Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_08_18_as-seq22> ?p ?o. }

• 1994_08_18_as-seq22 type Speech.
• 1994_08_18_as-seq22 number "22".
• 1994_08_18_as-seq22 date "1994-08-18".
• 1994_08_18_as-seq22 isPartOf 1994_08_18_as.
• 1994_08_18_as-seq22 spokenAs 126.
• 1994_08_18_as-seq22 spokenText "Cienījamo Prezident, cienījamais Prezidij, godātie kolēģi deputāti! Šodien kā frakcijas vadītājs apstāšos vairāk pie mūsu šīsdienas tēmas politiskiem aspektiem, un mani kolēģi papildinās to ar konkrētām domām. Šodien Latvijā pirmo reizi pēc neatkarības iegūšanas ir valdības krīze. Mūsu skatījumā, tā nav krīze parlamentā, tā nav krīze demokrātijā, tā ir normāla demokrātijas sastāvdaļa, un mūsu apstākļos mēs uzskatām, ka varbūt pat tuvināšanās demokrātiskajiem aspektiem, demokrātijai vispār, pretstatā tam, ka mēs esam pieraduši redzēt pastāvīgas, nemainīgas valdības, kas zināmā mērā ir totalitārisma iezīmes un kas varbūt ir tālāk no demokrātijas. Un tomēr, runājot konkrēti par esošo situāciju, Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija joprojām uzskata, ka šāds politisks satricinājums nebija vajadzīgs svarīgā pārejas periodā, kad izpildvarai jākoncentrējas uz daudziem neatrisinātiem ekonomiskiem jautājumiem, it īpaši tuvojoties apkures sezonai, kad nepieciešams risināt jautājumu par valsts kases krīzi, kad neatliekami jārisina tie tiesiskie jautājumi, par kuriem te runāja Levita kungs, Silāra kungs un arī Birkava kungs, kad jāturpina tās politiskās sarunas par integrāciju Eiropas institūcijās, kas ir sekmīgi uzsākušās. Šajā laikā, mūsu skatījumā, šāds satricinājums nebija vajadzīgs, jo valdībai nebija ne juridiska pamata, ne arī pragmatiska un morāla pamata, lai atkāptos. Mūsu skatījumā, valdība varēja papildināt savu sastāvu ar jauniem ministriem, kuriem mēs izteiktu uzticību jauna Kabineta kopumā, un ieviest programmatiskajās nostādnēs tās korekcijas, par kurām šodien ļoti pareizi runāja Birkava kungs. Un es domāju, ka tad tas būtu bijis daudz racionālāk. Bet, kā saka, kauliņi ir mesti, un šodien mums šis jautājums ir jāizskata. Mēs uzskatām, ka ļoti pareizi bija, ka Valsts prezidents uzticēja Kabineta sastādīšanu tādam lielam spēkam, nākamajam lielākajam spēkam, kāds ir Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, jo ar šo spēku jārēķinās gan parlamentā, gan ārpus parlamenta un daudzi nacionālo bloku spēki tam ir tuvi, un tas ir gandrīz puse no parlamenta, un tam bija savs pamats. Mēs, Tautsaimnieku politiskā apvienība, pavisam atklāti sakot, no paša sākuma gan bijām par citu modeli: ja LNNK sastādītu valdību, lai tā būtu koalīcijas valdība, divu lielāko spēku koalīcijas valdība, tas ir, LNNK un "Latvijas ceļa" koalīcijas valdība, jo tie ir tie noteicošie spēki, bez kuriem šodienas parlaments nevar pastāvēt. Nezinu, kādu iemeslu dēļ, droši vien politisko apsvērumu dēļ, šāds kontakts tomēr netika rasts. Un mēs esam fakta priekšā, un mēs runājam par mūsu jauno valdības projektu, kuru šodien apskatām, un tas arī mums ir jāapspriež. Lai arī kādi nebūtu rezultāti, es gribu teikt, ka sastādītā valdība un tās deklarācija, kuru mēs šodien dzirdējām, ir izklīdinājusi mītu, ka opozīcija Latvijas parlamentā nav spējīga ne sastādīt valdību, ne pieņemt kaut kādas programmatiskas nostādnes. Mēs uzskatām - vienlaikus ar visiem tiem iebildumiem pret deklarāciju, kurus mēs izteicām LNNK, - ka tur ir ļoti daudz svaigu domu, ļoti daudz kā saturīga. Un arī personāliju kopums varētu būt stiprāks, bet varētu veikt savus uzdevumus. Un es gribu teikt, ka ar apbrīnojamu elastību samērā īsā laikā ir tapusi gan šī valdības programmatiskā deklarācija, gan arī pats valdības sastāvs. Kas man un mūsu frakcijai šķita īpašs? Tas, ka šajā deklarācijā - kā jau es teicu, vienlaikus ar visiem iebildumiem, - ir liela griba ieviest kārtību Latvijā, ieviest kārtību tiesiskajā nodrošinājumā, ieviest kārtību cīņā pret korupciju, un to šodien gaida Latvijas tauta, un tas ir neatliekams uzdevums, un par to arī Birkava kungs runāja uzstājoties. Mums ir jāsaprot un mēs, Tautsaimnieku politiskā apvienība, arī saprotam, ka gan deklarācija, gan valdības sastāvs ir tapis starp diviem dzirnakmeņiem, tas ir, centrisko partiju foruma prasībām, arī mūsu partijas politiskajām prasībām pret LNNK valdību, un, no otras puses, - no LNNK, kas ir aizmugurē šai valdībai, no LNNK partijas, par kuras politiskajām nostādnēm mēs zinām, ka tās ir visai radikālas un diezgan tālu no centriskās politikas un arī no mūsu partijas politikas. Un tomēr šī deklarācija ir tapusi un valdība ir tapusi. Es negribu šeit īpaši nodarboties ar šīs jaunās valdības un deklarācijas slavināšanu un tādēļ teikšu, ka tomēr aizmugurē šai valdībai ir LNNK, "Tēvzemei un brīvībai"; mēs neesam dziļi pārliecināti, ka tas ļaus šo elastīgo deklarāciju un valdības ieceres tik viegli realizēt. Vēl gribu teikt vienu atziņu, - ka LNNK partija, neskatoties uz savām liberāli konservatīvajām un ekonomiskajām nostādnēm, tomēr atrada spēku paspert krietnu soli lauksaimnieku virzienā, zemnieku virzienā, iekļaujot savā programmā to Zemnieku savienības programmas daļu, par kuru nerunāja "Latvijas ceļš" un par kuru "Latvijas ceļš" nerunāja arī ar mums. Es uzskatu, ka tas ir liels solis, un tāpēc arī mums diezgan ilgstoši bija jādomā, lūk, tieši zemniecības jautājumu dēļ, kā tad mums īsti izšķirties. Mēs nekādi nevaram teikt par tām normālajām prasībām, ko Zemnieku savienība un mēs uzstādījām, ka tās varētu saukt par sociālisma tendencēm. Tās ir vienkārši tendences aizsargāt mūsu zemniecību tajā pārejas periodā, kad tai jāpaceļas uz kājām un jāiziet konkurencē ar Eiropas tirgu. Un tomēr. Un tomēr mūsu izšķiršanās faktors, svarīgs apstāklis bija tas, ka LNNK deklarācija neapmierināja centriskā foruma politiskās - to skaitā arī mūsu - prasības, tas ir, neaizskart Pilsonības likumu kā stabilizācijas faktoru pašlaik un neaizskart līgumus ar Krieviju. Tie ir visi tie priekšnoteikumi, lai mēs veiksmīgi strādātu ekonomikas jomā, un mēs, tautsaimnieki, protams, nevarējām to neņemt vērā, lai respektētu arī foruma un arī mūsu domas šajā politiskajā jautājumā. Un tomēr, runājot par deklarāciju konkrēti, viscaur ir apsveicams, ka deklarācijā ir ietvertas tādas idejas par sociālo aizsardzību un veselības aprūpi, kuras arī mēs, partija ar sociālo ievirzi, atbalstītu. Un tomēr mēs uzskatām, ka tās ir ar pārlieku sociāldemokrātisku ievirzi. Kaut mums tās ir tīkamas, tautai ir tīkamas, bet šodien kā tautsaimnieki parakstīties zem to realizācijas mēs nespējam, jo neredzam budžeta segumu, neredzam pašreizējo ekonomisko segumu. Tikai pēc noteiktiem gadiem var šīs idejas realizēt, un es domāju, ka mēs tad par šīm idejām stāvēsim tāpat kā citi politiskie spēki. Runājot vēl par deklarāciju, it īpaši par tās ekonomisko platformu, jāsaka, ka tajā ir daudz iekšējo pretrunu un var redzēt, ka deklarācija rakstīta steigā, ka deklarācija ir nepārdomāta, ka deklarācija nav viengabalaina, ka deklarācija šādā veidā ir grūti realizējama. Un tomēr es atzīmēšu, ka mēs nevaram tik kritiski pieiet visām lietām. Es atzīmēšu, ka deklarācijā ir ļoti labi izstrādāts tieši vidējā un mazā biznesa aspekts. Ļoti labi izstrādāts. Varbūt nav īsta finansiālā seguma, bet tas tiesiskais nodrošinājums, kas deklarācijā paredzēts, - mēs varam teikt, ka mēs esam par to, un, manuprāt, tādai pieejai, tādai attieksmei pret mazo un vidējo biznesu vajadzētu būt arī nākamajai valdībai - vai tā būtu LNNK valdība, ko mēs šodien apstiprinām, vai kāda cita valdība. Nākamais. LNNK valdība uzdrošinās šodien izvirzīt jautājumu deklarācijai un diskutēt par banku atbildību tautsaimniecības attīstībā. Diskutēt par banku atbildību tautsaimniecības attīstībā! To, ko mūsu partija, Tautsaimnieku politiskā partija, virzīja visu laiku, bet nepieņēma diskusiju tikai kreisuma dēļ. Es domāju, ka mūsu valsts eksports un mūsu valsts ražotāji prasa nevis izmaiņas monetārajā politikā, bet prasa diskutēt ekonomiski un par to domāt. Runājot par ekonomisko politiku, es teikšu, ka ne tikai deklarācija, bet arī Lamberga kunga intervija avīzē liecināja par gribu - es neteikšu, ka par spēju to realizēt, bet par gribu - , lai būtu izsvērta ekonomiskā politika, un to mums nevajadzētu aizmirst tālākajā darbībā. Par lauksaimniecību - mūsu galveno sāpi. Es jau teicu, ka to lauksaimniecības programmas daļu, kas ir ietverta deklarācijā un ko faktiski sniedza Zemnieku savienība, - es formulētu to kā nepieciešamo, bet nepietiekamo. Un tādēļ, tā kā ar mums nekonsultējās par lauksaimniecības programmu diemžēl ne Zemnieku savienība, ne LNNK, mēs konsekventi uzturam spēkā tās savas papildu prasības, par kurām mums ar "Latvijas ceļu" bija patiešām smagas, grūtas, ilgstošas diskusijas, lai censtos tos principus saskaņot vismaz ar vienu politisko spēku, kas var varbūt kādreiz ņemt dalību tieši nākamajā valdībā, gadījumā ja tas tā būtu. Tāpēc tas ir tas smagākais jautājums, un mēs gājām uz sarunām ar "Latvijas ceļu" un vakar noslēdzām vienošanos ar "Latvijas ceļa" partiju - ja gadījumā Krastiņa kunga valdība šodien netiktu apstiprināta, tad "Latvijas ceļš" ievērotu tos ierosinājumus un tos principus tautsaimniecības attīstībā, kuri mūsu, tautsaimnieku, politikai ir svarīgi, un tad mēs kā politisks spēks tos spētu arī realizēt. Runājot par zemniekiem, es gribu, cienītie deputāti, pasvītrot vienu lietu, -ka zemniecība ir apvienojusies, vairs nav tās robežšķirtnes starp lielsaimniekiem, vēl kādiem saimniekiem, kādi viņi tur ir (ar terminiem nebija nosaukti), un zemniekiem un inteliģenci, kas atrodas laukos. Visi lauki, - tur latviešu tautas galvenā daļa dzīvo, - visi lauki prasa mums vienotību, visi lauki prasa mums mūsu politiskos spēkus apvienot, lai risinātu lauku un reizē arī lielās latviskās iedzīvotāju daļas problēmas, kuras pašlaik ir laukos. Un tāpēc es gribu pasvītrot - lai kādā variantā, lai kāda valdība nebūtu apstiprināta, lūk, ar laukiem, ar zemniecību mēs vienmēr būsim, kā līdz šim, bijuši kopā un vienmēr šo politiku, lauku politiku, mēs noteikti balstīsim. Kopumā gribu teikt, ka viss tas labais, kas ir iekšā deklarācijā un valdības iecerēs, būtu jāņem vērā jebkurai valdībai, ja šī valdība šodien nedabūtu savu apstiprinājumu. It īpaši es to gribu teikt vēlreiz par valsts drošību un arī par tām sociālās un veselības aprūpes idejām, kas izskan šajā programmā. Nekādi nevaru piekrist Krastiņa kunga izteiktajai tēzei (es sapratu, - presei), ka šodien ir parlamentārā krīze, ja šodien valdību neapstiprinās. Manuprāt, politiskie spēki parlamentā, to struktūra vēl nav tālu izsmēlusi sevi dažādās kombinācijās, tikai vajadzētu šiem politiskajiem spēkiem rast sevī iekšējo spēku un gribu, rast kontaktus un meklēt iespējas, un meklēt sarunas, un šeit būtu jāņem paraugs no LNNK, no Krastiņa valdības, kas zināmā mērā īsā laikā šādas sarunas mācēja vest, un šādā veidā ar šādām sarunām nevarēja lepoties "Latvijas ceļš". Mums izšķiršanās par balsojumu bija ļoti grūta, jo mēs sapratām, ka mūsu, Tautsaimnieku politiskās apvienības, balsojums ļoti daudz ko šodien izšķir un ka tā ir atbildība, nevis tikai spēle. Un mūsu izvēle bija - rekomendēt mūsu frakcijai atturēties balsojumā par Krastiņa kunga valdību. Un tā nav tikai atturēšanās, lai pateiktu "nē". Jo juridiski tas ir "nē", bet faktiski atturēšanās nozīmē, ka tas labais, kas ir tur, - un tur ir daudz kas labs - būtu jāliek lietā un būtu atzīstams. Bet kāda mums bija argumentācija un mērķi šajā jomā? Es jau teicu: tas, ka nevarēja dot atklātu atbildi par Pilsonības likumu un arī par tiem Krievijas līgumiem. Tas ir pirmais. Un otrais - tas, ka netika iekļautas mūsu lauksaimnieciskās politikas prasības un citas tautsaimnieciskās politikas prasības, par kurām šeit vēl runās mani kolēģi. Un vēl viena lieta. Tas, ko šodien runāja Birkava kungs, un tas, par ko viņš un viņa speciālisti un ministri runāja ar mums ilgstošās pārrunās. Mēs sapratām, ka "Latvijas ceļa" valdība ir zināmā mērā izpratusi pašreizējo ekonomisko un politisko situāciju. Ka tas, kas tai varbūt bija nepieņemams iepriekš, šodien jau ir pieņemams, un par to bija saruna. Un, lūk, tieši šīs cerības mums lika izšķirties par šādu balsojumu. Godīgi sakot, - kā politisks spēks, kas cenšas realizēt savus politiskos mērķus, tautsaimnieciskos mērķus, šodien mēs citādi izlemt nevarējām. Bet galavārds ir, protams, parlamentam. Un es ticu Latvijas parlamentam, ka tas ir cienīgs šo jautājumu izlemt. Paldies par uzmanību.".
• 1994_08_18_as-seq22 language "lv".
• 1994_08_18_as-seq22 speaker Edvins_Kide-1934.
• 1994_08_18_as-seq22 mentions Q211.
• 1994_08_18_as-seq22 mentions Q193089.
• 1994_08_18_as-seq22 mentions Q159.
• 1994_08_18_as-seq22 mentions Q1807079.
• 1994_08_18_as-seq22 mentions Q7210239.