Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_07_22_a-seq89> ?p ?o. }

• 1994_07_22_a-seq89 type Speech.
• 1994_07_22_a-seq89 number "89".
• 1994_07_22_a-seq89 date "1994-07-22".
• 1994_07_22_a-seq89 isPartOf 1994_07_22_a.
• 1994_07_22_a-seq89 spokenAs 77.
• 1994_07_22_a-seq89 spokenText "Cienījamais Valsts prezident, cienījamais Prezidij, cienījamie klātesošie! Vispirms es nevaru atturēties no neliela komentāra attiecībā par Tabūna piezīmēm par savādāko runāšanu pirms vēlēšanām un pēc vēlēšanām. Es domāju, Tabūna kungs, ja jūs, teiksim pirms vēlēšanām būtu runājis tāpat kā jūs runājāt desmit gadus atpakaļ padomju laikā pa radio, arī jūs nebūtu ievēlēts. Tā kā ar tām runāšanas maiņām mums katram ir savi vājie punkti. Un nevajag mest tik daudz akmeņus uz citiem, bet skatīties uz sevi. Es domāju, jūs droši vien bijāt arī tas, kas savā laikā arī aktīvi veidojāt gaisotni, kāpēc latvieši bija spiesti runāt krievu valodā. Un kāpēc mēs varbūt esam tajā sarežģītajā situāscijā, kādā mēs pašlaik esam. Bet tomēr es gribētu ķerties pie jautājuma. Tātad, protams, latviešu nācijas izdzīvošana ir pamatjautājums, kāpēc mēs esam sapulcējušies šeit. Un es domāju, lielākā daļa Saeima. Noteikti tiešī šādi redz savu misiju nodrošināt latviešu nācijas izdzīvošanu. Bet es domāju, to jau atklāja mūsu priekšteči šī gadsimta sākumā, ka ir tikai viens veids latviešu nācijas izdzīvošanai. Tā ir Latvijas Valsts un Latvijas Valsts saglabāšana. Nekādi citi risinājumi, man liekas, kaut kāda veida neatrisina un nenodrošina latviešu nācijas pastāvēšanu. Valsts. Tātad faktiski mums ir jārunā par valsti un kā mēs saglabājam un stiprinām mūsu valsti. Un tagad mēs šeit redzam divus priekšlsikumus. Diens priekšlikums ir - mums ir taisnība, mēs pastāvam vienatnē ar savu taisnību, mēs neklausāmies neko, ko mums iesaka ne rietumos, ne austrumos, un rīkojamies tikai atbilstoši saviem spēles noteikumiem. Es domāju, tas ir, varbūt skaists ceļš, un šoreiz Berklava kungs neteica, bet pagājušajā sēdē viņš teica par to nomiršanu stāvus. Tas ir tiešām skaisti - nomirt stāvus, bet es nedomāju, ka tas ir tāpēc, kāpēc tauta mūs šeit ir aicinājusi. Lai mēs ļautu šai tautai nomirt stāvus. Es domāju, tauta mūs ir aicinājusi, lai mēs palīdzētu šai tautai izdzīvot un palīdzēt izdzīvot, tas nozīmē nodrošināt šīs valsts drošību. Un šeit, es protams, arī varētu skaitīt dzejoļus, es, protams, arī varētu daudz ko citu runāt, bet es esmu pieradis runāt daudz racionālākās kategorijās. Latvijas valstī nav armija, nav kodolieroču, nav, es domāju arī tik liela kareivju drosme, jo kā jau atkārtoju vēlreiz, lielākā daļa latviešu nemaz necīnījās partizāņu karā, bet tā kā Tabūna kungs aktīvi slavenajā padomju režīma radio, tātad latviešu tautai ir kaut kas cits acīmredzot par ko viņai ir tagad jādomā lai izdzīvotu. Un vienīgā iespēja acīmredzot to darīt, es domāju, ir stāties rindā ar valstīm, kuras varbūt plecu pie pleca kopā ar mums un nodrošinātu mums drošību. Un tā ir Eiropa. Patīk mums vai nē, tā ir tā Eiropa, par kuru mēs pašlaik runājam un kurai mēs esam gatavi uzgriezt muguru, pateikt mums nav vajadzīgi jūsu padomi un Eiropai ir sava dzelžaina loģika - visas struktūras tur ir savstarpēji siastītas. Eiropas padome varbūt kādam liekas formāla institūcija, kas it kā tieši nenodarbojas ar drošības jautājumiem, tieši nenodarbojas ar ekonomiskās palīdzības jautājumiem, bet Eiropas padomē ir cita misija. Eiropas padome ir pirmatnējās sertifikātu misija. Bez uzņemšanas Eiropas padomē nav domājama tālāk Latvijas integrācija ne Eiropas kopienā, ne Rietumeiropas savienībā, kas jau faktiski tieši saistīta ar aizsardzības struktūrām, ne galu galā NATO. Jo Latvija NATO var ieiet tikai caur Eiropu. Es nedomāju, ka kāds te šeit cer, ka Latvija var ielekt NATO kaut kādā savādākā veidā. Un ja mēs šo pirmo sertifikātu nepārņemsim, šo pirmo robežu nepāriesim, neiekļūsim Eiropas padomē, tad vienkārši šī tālākā ķēdīte neattīstīsies. Un mēs paliksim aiz durvīm. Iespējams, ka kopā ar Krieviju, iespējams, ka pat Eiropas padomē ir cilvēki, kas cer, ka tieši tā arī notiks. Jo viņi ļoti labi zin, ka Latvijas iestāšanās Eiropas padomē izraisīs problēmas. Izraisīs asu Krievijas reakciju, ko nebūt viņiem negribētos, viņiem būtu konfortablāk noslēgt Eiropas padomes robežas tagad neuzņemt jaunas valstis un tieši šie, es domāju ar vislielāko prieku gaida, kaut tā Latvija neizdarītu tos pilsonības labojumus. Tad vismaz mums būtu tīra sirdsapziņa, mēs atstātu Latviju kopā ar Krieviju aiz Eiropas durvīm. Es domāju, ka tas nav tas, par ko mums pašlaik jādomā. Mums ir jādomā par to un par šīm drošības struktūrām. Tālāk par pašu likumu. Visu laiku skan Nulles variants. Nu, kungi un dāmas. Dāma te gan neviena nav uzstājusies, tad man jāsaka tomēr, kungi. Būsim kaut cik konsekventi. Izstieptais Nulles variants bija arī tas "Latvijas ceļa" variants, par kuru jūs ar lielu entuziasmu nobalsojāt trešajā lasījumā. Otrajā lasījumā jūs uzstājaties un teicāt, ka tas ir slēptais Nulles variants. Trešajā lasījumā pēkšņi viņš vairs nebija Nulles variants, jūs ar diezgan lielu entuziasmu par viņu nobalsojāt. Kaut kāda konsekvence ir jāievēro beigu beigās. Un es varu derēt, ka galu galā, ja arī jūsu variantā paskatās, droši vien var pateikt, ka tas ir slēptais Nulles variants. Nu nav, nu skatamies uz kaut kādu praksi. Paskatamies uz to pašu Igauniju. Kurš šeit klātesošais deputāts uznāks tribīnē un pateiks, ka Igaunijā ir realizēts Nulles variants. Jūs, Tabūna kungs? Jūs te uzdrošināsities pateikt to, ka Igaunijā ir pieņemts Nulles variants un tiek realizēts? Jā, tātad jūs uzskatiet, ka Igaunijā ir realizēts Nulles variants, ka Igaunijas valdība ir nodevusi igauņu nāciju. Bet Igaunijas tieši likums ir daudz vēl fletsiblāks un liberālāks nekā šis likums, jo viņiem nav šī laika izstiepšana termiņā. Viņiem ir tikai vispārējie noteikumi. Un tas nebūt nenozīmē nulles variantu. Jo tieši tie vispārējie noteikumi jau nodrošina kvalitāti. Ja jūs domājat, ka visu atrisina tikai aritmētiskais sadalījums, tad jūs dziļi maldāties. Jums tiešām ir plāns uzņemt visus pilsonībā. Es pirmo reizi dzirdu, ka Tabūna kungs taisās uzņemt 400 000 cilvēkus. Nedod Dievs, es ceru, ka tomēr Tabūna kungs neieies jaunajā valdībā, jo tad šī valdība 400 000 cilvēkus taisās līdz 2000. gadam uzņemt pilsonībā kā programmu, kā plānu. Mēs uzņemsim 400 tūkstošus pilsoņus. Jūs piedodiet, no šī likuma tas galīgi neizriet, ja vienīgi jūs mākat lasīt. Es nezinu varbūt jūs vienkārši pārlasāt kādus pantus. Pilsonības likumā ir cita runa. Un nevajag nepareizi citēt prezidentu vai kādu citu. Runa ir par to, ka var pretendēt 400 000 cilvēki līdz 2000. gadam. Bet nevis, ka viņi tiks uzņemti. Ja jūs viņus taisaties uzņemt, paldies Dievam, ka mēs vismaz to zinām tagad, un zināsim kā rīkoties, ja jūs būsiet jaunajā valdībā. Tas tiešām ir riskanti latviešu tautai - uzņemt 400 tūkstošus. Tā kā es domāju, paskatīsimies likumā tomēr. Lasīsim viņu kontekstā. Un izšķirsimies šodien par labu Latvijas valstij un tās nākotnei. Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas un Cilvēktiesību komisijas pieņemto redakciju, līdz ar to arī atbalstīt prezidenta ietektos motīvus un galu galā novākt pēdējos šķēršļus, kas mūs traucē tiešām straujai ieiešanai Eiropas drošības struktūrās un ekonomiskajās struktūrās. Paldies.".
• 1994_07_22_a-seq89 language "lv".
• 1994_07_22_a-seq89 speaker Andrejs_Pantelejevs-1961.
• 1994_07_22_a-seq89 mentions Q822919.
• 1994_07_22_a-seq89 mentions Q211.
• 1994_07_22_a-seq89 mentions Q79820.
• 1994_07_22_a-seq89 mentions Q191.
• 1994_07_22_a-seq89 mentions Q193089.
• 1994_07_22_a-seq89 mentions Q159.
• 1994_07_22_a-seq89 mentions Q7184.
• 1994_07_22_a-seq89 mentions Q52847.