Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_07_28_as-seq270> ?p ?o. }
Showing items 1 to 9 of
9
with 100 items per page.
- 1994_07_28_as-seq270 type Speech.
- 1994_07_28_as-seq270 number "270".
- 1994_07_28_as-seq270 date "1994-07-28".
- 1994_07_28_as-seq270 isPartOf 1994_07_28_as.
- 1994_07_28_as-seq270 spokenAs 77.
- 1994_07_28_as-seq270 spokenText "Nākamais ir 56. pants. Šeit ir divi priekšlikumi - viens, ko ierosinājis deputāts Elferts. Bez tam savu redakciju šim pantam, otru variantu, dod deputāts Stalts. Ir arī komisijas priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu daļu. Tā ir otrā lasījuma redakcija, - 60. panta otrais teikums. Bet komisijas viedoklis par Elferta kunga priekšlikumu bija negatīvs, tāpat tas bija negatīvs arī par deputāta Stalta priekšlikumu. Bez tam es gribētu pievērst cienījamās Saeimas uzmanību šādam apstāklim: mēs 5. pantā iebalsojām Stalta kunga priekšlikumu, lai "ņemtu vārdu... " vietā būtu "varētu izteikties (runāt)" . Tātad 56. pantā ir : pirms balsošanas atvēli runāt dod utt. Es vēlreiz starpbrīdī konsultējos ar valodas speciālistiem, un valodas speciālistu viedoklis ir tāds, ka tad, ja mēs ņemtu atsevišķi izolētu katru priekšlikumu tikai vienā vietā, tad tas varētu būt pieņemams, bet, ja mēs tagad katrā vietā balsojam citādāk, tad mēs nonākam jau pie nekonsekvences un tad jau iznāk tā, ka 56. pantā mums arī Stalta kungs nav konsekvents. Tad mums vajadzētu šeit rakstīt kaut kā citādāk, tad būtu jāraksta, ka atvēle runāt pieprasāma rakstveidā, nevis tā, kā viņš liek priekšā - neviens deputāts nedrīkst uzrunāt... Valodniekiem nav skaidrs un arī man personīgi nav skaidrs, kas tad būtu jēdziens - uzrunāt. Vismaz es personīgi katrā ziņā saprotu, ka uzruna ir kaut kas īpašs, bet, ja es diskutēju par kādu normu, tad es nezinu, vai tā ir uzruna vai tā ir mana runa, vai tās ir manas domas. Tur jau ir tā lieta, ka mēs skatām to visu it kā izolēti, bet neskatām likuma tekstu un tālākos pantus kontekstā. Ja mēs to esam iebalsojuši, tad mums jau tālāk rodas problēmas, un, ja mēs iebalsosim arī vēl tālāk Stalta priekšlikumus valodas ziņā, tad mums vēl mazāk būs skaidrs, kā galu galā būtu saprotama viena vai otra lieta. Vienā vietā būs tā, otrā - tā, bet trešā būs pavisam citādāk. Ja mēs paskatāmies arī vēl tālāk, kur ir runa par 60. pantu pirmā lasījuma redakcijā jeb 58. pantu šā lasījuma redakcijā, tad tur tekstā bija, ka referentam, Ministru prezidentam, Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā vārds dodams ārpus kārtas. Stalta kunga redakcijā šeit ir tā, ka referents un Ministru kabineta pārstāvji runā ārpus kārtas. Deputātam vai ministram, pieteicot sevi, tas jāpaziņo priekšsēdētājam. Pēc šā teksta iznāk tā, ka referents un Ministru kabineta pārstāvis runā tātad ārpus kārtas, bet deputāts vai ministrs tikai piesaka sevi. Tātad piesaka, un nekāda atļauja no sēdes vadītāja puses vispār nav vajadzīga. Viņš vienkārši piesaka sevi. Tā iznāk pēc šā teksta. Tāpēc es lūgtu cienījamo Saeimu tomēr ieklausīties un arī paskatīties kontekstā, kā tur ir, nevis tikai domāt par konkrēto teikumu, par konkrēto pantu vai normu, bet skatīties, kā tas saskan kontekstā kopā ar citām normām. Tas ir tas būtiskākais. Un tas diemžēl šajos Stalta kunga priekšlikumos nav ņemts vērā.".
- 1994_07_28_as-seq270 language "lv".
- 1994_07_28_as-seq270 speaker Aivars_Endzins-1940.
- 1994_07_28_as-seq270 mentions Q822919.