēs - un būs spiesta to darīt - šauras politiķu grupas intereses, kuras apriori tiek pasniegtas it kā augstās valsts intereses. Es jau iepriekš atzīmēju, ka tā saucamās valsts intereses demokrātiskā sabiedrībā nav nekas cits kā šīs sabiedrības dažādo grupu un slāņu objektīvo interešu savienojums. Un politika šajā kontekstā nav nekas cits kā šo dažādo un bieži vien pretrunīgo un konfliktējošo - vai nu mums tas patīk, vai nepatīk - interešu līdzsvarošana, kompromisa meklēšana starp tām. Piemēram, profesionāļi perfekti var izstrādāt valsts aizsardzības programmu, paredzot tajā gan tankus, gan kaujas lidmašīnas un karakuģu eskadras, citi valdības profesionāļi tikpat precīzi izstrādās sociālās sistēmas reformu. Saeima, apstiprinot valsts budžetu, noteiks, cik līdzekļu nepieciešams vienai un otrai sfērai, bet katrā konkrētā brīdī, ņemot vērā budžeta izpildes gaitu, ir jāpieņem konkrēti lēmumi, cik finansu līdzekļu atvēlēsim tankiem un lidmašīnām un cik - pensijām un pabalstiem. Šeit saduras dažādu sfēru intereses, un lēmums ir jāpieņem politisks. Demokrātiskajā pasaulē pastāv tikai viens mehānisms, kā šīs dažādās intereses un mērķi tiek pausti un saskaņoti. Tas ir - caur politiskām partijām parlamentā un ārpus tā. Tieši tādēļ demokrātiska valdība var būt tikai un vienīgi politiska valdība, kas atbild savu parlamenta frakciju un partiju priekšā. Bet partija savukārt atbild savu vēlētāju priekšā. Krastiņa kungs uzstāj, ka viņa piedāvātā valdība stāda valsts intereses augstāk par partijas vai politiskām interesēm, turpretim "Latvijas ceļam" tas ir pilnīgi nepieņemams principā. Mēs nevaram atbalstīt šādu valdības veidošanas koncepciju - kā neatbilstošu Latvijas sabiedrības, Latvijas iedzīvotāju interesēm. Tās tiek pakļautas miglainām valsts interesēm, kuras, iespējams, kaut gan es negribētu tā domāt, ir ar totalitārisma pieskaņu. Situāciju neglābj arī LNNK izstrādātā valdības deklarācija, pat ja pieņem, ka tā ir tīri normāla. Bet ne jau deklarācijas un programmas ir izšķirošais un noteicošais. Es speciāli sadabūju sen aizmirstos PSKP 24. kongresa materiālus un konstatēju, ka, ja, piemēram, tautsaimniecības attīstības sadaļā tādus vārdus kā "plānveida saimniecība" aizvieto ar vārdiem "tirgus ekonomika" vai veic dažas citas līdzīgas, tīri mehāniskas manipulācijas un nedaudz "piefrizē" komunisma ideoloģijai raksturīgo dogmatisko stilu, tā būtu tīri pieņemama un daudzējādā ziņā progresīva programma pat šodienas Latvijas apstākļos. Tādēļ par deklarācijām un programmām daudz svarīgāks ir jautājums, kāds ir mehānisms, kas sabiedrības iedzīvotāju intereses transformē valsts varas funkcijās un darbībā. Cienījamie deputāti! Šie jautājumi ir tik elementāri, ka saprotami pat Latvijas Universitātes studentiem. Tā, politikas zinātnes 3. kursa studenti Ivars Indāns un Valts Kalniņš 12. augusta laikrakstā "Diena" raksta: "Tautas ievēlēts politiķis nereti var būt diletants dažādās sabiedrības sfērās, tādēļ mūsdienās ir nepieciešami eksperti, speciālisti savās nozarēs, kas nodrošina politiķus ar informāciju, uz kuras pamata tiek pieņemti lēmumi. " Šie profesionāļi, atšķirībā no politiķiem, nemainās līdz ar kārtējām vēlēšanām, tādējādi nodrošinot stabilititāti pārvaldē un saglabājot kompetentu valsts aparātu. Demokrātiskās sabiedrības ar profesionāļiem saprot tieši šos ekspertus, padomniekus, nozaru speciālistus, kas novērš diletantismu politiskajā procesā. Tādēļ, ņemot vērā šos apsvērumus, "Latvijas ceļš" uzskata, ka piedāvātā Ministru kabineta veidošanas koncepcija ir pilnīgā pretrunā ar valsts varas veidošanas principiem demokrātiskā sabiedrībā. Tas ir solis atpakaļ latviskā Eiropas valsts attīstībā. Par to liecina arī mūsu pārrunas ar demokrātisko valstu politiķiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, kas, tāpat kā mēs šinī brīdī, ir nobažījušies par Latvijas tālāko virzību, par demokrātijas un progresa ceļu. Bet tagad - par tā saukto profesionāļu profesionālismu. Izlasot izstrādāto LNNK valdības deklarāciju, man radās divas galvenās atziņas. Viena - pozitīva, otra - negatīva. Kā pozitīvo pusi es šeit atzīmētu to, ko jau atzīmēja vairāki iepriekšējie runātāji, - ka virknē svarīgāko ekonomiskās politikas principu LNNK un "Latvijas ceļa" nostāja sakrīt vai atšķiras detaļās un niansēs - piemēram, orientācijā uz privātīpašumu kā ekonomikas pamatu, veselīgas konkurences nepieciešamībā, ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā, valsts regulējošās jomas ierobežošanā, utt. Tādēļ, ciktāl mēs runājam par konceptuālām pamatnostādnēm, liela daļa LNNK valdības deklarācijā būtu pieņemama. Salīdzinot LNNK un "Latvijas ceļa" valdību deklarācijas, daudziem bija pat radies iespaids, ka īpašas atšķirības starp tām nemaz nav. Pavisam cits ir jautājums - kā iecerēta šo principu praktiskā realizācija. Kā arī valdības darbības prioritātes. Šeit ir otra atziņa. Bet arī šeit daudzu jautājumu nostādne izskatās visai līdzīga. Un tieši šeit, manuprāt, slēpjas galvenā problēma, kādēļ mūs, tas ir, "Latvijas ceļu", deklarācija neapmierina. Par to jau minēja Birkava kungs un Levita kungs. Lieta ir tāda, ka mūs neapmierina mūsu pašu - "Latvijas ceļa" - pirms vairāk nekā gada kopīgi ar Latvijas Zemnieku savienību izstrādātā koalīcijas valdības deklarācija. Tā savu laiku ir neatgriežami nodzīvojusi, un mēs strādājam pie jaunas darbības programmas, kas nepieciešamības gadījumā tiks ņemta par pamatu arī valdības deklarācijas izstrādāšanai. Ja galvenās atšķirības starp veco un jauno programmu formulē dažos vārdos, tad veco programmu var nosaukt par reformu programmu, bet jauno - par attīstības programmu. Protams, arī jaunajā programmā reformu nozīme nebūt nav mazinājusies, bet tās vairs nav pašmērķis, (kā tas zināmā mērā bija iepriekšējā programmā "Latvijas ceļa" un Latvijas Zemnieku savienības programmā), bet gan līdzeklis, kā sasniegt jau daudz augstākus un grūtākus mērķus, tas ir, nodrošināt tautsaimniecības attīstību, iedzīvotāju dzīves uzlabošanos. Galvenais, ko, manuprāt, nav sapratuši LNNK potenciālās valdības profesionāļi, - un viņu deklarācija to skaidri atspoguļo, - ka situācija Latvijā pagājušā gada laikā ir būtiski mainījusies, ka šodien ir jāformulē jauni, augstāki mērķi un uzdevumi, jāmaina to sasniegšanas mehānisms. Tas nav gaumes, metodikas vai profesionālā stila jautājums. To darīt mūs spiež pati dzīve, šodienas reālā situācija. Mēs esam izsmēluši pēdējās iespējas uzlabot mūsu dzīvi, ar kaut ko manipulējot un kaut bezgalīgi pārdalot. Galvenā konceptuālā kļūda, ko, manuprāt, pieļāvuši LNNK valdības deklarācijas autori, ir tā, ka viņi par savu platformu jeb bāzi, starta un finiša punktu, ir pieņēmuši tikai to laika posmu, cik ilgi viņi paši būs pie varas, - tas ir, aptuveni gadu. Viņi ir izstrādājuši deklarāciju tikai sev, savai profesionāļu valdībai, bet ne Latvijas perspektīvai attīstībai. Tas izrietēja arī no Ministru prezidenta kandidāta ziņojuma. Minēšu tikai vienu piemēru. Kā pirmā sadaļa deklarācijā ir iekļauta sociālā politika. Es šaubos, vai atradīsies daudz tādu, kas nesapratīs, ka tas ir visai naivs, populistisks fokuss konkrētajā Latvijas situācijā. To parāda arī šīs un tālāko sadaļu analīze. Pirmais konkrētais pasākums, kas šajā sadaļā ir minēts, - ka lietderīgi ir atdalīt valsts un sociālo budžetu, to vairākas reizes pieminēja arī Krastiņa kungs savā runā. Tas, ka tiešām tā jādara, jau sen bija skaidrs "Latvijas ceļa" un Latvijas Zemnieku savienības valdībai, un sākot ar nākamo gadu bija paredzēts to arī izdarīt. To nevarēja izdarīt finansu gada vidū. Tālāk šajā sadaļā seko citu pasākumu uzskaitījums, kuru lielākā daļa vienkārši norakstīta no dažādiem "Latvijas ceļa" un Latvijas Zemnieku savienības valdības darba plāniem un programmām. Tas viss kopumā būtu pat it kā pieņemami. To pašu var teikt par citām sadaļām, piemēram, ekonomisko un finansu politiku, utt. Bet ne jau šo daudzo pasākumu uzskaitījumā , cienījamie kolēģi, ne jau šajā uzskaitījumā ir tā sāls! Mēs šajā deklarācijā nekur neredzam, ko šie daudzie pasākumi rezultātā dos. Kā attīstīsies tautsaimniecība? Kā pieaugs dzīves līmenis? Vai varbūt nepieaugs? Un ne jau tikai līdz nākamās Saeimas vēlēšanām. Tādēļ mēs šo deklarāciju vērtējam vairāk kā mīņāšanos uz vietas, manevrēšanu pa paralēlām sliedēm. Cienījamie kolēģi, mēs nevaram vairs dzīvot tikai raibās reformu pasākumu kaudzēs, mēs šodien esam situācijā, kad jāpieņem lēmumi, kuru rezultāti izpaudīsies pēc vairākiem gadiem. Mums jāredz Latvijas attīstība ilgākā perspektīvā un dinamikā - gan tautsaimniecībā, gan sociālajā sfērā (uz ko tik liels uzsvars tiek likts LNNK valdības deklarācijā), gan valsts iekšējā un ārējā drošībā un citās sfērās. Tādēļ "Latvijas ceļš", piemēram, valsts un sociālā budžeta projektu 1995. gadam pašlaik izstrādā detaļās, bet attīstības galvenās tendences un tautsaimniecības proporcijas formulē vismaz līdz 1997. gadam, analizējot šodienas likumu un lēmumu iespējamo ietekmi uz šo perspektīvu. Mēs saprotam, ka tālākā perspektīvā mēs vēl neesam gatavi ielūkoties, bet trīs gadu perspektīva šodien mums ir pilnīgi nepieciešama. Šeit, cienījamie LNNK kolēģi, jau arī ir šī īstā politika un ne jau kaut kur citur. Tā ir ekonomiskā politika, sociālā politika, finansu politika, ārpolitika, drošības politika, kā arī līdzsvars un kompromiss starp šīm sfērām. Līdzsvars un kompromiss starp šodien sagaidāmo un saglabājamo rītdienas brokastīm, - izsakoties tādās paralēlēs. Un ne jau kompleksie reformu un citi pasākumi un plāni ir tā politika, kuru izstrādāšana patiešām ir profesionāļu kompetencē. Man patiešām ir jāizsaka dziļa nožēla, ja mēs ar politiku saprotam tikai kuluāru intrigas. Manuprāt, tieši normālas politikas izpratnes trūkums nav ļāvis LNNK izstrādāt ne pieņemamu valdības modeli, ne šodienas situācijai adekvātu Ministru kabineta deklarāciju. Tādēļ es, tāpat kā mani kolēģi, nevarēšu balsot par šo Ministru kabinetu. Paldies par uzmanību.".
• 1994_08_18_as-seq24 language "lv".
• 1994_08_18_as-seq24 speaker Uldis_Osis-1948.
• 1994_08_18_as-seq24 mentions Q822919.
• 1994_08_18_as-seq24 mentions Q211.
• 1994_08_18_as-seq24 mentions Q193089.
• 1994_08_18_as-seq24 mentions Q1807079.
• 1994_08_18_as-seq24 mentions Q15180.
• 1994_08_18_as-seq24 mentions Q29.
• 1994_08_18_as-seq24 mentions Q79854.
• 1994_08_18_as-seq24 mentions Q15379125.
• 1994_08_18_as-seq24 mentions Q1474484.
• 1994_08_18_as-seq24 mentions Q210822.
• 1994_08_18_as-seq24 mentions Q298.
• 1994_08_18_as-seq24 mentions Q202770.