Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_08_18_as-seq11> ?p ?o. }

• 1994_08_18_as-seq11 type Speech.
• 1994_08_18_as-seq11 number "11".
• 1994_08_18_as-seq11 date "1994-08-18".
• 1994_08_18_as-seq11 isPartOf 1994_08_18_as.
• 1994_08_18_as-seq11 spokenAs 77.
• 1994_08_18_as-seq11 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātā Saeima! Augsti godātais Ministru prezidenta kandidāta kungs! Ir pagājis gads. Nogurdinoša, nežēlīga darba gads bez atelpas un bez atpūtas. Šajās dienās līdzšinējā Latvijas valdība nodos Latvijas lielākajām bibliotēkām un pēc tam arī visiem pārējiem interesentiem atskaiti par gada laikā paveikto. Ar to varēs iepazīties ikviens Latvijā, un ikviens varēs salīdzināt mūsu darbus ar mūsu vārdiem. Pamatos ir izpildīta 100 dienu programma, pamatos ir izpildīts gada laikā iecerētais. Tomēr laika ir bijis par maz un temps ir bijis par lēnu. Daudzi darbi ir palikuši iesākti, daudzas ieceres palikušas nerealizētas. Šodien jāatzīst arī tas, ka mēs pārvērtējām savus spēkus, tāpat kā nebijām pietiekami novērtējuši smago stāvokli valstī. Tāpēc ne visu izdevās padarīt tik ātri, kā gribētos. Turklāt valdības deklarācija netika rakstīta vienam gadam, bet gan ilgākam laika posmam. Esmu gandarīts, ka pēc gada debatēm Latvijas Nacionālās neatkarības kustība atzīst mūsu iesāktā ceļa pareizību un ir gatava to turpināt daudzās svarīgās jomās. Atzinīgi novērtējot arī Andreja Krastiņa paveikto, jāteic, ka, analizējot valdības iecerētās darbības deklarāciju, jākonstatē, ka tajā ir fiksēti gan daudzi darbi, kas ir jau padarīti, gan daudzi darbi, kuri ir tikai nosaukti, bet kuriem nav atklāts to risināšanas mehānisms. Ir jākonstatē, ka daudzām nopietnām problēmām nav pievērsta vajadzīgā uzmanība, un deklarācijā es saskatu arī dažas pilnīgi nepieņemamas lietas. Pie padarītiem darbiem es nosauktu to, ka Kabinets jau ir pieņēmis uz robežas deklarējamo preču minimālās cenas. Par padarītu es nosauktu to, ka no pazemojošās pensiju izlīdzināšanas politikas mēs jau pagājušā gada novembrī pārgājām uz diferencētu politiku, kura, protams, vēl nav pietiekama, un tās padziļināšana ir jāturpina. Pie darbiem, kuriem nav norādīts pietiekams mehānisms, nav atklāts, kā tos atrisināt, un nav garantēts finansējums, ir jāmin nodaļas, kas saistītas ar sociālo politiku, izglītību, zinātni un medicīnu. Pie jautājumiem, kuriem nav pievērsta vajadzīgā uzmanība, es pieskaitītu jautājumu par Pilsonības likuma ieviešanu dzīvē, par Valodu likuma realizāciju, par Krievijas karaspēka radīto kaitējumu seku likvidēšanu, par Skrundas lokatoru. Pie darbiem, ko es nevaru pieņemt, ir jautājumi, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, lai gan es pieļauju, ka Krastiņa kungs ir domājis par Valsts ieņēmumu dienesta pilnveidošanu. Un tieši Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācija, pareizāk sakot, reorganizācija pagājušajā gadā un tā darba pilnveidošanas turpinājums, ir devusi iespēju kaut vai attiecībā uz apgrozījuma nodokļu daudzumu palielināt tā iekasēšanu 2,2 reizes. Es varētu nosaukt vēl arī citus skaitļus. Bet tomēr. Pilnveidošana, protams, ir vajadzīga, bet jaunas reorganizācijas uzsākt, manuprāt, šeit nevajadzētu. Mani dara uzmanīgu Latvijas Nacionālās neatkarības kustības līdera vārdu un Andreja Krastiņa valdības deklarēto nodomu nesakritība. Ja valsts interešu vārdā atsakās no partijas interesēm, tad gribot negribot rodas jautājums: vai partijas intereses bija pretrunā ar valsts interesēm? Tad, kad mēs veidojām valdību... nevis kā mazākuma valdību, bet objektīvi, protams, kā mazākuma, tad mēs bijām koalīcijas valdība. Un tieši tāpēc, ka viena no koalīcijas pusēm atkāpjas, valdība demisionē kopumā. Nevar noliegt to, ka Krastiņa valdības deklarācija lielā mērā atkārto "Latvijas ceļa" un Latvijas Zemnieku savienības valdības deklarācijā paustās nostādnes, tomēr jāatceras, ka šīs valdības deklarācija tika rakstīta vairāk nekā pirms gada. Mūsu līdzšinējā pieredze valdības darbā, sasniegto rezultātu analīze un situācijas izmaiņas faktiski liek noteikt jaunas, būtiskas prioritātes un jaunus, nozīmīgus akcentus valdības darbā. Tas bija skaidrs jau labu laiku pirms demisijas, un tam mēs gatavojāmies. Šim nolūkam bija iecerētas arī būtiskas pārmaiņas Ministru kabinetā. Es neaizkavēšu jūs ar izdarītā un neizdarītā sīku uzskaiti, jo katrs ar to varēs iepazīties. Arī visi deputāti saņems pilnu valdības atskaiti. Vēlos tikai atgādināt, ka "Latvijas ceļa" un Latvijas Zemnieku savienības valdības darbības laikā mēneša vidējā alga faktiski pieauga par 157 procentiem, pensiju pieaugums sasniedza divas reizes un tas ir ievērojami augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Protams, minimālās darba algas pieaugums, kurš ir plānots nākamajā kvartālā līdz 28 latiem, un pensijas lielums, kurš ir plānots nākamajā kvartālā pāri 30 latiem, vēl neatrisina mūsu maznodrošināto iedzīvotāju problēmas. Šis ceļš ir jāturpina, un ikviens no mums gribētu, lai, Valsts prezidenta vārdiem runājot, tautas maciņš būtu biezāks. Līdz šim, ievērojot starptautisko stāvokli, Latvijas valdība ārkārtīgi lielu uzmanību veltī ārpolitiskajiem jautājumiem, lai garantētu valsts ārējo drošību. Šajās dienās Latviju atstāj Krievijas armija. Pēc Pilsonības likuma pieņemšanas Eiropa ir gatava mūs pieņemt savā saimē. Tagad ikvienai valdībai vispirms būs jāpievēršas iekšpolitisko jautājumu risināšanai, protams, neaizmirstot arī ārpolitiku. Kādas mēs saredzam jaunās prioritātes? Neapšaubāmi, tas daļēji izskan arī Krastiņa kunga deklarācijā. Pirmais - cīņa ar korupciju, nodokļu nemaksātājiem, kontrabandu un organizēto noziedzību. Pēc manām domām, tas, kas ir sākts Iekšlietu ministrijā, veidojot speciālu struktūru cīņai pret organizēto noziedzību, ir jāturpina. Bet politiskā atbildība par šo jautājumu risināšanu jāpaaugstina vismaz valsts ministra līmenī, arī atrodot cilvēku, kas varētu ieņemt valsts ministra posteni cīņai pret organizēto noziedzību, kontrabandu un korupciju. Mēs esam sagatavojuši, un Ministru kabinetā patlaban tiek apspriesta izvērsta neatliekamo pasākumu programma cīņai pret organizēto noziedzību, kuru savā darbā varēs izmantot arī nākamā valdība. Sagatavota programma cīņai pret ekonomisko noziedzību, kurā īpaša uzmanība pievērsta kontrabandas apkarošanai un cīņai pret nodokļu nemaksātājiem. Arī šī programma ir izmantojama jebkurai nākamajai valdībai. Pateicoties zemniekiem, zemessargiem - un es gribētu šeit izmantot arī izdevību, lai pateiktu vēlreiz paldies Grīga kungam par aktīvo darbību uz robežas - , tas darbiņš, kas tika veikts vairākās akcijās un kas turpinās šobrīd mobilajās brigādēs, kontrasignācijas noliktavu kontrole, ostu un dzelzceļa kontrole un vesela virkne citu pasākumu neapšaubāmi ir jāturpina. Un jāturpina ir darbs, kas stiprinās mūsu robežu. Jāatzīst arī tas, ka līdz šim "Latvijas ceļš" nav pievērsis pienācīgu uzmanību lauku attīstības problēmām, atstājot tās Latvijas Zemnieku savienības ziņā, un tādēļ faktiski Latvijas lauku attīstībai ir jākļūst par vienu no visbūtiskākajām prioritātēm. Jau jūnijā pie Ministru kabineta tika izveidota Lauksaimniecības padome, kura sāka strādāt pie šīs programmas, un ar lauku un reģionālās attīstības problēmām jānodarbojas vismaz Ministru prezidenta biedra līmenī. Latvijai nepieciešams komplekss lauku vides attīstības plānojums, kurā tiek ievērots reģionālās attīstības princips. Un daudz lielāka uzmanība nekā līdz šim neapšaubāmi ir jāpievērš kooperācijai. Latviešu zemniekam ir atdots nolaupītais, ir atjaunots taisnīgums, es gribētu teikt - gandrīz atjaunots taisnīgums. Tomēr ņemsim vērā to, ka ne katrs spēj vienatnē saimniekot, tāpēc kooperācijas virzība Latvijai ir ārkārtīgi būtiska. Ir jārūpējas par Latvijas lauksaimniecības produkcijas noieta tirgus paplašināšanu, gan ieviešot valsts pasūtījumu valsts rezerves fondam, gan paplašinot ārējos tirgus, ar nodokļu politiku veicinot eksportu, atgriežot apgrozījuma nodokli ražotājiem-eksportētājiem un, protams, rūpējoties par iekšējā tirgus aizsardzību un attīstību. Neatliekamie pasākumi Kabinetā daļēji jau ir pabeigti - ir sagatavoti antidempinga pasākumi, kā arī lauku kreditēšanas investīciju politikas akcenta maiņa, koncentrējot investīcijas noteiktajiem reģioniem, vadoties pēc prioritātēm. Acīm redzami jāpaplašina arī pašvaldību tiesības, garantējot īstermiņa kredītus. Pie svarīgākajām prioritātēm neapšaubāmi jānosauc arī industriālā politika. Ļoti svarīgi ir turpināt lielo uzņēmumu privatizāciju, neraugoties uz Privatizācijas aģentūras un Valsts īpašuma fonda izveidošanu. Privatizācijas process joprojām ir lēns. Virkne saprātīgu prasību, kuras ir izvirzījušas Latvijas direktoru padomes, apstiprināšana, sakaru nostiprināšana ar Austrumiem, tirdzniecības pārstāvniecību izveidošana. Un vēl virkne citu ir daudz aktīvāk jāievieš dzīvē. Taču industriālajai politikai jāattīstās virzienā, kas ir orientēts uz brīvā tirgus ekonomikas attīstību, nevis uz veco rūpniecības monopolu atjaunošanu. Šīs politikas ietvaros ierobežotā laika posmā var un vajag veikt arī atsevišķu rūpniecības nozaru aizsardzību un to attīstības veicināšanu. Lēts un relatīvi labs, labi izglītots darbaspēks pašlaik ir viena no svarīgākajām Latvijas priekšrocībām. Rūpniecības attīstības politikai jāņem vērā visi šie faktori, atlasot tās perspektīvās nozares, kurām nepieciešams finansiālais atbalsts, lai tās varētu turpināt savu virzību. Sakarā ar tā saucamajām tirgus neveiksmēm dažas saimnieciskās aktivitātes pat ilgā laika periodā nevar izdzīvot bez šāda atbalsta. Vēl vairāk - tas nepieciešams, lai radītu bāzi mērķtiecīgai inovācijas attīstības stadijai. Valdībai jāizšķiras par zināmiem soļiem, lai stiprinātu reģionālās ekonomiskās struktūras un konkrēto apdzīvoto vietu pievilcību. Tas ir vajadzīgs augstā bezdarba dēļ, it īpaši Latgales rajonos. Pēc manām domām un arī principā nevar šaubīties par to, ka efektīva reģionālā politika spēs sevi attaisnot. Uz jautājumu par to, vai ekonomikai ir jābūt valsts vai tirgus nodrošinātai, es gribētu atbildēt šādi: ekonomikas attīstību nodrošina gan tirgus, gan valsts. Tikai sekmīga valsts ieņēmumu sakārtošana, cīņa pret noziedzību, pareiza lauku un industriālā politika radīs būtisku palielinājumu valsts budžetā un līdz ar to garantēs pienācīgu finansējumu sociālajai politikai. Nav šaubu, ka tieši sociālā politika ir "sāpju" punkts, taču sākt ar to nevar. Tai ir jābūt sekmīgas saimnieciskās darbības rezultātam. Pretējā gadījumā valsts budžetā radīsies nepārprotams līdzsvara zudums un sekas tam ir grūti prognozējamas. Visu caurvij izglītības nozīme, jo nevienā no šīm prioritātēm bez izglītotiem cilvēkiem nevar tikt galā, un bez izglītotiem cilvēkiem Latvijai nav nākotnes. Es gribētu vēlreiz uzsvērt jaunās prioritātes, kādas ir vajadzīgas: tā ir cīņa pret organizēto noziedzību, korupciju, kontrabandu, izvērsta lauku politika, jauni akcenti industriālajā politikā, aktīva sociālā politika, kas balstītos uz sekmīgas saimnieciskās attīstības bāzes. Tādas būs "Latvijas ceļa" prioritātes neatkarīgi no tā, kādās funkcijās "Latvijas ceļš" strādās - pozīcijā vai opozīcijā, un tām ir jābūt arī jebkuras valdības prioritātēm. Es gribētu izmantot šo brīdi, lai pateiktu paldies Latvijas Zemnieku savienības un "Latvijas ceļa" ministriem, kā arī citu frakciju ministriem, kuri strādāja valdībā, jo ikvienu no jums vadīja godīga attieksme pret darbu, sirdsapziņa un profesionalitāte. Paldies jums un paldies arī Saeimai par atbalstu gada garumā!".
• 1994_08_18_as-seq11 language "lv".
• 1994_08_18_as-seq11 speaker Valdis_Birkavs-1942.
• 1994_08_18_as-seq11 mentions Q822919.
• 1994_08_18_as-seq11 mentions Q211.
• 1994_08_18_as-seq11 mentions Q4294315.
• 1994_08_18_as-seq11 mentions Q37.
• 1994_08_18_as-seq11 mentions Q191.
• 1994_08_18_as-seq11 mentions Q193089.
• 1994_08_18_as-seq11 mentions Q159.
• 1994_08_18_as-seq11 mentions Q1807079.
• 1994_08_18_as-seq11 mentions Q1474484.
• 1994_08_18_as-seq11 mentions Q7536677.
• 1994_08_18_as-seq11 mentions Q193159.
• 1994_08_18_as-seq11 mentions Q16351278.